Raksts

Rijīgie palīgi


Datums:
15. aprīlis, 2008


Autori

Jānis Brizga


Foto: charlieCe

Izgatavojot vienu datoru, rodas 1500 kg atkritumu, savukārt vienas kādā elektroprecē ievietotās mikroshēmas ražošanas procesā rodas atkritumi, kas līdz pat 4500 reizēm var pārsniegt pašas mikroshēmas svaru.

Ledusskapis, putekļusūcējs, gludeklis, trauku mazgājamā mašīna nenoliedzami atvieglo mūsu ikdienas mājsaimniecības darbus, un ir saprotams, ka, pieaugot ienākumiemi un patēriņa kredītu pieejamībai, cilvēki tiecas uz pilnu mājsaimniecības „ekipējumu“. Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati vēsta, ka 99% Latvijas mājsaimniecību ir televizors (3% gan vēl skatās melnbalto), 96% ir ledusskapis, 95% ir gludeklis, bet dators — 41%, savukārt trauku mazgājamā mašīna — tikai 4% mājsaimniecību. Pēdējie desmit gadi Latvijā elektropreču pieauguma ziņā ir bijuši ļoti auglīgi — piemēram, pirms 10 gadiem savs putekļusūcējs bija tikai 59% mājsaimniecību, tagad — jau 72%. Līdzīgi palielinājusies arī citu elektropreču lietošana.

Taču nevajadzētu aizmirst arī ko citu. Elektropreces patērē daudz elektroenerģijas, kas Latvijā ir kļuvusi par deficīta preci. Arī preču ražošana ir ļoti energoietilpīga, bet vislielākais mūsu ikdienas palīgu mīnuss, par ko reti kad runā ¾ tie satur ļoti daudz bīstamu vielu.

Elektropreču ražošana un lietošana rada toksisko atkritumu kalnus, jo, piemēram, viens parastais datora monitors var saturēt no 2 līdz 3 kg svina, kas ir ļoti toksiska viela. Pēc Vūpertāla institūta aprēķiniem, izgatavojot vienu datoru, rodas 1500 kg atkritumu. Viens no galvenajiem šo atkritumu avotiem ir tieši elektroprecēs lietoto mikroshēmu ražošana. Vienas šādas mikroshēmas ražošanas procesā rodas atkritumi, kas var līdz pat 4500 reizēm pārsniegt pašas mikroshēmas svaru. Saražojot vienu mātesplati, kas sver 1800 gramu, rodas 20 kg atkritumu, no kuriem 18 kg ir klasificējami kā bīstami un prasa īpašu apstrādi un noglabāšanu. Mikroshēmu ražošanā iesaistīto strādnieku, pārsvarā sieviešu, veselība arī tiek apdraudēta. Saskaņā ar Skotijas veselības un drošības aģentūras pētījumu, mikroshēmu ražošanā iesaistītajiem strādniekiem ir novērojama paaugstināta saslimstība ar vēzi un priekšlaicīga nāve.

Lai pievērstu ražotāju uzmanību šai problēmai, organizācija Greenpeace ir uzsākusi kampaņu, salīdzinot dažādu elektropreču ražotāju politiku bīstamo vielu samazināšanā. Greenpeace norāda, ka visprogresīvākie uzņēmumi ir Samsung, Toshiba, Sony, Dell, Lenovo un Nokia (jāteic gan, ka Nokia pozīcijas pēdējā gada laikā ir pasliktinājušās). Taču neviens no tiem nav pat tuvu „zaļai” elektropreču ražošanai. Savukārt kompānijas, kuru produkcija, pēc Greenpeace uzskatiem, būtu jāboikotē, ir Nintendo, Philips, Microsoft, Panasonic un Sharp.

FPD pret CRT

Datoru un to piederumu tirgus ir viens no visātrāk augošajiem tirgiem pasaulē. Katru gadu tiek saražoti 130 miljoni jaunu datoru, un pēc pāris gadiem liela daļa no tiem nonāk atkritumos. 2005. gadā ASV vien tika „norakstīti” 60 miljoni datoru.

Līdzīgas tendences ir arī Latvijā. Mēs pērkam arvien jaudīgākus un jaudīgākus datorus, lai varētu izmantot jaunākās programmas, palielinām datoru atmiņu un iegādājamies dažādas papildu ierīces. Jau esam pieraduši, ka ik pēc 2—3 gadiem vecais dators ir jānomaina pret jaunu. Taču svarīgi atcerēties, ka ietekmes uz vidi samazināšanai būtiska ir pareiza monitora izvēle. Arvien populārāki kļūst FPD[1] monitori, savukārt parastie CRT[2] monitori strauji iziet no modes. FPD monitoriem ir vairākas variācijas, no kurām populārākie ir šķidro kristālu monitori.

Tieši FPD monitori ir labākā izvēle vides dēļ, jo to ražošanā patērē mazāk dabas resursu un enerģijas, arī lietošanas laikā tie tērē divreiz mazāk elektrības nekā CRT monitori. FPD izdala mazāk siltuma, kas ir svarīgi, lai telpās nerastos sauss gaiss. Tie satur mazāk ozona slāni noārdošu ķimikāliju un bīstamu, noturīgu un radioaktīvu savienojumu. Lielākā daļa datoros sastopamo bīstamo ķīmisko vielu ir tieši CRT monitoros. Te jāpiezīmē, ka daļa CRT monitoru tiek reklamēti kā plakanā ekrāna monitori, taču tie satur tās pašas bīstamās ķīmiskās vielas, ko citi CRT monitori.

Zaļās gāzes

Ledusskapju ietekme uz vidi, attīstoties jaunākajām tehnoloģijām, pēdējos gados ir būtiski samazinājusies. Ir strauji sarucis ledusskapju patērētās enerģijas apjoms, un saldēšanā izmantotās ozona slāni noārdošās gāzes tiek aizstātas ar drošākām alternatīvām.

Taču vēl joprojām ledusskapji un saldētavas ir otrs galvenais enerģijas patērētājs mājsaimniecībās, tūlīt aiz apkures. Tātad, gadījumā, ja jums ir jāpērk jauns ledusskapis, prātīgākais būtu izvēlēties tādu, kurš patērē pēc iespējas mazāk elektrības (A klase). Tādējādi jūs varētu ne tikai samazināt savu ietekmi uz vidi, bet arī būtiski ietaupīt.

Visiem ledusskapjiem un saldētavām ir nepieciešamas dzesēšanas gāzes jeb aukstumnesēji. Divi senāk populārākie aukstumnesēji — CFC (hlorofluorogleklis) un HCFC (hidrohlorofluorogleklis) — pašlaik ES ir aizliegti, jo tie izrādījās būtiski klimata izmaiņu veicinātāji. To vietā plaši tiek izmantoti fluorogļūdeņraži (HFCs), taču arī tie ir bīstami videi, jo to klimata izmaiņu potenciāls ir 3200 reizes lielāks nekā CO2. Fluorogļūdeņražu ražošana ir saistīta ar hlora organiskajiem savienojumiem (noturīgu un toksisku vielu grupa), kurus vides aizstāvji jau vairākus gadus aktīvi cenšas aizliegt.

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pirms CFC gāzu atklāšanas ledusskapjos pamatā tika izmantotas ogļūdeņraža gāzes — propāns, isobutāns un ciklopentāns. Šī ir labākā gāzu izvēle, jo tās nebojā ozona slāni un ir labākā alternatīva klimata izmaiņu ziņā. Tajā pašā laikā lielākā daļa ogļūdeņražus saturošo ledusskapju parasti ir izrādījušies energoefektīvāki nekā CFC vai HFC gāzes saturošie.

Lielākā daļa firmu, kas ražo ledusskapjus, ir specializējušies tā saucamās „baltās tehnikas” ražošanā. Taču, piemēram, Valenbergu ģimene, kurai pieder Electrolux, un ASV firma General Electric, kā arī Bosch un Siemens, darbojas arī dambju celtniecībā un iegulda militārajā un kodolrūpniecībā. Savukārt Turcijas Koc Holding, kuram pieder uz budžeta klases mājsaimniecības precēm orientētais Beko zīmols, ir iesaistījušies ogļrūpniecībā un autorūpniecībā.

Īss mūžs, augsts risks

Vēl tikai pirms 15 gadiem mobilais telefons bija luksusa prece, ko varēja atļauties tikai retais. 1992.gadā pasaulē mobilie telefoni bija tikai 1% iedzīvotāju. Rietumeiropā mobilo telefonu šodien ir tikpat, cik iedzīvotāju, bet pasaulē kopā mobilos sakarus ikdienā lieto vairāk nekā 20% cilvēku.

Līdzīgi kā datoriem, arī mobilajiem telefoniem ir īss mūžs. Daudzi cilvēki mobilos telefonus maina pat biežāk nekā reizi gadā, līdz ar to ļoti liela daļa saražoto telefonu nonāk atkritumos. Līdzīgi kā citas elektropreces, arī mobilo telefonu detaļas satur bīstamas ķīmiskās vielas. Detaļas ar augstāko vides risku ir mikroshēmas un pusvadītāji, šķidrā kristāla displeji, akumulatori un grūti pārstrādājamie plastmasas korpusi.

Mobilie telefonsakari tiek vainoti arī pie radioviļņu piesārņojuma. Lietojot telefonu, mēs to liekam tuvu galvai, radot potenciālus veselības riskus.

Liels ekrāns — daudz enerģijas

Pēdējo gadu laikā veikalu plauktos ir parādījušies dažādi jauni televizoru modeļi, kas ir vieglāki, plānāki, ar augstāku izšķirtspēju un visādi citādi labāki. Vismaz tā apgalvo ražotāji un tirgotāji. Taču patiesībā jaunie plazmas televizori patērē ļoti daudz elektroenerģijas — viens plazmas televizors var patērēt pat līdz 850 kWh elektrības gadā, turpretī daudzi ledusskapji gadā patērē tikai 670 kWh. Lai arī kādu televizoru mēs izvēlētos (CRT, LCD[3] vai Plazma[4]) — jo lielāks ekrāns, jo vairāk enerģijas tas patērēs.

Lielākā daļa elektropreču enerģiju patērē arī gaidīšanas jeb stand-by režīmā un pat izslēgtā jeb off režīmā. Piemēram, televizors gaidīšanas režīmā var patērēt apmēram 70 KW/h gadā. Arī mūzikas centri, printeri, halogēnās lampas un mobilo telefonu lādētāji patērē elektrību pat tad, kad netiek izmatoti, bet ir pieslēgti strāvai.

Bez tam televizori parasti satur arī PBDE[5] un bromētos liesmu novērsējus, kas no tiem izdalās vēl daudzus gadus. Līdzīgi kā citām elektroprecēm, arī televizoriem bīstamākās detaļas ir pusvadītāji un mikroshēmas, kuru sastāvā ir daudz videi kaitīgu vielu. Sony un Panasonic savos ražojumos neizmanto PBDE, bet Samsung un Sharp elektroprecēm nepievieno liesmu novērsējus.

Padod tālāk!

Lai elektroierīču piepildītu mājokli padarītu nedaudz zaļāku, nav jāsper radikāli soļi un jāatsakās no pierastajiem palīgiem, un, piemēram, pārtika jāglabā tīkliņā, kas izkārts uz balkona. Bet ar dažām vienkāršām darbībām var mazināt elektroierīču radīto ietekmi. Piemēram, nevajadzētu atstāt tehniku stand-by režīmā, bet, pērkot jaunu tehniku, būtu vēlams iegādāties tādu, kurai piešķirts A kategorijas marķējums. Ir vērts zināt, ka tintes printeri patērē par 90% mazāk enerģijas, nekā lāzera printeri un ka divdaļīgie ledusskapji (ar atsevišķu saldētavu) ir videi draudzīgāki. Protams, ja ir vēlme spert vēl vienu soli tālāk, tad var pirkt ledusskapi bez saldētavas, jo tieši tā “noēd” enerģijas lauvas tiesu.

Un būtu jāpatur prātā — tas, kas pašam šķiet novecojis un “vecajai kolekcijai” piederīgs, var labi kalpot citiem. Maznodrošinātas ģimenes un krīzes centri ņems pretī arī divus gadus vecu datoru un pagājušā gada modeļa mobilo telefonu.

__________________________________
Zaļāks ledusskapis

  • Novieto ledusskapi prom no siltuma avotiem (radiatoriem, plīts u.tml.), jo tā tu ietaupīsi ap 15% ledusskapja patērētās enerģijas. Novieto ledusskapi tā, lai tas nebūtu iespiests starp sienu un citām ierīcēm;
  • Uzturi ledusskapja temperatūru 3-50 C robežās un nepārsaldē to — saldētava ir ik pa laikam jāatlaidina, lai izkūst tajā esošais ledus;
  • Lai nodrošinātu maksimālo energoefektivitāti, aizpildi ledusskapi tikai par trim ceturtdaļām tā tilpuma;
  • Nekādā gadījumā ledusskapī neliec siltu pārtiku, tas prasīs papildu slodzi un vairāk enerģijas;
  • Neturi ledusskapja durvis atvērtas. Atverot durvis uz 10 minūtēm, ledusskapim vajadzēs darboties 45 minūtes, lai atdzistu līdz sākotnējai temperatūrai;
  • Ledusskapja aizmugurējiem kondensatoriem ir jābūt pietiekamai telpai ventilācijai un tie ik pa laikam ir jāattīra no putekļiem.

______________________________________
__________________________________

[1] Flat panel displays — plakanie monitori (angļu val.)

[2] Cathode ray tube — elektronu staru lampu monitori (angļu val.)

[3] Liquid crystal display — šķidro kristālu displejs (angļu val.)

[4] Plasma display panel — plakanais displejs (angļu val.)

[5] Polibromēto difenilēteru liesmu novērsēji


Elektropreču ceļvedis

Guide to greener electronics

Kā efektīvāk izmantot elektrību?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!