Sabiedrības iesaistīšana – dokumenta mugurkauls

Iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana par Latvijas dalības ES pirmo divu gadu pozitīvo un negatīvo pieredzi palīdzēja labāk izprast situāciju reģionos, un tas sekmēja iespēju ziņojumā kvalitatīvi atspoguļot iedzīvotājiem aktuālos jautājumus.

Iesaki citiem:
Asf 255x203(1)
Foto:© AFI

2006. gada 6. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Latvijas dalība Eiropas Savienībā – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007. - 2013.”.[1] Dokumenta izstrādes nepieciešamību noteica Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, kad Latvijai īsā laikā vajadzēja aktīvi iesaistīties ES lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā. Latvijas mērķtiecīgo virzību uz ES noteica Ārpolitikas koncepcija 1995.- 2000.gadam un „Stratēģija integrācijai ES”. Gatavojoties dalībai ES, Latvijai bija skaidri zināmi veicamie darbi. Mērķis arī bija skaidrs – pilntiesīga dalība ES, līdzdalība Eiropas vienotajā tirgū, Eiropas Kopienu četru pamatbrīvību sniegto iespēju pilnvērtīga izmantošana. 2003.gada rudenī, piedaloties referendumā par Latvijas pievienošanos ES, mums katram bija savas cerības, ko ES dalība mums varētu sniegt. Sasniedzot vienu no Latvijas ārpolitikas stratēģiskiem mērķiem, aktuāls kļuva jautājums, kā Latvijai darboties ES ietvaros, kā pilnvērtīgi izmantot sniegtās jaunās iespējas, kurām jomām un jautājumiem pievērst lielāku uzmanību, kā efektīvi nodrošināt Latvijas interešu aizstāvību. Atbildi uz šiem jautājumiem bija paredzēts rast, izstrādājot vienotu dokumentu, kurā tiktu definētas Latvijas politikas prioritātes ES.

Atšķirībā no citiem dokumentiem, kuri pārsvarā gadījumos tapuši ierēdņu kabinetos, informatīvais ziņojums „Latvijas dalība Eiropas Savienībā – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007. - 2013.” tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar „tautas balsi”. Īpaši jāpiemin veiksmīgā Ārlietu ministrijas sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Latvijas Pilsoniskā alianse aktīvi līdzdarbojās dokumenta sagatavošanas ekspertu konsultatīvajā darba grupā, sniedzot priekšlikumus tā pilnveidošanai. Pateicoties Latvijas Pilsoniskās alianses līdzdalībai informatīvā ziņojuma sabiedriskās apspriešanas procesā 2006.gada pavasarī, kad tika noorganizēti vairāki kopēji pasākumi (piemēram, š.g. 21.aprīlī, Rīgā, Ķīpsalas izstāžu kompleksā notika diskusija ar NVO un sociāliem partneriem), plašai Latvijas sabiedrības iedzīvotāju daļai bija iespējams iepazīties ar dokumentā noformulētajiem uzstādījumiem un vienlaicīgi tas nodrošināja iespēju jebkuram interesantam paust savu viedokli.

Savukārt diskusijas Latvijas reģionos[2] parādīja, ka iedzīvotājiem ir liela interese piedalīties debatēs par ES jautājumiem. Iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana par Latvijas dalības ES pirmo divu gadu pozitīvo un negatīvo pieredzi, palīdzēja Ārlietu ministrijai labāk izprast situāciju reģionos, un tas sekmēja iespēju ziņojumā kvalitatīvi atspoguļot iedzīvotājiem aktuālos jautājumus.

Tikšanās reizes reģionos bija iespēja ne tikai pastāstīt cilvēkiem par ES, bet arī iespēja pārliecināties par daudzu iedzīvotāju labo orientēšanos aktuālos ES jautājumos – ES enerģētikas politika, kopējās lauksaimniecības politikas nākotne, reģionu līdzsvarota attīstība, ES ārējās attiecības, Savienības nākotne u.c. Secinājām, ka jāturpina iesāktā tradīcija kopīgi ar pašvaldībām, ES Informācijas aģentūras informācijas birojiem un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēt diskusijas Latvijas laukos un pilsētās. Mūsu organizētās diskusijas bija plaši apmeklētas. Piemēram, Rēzeknē diskusijā piedalījās 80 interesentu, bet Jelgavā – 50. Iedzīvotāji aktīvi iesaistījās debatēs, jo viņiem bija vēlēšanās darīt zināmu savu viedokli, iepazīstināt ar savu pieredzi. Noskaidrojām, ka ne tik bieži un regulāri reģionos bija viesojušies citu ministriju eksperti, lai izskaidrotu ES jautājumus. Tādēļ, tiekoties ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem, iedzīvotāji izmantoja katru iespēju, lai atklāti diskutētu par visiem jautājumiem. Debašu sākumā parasti valdīja emocionāli nokaitēta gaisotne, izskanējušai kritikai bieži trūka argumentācijas. Daži iedzīvotāji apšaubīja informatīvā ziņojuma sagatavošanas nepieciešamību, paužot bažas, ka iedzīvotāju viedoklis netiks ņemts vērā, netiks atspoguļota reālā situācija reģionos. Citi iedzīvotāji turpretim jautāja, kāpēc tik novēloti esam uzsākuši darbu pie šī dokumenta izstrādes. Izskanējusī kritika par Latvijas ierēdņu zemo kompetenci, strādājot ar ES jautājumiem, norādīja uz nepieciešamību izstrādāt ierēdņu izglītošanas programmas. Piemēram, bieži tika minēta ES likumdošanas normu neprecīza interpretēšana, kas novedusi līdz pat absurdām situācijām – iedzīvotāji bijuši spiesti jau sākt plānot māju jumtu mainīšanu u.c. Tieši pateicoties sabiedrības iesaistīšanai ziņojuma tapšanā, pašā dokumentā īpaši izcelts ierēdņu kvalifikācijas paaugstināšanas jautājums.[3]

