“Rīcības”, nevis “smadzeņu” centrs

Katru nedēļu, ja ne pat dienu, kāds apšauba mūsu leģitimitāti. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, neatkarīgas, bezpartejiskas bezpeļņas organizācijas darbs pie kāda politikas jautājuma ļoti biedē cilvēkus, kam šajā jomā ir noteicoša loma.

Iesaki citiem:

Intervija ar Britu smadzeņu centra DEMOS vadītāju Tomu Bentliju (Tom Bentley)

Kā Jūs skaidrojat to, ka DEMOS ir kļuvis tik ietekmīgs?

Mēs strādājam ar ilgtermiņa jautājumiem, taču vienmēr uzturam rosinošu ideju plūsmu un piedāvājam atbildes, kas ir daudzveidīgas. Mēs pūlamies runāt par lietām, kas ir nozīmīgas un par kurām norit politiskās debates, bet vienlaikus cenšamies vienmēr ienest kādu jaunu dvesmu un meklēt svaigas idejas. Laika gaitā cilvēki ir to pieņēmuši un mums ir izveidojusies vajadzīgā ietekme.

Kāda ir Jūsu stratēģija, sadarbojoties ar valdību un lēmumu pieņēmējiem?

Mēs darām divas lietas. Pirmkārt, mēs radām idejas un cenšamies piesaistīt viņu uzmanību. Tātad, lai ko arī mēs darītu, vienmēr publiskojam savas jaunās idejas un cenšamies, lai tās nāktu kā papildinājums debatē, kas jau norit. Otrs – mēs arī cenšamies uzsākt diskusijas ar dažādām institūcijām par tēmām, kuras tām šķiet nozīmīgas. Tādējādi mēs vienlīdz piedomājam gan par savu ideju saturu, gan par to īstenošanas institucionālo rāmi un izaicinājumiem.

Vai šīs institūcijas vienmēr vēlas Jūs uzklausīt?

Nē, bieži tās ir atturīgas vai vienaldzīgas. Taču mēs turpinām, aicinām cilvēkus iesaistīties sadarbības projektos un izmantojam dažādas citas metodes. Un mēs cenšamies strādāt ar tiem, kuri tiešām vēlas izmēģināt jaunas pieejas. Tā kā mēs faktiski strādājam ar mazāku institūciju skaitu, nekā varētu gribēt, taču ir labāk uzturēt jēdzīgas attiecības, nekā skriet ar pieri sienā.

Pie kādiem apstākļiem Jūs izlemjat atkāpties, kad redzat, ka ir nepieciešamas izmaiņas kādā politikā, taču Jūs nespējat “caursist” konkrēto institūciju?

Mums bieži tas ir jāizvērtē, parasti jau darbā ar institūcijām var just, vai šīs pūles nes kādus augļus, vai nē. Jautājumus, ar kuriem mēs strādājam – izglītība, demokrātija, pārvaldība, tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību, pilsētvide – parasti var risināt, sadarbojoties ar visdažādākajiem partneriem. Tātad mēs varam turpināt strādāt pie problēmas, atrodot citu sadarbības institūciju, jo galvenais jau ir saglabāt spēju ilgtermiņā panākt progresu konkrētajā tēmā.

Vai Jūs uzrunājat arī plašāku sabiedrību?

Jā, vairumā projektu mēs meklējam iespēju tiešai sabiedrības iesaistīšanai. Piemēram, tikko uzsākām projektu par Skotijas pilsētas Glāzgovas attīstību – tajā ir iesaistītas institūcijas un akadēmiskā pētniecība, taču vienlaikus tas ir arī sabiedrības līdzdalības piemērs, mēs gaidīsim ieguldījumu no iedzīvotājiem.

Kā Jūs definētu “rīcības centru” iepretim “smadzeņu centram”[1]?

Tas nozīmē, ka līdztekus analīzes darbam mēs praktiski strādājam ar politikas ieviešanas problēmām un cenšamies uztaustīt veiksmīgākās īstenošanas stratēģijas. Mēs nevis pieņemam, ka ietekmēsim valdības politiku un viss tālāk notiks pats no sevis, bet gan esam uzbūvējuši praktiskas sadarbības sistēmu ar veselu virkni dažādu institūciju, kas ir iesaistītas politikas īstenošanā.

Ar kādiem veiksmīgiem projektiem Jūs visvairāk lepojaties?

Ar tiem, kas atsevišķu pašvaldību līmenī sekmēja ciešākus kontaktus starp skolām un pārējām vietējās sabiedrības organizācijām, būtībā izmainot izglītības pamatu, ļaujot jauniešiem līdztekus oficiālajai mācību programmai iegūt tiešu pieredzi vietējā kopienā.

Mēs veicām pētījumus un rakstījām ziņojumus, sadarbojāmies ar izglītības iestādēm gan pašvaldību, gan nacionālajā līmenī, pa tiešo strādājām ar skolotājiem un skolēniem, un šī darba rezultāts bija pārmaiņas veidā, kā cilvēki domā par izglītības jautājumiem. Tas vienlaikus ienesa izmaiņas arī pašvaldību praksē. Šiem projektiem bija iespaids uz politiku nacionālā līmenī un vairākās citās valstīs ir pārņemta šī pieredze.

Vislielāko stimulu dod tas, ka mūsu darbs ieplūst plašākā pārmaiņu procesā un sadarbības tīklā, mēs sākam strādāt arī citās valstīs.

Kāpēc DEMOS izvērš starptautisko darbību, vai iemesls ir finansējuma iespējas?

