Pilotpētījums veikts laika periodā no 2002. gada janvāra līdz 2002. gada martam, lūdzot 100 respondentiem atbildēt uz anketas jautājumiem, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā vietējās pašvaldībās.

PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA

Pētījums notika Sarmītes Dukātes maģistra darba Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā vietējās pašvaldībās ietvaros (LU Ekonomikas un vadības fakultāte).

Sabiedrības līdzdalība vietējās pašvaldībās bieži vien ir ierobežota un mazefektīva, taču pagaidām šī ir maz pētīta joma.

Aptaujas gaitā tika noskaidroti jautājumi, kas skar iedzīvotāju informētību par savā pašvaldībā pieņemamajiem lēmumiem, šīs informācijas avotiem, iespējamā vēlēšanās līdzdarboties, kā arī uzskati par to, kam līdzdalība būtu jāveicina. Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrība ir neinformēta, netiecas uz iesaistīšanos, jo pārsvarā netic savām iespējām ko mainīt, lai arī tiek pieļauti atsevišķi lēmumu ietekmēšanas veidi (sūdzības, protesta akcijas, vēstules u.c.). Iedzīvotāji uzskata, ka primāri tomēr līdzdalību jāveicina pašvaldībām, sniedzot informāciju un popularizējot konkrētas iespējas piedalīties.

Nelielais respondentu skaits neļauj izdarīt neapstrīdamus secinājumus par sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā Latvijas pašvaldībā, taču pilotpētījums apstiprina tēmas aktualitāti un iezīmē tendences, kādas pastāv sabiedrības un pašvaldības attiecībās pētāmās tēmas kontekstā.

PĒTĪJUMS

Dati par respondentiem:

Noskaidrojot piederību vecumgrupai,
3 % vecumā līdz 20 gadiem,
56 % vecumā no 21 līdz 30 gadiem,
20 % vecumā no 31 līdz 40 gadiem,
11 % vecumā no 41 līdz 50 gadiem,
7 % vecumā no 51 līdz 60 gadiem,
3 % vecumā no 61 līdz 70 gadiem.

Atbilstoši iesniegtajiem datiem par dzimumu,
32 % vīrieši,
68 % sievietes.

Noskaidrojot respondentu dzīvesvietu,
72 % dzīvo Rīgā,
11 % dzīvo laukos,
17 % dzīvo citā pilsētā.

Iepazīstoties ar respondentu izglītību,
2 % pamata,
29 % vidējā,
5 % nepabeigta augstākā izglītība,
64 % augstākā izglītība.

Noskaidrojot respondentu tautību,
88 % latvieši,
9 % krievi,
2 % baltkrievi,
1 % poļi.

Aptaujas sākumā respondentiem tika uzdots jautājums, kāds ir pēdējais tiem zināmais pieņemtais lēmums viņu pašvaldībā.

• 58 % šādu lēmumu nevarēja nosaukt.
• 5 % bija informēti par pašvaldības budžeta apstiprināšanu.
• 4 % respondentu (rīdzinieki) varēja nosaukt tādu masu saziņas līdzekļos plaši pārrunātu jautājumu kā Rīgas domes priekšsēdētāja jaunās automašīnas iegāde.
• 3 % bija informēti par biroja Rīga 800 likvidēšanu.
• 3 % zināja par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanu Rīgā dzimušo bērnu ģimenēm.
• Pa 1% varēja nosaukt atsevišķus lēmumus kā, piemēram, apkures maksas tarifu paaugstināšana, sportistu ceļošanas izdevumu finansēšana, kāda zemes gabala pirkšana u.c.

Šie dati apliecina sabiedrības informētības trūkumu par savā pašvaldībā pieņemtajiem lēmumiem. Vislabāk atmiņā saglabājušies gadījumi ar skandālisku raksturu, par kuriem daudz ziņojuši masu saziņas līdzekļi.

Līdzīgi rezultāti atklājās arī atbildēs uz nākamo jautājumu par respondentiem zināmo viņu pašvaldības lēmumu, kas aptaujas norises laikā tiek gatavots. Arī šajā gadījumā lielākais vairums – 81 % – nevarēja nosaukt nevienu piemēru.

4 % (rīdzinieki) bija informēti par T.Ždanokas virzīšanu uz Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājas amatu.