Pakāpeniski debates noskaņojums mainījās – sarunas kļuva vairāk pragmatiskākas, izskanēja vairāki konkrēti ierosinājumi informatīvā ziņojuma sagatavošanai, iedzīvotāji sāka dalīties savā pieredzē ar pozitīvajiem ieguvumiem no dalības ES (uzlabota ūdenssaimniecības un ceļu infrastruktūra, studiju iespējas bērniem ārzemēs, ES fondu atbalsts lauksaimniekiem). Diskusijas arī parādīja, ka iedzīvotāju viedokļi nav nemaz tik līdzīgi kā varētu domāt. Ziņojumā noteiktais Latvijas dalības mērķis ES un prioritātes izriet no gūtajām atziņām pēc konsultācijām ar sabiedrību. Tieši diskusijas ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām dokumenta sagatavošanas laikā parādīja, ka Latvijas sabiedrība par vissvarīgāko Latvijas dalības ES mērķi šobrīd atzīst iedzīvotāju labklājības celšanu.

Ziņojumam nav paredzēts kļūt par statisku dokumentu, jo tajā sniegtie uzstādījumi nepieciešamības gadījumā laika gaitā tiks precizēti. Pozitīvā pieredze – sabiedrības iesaiste dokumenta tapšanā – devusi impulsu arī nākotnē konsultēties ar Latvijas iedzīvotājiem. Esam paredzējuši organizēt informatīvā ziņojuma īstenošanas izvērtēšanas pasākumus (diskusijas/konferences) reizi vienā vai divos gados, aicinot iesaistīties pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, sociālos partnerus, ekspertus, politiķus un valsts pārvaldes ierēdņus. Dokumenta izvērtēšanas pasākumi veidotu pamatu regulārām diskusijām sabiedrībā par Latvijas darbību ES, aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem, tai skaitā ES nākotni.

Ziņojumā formulēti Latvijai veicamie uzdevumi Eiropas Savienības ietvaros, lai sekmētu nacionālā līmenī definēto prioritāšu īstenošanu. Dokumentā sniegts skaidrojums par Latvijai pieejamiem un izmantojamiem ES instrumentiem attiecīgajā jomā. Tas sniedz pārskatu par kompetenču sadalījumu, t.i., izskaidro, kuri jautājumi galvenokārt risināmi nacionālā līmenī un, kuri savukārt ES ietvaros. Izstrādātais dokuments paredzēts kā vadlīnijas visiem ar ES jautājumiem strādājošiem ekspertiem. Tas būs noderīgs informācijas avots arī katram Latvijas iedzīvotājam.

__________________

[1] Ārlietu ministrijas skatījumā nav nepieciešams noformēt informatīvo ziņojumu par politikas plānošanas dokumentu, jo spēkā esošā likumdošana neparedz ziņojuma formai un mērķim atbilstoša dokumenta izstrādi (“stratēģijas jeb vīzijas dokuments”, kas sniedz stratēģisku skatījumu par Latvijas dalību un darbību ES). Informatīvā ziņojuma noformēšana par, piemēram, pamatnostādnēm, būtu iejaukšanās citu nozaru ministriju kompetencē un sagatavotajos politikas plānošanas dokumentos. Līdz ar to nav nepieciešams papildināt Ārlietu ministrijas ziņojumu ar konkrētiem pasākumu plānu aprakstiem un rezultatīviem rādītājiem, jo tie jau ir fiksēti nozaru ministriju sagatavotajos dokumentos.

[2] 2005.g. vasarā/rudenī notika fokusa grupas – Valmierā, Jēkabpilī, Talsos, Jelgavā, Gulbenē, Rīgā, Daugavpilī; apaļā galda diskusijas – Kuldīgā, Madonā, Cēsīs, Rēzeknē, Bauskā. 2006.g. pavasarī - diskusijas – Rēzeknē, Talsos, Jelgavā, Valmierā. 3359 Latvijas iedzīvotāji piedalījās Ārlietu ministrijas rīkotajā aptaujā “Latvija Eiropas Savienībā – mērķi, prioritātes un rīcība”.

[3] Tas atspoguļots ziņojuma 4.daļā.



Publikācija tapusi ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējumu valsts programmas „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005-2009. gads” ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!