Rītdiena, kura pienāks 20

Man pagrūti šobrīd solidarizēties ar cilvēkiem, kas priecājas par iespēju, kuru Valdis Zatlers viņiem devis. Tas nav uzvarētāju prieks. Tas ir atriebīgs mazu cilvēciņu prieks.

Iesaki citiem:
Ritdiena kura pienaks
Foto:bre pettis

Zinātnieki daudzveidīgu, grūti aptveramu informāciju noved līdz saprotamākai formai ar kodēšanas palīdzību. Daudzveidīgie dati, daudzveidīgie viedokļi un izpratnes tiek novesti līdz salīdzinoši nelielam skaitam apkopojošu kodu. Jo vairāk kodu, jo grūtāk aptvert lietas būtību, bet arī vairāk sākotnējās informācijas tiek saglabāts. Jo mazāk kodu, jo vienkāršāk saprast, bet daudz informācijas pazaudējam kodēšanas procesā. Kodēšana ir dzīves vienkāršošana.

Jebkurš referendums, nobalsošana, vēlēšanas būtībā ir tāds kodēšanas process, ko tie, kas šajā pasākumā piedalās, veic paši. Pašsakodējas. Referendumos, kā likums, ir tikai divi varianti — par vai pret. Un viss izvēles process, visas motivācijas paliek aizkadrā — redzam tikai sadalījumu starp „par” un „pret”. Var izrādīties, ka vienas un tās pašas pārdomas, vienas un tās pašas motivācijas noved pie atšķirīgām izvēlēm. Un, protams, cilvēki ar ļoti dažādu izpratni un dažādām motivācijām tomēr nonāk pie vienas izvēles.

Šīs visnotaļ filozofiskās pārdomas bija pirmais, kas nāca prātā, vērojot monolīto balsu sadalījumu, kad deviņpadsmit divdesmitās no visiem referendumā par 10. Saeimas atlaišanu balsojušajiem izvēlējās atbildi „par”, pašakodējās ap to, sajuzdami līdz ar to tautas vienotību, virzīšanos uz kādu vienkāršu, šķietami taisnīgu un tūlīt sasniedzamu mērķi. Lai gan patiesībā gan viņi, gan viņu mērķi ļoti atšķiras.

Laikam jau daļa no viņiem cer, ka šādi ir izdarīts kaut kas vērtīgs — viņi ir parādījuši TIEM, ka kopā ir spēks, ka ir darba devēji, kas ar saviem padotajiem izrīkojas pēc nopelniem. Taču dzīve nebeidzas tajos brīžos, kad kāds vēlas apstādināt mirkļus, sakot, ka tie ir skaisti. Tā spītīgi rit tālāk. Uz ne tik skaistiem mirkļiem. Uz rītdienu.


„Darba devēju” ekspektācijas

Lepni jau skan, ka vēlētāji ir Saeimas darba devēji. Vismaz pašapziņu ceļ. Bet ko lai saka par darba devēju, kas nepilnu gadu pēc darbinieku pieņemšanas sarīko pilnīgu lokautu, jo visus pieņemtos atzīst par darba pienākumus pildīt nespējīgiem? Vai šādam darba devējam ir kaut aptuvena nojausma, ko viņš no saviem darbiniekiem sagaida? Un vai šī nojausma nav tādu mītu līmenī, kurus realizēt nespētu neviens pieņemtais darbinieks?

Mēs redzam, ka deviņpadsmit divdesmitās referenduma dalībnieku ir netieši atzinušas savu nekompetenci kā darba devēji. Protams, aiz šī it kā monolītā veseluma atrodas ļoti daudzas un dažādas domas — vieni gaida „jaunas sejas”, jo šīs, tikko ievēlētās, nav izrādījušās īstās, lai arī vairāk par pusi no tām ir bez parlamenta pieredzes. Otri vēlas izteikt brīdinājumu, parādīt, ka arī parlamentārieši nav nesodāmi. Trešie vienkārši izgāž savu žulti, jo nesaredz, kāds viņiem no tādiem kaklakungiem labums. Un tā tālāk. Un tomēr — viņus visus vieno tas, ka viņi netiešā veidā atzīst savu nekompetenci. Viņi šajā referendumā izvēlas „lielāko labumu”, visu savēlēto atlaišanu, lai pēc tam vēlēšanās atkal balsotu par „mazāko ļaunumu” vai „Jauno spēku” un vēlāk šausminātos, kas tos visus savēlējis.

Savēlēja jau paši. Pavisam nesen. Problēma bija piedāvātajos kodos. Ja referenduma dienā tika piedāvāts vienojošais kods, zem kura daudziem pašsakodēties, tad vēlēšanu dienā īsto kodu diez kāpēc nepiedāvā. Nez, kā tas varētu skanēt? Varbūt „Partija, kas nodrošinās, lai visiem viss būtu un viņiem par to nekas nebūtu?” Vai varbūt biļetenā pievienot aili, ka Saeimu vispār nevajag pārvēlēt — ir sajūta, ka daļa šo „darba devēju” nemaz nevēlas tādi būt.

Problēmas sakne jau ir dziļāk — to daļa sabiedrības neredz, daļa nevēlas redzēt, daļa nesaprot, daļa nevēlas saprast. Tā ir politiskās kultūras un konstitucionālo aktu nesaderība. Tas ir pienākumu sadalījums starp vēlētājiem un ievēlētajiem. Sabiedrības sagaidītais sadalījums, ievēlēto piedāvātais sadalījums un Satversmē ierakstītais sadalījums. Tās ir trīs dažādas izpratnes.


Kādas gan reformas?

Ja nu ar Zatlera Reformu partiju es varētu saistīt kādas cerības, tad tādas, ka tā mēģinās iedzīvināt daudz ko no tā, ko Valdis Zatlers cēla priekšā kā savu programmu prezidentūras otrajam termiņam. Un varētu pat pievērt acis uz faktu, ka patiesībā viss šis „valsts glābšanas plāns” vairāk izskatās pēc dažu cilvēku privāto ambīciju realizācijas. Tiesa, šķiet, ka šie cilvēki tic tam, ko dara, viņiem ir misijas apziņa.

Taču skeptisku mani dara tas, ka nav redzama plašāka komanda, kas to varētu īstenot. Ja ir runa par jaunu karjeristu un pašlabuma meklētāju kombināciju ar ideālistiem, kam degošas sirdis un acis, kā arī pārbēdzējiem no citām partijām, tad kādas gan tur reformas? Pirmie gaidīs iespēju, kad viņus kāds beidzot sāks korumpēt vai piedāvās kādu amatu, otro pieeja drīzāk būs revolucionāra, bet trešajiem vienkārši ir iepatikušās siltas vietiņas parlamentā. Vai arī tā būs Platona ideālā valsts ar filozofiem kā reālajiem pārvaldītājiem un pārējie tikai paklausīgi balsos, kā viņiem liek? Tikai tādā gadījumā Robertam Ķīlim būtu jānāk laukā no aizkulisēm.

Tomēr lielākā problēma ir tajā, ka ne jau Valda Zatlera vai Roberta Ķīļa postulētās reformas sabiedrība no viņiem sagaida. Nu, vismaz tā elektorāta daļa, uz kuru partija orientējas, ja reiz nosaukumā ieliek līdera vārdu. Inteliģenci tāda attieksme drīzāk var atbaidīt. Un virkne postulēto ideju arī.

Piedāvātās reformas varbūt varētu nodrošināt iespēju, respektīvi, iedot slaveno makšķeri. Taču sagaidīta jau tiek zivs. Un šādā situācijā makšķeri veiksmīgāk atkal izmantos tie paši aktīvie, darbīgie, bezprincipiālie. Vecie oligarhi un viņu rokaspuiši vai jaunie, kas nāks viņu vietā. Gan viņi atradīs veidu, kā atraduši tāpat kā līdz šim — ja sabiedrības politiskajai kultūrai kā pārvaldes forma precīzāk atbilst oligarhija, tad demokrātiju iedzīvināt pagrūti. Bet tie, kam tā makšķere bija domāta, apskatīs to no visām pusēm, pamēģinās uz zoba, bet, kad atklās, ka nav ēdama, izmantos malkai. Un pēc tam sūdzēsies, ka visai ziemai ar vienu makšķeri nepietiek, ka atkal „valdība” nerūpējas par „tautu”.


Varianti un folklora rītdienai

Pats vienkāršākais no variantiem šķiet tāds, ka Saeima nu ir atlaista, tagad sabiedrība „pareizi” nobalsos, dos iespēju reformatoriem un viņu potenciālajiem partneriem, izbalsos laukā oligarhus, un tagad sāksim īstenot reformas nākamības vārdā. Tiesa gan, ne vienmēr ir pārliecība, ka nezināmie eksperimentētāji būs labāki par zināmiem, pārbaudītiem oligarhiem. Tomēr, nu, pieņemsim, ka būs. Taču vēlēšanu rezultāti var sanākt dažādi. Arī pretēji Valda Zatlera iecerēm.

Ir skaidrs, uz kuru partiju elektorātu Zatlera Reformu partija varētu pretendēt. Taču nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem tā plāno veidot priekšvēlēšanu kampaņu. Nav arī administratīvā resursa, kas automātiski nodrošina publicitāti, kāds ir abām šobrīd valdošajām partijām. Ierobežoti finansiālie resursi popularitāti var mazināt. Vismaz, ja orientējas uz elektorātu, kam līdera vārds jānorāda partijas nosaukumā. Savukārt resursu meklēšana Latvijai tradicionālajā ceļā ir tiešā pretrunā ar reformatoru deklarētajiem principiem.

Nākamais jautājums ir attiecību veidošana ar citām partijām. Drīz acīmredzot jābeidzas draudzīgajām attiecībām ar Vienotību, jo elektorāts ievērojami pārklājas, un retorika arī. Ar ZZS attiecības laikam nevar sanākt, ja reiz cīņa pret Aivaru Lembergu ir Zatlera Reformu partijas galvenā kampaņas tēma. Taču tieši ZZS kopā ar Nacionālo apvienību visdrīzāk iegūs, ja sāksies plaša konfrontācija starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju.

Vēl jāņem vērā Saskaņas centra iespējamā pārstāvniecība parlamentā un citu partiju attiecības ar to. Tipiskajām latviskajām partijām koalīciju ar viņiem vēlētājs nepiedos. Zatlera Reformu partija, ja tiek plānota kā vienu vēlēšanu projekts, varbūt šādu koalīciju var atļauties, tomēr tad viņiem pašiem jāsaprot, par kādu cenu.

To visu saliekot kopā, man pagrūti šobrīd solidarizēties ar cilvēkiem, kas priecājas par iespēju, kuru Valdis Zatlers viņiem devis. Tas nav uzvarētāju prieks, tas ir atriebīgs mazu cilvēciņu prieks. Var jau būt, ka vienkārši kļūstu vecs un konservatīvs, bet mani uztrauc rītdiena. Es atceros folkloru par to, kas notiek, kad bēg no vilka, un uz kurieni ir bruģēts ceļš ar labākajiem nodomiem. Pretī, protams, var nolikt kazino līmeņa folkloru „kas neriskē, tas nevinnē”. Bet, lai nu kādu folkloru mēs arī izmantotu, rītdiena pienāks visai drīz. Ceru, ka bez lielām paģirām šodienas līksmotājiem. No tā, ka tad es varētu sacīt: „Es taču teicu, es taču brīdināju!”, liela prieka man noteikti nebūs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

- ''(..)Citiem vārdiem, „paātrināta” politikas „uzlabošana” sagrauj procesu dabisko pašregulēšanos un sekmē atkarību no „bezmaksas” ārējo politikas regulēšanas resursu piegādes. '' -

- ' Dabiskās pašregulācijas' laiku (1991.g.21.augusts - 1993.g.6.jūlijs) lielāko sasniegumu labi raksturojis vecais socdemokrāts Atis Lejiņš :'' Pēc PSRS sabrukuma, kad sākās 'primitīvais kapitāla uzkrāšanas' laikmets, ''dzimuši'' arī mūsu oligarhi '' ('Vienotība', nr.10, 2011.g. jūnijs.). Taču - visam savs laiks, un, kad bija jāsāk paātrināta politikas uzlabošana, tad tā arī sākās - D.Auers, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes lektors: ''Latvijas elites lielais vairākums apvienojās, lai iespiestu Latviju Eiropā''. http://www.politika.lv/temas/6917/

Manuprāt, Latvijas elites vairākums solidarizēsies arī 2011.g., lai īstenotu vērienīgas reformas paātrinātai politikas uzlabošanai - un vēl dziļāk integrētu Latviju jaunajā valstī ES (sk. vairāk - R.Karnītes komentārus - http://zinas.nra.lv/latvija/52410-ekonomiste-latvija-bus-vie...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lūdzāt kritiku? Te būs. Pārdomas vienlaicīgi adresēju gan Jums, gan sev, gan plašākai auditorijai. Mani pārsteidz tas, ka pirms gadiem sešiem (pirms LSDSP brenda aiziešanas vēsturē) man bija citāds viedoklis par politikas pētnieka lomu sabiedrībā - esmu izdarījis secinājumus no saviem aktīvajiem mēģinājumiem ietekmēt politiskos procesus.
1) Tirgus ekonomikas apstākļos politikas pētnieki, manuprāt, domā par to, kā iegūt un noturēt klientus – pētījumu pasūtītājus. Sekojoši, pētījumi pirmkārt atbild uz klientu (partiju un mediju, nevis pašu pētnieku) uzdotiem jautājumiem un tādejādi atspoguļo KLIENTU skatījumu uz pasauli. Klients neredz pievienoto vērtību un nemaksā par atbildēm uz jautājumiem, kuri šim klientam NAV AKTUĀLI.
Politikas pētniekiem nav jēgas kaut ko būtisku publiski runāt ĀRPUS partiju un mediju pieprasītām un finansētām pētījumu tēmām, jo šāda neakceptēta „izrunāšanās” apgrūtina partijām un medijiem pozicionēšanos savā mērķauditorijā – partijas un mediji streso, ja politikas pētnieki publiski runā kaut ko nesaprotamu (nepielietojamu, „pārgudru”) un kritisku.
Citiem vārdiem, politikas publiskajā telpā „gudro un zinošo” loma ir lēmumu pieņēmējiem, kuri darbojas maksātspējīgās partijās un medijos. Politikas pētniekiem ir konsultatīvo pakalpojumu sniedzēju funkcija. Vara un lemšana ir „naudai”, kura var pirkt un var nepirkt speciālistu pakalpojumus. Ja publiski atklājas „naudas turētāju” nekompetence, seko jauni konsultatīvo pakalpojumu pirkumi un dažu kļūdainu „naudas” lēmumu pieņēmēju bankroti.
Tādejādi publiska nekompetences konstatācija palielina kompetences pieauguma iespēju – kā saka, „no kļūdām mācāmies” un „skola maksā naudu”. Tas nav „labi” vai „slikti” – tāda ir loģika ražošanas attiecībās, kurās būtiska loma ir kritērijiem „maksātspēja” un „efektivitāte”.
2) Tirgus ekonomikas un demokrātijas apstākļos politikas pētnieku uzkrātās un partiju/mediju nepieprasītās zināšanas, manuprāt, nekādi nevar sabiedrībai „paātrināti uzspiest”, lai „nāktu apgaismība un sāktos attīstība”. Sabiedrība vienkārši nepamanīs pētnieku izteiktās izcilās domas, jo objektīvs uztveres šķērslis ir valodas barjera. (Te, manuprāt, svarīga ir Ženēvas lingvistiskās skolas pārstāvja Šarla Ballī /Charles Bally/ atziņa, ka runa ir kontekstuāla – „citāda” pieredze, „citādas” zināšanas veido atšķirīgu pasaules ainu, veido atšķirīgu kontekstu, kurš izpaužas tekstā ietverto (izteikto / saklausīto) domu uztveres atšķirībās – tāpēc daļa no runātāja vēstījuma paliek klausītājam nemanāmas „iekšējās” runas līmenī - „ir pateikts”, bet „nav sadzirdams”.)
Kā „labuma steidzīgas uzspiešanas” neefektivitātes ilustrācija kalpo Ērika Stendzenieka (daudzu lielu Latvijas uzņēmumu mārketinga cilvēku godāta un labi apmaksāta komunikācijas konsultanta) veidotais risinājums 9. Saeimas un pašsvaldību vēlēšanu kampaņās. Stendzenieka konstruētā reklāma „uzspieda” sabiedrībai neadekvāti lielu biznesa aprindu varu. Iespējams, ka rīcības motivācija bija pozitīva – ātrāk iedot vairāk varas tiem, kuriem ir vairāk naudas un lielāka pieredze „naudas” lēmumu pieņemšanā.
Neadekvāts šis risinājums bija tāpēc, ka izsita Latvijas sabiedrību no komunikatīvā līdzsvara – Stendzenieka konstruētais reklāmas vēstījums emocionāli uzrunāja un nepastarpināti pārliecināja plašu „viedokļu meklētāju” mērķauditoriju, vienlaicīgi nostādot „nevajadzīgu un nevarīgu gudrinieku” lomā plašu „viedokļu līderu” slāni. („Viedokļu līderi” ir tie, kuriem kaimiņi, radi un paziņas parasti jautā – par ko balsot?)
Tomēr biznesa aprindas neizprata Stendzenieka sniegtā pakalpojuma („trika”) būtību, pietiekami nenovērtēja „lēti iegūto” varas resursu un tāpēc 10. Saeimas vēlēšanās mēģināja atkārtot „varas nopirkšanu” no Stendzenieka, kurš bija izdomājis, kā „notirgot” varu, kura nav „cieti pieskrūvēta”, bet ir „elastīgi piesaistīta” sabiedriskajai apziņai. (Vēlētāju vienreiz uzticētās varas ieguvējs taču neiegūst pastāvīgu varu pār vēlētāju spējām domāt un mācīties no savas izvēles sekām.)
„Viedokļu līderi” bija šokēti par Stendzenieka un viņa klientu kopīgo rīcību – to pauda interneta gaisotne 9. un 10. Saeimas vēlēšanu laikā. Kā atbildes reakcija Stendzeniekam un viņa biznesa klientiem nāca smags atsitiens no „viedokļu līderu” puses, kuri no visa spēka „ietrieca zemē” AŠx2, PLL, TP, LPP/LC un citas Latvijas politiski ietekmīgāko uzņēmēju veidotās struktūras.
Pirms 11. Saeimas vēlēšanām ir problēma – caur kurām partijām Latvijas uzņēmēji var rast leģitīmu interešu pārstāvniecību politiskajos procesos? Ja publiskajā politikā zūd biznesa interešu dimensija, pieaug risks, ka partijas un mediji šo šķietami zudušo dimensiju centīsies uzturēt slēptā veidā, maskējot atšķirīgas biznesa intereses aiz „okupantu” un „nacistu” pseidointeresēm. Neadekvāta un konfrontējoša politiskā pozicionēšanās, šķiet, ir lētakais un vienkāršākais ceļš, bet tas acīmredzami nesekmēs uzņēmējdarbības vides un Latvijas ekonomikas attīstību. Šo problēmsituāciju partijām nāksies risināt mazbudžeta un laika trūkuma apstākļos. Tas būs labs izaicinājums politikas pētnieku profesionālajām ambīcijām.
3) Politikas pētnieks – konsultants, manuprāt, nedrīkst brāļu Strugacku romānu personāža stilā tēlot „progresoru” un komunicēt ar sabiedrību no „kosmosa civilizācijas” pozīcijām. Nedrīkst „kārtot un vadīt” varas resursus Latvijā, stāvot „ārpus” Latvijas tirgus ekonomikas norisēm – tas nenovēršami noved pie dramatiskām kļūdām, jo „progresora” pozīcijai pietrūkst daudzas būtiskas informatīvās atgriezeniskās saiknes, kuras nevar kompensēt pat ievērojams „ārējs” darbības finansējums un patiesi humāni rīcības motīvi.
Citiem vārdiem, „paātrināta” politikas „uzlabošana” sagrauj procesu dabisko pašregulēšanos un sekmē atkarību no „bezmaksas” ārējo politikas regulēšanas resursu piegādes.
P.S. Šajā komentārā izmantoju dabaszinātņu pētījumos gūtās atziņas, atziņas no mārketinga un sociālajiem pētījumiem, kurus esmu uzsācis pirms 20 gadiem, kā arī atziņas no savas 22 gadu darbības pieredzes Latvijas sociāldemokrātiskajā kustībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

' Latviju sagaida 7 trekni gadi '

- starp citu, tepat Politika.lv sadaļā Arhīvs:ES referendums ir atrodama interesanta informācija, lai ikviens spētu pats dot atbildi (apjēgt) uz daudziem jautājumiem. http://www.politika.lv/temas/7005/

2011.g. der atcerēties, ko teica eksperti pirms 2003.g. referenduma par ieguvumiem un zaudējumiem pēc iestāšanās ES, kādu nākotnes ainu uzbūra. ''Zinātniskie'' pamatojumi nepārsteidz:''(..) Mana intuīcija ir, ka šobrīd mums tur jābūt''. Tā kā ''falsificētas prognozes'' pus-patiesību/uzpūstajā PR propagandā ir neatņemama reālās demokrātijas sastāvdaļa, tad par tādu neizbēgamo parādīšanos pirmsvēlēšanu laikā brīnīties nevajadzētu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kas ir "klaji falsificētas prognozes"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Autors pareizi norāda, ka vēlēšanas un to prognozējamais rezultāts nav garantēti "labs". Lai gan var jautāt - kas ir labs? Diemžēl autors šo referendumu vērtē tikai no šī viena skatu punkta.
Es uzskatu, ka referenduma lielākā nozīme ir tieši precedents. Katram nākamās un aiznākamās Saeimas deputātam, prezidentam un arī tautai ir skaidrs, ka Saeimu var atlaist un pasaules gals tādēļ neiestājas. Tas ir nozīmīgs pagrieziens tautas (darba devēja) un deputātu (darba ņēmēju) attiecībās. Autora līdzībai par darba līguma pārtraukšanu pēc viena gada pietrūka tāda nianse, ka darba ņēmējs 20 gadus ir domājis, ka katrs 4 gadu līgums ir stingri terminēts 4 gados un ne mazāk, bet tā nav.
Nākamais solis - pašvaldību referenduma, t.sk. domju atlaišanas procedūras izveidošana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arguments "deviņpadsmit divdesmitās [daļas - RL piez.] referenduma dalībnieku ir netieši atzinušas savu nekompetenci kā darba devēji" ir nenopietns. Pirmkārt, jebkurā darbinieku atlases procesā, pat visvienkāršākajā, risks atlasīt neatbilstošu darbinieku ir pietiekami liels. Tādēļ nemaz ne tik reti darbinieki tiek atlaisti no darba. Vai tas nozīmē, ka šie darba devēji ir nekompetenti? Otrkārt, vai Māris mēģina norādīt, ka laba uzņēmējdarbības prakse ir izlikties savu kļūdu neredzam un turpināt sadarbību ar šo pašu, neveiksmīgi darbā pieņemto? Kas ir muļķīgāk - atzīt savu kļūdu un labot to vai censties saglabāt savu pašcieņu, slēpjot savas neveiksmes?

Vēl viena frāze, kas mani dara uzmanīgu tekstā: "Taču skeptisku mani dara tas, ka nav redzama plašāka komanda, kas to varētu īstenot." Mēs tiešām visi esam pēdējās nedēļās redzējuši un dzirdējuši daudz nepacietības un pārsteidzīgu secinājumu Zatlera politiskās darbības sakarā. Ļoti aktīvi uz to tūliņ pēc 2. rīkojuma pasludināšanas sāka aģitēt daži pazīstami polittehnologi, un daudzi viņiem sāka sekot. Māris, pie tam, šķiet nedaudz aizkavējies, jo Zatlera partijas kodols jau ir publiski izsludināts. Savukārt plašāku biedru un vēlēšanu kandidātu sarakstu būtu naivi gaidīt no demokrātiskas partijas dažas dienas pēc tās dibināšanas.

Mans secinājums: diemžēl darbā ir nopietnas loģikas kļūdas. Ceru, ka autors turpinās diskusiju, kuras gaitā šīs kļūdas varētu tikt izlabotas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viens no lielākajiem Referenduma ieguvumiem — lai izmeklētu dažu deputātu kriminālnoziegumus, Prokuratūrai vairs nav vajadzīga šaikas atļauja. Likuma priekšā nu visi ir vienādi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māri, Tu baidi mūs ar lāci, kam varam uzskriet no vilka bēgot. Un tas nav nepareizi, tā arī var gadīties. Bet tāpēc mums nav jāpaliek par mēsliem — par tādiem pašiem mēsliem, ka ties deputāti, kas balsoja par kriminālnoziegumu izmeklēšanas aizliegumu. Vienam no "savējiem".

Ja kalps ir apzadzies, ir amorāli atstāt viņu darbā. Pamatprincips ir tāds, ka zagli jāaizdzen ar sūkainu (piedodiet) mietu.

NEATKARĪGI no tā, vai nākamais arī var izrādīties zaglis. (Ja būs, sitīsim arī to.)

Tādu latviešu "apdomīgo gļēvuļu" paaudze salaida Latvijā lielos PSRS uzņēmumus — ar cūcīgu infrastruktūru, ar šaušalīgu kontingentu. Lietuvai pietika mugurkaula. Igaunijai pietika principialitātes. Latvijai — nē.

Un tādi kā Tu atkal ļurina "būsim taču apdomīgi", vai arī "kazi, aiz stūra gļun lācis".
Ja Tev pilnas bikses - paej nost no trases, sēdi aizkrāsnē. 20 gadus žipčiki ir pildījuši savas kabatas ar valsts naudu. Izpostījuši Latviju ar "mazajiem HES" (uz katriem trim deputātiem ir pa vienam kabatas HES, kabatas barotnītei). Iztirgoti valsts uzņēmumi, nolaisti uz grunti, metāls izlaupīts, meži izzāģēti, zeme izpārdota.

Bet pa to laiku VALSTS DARBĀ par miljonāriem kļuvuši 100 "varoņi".

Tāpēc beidz ļurināt. Latvijai tādi nodevēji nav vajadzīgi. Ja Tev maksā kāds no šiem hūtēs varoņiem, tā protams ir cita lieta — tad Tu godīgi atstrādā savus nodevēja grašus. Bet ja neesi dvēseli Sātanam pārdevis, tad atsēdies uz celma un padomā, kā interesēs strādā.

Kamēr noziedzinieki sēdēs amatos ar Latvijai nozagto naudu Šveices kontos, tikmēr muļķīgi runāt par pārmaiņām, par Latvijas nākotni, par tiesiskumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lai vai kā, vēlēšanas būs diezgan neparastas, jo sagatavošanās laiks ir ļoti īss, turklāt liela daļa no tā iekrīt pašā atvaļinājumu laikā, kad TV kaste nebūt nav pirmajā vietā. Nabaga PR ļaudīm būs dikti dikti jāpalauza galvas, ja gribēs ļaužu zemapziņā iedzīt kaut ko tādu, ko prāts neņem pretī. Būs tāda "gatavo brendu" cīņa a'la ZatlersLembergs. Nāksies "hūtem" mest pie malas aukliņu raustīšanu un nākt laukumā pašam, ja dūšas pietiks. Un tad var izrādīties, ka būs vajadzīga vēl viena Saeimas atlaišana, jo mazās ostas pilsētas "dižsaimnieks" izrādīsies nekam nederīgs visas valsts saimnieks. Nosmelt no lielā katla tikai to labāko nav gluži tas pats, kas stīvēties ar visu lielo katlu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Atzīšos godīgi, iepriekšējās vēlēšanās no balsoju par Vienotības listi, jo likās, ka tas ir maasākais no ļaunumiem. Un bija arī vēlēšanās būt objektīvam, jo pirms tam Vienotības komponentēm gāzt kalnus un pašu vellu parādīt traucēja tas, ka vairākums iepriekšējā Saeimā bija tagadējās PLL ingredientu rokās. Pēc vēlēšanām Vienotība iznāca gandrīz vai brīvā laukumā, kur tad arī nodemonstrēja, ko tā spēj, bet vēl jo vairāk- nespēj. Un tikt vaļā no oligarhu ietekmes tā nespēja, lai gan tieši šī neatkarība bija tas trumpa dūzis, ko Vienotība lepni vicināja pa gaisu pirms vēlēšanām. Ja darbinieks savā CV ir ierakstījis nepatiesas ziņas, tad kāpēc to būtu jāpatur darbā.
Un vēl, tuirpinot analoģiju ar darba attiecībām. Visus iepriekšējos sasaukumus Saeimas kā uz pastāvīgu darbu pieņemtas. Kā savulaik Kalvītis uz visām kritikām atbildēja, ka viņiem, lūk, esot visas tautas iedots mandāts. Galvenais bija visus apčakarēt uz ievēlēšanas brīdi, bet pēc tam varēja aizmirst par visu, kas tika solīts. Kopš sestdienas kārtība ir mainījusies- Saeima tiek "pieņemta darbā uz pārbaudes laiku" un, ja izrādās gana laba, tad "līgums" tiek automātiski pagarināts līdz 4 gadiem. Tas varētu partijām likt atcerēties par vēlētājiem ne tikai pusgadu pirms nākamajām vēlēšanām (kad iepriekšējie solījumi sen aizmirsti), bet krietni biezāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viena zivs garšīgi apēsta. Pat ar visām asakām. To nākamo zivi ēdīs drusku uzmanīgāk, asakas atstājot vēlākam laikam, un asaku būs daudz. Maksķeri Saeimas daba devēji nemaz negrib, tak pašiem būs jāmācās mašķerēt, pat mēģinot noķert mazāk asakainas zivis ( visas tak nav tās raudas, laikam tā tās asakainās sauc). Ja kāds arī iedomājas dot to makšķeri, tad jau pašā sākumā to lauž.

Visādi sociālantropologi un politikas pētnieki varbūt mazāk varētu nodarboties ar nākotnes prognozēm, bet reāli pētīt šodienu. varbūt tad tiktu nodarīts mazāk ļaunums.

Te komentos kāds kalvis saka, ka ar Satversmi jāmācās sadzīvot. Jāmācās. Vai nav pārāk ilgs laiks mācīšanās procesam? Laiks iet. Pasaulē viss mainās. Satversme ir kas "akmenī iekalts" uz mēžīgiem laikiem? Un tā ir zivs vai makšķere?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ja reiz esat Piarščiks, tad jau Jums taisni jāpriecājas par Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Ir iespēja apliecināt savu varēšanu (vai arī - ja politikas lauciņā nedarbojaties, tad tomēr pieaug reputācija un atalgojums citiem Jūsu profesijas cilvēkiem). Lielāks pieprasījums pēc attiecīgiem pakalpojumiem ir taču izdevīgi visiem piarščikiem.

>>> Un kas būs labāks, ja nebūs Saeimā dažas partijas, kuras Tu sauc par oligarhu partijām? Nu pazuda no skatuves Latvijas ceļš, Saimnieks, Tautas partija. Vai kaut kas ir mainījies uz labo pusi?
=====
Protams, ka ir mainījies uz labo pusi :)) Ja Saeimā joprojām taptu ievēlēti tādi kadri kā Čevers, Dobelis, Kalnbērzs, Zīgerists, Krištopāns, Valdmanis, Ūdre, Emsis, Slakteris, Kalvītis (nu es visus šos brīnumdarus neatceros...) - tad vispār būtu jāraud. Šobrīd jau 10.Saeima atstāj daudzmaz kompetentu un nopietnu iespaidu. Un tas ir tikai tādēļ, ka cilvēki ir gadu gaitā tikuši vētīti un atlasīti. Un galīgi āksti vairs sietam cauri netiek.

Bet, ja Vienotība un NA balso par to, ka vajag izbeigt tirgoties ar uzturēšanās atļaujām, bet ZZS šo lietu izgāž; ja nevar vienoties pat par tādu vienkāršu lietu kā atbalstu V.Zatlera pārvēlēšanai (nu nav A.Bērziņš ne labāks, ne kompetentāks), tad ir dubultā spēle jāizbeidz. Ja ZZS un SC spēj pa abām kopā uzvarēt vēlēšanās un vadīt valdību - lai vada. Bet tad vismaz mēs zinām, kura ir valdošā koalīcija un kas atbild par to, kas notiek valstī. Ja šobrīd "zelta akcija" pieder Lembergam, un viņš reizēm runā ar V, reizēm ar SC - tad tā ir pārāk liela vara vienam cilvēkam. Nu netika viņš ar šo varas nastu galā. Ievēlēja par prezidentu visbagātāko pensionāru valstī - bet tālākiem "varoņdarbiem" būs jāpalūdz jauns vēlētāju pilnvarojums.

Visas varas institūcijas Latvijā kaut cik rēķinās ar realitāti - ministrijas dzīvo uz grēcīgās zemes, tiesneši, pat avīzes un citi plašsaziņas līdzekļi. Vienīgi Saeima dzīvo pati savā realitātē - sola vienu, balso pavisam par ko citu. Nu un laiks būtu arī viņus "pamodināt". Jūs te minējāt "Tautas partiju" - un tās likvidāciju kā pašsaprotamu lietu. Pirms 28.maija paziņojuma Šķēle jutās kā situācijas noteicējs - vadīja demogrāfijas komisiju, nāca klajā ar visādiem paziņojumiem. Nāca paziņojums - un viņi saprata, ka sashēmot soda naudai vajadzīgo miljonu viņi šajā Saeimas sasaukumā vairs nepagūs, un bodīte jāver ciet. Vismaz TP ar cieņu aizgāja - tā teikt, pašlikvidējās pēc visiem ISO-9001 kvalitātes standartiem. Šlesers acīmredzot vēlas, lai viņa partiju no Saeimas izmet aiz krāgas. Nu nekas - arī tā var. Ja ne 11.Saeimā, tad 12.Saeimā viņu visdrīzāk nebūs.

Kļūs pārskatāmāks spēles laukums. Un tas ir liels ieguvums. Ja kādam nepatika nesenais referendums - neko nevaru līdzēt. Ar LR Satversmi jāmācās sadzīvot :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es kopā ar kolēģiem esmu iesaistīts idejiskā piedāvājuma veidošanā eventuālajai (vēl nepubliskotās) Zatlera reformu partijas programmai. gandrīz jebkurš viedokļu raksts par sabiedriskajām tendencēm, zrp visādiem aspektiem, politisko procesu ir ļoti vērtīgs šajā veidošanas procesā un ir riktīgi noderīgas visas kritikas. Visādā nozīmē. paldies arī Mārim Brantam šajā ziņāMan ir trīs lūgumi ( es gan saprotu, ka politika.lv rakstus lasa 6-7 simti cilvēku; un tomēr). 1. Es būtu ļoti priecīgs par norādēm uz savstarpējo diskusiju un viedokļu vērtējumu politologu un sociologu (var arī antropologu vai psihologu for that matter) savstarpēju politisko procesu analīžu vērtējumiem. Pēdējā laikā no disciplīnām ir sarunātas lielas nereti pat uzjautrinoša aplamības, klaji falsificētas prognozes, taču, kā es saprotu disciplīnas pret to izturas mierīgi, pat vieglprātīgi. Pilns ar kolēģiem - Ivars Ijabs, Aigars Freimanis, Andris Runcis, Iveta Kažoka, Jānis Ikstens, Arnis Kaktiņš, Ojārs Skudra , Juris Rozenvalds utt. Nu ir viņiem arī ļoti atšķirīgi viedokļi. nevar būt ka kautrība traucē salīdzināt vai vieglāk par politikiem parunāt ( jo tas būtu gļēvi). Labi piemēri tepat kaimiņos - lielais trādirīdis ar rīcībpolitiski ietekmīgo The Spirit level UK, kur disciplīnas ievaros kārtīgi izplēsās. Freimanis vai Ījabs nu tak prognozē regulāri aplami, varbūt arī skaidro aplami. Viss ok, kļūdās visi, taču pilnīgi bez ievērības atstāt - kaut kā dīvaini. 2. Tā rezultātā iespējams sāktu kāpt arī vērtējuma kompetence, kas ir ļoti ļoti svarīga priekšvēlēšanu laikā. Pagaidām ir diva veida piedāvājums 'sociopolitologu' pusē - kompetenci sen zaudējušu politisko procesu lūzeru (vesela strīpa) ar tikai vidusskolas atestātu (!) histērija (kas, lai gan ironiskā kārtā pamatīgi stiprina arī zrp komunikāciju, bet galīgi nevairo saprātīgu vērtēšanu). Otrs ir tāda salonveida parunāšana 'man šķiet' līmenī, viegli iepozējot. atkal, ļoti interesanti no etnogrāfijas viedokļa ( kultūras kategorijas 'kur tu lien!', 'eh tak es jau teicu, ka nekas nesanāks', 'kādi viņi ir maitas' utml) - man novērojumiem un pierakstiem noder izcili, taču ne kā kaut cik cienījams kritisks vērtējums. Te gan ir jāsaka ka Iveta Kažoka ir kārtu pārāka un kvalitatīvi pozitivi atšķiras. 3. Šis tad labi noderēs, kad nāksies vērtēt un salīdzināt politiskos piedāvājums. Orientēties dažādos strukturāla deficīta mazināšanas, dažādās nodokļu politikas un sociālā budžeta ilgtspējas panākšanas variantos būtu ļoti vēlams, jo uz nekompetenci un paviršību nekavēsimies norādīt nežēlīgi. Visiem viedokļiem obligāti jāizskan, taču nekādas žēlastības ja ir bullshit, īpaši ja no eksperta' pozīcijām. Welcome , patiešām, kritiski vērsties pret mani vai kolēģiem, taču nekreņkēties ja saruna tur vairāk uz augusta vidu beigām un vēlāk sanāks latviešiem neraksturīgi tieša, ceru par lietu. P.S. divi ne īpaši labu liecinoši piemēri disciplīnām . politika.lv tā arī nebija dazus mēnesus atpakal pat latviski izdotās The Spirit level recenzijas. Sociopolitologu vidū tā arī nebija NEVIENA raksta par alternative vote referendumu un visu debati UK tepat maijā par vēlēšanu sistēmas maiņu - ļoti pamācoša cita starpā tieši Latvijai. Brīdī, kad cilvēki, ka pretendē izteikt eksperta vērtējumu, sāk to darīt, ARĪ ieslēdzas kritikas filtrs. Kompetences kāpināšana būtu ļoti labs veids, ka sociālzinātņu pārstāvji, kas IZVĒLĒJUŠIES ( paši voluntierējuši) rakstīt par politiku varētu ari ko uzlabot kopējā vērtējuma kvalitātē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es šite arī ierakstīšu, jo man patika un likās simptomātiski. Cilvēks, kurš jau labu laiku neliekas ne zinis par savu "pilsoņa pienākumu"(līdz brošai!) izveidoja līdzību par šo situāciju.

Saimnieka dārzā stāv putnubiedēklis. Stāv ilgi. Vienā dienā saimniekam nav kur likt veco izkapti un tas atslien to pret putnubiedēkli. Bet dārzs aizaudzis. Putnubiedēklis paņem izkapti un izpļauj dārzu.

Kurš šajā līdzībā ir īsts saimnieks?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Un kas būs labāks, ja nebūs Saeimā dažas partijas, kuras Tu sauc par oligarhu partijām? Nu pazuda no skatuves Latvijas ceļš, Saimnieks, Tautas partija. Vai kaut kas ir mainījies uz labo pusi? Vai tikai cepšanās par kaut kādām mītiskām oligarhu partijām nav lielāks populisms kā savulaik apņirgtā jūsmošana par Zīgeristu. Tikai ar inteliģentāku ārējo fasādi. Man vienmēr ir licies ka Tu esi saprātīgs cilvēks, bet tā nekritiskā attieksme pret tādu mitoloģisko elementu kā "oligarhu"partijas liek par to šaubīties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Shii piiksteeshana un steneshana mazliet kaitina. Principaa jau jaa, "varbuut buus sliktaak". Tachu ja uznemuma ipashnieki turetu zaudejumus nesoshu CEO tikai tapec, ka "nakamais varbut nesis vel lielakus zaudejumus", tad kompanijai taa ir pashnavibas recepte. Latvijas gadijumaa viss ir vienkarshi - iepriekshejais menedzments nespeja... Tad tas ir jamaina. Taa ari visa patiesiba. Visa shii oligarhu PR kampanja, ka "nupat tachu ieveleja"... Kada visar tam nozime kad ieveleja?! Un ziniet, nav nekads brinums, ka pa lejupejoshu trajektoriju ejosham uznemumam CEO mainas vienaa laidaa. Precizak - butu jocigi, ja taa nebutu. Tad butu jadoma, ka tautai kaut kas tiesham nav kartibaa ar galvu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

>>> Otri vēlas izteikt brīdinājumu, parādīt, ka arī parlamentārieši nav nesodāmi. Trešie vienkārši izgāž savu žulti, jo nesaredz, kāds viņiem no tādiem kaklakungiem labums. Un tā tālāk. Un tomēr — viņus visus vieno tas, ka viņi netiešā veidā atzīst savu nekompetenci.
====
Neatradu sevi šajā klasifikācijā. Es nedaudz savādāk svītrošu cilvēkus savas partijas sarakstā - bet tā nav mana nekompetence, bet vienkārši laika gaitā izdarīta korekcija. Bet es sajutu, ka šoreiz ir īstā reize, lai citi vēlētāji no Saeimas aizvāktu Andri Šķēli ar viņa rokaspuišiem, arī nedaudz samazinātu Lemberga un Šlesera pārstāvniecību. Tie, kuri māk "uzpūst" reitingus īsi pirms vēlēšanām, šoreiz pazaudēs. Jo svārstīgo vēlētaju balsis savāks jaudīgais putekļusūcējs - ZRP.

Ja nākamajā Saeimā atkal nevarēs (kaut vai matemātiski) izveidot nevienu koalīciju bez t.s. oligarhu partijām (ZZS, LPP/LC vai SC), tad, protams, tie būs veltīgi notērēti 2 miljoni latu. Bet risks šoreiz varētu atmaksāties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

šo es nesapratu, kāpēc nepiedos? daļa noteikti piedotu un pat atblstītu.
"Vēl jāņem vērā Saskaņas centra iespējamā pārstāvniecība parlamentā un citu partiju attiecības ar to. Tipiskajām latviskajām partijām koalīciju ar viņiem vēlētājs nepiedos. "

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Drusku ignorējot visu to smalko apceri par kodu būšanu, gribētu piebilst, ka
1) Nevar vainot vēlētājus par to, ka viņi joprojām uzskata, ka pilsoņu pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Un, ja nu esi aizgājis, par kaut ko jau jābalso. Tas, ka politiskās partijas tik bezatbildīgi pieiet politiskajām nostādnēm (papīrs pacieš visu un vienmēr var atrast labu ieganstu, kāpēc mēs nekā neizdarījām), tomēr nav ierindas pilsoņa nekompetences pierādījums. Uzdot politiķiem viltīgos jautājumus tomēr lielākas iespējas ir presei, NVO, galu galā - konkurentiem. Kad nu vēlētājs beidzot saprot, vai partija sola nodokļus (un atbilstoši pabalstus) pazemināt vai paaugstināt utt, viņš var diezgan noteikti pateikt - nu tad es par to. Ja partija nespēj sniegt vienu konkrētu atbildi par to, kas viņas ir, tad kā gan to var vēlētājs.
2) Nevar tomēr uzskatīt, ka referendums bija sīka lūzeru atriebība. Vairākas pazīmes liecināja, ka 10.Saeimai bija pilnīgi vienalga, kā viņus vērtē LR pilsoņi. Tā teikt, nieks, ka mūs atbalsta 10%, A KO VIŅI MUMS VAR PADARĪT... Pirms nākamajām vēlēšanām drusku parosīsimies un gan jau ievēlēs, jo balsot tāpat nav par ko.
Vienotībai bija otrs labākais rezultāts, runājot par vietu skaitu. Vai autors pats var nosaukt vismaz dažas šīs Saeimas (ne valdības) aktivitātes, īstenoto politiku, ko vienkārši nekompetentie vēlētāji nav pamanījuši. 7 mēneši jebkurā amatā ir pietiekami ilgs laiks, lai sevi pierādītu.
Turklāt daudz ko par politiķu realitātes sajūtu liecina "ziņas no Saeimas" jau pēc Saeimas atlaišanas - ar ko gan šajā politiskās krīzes laikā nodarbojas parlaments - spīkere darba laikā apskata Bārbijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tur jau ir tā lieta, ka šie gudrie sociologi, politologi un kas tik vēl nē, nezina, kāpēc cilvēki balso tā un ne citādāk, un kāpēc vispār balso vai nebalso. Un ko gaida no politiķiem. Pēc dažu rīdzinieku atbildēm dažādās aptaujās taču nevar spriest par tautu kopumā.

Saistītie raksti

Referendumi Latvijā politika.lv

Maize un izklaides politika.lv

Citi autora darbi
Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants

Atbildiba par valsti

Atbildība. Par valsti 79 Autors:Māris Brants