Pārējie respondenti varēja nosaukt pa vienam atsevišķam piemēram – kā HES celtniecība, vietējās vidusskolas direktora atstādināšana no ieņemamā amata, Dienvidu tilta celtniecība Rīgā u.c.

Respondentiem tika arī jautāts, kādā veidā tie uzzina par savā pašvaldībā pieņemtajiem lēmumiem.

15 % kā informācijas avotu nosauca masu saziņas līdzekļus.

46 % no visiem respondentiem kā šo avotu atsevišķi minēja preses izdevumus.

16 % nosauca ziņu raidījumus televīzijā.

7 % informāciju uzzināja no radio raidījumiem.

4 % minēja ziņu portālus internetā.

10 % respondentu par vietējās pašvaldības lēmumiem uzzina no sarunām ar draugiem, radiniekiem un paziņām.

6 % konstatē jau notikušu faktu, kas atspoguļoja saņemtajos rēķinos vai arī sodā par kādu administratīvu pārkāpumu.

2 % par šiem lēmumiem informāciju iegūst nejaušā veidā no baumām.

2 % informāciju iegūst no pašvaldības domes vai padomes ziņojumu dēļa.

Tikai 1 % informāciju saņem informatīvu bukletu veidā.

7 % respondentu vietējās pašvaldības lēmumi neinteresē.

17 % par savas pašvaldības lēmumiem neuzzina vispār.

Redzams, ka sabiedrība par pašvaldības lēmumiem pārsvarā uzzina no masu saziņas līdzekļiem, kur informācija parādās gan kā pašvaldības sniegto datu publicēšana, gan kā pašu masu saziņas līdzekļu iegūto datu atspoguļošana. Diemžēl jākonstatē, ka informācija ļoti retos gadījumos sasniedz sabiedrību savādākos veidos, ko būtu organizējusi pašvaldība.

Respondentiem tika arī vaicāts, vai iedzīvotājiem vajadzētu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā savā pašvaldībā, lūdzot paskaidrot izvēlētās atbildes pamatojumu.

21 % respondentu atbalstīja iedzīvotāju piedalīšanos minētajā procesā, savu atbalstu nepamatojot.

23 % norādīja, ka iedzīvotāju piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā savā pašvaldībā ir atbalstāma, jo šādā veidā tiem vislabāk tiek dota iespēja aizstāvēt savas intereses un tiesības, ja paredzams, ka gatavojamais lēmuma projekts pēc kļūšanas par lēmumu uz tiem attieksies.

16 % respondentu sabiedrības līdzdalību atbalstīja, uzskatu pamatojot ar to, ka šādā veidā sabiedrībai būtu iespējams kontrolēt pašvaldībā sagatavotos lēmumprojektus, līdzekļu sadali, lēmumprojektu atbilstību iedzīvotāju interesēm. Atsevišķi respondenti norādīja, ka pašvaldības deputāti un darbinieki samaksu par darbu saņem no nodokļu maksātāju naudas, un ir jāizslēdz tādu lēmumu pieņemšana, kas obligāti iedzīvotājiem, bet pašvaldības pārstāvjiem toties nav saistoši. Turklāt ar iedzīvotāju līdzdalības palīdzību netiktu pieņemti nevajadzīgi lēmumi, kā arī līdzdalība izslēgtu gadījumus, kad sabiedrība nostādīta fakta priekšā līdz ar kāda lēmuma pieņemšanu, par kuru tai nav bijusi pieejama informācija.

5 % pauda atbalstu sabiedrības līdzdalībai, jo tādā veidā pašvaldība uzzinātu iedzīvotāju viedokli.

4 % atbalstīja sabiedrības līdzdalību, jo, saņemot sabiedrības priekšlikumus un idejas, tiktu pieņemts vislabākais lēmums, tāpēc ka tieši paši iedzīvotāji vislabāk spēj saskatīt, kur pastāv problēmas.

3 % uzskatīja, ka sabiedrības līdzdalība nepieciešama, tikai pieņemot būtiskākos lēmumus.

3 % norādīja, ka līdzdalības rezultātā palielinātos pašas sabiedrības atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.

13 % respondentu, atbildot uz minēto jautājumu, tomēr iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā savā pašvaldībā neatbalstīja, sakot, ka pieņemt lēmumus ietilpst pašvaldības kompetencē, sabiedrības līdzdalība tikai pagarinās procesu, taču rezultātu tāpat neietekmēs vai arī ietekmēs ļoti nedaudz.

6 % respondentu nezināja, vai iedzīvotāju piedalīšanās lēmumu pieņemšanā savā pašvaldībā būtu nepieciešama.

Redzams, ka respondentu vairākums atbalsta iedzīvotāju sadarbību ar savu pašvaldību lēmumu pieņemšanā, tieši vai netieši norādot uz to kā nozīmīgu sabiedrības interešu ievērošanas mehānismu. Tādējādi iedzīvotājiem rodas papildus iespēja gan pašiem nodrošināt savu pārstāvniecību tiem interesējošu jautājumu izskatīšanā, gan arī realizējot pašvaldības darbinieku un deputātu darbības uzraudzību.

Uz jautājumu, vai respondenti paši kādreiz ir centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu savā pašvaldībā un kādā veidā to darījuši, tika saņemtas šādas atbildes:

79 % šādās aktivitātēs līdz šim nebija iesaistījušies.

5 % respondentu bija centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu, runājot ar deputātiem, pašvaldības darbiniekiem, iesakot tiem loģiskākas un iedzīvotājiem pieejamākas procedūras.

3 % bija piedalījušies iedzīvotāju aptaujās.

3 % bija rakstījuši vēstules pašvaldībai.

3 % bija vākuši parakstus par kādu noteiktu jautājumu.

2 % bija gatavojuši informāciju presei un radio.

2 % bija piedalījušies piketos.

2 % uzskatīja, ka lēmumu pieņemšanu ietekmējuši jau ar to, ka ievēlējuši konkrētos deputātus.

Respondentiem, kas nekad nebija centušies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu savā pašvaldībā, tika jautāts, kas tomēr tiem liktu iesaistīties šādās aktivitātēs.

15 % norādīja, ka to varētu stimulēt īpaša ieinteresētība kāda lēmuma pieņemšanā, tiktu skartas personiskās intereses – tie pārsvarā būtu jautājumi, kas saistīti ar īpašumu, dzīvesvietu.

6 % mēģinātu ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā, ja tiktu pieņemti vairākkārtēji sabiedrības interesēm neatbilstoši lēmumi, tiktu satracināti daudzi iedzīvotāji, deputāti īpaši acīmredzami nepildītu savus priekšvēlēšanu solījumus.

5 % iesaistītos, ja pastāvētu reāls viedokļu izteikšanas mehānisms (kā piemērs tika minēta interneta mājas lapa), 5 % – ja būtu ticības, ka tādā veidā iespējams kaut ko mainīt, – ka vara nav domāta tikai deputātu un pašvaldības darbinieku personīgās labklājības nodrošināšanai.

2 % piedalītos, politiskās atbildības stimulēti.

2 % piedalītos, ja būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par gatavojamiem lēmumprojektiem.

Atsevišķās atbildēs kā papildus faktors tam, ka iedzīvotāji neiesaistās lēmumu pieņemšanas procesā, tika minēts laika trūkums, proti, lēmumu pieņemšanas process un iespējas iesaistīties ir pārāk sarežģītas. Kā jau tiek norādīts atsevišķās atbildēs, nepastāv reāls viedokļa izteikšanas mehānisms, bet, kā redzams, 15 % iesaistītos arī bez tā, ja jautājums būtu tiem aktuāls.

Respondenti atbildēja arī uz jautājumu, kādā veidā viņi reāli varēti ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā.

15 % norādīja, ka nezina, kā tas būtu iespējams, bet, visticamāk, ka nekā.

15 % respondentu uzskatīja, ka tas būtu izdarāms, izsakot savus iebildumus, ieteikumus un idejas, piedāvājot alternatīvus projektus, taču tā realizācijai nepieciešami sūdzību un ierosinājumu saņemšanas mehānismi, kuros iegūtos datus kāds analizētu.

Vēl 15 % pauda viedokli, ka lēmumus savā pašvaldībā reāli varētu ietekmēt, organizējot aktivitātes, kurās piedalās daudzi iedzīvotāji, protestus, ielu gājienus, piketus.

10 % uzskatīja, ka tas būtu iespējams, piedaloties dažādās aptaujās.

7 % aptaujāto atzina, ka lēmumu pieņemšanas gaitu iespējams ietekmēt, pašiem tiekoties ar pašvaldības deputātiem un darbiniekiem.

Savukārt 6 % respondentu pauda viedokli, ka ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā tie varētu, organizējot informatīvu kampaņu, kurā vēlētājiem tiek izskaidrota problēma un tie tiek aicināti nebalsot par attiecīgo pašvaldībā pie varas esošo partiju – šo mērķi varētu sasniegt, organizējot preses konferences vai ar masu saziņas līdzekļu palīdzību.

5 % varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, rakstot vēstules pašvaldības darbiniekiem un deputātiem.

4 % uzskatīja, ka iedzīvotāju iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesā savā pašvaldībā būtu atkarīga no visā valstī izstrādāta mehānisma, kas paredzētu iedzīvotājiem iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā (piemēram, pašvaldībai obligāti būtu internetā jāievieto informācija par sagatavojamajiem lēmumprojektiem un pieņemtajiem lēmumiem).

Vēl 4 % lēmumu pieņemšanu varētu ietekmēt, vācot parakstu par kādu noteiktu jautājumu.

4 % norādīja, ka vispirms tiem vajadzētu saņemt informāciju par atbilstošo jautājumu.

4 % atbalstīja piedalīšanos referendumos.

No šīm atbildēm varam secināt, ka sabiedrības līdzdalība pašu iedzīvotāju skatījumā varētu notikt gan kā jaunu ideju, iniciatīvu piedāvāšana, gan arī kā protests pret lēmumiem, kas pieņemti pret tās gribu, neņemot vērā iedzīvotāju intereses. Nebūt nav vērojama vispārēja bezspēcības un vienaldzības tendence.

Vienlaikus atbildēs vērojams uzskats, ka nepieciešama sadarbība – pašvaldībai ir jāorganizē veidi, kā iepazīties ar iedzīvotāju viedokli, taču vairāk iniciatīvas jāparāda arī pašai sabiedrībai, – redzams, ka 15 % pat norāda uz dažādām protesta paušanas aktivitātēm, kuras virzītu tieši ar pašvaldības lēmumiem neapmierinātie.

Respondentiem tika piedāvāts arī izvērtēt, vai, pēc viņu domām, cilvēki bieži mēģina ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu savā pašvaldībā.

85 % respondentu uz šo jautājumu atbildēja noliedzoši.

9 % norādīja, ka ar to nodarbojas tikai atsevišķi sociāli aktīvākie indivīdi, to skaitā pensionāri.

3 % norādīja, ka sabiedrība mēģina ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā tikai tad, ja tai ir kādas īpašas intereses un laiks.

2 % atbildēja, ka šādas aktivitātes notiek reti, jo iedzīvotāji ir slinki un netic ne sev, ne pašvaldībai.

2 % uzskatīja, ka tas notiek reti, jo iedzīvotāji neko par lēmumu pieņemšanu neuzzina.

Vēl 2 % norādīja, ka iedzīvotāji to nedara tieši, bet izmantojot preses izdevumu palīdzību.

12 % respondentu nebija atbildes uz jautājumu.

Dati apliecina, ka sabiedrībā nav iedibināta līdzdalības tradīcija; pārsvarā iesaistās t.s. sociāli aktīvā sabiedrības daļa.

Respondentiem, kas bija norādījuši, ka iedzīvotāji nemēģina bieži ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā, tika jautāts, kāpēc tā notiek.

47 % respondentu atbildēja, ka viss jau ir izlemts bez iedzīvotāju ziņas, tos neviens tāpat neņems vērā, un mēģinājumi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā būtu bezjēdzīga enerģijas un laika šķiešana, – pašvaldības darbinieki rēķinās tikai ar savām interesēm, cenšoties nodrošināt personīgo labklājību un rezultātā pieņemot sev izdevīgāko lēmumu; pašvaldības deputāti baidās no sabiedrības.

16 % savukārt pauda viedokli, ka iedzīvotāji reti piedalās lēmumu pieņemšanā, jo tiem trūkst informācijas, tie uzzina par jau pieņemtiem lēmumiem, nepārzina savas tiesības piedalīties, nezina, kādā veidā iesaistīšanās iespējama.

15 % norādīja, ka retā iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesā saistīta ar vājo pašu iedzīvotāju iniciatīvu, motivācijas trūkumu, neuzņēmību, nevēlēšanos iesaistīties politikas procesā.

5 % reto iesaistīšanos saistīja ar stipru birokrātijas iezīmju pastāvēšanu pašvaldībās, kādā no atbildēm to definējot šādi – pašvaldības ienaidnieks ir tas, kurš mēģina kaut ko uzzināt vai noskaidrot.

4 % līdzdalības retumu saistīja ar laika trūkumu.

3 % vispārīgi norādīja uz iespēju izteikties trūkumu.

2 % minēja līdzdalības politiskās kultūras trūkumu.

2 % nosauca pašvaldībās pastāvošo korumpētību.

Respondentu atbildes iezīmē pastāvošo informācijas un līdzdarbošanās trūkumu attiecībās starp vietējām pašvaldībām un sabiedrību – abas puses nevieno sadarbības saites, šķiet, katra darbojas citādu interešu labā un atšķirīgiem paņēmieniem, kaut gan, piemēram, 2002. gada aprīlī SKDS veiktajā pētījumā par iedzīvotāju uzticēšanos valsts un sabiedriskajām institūcijām pašvaldībām aptaujātie respondenti bija piešķīrusi + 19, 2 punktus.

Respondenti atbildēja arī uz jautājumu, vai tiem zināms kāds veiksmīgs piemērs, kā iedzīvotājiem izdevies ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā.

78 % šādu piemēru nosaukt nevarēja.

Pārējie informēja par atsevišķiem gadījumiem, kad tomēr sabiedrības centieni panākt savu interešu ievērošanu, piemēram, protests pret autostāvvietas celtniecību zaļajā zonā, kur, pateicoties iedzīvotāju aktivitātēm, izveidots bērnu spēļlaukums, vai bibliotēkas renovācija, vai atkritumu savākšanas kārtības uzlabošana u.c.

Kā vairākkārt atzīmēts, sabiedrības viedokļa ievērošana panākama garu un smagu strīdu ar pašvaldību rezultātā, kad pēdējai tomēr nācies piekāpties sabiedrības priekšā. Tomēr pārsvarā ievērotie gadījumi, kad iedzīvotājiem izdevies ietekmēt kāda lēmuma pieņemšanu pašvaldībā, ir bijuši saistīti ar personīgu interešu aizstāvēšanu. Tas liek secināt, ka pozitīvie sabiedrības līdzdalības gadījumi, kas tikuši realizēti, tomēr netiek pietiekami plaši popularizēti, lai šo lēmumu ietekmēšanas mehānismu ievērotu plašāka sabiedrības daļa.

Respondentiem tika vaicāts, vai gadījumā, ja tiem būtu zināmi vairāki veiksmīgi piemēri, kā notikusi sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībā, tie paši mēģinātu rīkoties līdzīgi.

40 % atbildēja, ka tā rīkotos noteikti.

22 % atbildēja noliedzoši.

15 % pieļāva, ka, iespējams, piedalītos.

Vēl 15 % to darītu, ja kāds paredzamais lēmums varētu ietekmēt to intereses.

8 % respondentu nezināja, vai piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībā, pat ja zinātu pozitīvus šādas līdzdalības piemērus.

Noslēgumā respondentiem tika lūgts piedāvāt savas idejas, atbildot uz jautājumu, kam un ko vajadzētu darīt, lai iedzīvotāji aktīvāk censtos ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā.

Pārsvarā atbilžu liecināja, ka pašvaldība ir tā, kam jāuzņemas iniciatīva par atbilstošu aktivitāšu veicināšanu.

Pārliecinošs vairākums – 62 % respondentu – norādīja, ka pašvaldībai jāpopularizē iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, jāinformē sabiedrība par paredzētajiem konkursiem un projektiem, gatavojamiem lēmumiem. Pašvaldībai jāļauj iedzīvotājiem piedalīties, ņemot vērā to izteikto gribu.

Taču pirms tam sabiedrība ir jāpārliecina, ka tās domas tiks ņemtas vērā, nostiprinot apziņu, ka pašvaldība strādā iedzīvotāju labā. Iedzīvotāji ir jāinformē par to tiesībām, tie jāizglīto, jārada veiksmīgi līdzdalības precedenti un jāizrāda sava ieinteresētība iedzīvotāju ekonomisko un sadzīves apstākļu uzlabošanā. Pašvaldībai jāieinteresē iedzīvotājus piedalīties, jāveicina savstarpējais dialogs, un informācijai sabiedrību jāsasniedz ne tikai caur masu saziņas līdzekļiem, bet arī katrā pastkastītē regulāri nogādājot bukletus vai skrejlapas ar aktuālo informāciju. Informācija arī būtu izplatāma ar namu pārvalžu starpniecību. Pašvaldībai noteikti vajadzētu rīkot informācijas dienas.

Sagatavotajiem lēmumprojektiem jābūt publiski pieejamiem. Vienlaicīgi jāpalielina pārējā pašvaldības darba atklātība, sniedzot sabiedrībai informāciju par jebkurām aktualitātēm pašvaldībā.

9 % no visiem respondentiem uzskatīja, ka iedzīvotāju piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesā varētu veicināt, ja tiktu izstrādāta vienkārša sistēmu, kā iedzīvotājiem izteikt savu viedokli, piemēram, interneta mājas lapā, kur varētu brīvi izteikties, uzdot jautājumus, uz kuriem vienmēr tiktu saņemtas atbildes. Šai sistēmai jābūt vienkāršotai, lai varētu piedalīties jebkurš iedzīvotājs, tādā veidā nekavējot savu darbu, neierobežojot savas ikdienas aktivitātes. Pašvaldībai būtu jāveicina diskusijas interneta masu portālos, jāorganizē telefonakcijas, iespēju izteikties anketās.

5 % respondentu norādīja, ka pašvaldības darbiniekiem un deputātiem vajadzētu tikties ar iedzīvotājiem – ne tikai līdz vēlēšanām.

Vēl 5 % atzīmēja, ka nepieciešami grozījumi likumdošanā, kas paredzētu, ka zināma iedzīvotāju skaita protesta gadījumā būtu nodrošināta pašvaldības lēmuma maiņa vai domes vai padomes atlaišana; likumdošanā būtu nosakāmi gadījumi, kad obligāta sabiedrības iesaistīšanās, kā arī pienākums pašvaldībai pirms katra sabiedrībai svarīga lēmuma pieņemšanas sabiedrību par to, uzklausīt tās viedokli.

4 % kā būtiskāko norādīja to, ka nepieciešama birokrātijas samazināšana, lai iedzīvotājiem mainītos uzskati par savām iespējām piedalīties lemšanā salīdzinājumā ar pašvaldības darbiniekiem – kas šobrīd ir daudzkārt mazākas; pašvaldībai vairāk jāizglīto savus darbiniekus – to skaitā saskarsmes kultūras ziņā; pašvaldībai mazāk uzmanības vajadzētu pievērst varas dalīšanas jautājumiem.

3 % uzskatīja, ka nepieciešams ieviest neatkarīgu uzraugošo institūciju, līdzīgi ombudsmena institūcijai.

12 % no visiem respondentiem uzskatīja, ka aktīvākiem jākļūst pašiem iedzīvotājiem, daudz vairāk izrādot savu interesi par dažādu lēmumu pieņemšanu.

Savukārt 11 % respondentu nezināja, kam un ko vajadzētu darīt, lai iedzīvotāji aktīvāk censtos ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā pašvaldībā.

Respondenti atzīst vietējās pašvaldības darbošanās nepieciešamību, lai tiktu veicināta sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā. Tām jākļūst par organizētām, darboties spējīgām aktivitātēm, vispirms pārvarot vienu no lielākajiem šķēršļiem, kas pastāv attiecībās starp sabiedrību un vietēja līmeņa publisko pārvaldi – informētības trūkumu.

Tādēļ šeit līdzās citiem atbilstošs ir lielākās respondentu daļas (62 %) formulējums – pašvaldībai šī darbība noteikti jāiesāk ar sabiedrības pārliecināšanu – ka ir sācies jauns posms, ka tā ir mainījusi savas domas par to, kādai jābūt savstarpējai sadarbībai.

Vienlaicīgi var secināt, ka pašu iedzīvotāju aptaujāšana ir labs avots idejām, kuras katra pašvaldība varēs izmantot līdzdalības darba organizēšanai.