Raksts

Saeimas atlaišana


Datums:
03. aprīlis, 2008


Autori

Jānis Pleps


Līdztekus pavasara saulei aktuālais jautājums droši vien saistās ar Saeimas atlaišanas regulējuma pilnveidošanu Satversmē. Atlikusi laikam vairs tikai nedēļa parakstu vākšanai par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinātajiem Satversmes grozījumiem.

Un droši vien tas jautājums, kas šobrīd varētu būt intriģējošs, ir tas, vai izdosies savākt nepieciešamo 1/10 daļu vēlētāju parakstu.

Šim brīdim publiskotie Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kā arī plašsaziņas līdzekļu informācija vedina uz domām par zināmu pagurumu. Par Saeimas atlaišanu jau ir runāts tik daudz, ka, šķiet, reti kuram tas vairs nav apnicis. Tāpat arī šķiet, ka politiskais brīdis sabiedrības aktivitātes vilnī ir nokavēts. Pavasaris un hokeja priekšnojautas šķiet atstājušas aizvējā lietussargu revolūcijas noskaņas.

Atlikušās nedēļas laikā gan teorētiski iespējams savākt trūkstošo parakstu skaitu, taču šķiet attiecīgais arodbiedrību ierosinājums lielai daļai sabiedrības ir tāls un neaktuāls. Droši vien – gandrīz tikpat tāls, kā pati Saeima, politika un Godmanis. Tā sakot – vienīgā saskarsme notiek vakara ziņās, kad pirms sporta un laika ziņām parāda aktuālās dienas politiskās noskaņas, kas lielākoties jau atkal ir negatīvas, un no rīta 900 sekundēs, steidzoties uz darbu, paralēli dzirdētais kāda valstsvīra labrīts.

Jāatzīst arī, ka ne arodbiedrības, ne arī neviena no opozīcijas partijām, kas it kā atbalsta grozījumus Satversmē, neko nav izdarījušas, lai uzrunātu savu vēlētāju vai vispār Latvijas pilsoni kopumā. Un arī – kāda uzrunāšana? Sabiedriskās aptaujas rādījumi liecina, ka vēlētāji neuzticas ne pozīcijas, ne arī opozīcijas partijām.

Interesants fenomens – grozījumus Satversmē atbalsta gan latviešu, gan arī krievvalodīgo opozīcijas partijas. Tam it kā vajadzētu nodrošināt lielas sabiedrības daļas atbalstu. Kā lai neatminas Tautas sapulcē līdzās Jaunā laika un Saskaņas centra karogus. Taču no otras puses – savāktie paraksti liecina, ka Saeimas atlaišana nav aktuāla ne vienai no pilsoņu etniskajām grupām.

Iespējams, ka šim procesam ir arī patiesas dziļas emocionālās saknes. Arodbiedrību piedāvājums ir orientēts uz politiski aktīvu, atbildīgu un ilgtermiņā domājošu pilsoni. Arodbiedrības nepiedāvā populistisko tautas tēvu – prezidentu ar lielākām pilnvarām, bet gan pašai tautai sekot līdzi parlamenta darbam un nepieciešamības gadījumā rosināt tā atsaukšanu. Būsim godīgi – lai šādas tiesības atbalstītu, jāizvērtē cik daudz mēs paši, mūsu draugi, radi un kaimiņi ir gatavi vērtēt valsts politiku, parlamentāriešu darbu un uzņemties atbildību iejaukties.

Tautas rosināta parlamenta atlaišana intelektuāli ir tuvāka senajām demokrātijām nekā mūsdienām. Mēs jau sen esam atzinuši, ka politika ir profesionāļu darbības joma, kurā vēlētāji izvēlas savas balss apsaimniekotāju uz noteiktu termiņu. Gandrīz tāpat kā otrā pensiju līmeņa fonda turētāju.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!