Sabiedrību vienojoša viena valsts valoda 1

Latvijas sabiedrības kultūru daudzveidība ir nenovērtējama bagātība, kuras potenciālu spēsim pilnvērtīgi izmantot vienīgi visām tautām apvienojoties ap kopīgu valstisko identitāti.

Iesaki citiem:
HeikkiA
Foto: HeikkiA

Latvijā dzīvo un vienmēr ir dzīvojušas vairāk kā desmit dažādas tautas. Šī kultūras daudzveidība ir nenovērtējama bagātība! Tomēr mēs tās potenciālu spēsim pilnvērtīgi izmantot vienīgi tad, ja visas šeit dzīvojošās tautas apvienosies ap kopīgu valstisko identitāti, līdzīgi kā visu tautību amerikāņi ir vienas nācijas piederīgie. Tādēļ Vladimira Lindermana vadītās biedrības „Dzimtā valoda” iniciētais referendums par valsts valodas statusu krievu valodai ir nepieņemams!

Prasība pēc otras valsts valodas būtu absurda Vācijā vai Lielbritānijā, un tikpat absurda tā ir Latvijā, kas kopš Satversmes pieņemšanas 1922. gadā ir monolingvāla valsts, tāpat kā Vācija un Lielbritānija.

Latvijas Republikas Satversme kopš tās pieņemšanas ir vairākas reizes grozīta (kopumā 11 reizes), kā jebkuras citas valsts konstitūcija. Tomēr ir principi, kas ir katras konkrētas konstitūcijas pamatā un nosaka konkrētās valsts būtību un nav grozāmi. Mūsu Satversmē tādi ir četri:


  1. Valsts iekārta ir demokrātija (1. pants „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” un 2. pants „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”).

  2. Latvija ir neatkarīga un suverēna valsts (1. pants „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”).

  3. Latvijas teritorija ir nedalāma (3. pants „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”).

  4. Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu (4. pants „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”).



Šie principi ir aksiomas, ko nevar apšaubīt, tie ir jāpieņem tādi, kādi tie ir. Un ikvienā civilizētā valstī konstitūcijas pamatprincipi tā arī tiek uztverti, un nav iedomājama situācija, ka Lielbritānijā varētu tikt rīkots referendums par monarhijas atcelšanu!

Tomēr nekas nenotiek tāpat vien un, it īpaši politikā, it visam ir viens iemesls – kādam tas ir izdevīgi. Šī referenduma mērķis acīmredzami ir šķelt Latvijas sabiedrību, palielināt spriedzi starp atšķirīgām etniskajām grupām. Un šis mērķis tiks sasniegts, ja Latvijā nostiprināsies divkopienu sabiedrība ar divām norobežotām un savstarpēji naidīgām kopienām, kas runās katra savā valodā un skatīsies viena uz otru pār frontes līniju. Tas ir izdevīgi atsevišķiem nacionālradikāļiem, bet tas nav izdevīgi sabiedrībai – nedz latviešiem, nedz krieviem, nedz kādas citas tautības pārstāvjiem. Nerunājot par to, ka dzīve šādā karadarbības atmosfērā ikvienam būtu nepanesama un palielinātu emigrācijas apjomus, mēs nevaram atļauties sabiedrības sašķeltību arī ekonomisku iemeslu dēļ – lai sekmīgi pārvarētu ekonomisko krīzi un nodrošinātu valsts ekonomisko attīstību, mūsu sabiedrībai jābūt saliedētai!

Es gribu redzēt Latviju kā vienkopienas valsti, kurā latviešu valoda un Latvijas valsts simboli – karogs, ģerbonis, himna un Brīvības piemineklis – ir vienlīdz svēti un sirdij tuvi visu tautību pilsoņiem, un kurā Latvijas valstiskā identitāte ar iepriekš nosauktajiem pamatprincipiem ir sabiedrības integrācijas pamats.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Šie principi ir aksiomas, ko nevar apšaubīt, tie ir jāpieņem tādi, kādi tie ir
----
Prasība pēc otras valsts valodas būtu absurda Vācijā vai Lielbritānijā
---
Pēc otrās valodas grupas īpatsvara Latvija ir tuvāka Kanādai vai Šveicei, kur oficiālas valodas ir vairākas. Turklāt problēma ir tā, ka Latvijā sevišķs statuss krievu valodai nav niostiprināts pat Daugavpilī (kur prasība pēc tā, spriežot pēc krievvalodīgo īpatsvara, ir krietni pārliecinošāka pat par pilnīgi taisnīgo prasību pēc latviešu valodas statusa nostiprināšanas visas Latvijas mērogā)

Latvijā, kas kopš Satversmes pieņemšanas 1922. gadā ir monolingvāla valsts, tāpat kā Vācija un Lielbritānija
----
Absurds. Latvijā arī toreiz ap 10 % iedzīvotāju dzimtā bija krievu valoda, vēl daudziem - vācu, poļu, baltkrievu, idiša. Kas attiecas uz Satversmi, tad tās otrās daļas projektā, kuru 1922. g. noraidīja, bija gan norāde uz latviešu valodu kā valsts valodu, gan norāde uz mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām - vienā un tajā pašā 115. pantā (Satversmes Sapulces materiālu krajums nopērkams www.tna.gov.lv)

Ja kaut ko mēģina pasniegt kā aksiomu, tam pietrūkst argumentācijas. Vēl sliktāks ir tas, ka šis ir arī mēģinājums apklusināt oponentus


nav iedomājama situācija, ka Lielbritānijā varētu tikt rīkots referendums par monarhijas atcelšanu!
-----
Ir iedomājama. Sk en.wikipedia.org/wiki/Republic_(political_organisation) Republikāņu vidū ir daudzi parlamenta deputāti

ja Latvijā nostiprināsies divkopienu sabiedrība ar divām norobežotām un savstarpēji naidīgām kopienām, kas runās katra savā valodā
----
Kāpēc tā, nevis "abas runā divās valodās"? Pieņēmums, ka abas kopienas runātu tikai savā valodā, ir absurds - kā lai tas saprastos? Baidos, ka autors vienkārši grib latviešiem ērtāku stāvokli - lai latviešu ierēdnim/pārdevējam Daugavpilī nebūtu jāprot/jālieto krievu valoda (bet to, ka krievu ierēdnim/pārdevējam Kuldīgā jāprot/jālieto latviešu valoda, autors, cerams, atbalsta)