Galvenais dzinulis ir intelektuāls. Reālu demokrātiju iespējams radīt vienīgi starptautiskā mērogā. Daudzām valstīm, pilsētām un reģioniem ir līdzīgas problēmas.

Otrs iemesls ir pragmatisks – mēs paši vairāk iemācāmies un mūsu idejām nāk par labu starptautiska, daudzveidīga sadarbība.

Treškārt, nauda. Ja vēlamies paplašināt savu darbību, mums jādomā par finansējumu.

Kaut arī DEMOS sākās Lielbritānijā, mēs nekad nevēlējāmies aprobežoties tikai ar šīs valsts uzlabošanu, patiesībā mēs gribējām veidot ideju kopienu, kas sniedzas daudz tālāk, tāpēc veidot šādu starptautisku sadarbību šķiet pilnīgi dabiski.

Cik tad svarīgs jautājums Jūsu dienaskārtībā ir Lielbritānijas rīcībpolitiku uzlabošana?

Ļoti svarīgs, var teikt, pašā augšā! Reizēm cilvēki domā – ja mēs koncentrējamies uz praktiskām pārmaiņām, tad mūs neinteresē ilgtermiņa politika. Nē, patiesībā mēs joprojām runājam ar ministriem, publicējam valdībai mērķētus ziņojumus, strādājam ar nacionālajiem medijiem, viss mūsu darbs ir sazobē ar to, kas ir svarīgs Lielbritānijā. Mainījies tikai tas, ka šis vairs nav vienīgais fokuss. Daudzi politikas institūti Lielbritānijā un ASV turpina strādāt tikai no vienas perspektīvas, bet patiesībā mums nav jāstrādā tikai Britu valdības uzdevumā. Mēs vēlamies formulēt sabiedriskas problēmas, kas var būt nozīmīgas daudzās dažādās valstīs.

Vai Jūsu leģitimitāte un tiesības iesaistīties dažādās politikas nozarēs netiek apšaubītas? Kādi tādā gadījumā ir Jūsu pretargumenti?

Katru nedēļu, ja ne pat dienu, kāds apšauba to, vai mums vajadzētu darboties kādā konkrētā jomā. Manuprāt, tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, neatkarīgas, bezpartejiskas bezpeļņas organizācijas darbs pie kāda politikas jautājuma ļoti biedē cilvēkus, kam šajā jomā ir noteicoša loma – ierēdņus, amatpersonas, akadēmiķus vai politikas ekspertus. Tas pats attiecas uz biznesa grupām un nevalstiskajām organizācijām –DEMOS ienākšana var radīt neērtības.

Otrkārt, daudziem cilvēkiem ir pamatoti jautājumi par smadzeņu centriem, par to finansējumu, leģitimitātes avotiem, atbildību. Mums jāsniedz atbilde uz šiem jautājumiem ar savu darbu. Mēs esam reģistrēti kā labdarības organizācija, strādājam sabiedriskajam labumam, bet neesam iestāde. Savu darbu cenšamies maksimāli publiskot un padarīt caurredzamu. Nekad neiesaistāmies partnerībās, ja nespējam garantēt savu neatkarību. Un mēs veidojam plašu partnerību loku, lai garantētu to, ka neesam atkarīgi no viena ienākumu avota.

Kā Jūs komentētu izteikumu, ka mediji mūsdienās ir kļuvuši pārāk ietekmīgi?

Mediji patiešām ir ieguvuši ļoti lielu ietekmi. Nedomāju, ka mediju vara pati par sevi ir kas slikts, jo komunikācija jau nav ļaunums per se. Jautājums ir, kā šī ietekme ir saistīta ar atbildību, ar sabiedrības daudzveidību, ar ideju par demokrātisku līdzdalību. Vai mediju Kur tā ir, mums jāatrod jauni demokrātiski līdzekļi, kā to risināt.

Runājot par komunikāciju, kā Jums šķiet, vai Eiropas Komisijas pašreizējās pūles ar jauno komunikācijas stratēģiju nav pārāk fokusētas uz Eiropas “iesaiņošanu”? Vai Eiropas projektu negremdē tā reducēšana uz šo iepakošanas problēmu?

Ideja, ka Eiropu var pārdot cilvēkiem kā vienkāršu preci, kā mārketinga produktu, ir aplama. Eiropas ideja ir līdzdalība. Tā ir ideja par mierīgu līdzāspastāvēšanu, no kuras iespējams savstarpēji mācīties, būt iecietīgiem un gūt labumu.

Eiropas institūciju problēma ir tā, ka tās nespēj attīstīt šādu ikdienišķu līdzdalību, kas būtu cilvēkiem nozīmīga un ko varētu tieši izjust un saistīt ar savu eiropeisko identitāti. Tāpēc viņi cenšas to reducēt līdz precei un iesaiņojumam, tā vietā, lai meklētu iespējas iedibināt īstas attiecības.

Vienīgais veids, kā šo problēmu risināt, ir attīstīt naratīvu, kam ir morāla jēga, reāls saturs un kas ir nozīmīgs Eiropas dzīvei 21.gadsimtā, un tad šo naratīvu īstenot caur dažādām institūcijām, jo sevišķi tām, kam ir tiešs sakars ar cilvēku dzīvi.

_______________________________
[1] Angļu valodā “do-tank” un “think-tank”.

* Intervija notika Britu Padomes, DEMOS un Zviedrijas smadzeņu centra "SNS" īstenotā projekta "The Network Effect" ietvaros Stokholmā.


Intervija angļu valodā pieejama šeit.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti

Demos demos.co.uk

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma (pētījums) Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne