Atslēgvārdi:

Sadzīviski novērojumi Kijevā 6

Nedēļas nogalē pabiju Kijevā, kur piedalījos seminārā par ES un NATO integrācijas pieredzes nodošanu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas žurnālistiem. Viens no runātājiem uzsvēra, ka, lai šīs valstis varētu cerēt uz dalību ES, ir nepieciešamas milzīgas pārmaiņas sevī. Pirmkārt, esot jāmaina attieksme pret likumu, kā arī attieksme pret pienākumu pret valsti. Kā sacītu angliski runājošie “I couldn’t agree more”, jo ar divām dienām pietika, lai redzētu, cik ļoti – salīdzinošos jēdzienos – tomēr ir mainījusies daudzu Latvijas iedzīvotāju attieksme un uzvedība, salīdzinot ar novērojumiem Ukrainā.

Iesaki citiem:

Sāksim jau ar to, kas notiek lidmašīnā, kad tā ir nolaidusies Kijevā. Stjuarte trīs (latviešu, angļu un krievu) valodās ir pateikusi, ka mobilos tālruņus ir aizliegts ieslēgt, atrodoties lidaparātā. Bet mēs vēl ļoti manāmi ripojam uz lidostu, kad ne tikai tiek ieslēgti vairāk nekā desmit mobilie, tiek arī zvanīts! Mēs vēl ripojam, bet cilvēki ceļas kājās un raujas pie savām mantām, lai gan stjuarte trīs valodās saka, ka vēl neesam galā. Līdzīgs - mazliet neradikālāks – scenārijs atkārtojas, kad lidmašīna Kijeva-Rīga nolaižas Latvijā.

Turpināsim ar to, kas notiek uz Kijevas ielām, kur – ceļā no lidostas – mēs redzam liesmās degošu automašīnu, bet pārējie auto brauc tai garām (laikam no eksplozijas nebaidās, cerot, ka viņiem paveiksies), jo ceļš vēl nav nobloķēts. Vai arī, kas notiek uz Kijevas ielām, ja manai paziņai – Kijevas iedzīvotājai sastrēgumā nākas pavadīt gandrīz divas stundas un uz maniem jautājumiem par sastrēgumu iemeslu (sniegs, avārija, satiksmes organizācijas problēmas) viņa atbild ar citu variantu, proti, cilvēkiem neesot nekādas cieņas vienam pret otru.

Vēl, protams, varu pieminēt arī to, ka drošības jostu izmantošana tiek uzskatīta kā parāde ceļu policistiem. Vai arī to, ka uz mani metro kliedz tāpēc, ka žetonu pārdevēja man atdevusi pārāk maz naudas, bet es to neesmu sapratusi. Vai arī to, ka viesnīcā man māca kā sēdēt (nevis atgulties) foajē dīvānā. Pēdējie piemēri gan vairāk runā par attieksmi vienam pret otru, proti, ka kādam Kijevā liekas, ka viņam/ viņai ir tiesības man mācīt kā dzīvot vai kā sēdēt, uzrunājot mani deminutīvā “dzevuška”. Bet arī šajā sfērā, īpaši apkalpojošajā sektorā, Latvijā tomēr ir redzams liels progress, kad to var vērtēt, salīdzinājumā, piemēram, ar metro žetonu pārdevēju pieturā “Ļibickaja” vai apkopēju viesnīcā “Družba”.

Protams, absolūtos jēdzienos arī Latvijas iedzīvotājiem ir vēl kur augt un es nemēģinu šajā emuārā (blogā) “nolikt” Ukrainu vai tās iedzīvotājus. Ja salīdzināsim ar Rietumeiropu, novērojumi par Latviju varētu būt līdzīgi maniem novērojumiem Kijevā. Bet dažkārt acīmredzot ir veselīgi salīdzināt arī ar to, kur mēs bijām agrāk – nevis, lai patmīlībā uzskatītu, ka nu ir sasniegts viss, bet gan, lai saprastu, cik paši esam spējīgi mainīties, lai mainītos vēl, un varbūt rādītu ar savu pieredzi arī citiem, ka mainīties tik tiešām ir iespējams, negaidot mesijas vai paaudzes maiņas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovčs 21.12.2007 09:56
Nu tad uztversim to kā tūristiem paredzētu amizantu vietējo kolorītu...
Bet, ja pieejam ar līdzīgu mērauklu it visam, mūms būtu ar uguni jāizsvēpē Rietumu apkalpojošā servisa kultūrai tik pretdabīgā Austrumu pasaules tirgošanās kultūra. Jā, arī tas, ka klientu apčakarēt skaitās goda pienākums. Savukārt nekas tūristam nav aizraujošāks kā apmeklēt kaut vai Stabulas tirgu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 20.12.2007 14:26
Man gan gribētos ticēt, ka ar laiku arī Kijevā būs manāma lielāka cieņa pret likumu un citiem, piemēram, uz ielām, metro, utt. - tāpat kā šobrīd Rīgā varam redzēt, ka arvien lielāks skaits cilvēku vairs nešķērso ielu pie sarkanās gaismas. Tāpat gan jau zudīs arī padomiskais mantojums apkalpojošajā sfērā (gan Rīgā, gan Kijevā), jo tomēr arvien mazāk cilvēku Rīgā domā, ka viņiem ir tiesības klientu mācīt, ko un kad darīt. Kijevā, dažās vietās, kur pabiju, visu citu mācīšana vēl ir lielā cieņā. Un tas ir tiešām pikanti/ amizanti to novērot!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs 19.12.2007 23:55
Piedodiet, manis minētajās valstīs laiku pa laikam mēdzu viesoties es, ne bloga autore. OK, mežoņi bija pārspīlējums. Piekrītu. Tomēr, esmu vairāk kā pārliecināts, tā ir slaviskā mentalitāte (tas noteikti nav domāts pāmetošā, nievīgā kontekstā), kas uzliek zināmu pofigismu visam, ko viņi dara. Pat esot šajās valstīs visaugstākā līmeņa (arī naudas ziņā) servisa iestādēs, viss notiek ļoti līdzīgi kā vienkāršās kojās, vien "mat-peremat" ir nolasāms no acīm un žestiem. Vai tas tad ir ko mainījis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 19.12.2007 18:37
Es īsti nesapratu VV komentāru. Vai patērētājam būtu jāpieņem slikts serviss vai līdzpilsoņu pieklājības trūkums? Ja es, vai šinī gadījumā Dace uz to, reaģē, man liekas tas ir tikai normāli. Dīvaini būtu, ja mēs sliktu servisu vai pieklājības trūkumu pieņemtu par normālu. Ja tas padara autori vai mani par snobiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 19.12.2007 17:56
Paldies par norādi par snobiskumu. Atzīšu, ka dažkārt ar to mēdzu slimot. Tomēr komentārs par mežoņiem ir Jūsu izdomāts, ne manis domāts vai teikts. Es tieši rakstu "nemēģinu šajā emuārā (blogā) “nolikt” Ukrainu vai tās iedzīvotājus", jo man patiesi liekas, ka šie novērojumi ir pikanti. Vēl jo vairāk, es arī uzsveru, ka nesen daudzi LV iedzīvotāji būtu uzvedušies līdzīgi un daļa (uz Rīgas ielām, apkalpojošajā sfērā) vēl joprojām uzvedas tāpat! Tātad, izdariet attiecīgos secinājumus. Arī par mentalitāti.
Informācijai, Ukrainā biju pirmo reizi, Krievijā pēdējo reizi 1997.gadā, Baltkrievijā nav laimējies pabūt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovčs 19.12.2007 17:23
Mēģinu sasprindzināt atmiņu un atcerēties žurnālistes D.Akules rakstīto. Neizdodas. Bet, lai nu paliek. Jācer, ka mežoņiem no Moldovas, Gruzijas un Ukrainas viņas vēstījums par sekmīgo latvijas integrāciju NATO un ES bija saistošs un izziņā bagāts.
Drīzāk gan pārsteidz publiskā emuāra (bloga) snobiskais tonis. kā cilvēkam, kurš diezgan bieži apmeklē gan Ukrainu, gan Baltkrieviju un Krieviju, jāsaka, autore nav ņēmusi vērā to, ko dēvē par tautas mentalitāti. Arī attiecībā uz apkalpojošo sfēru. Ja to ņem vērā, nebūs nekas savādāk kā citviet pasaulē, Latviju ieskaitot.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule