Foto: G. Dieziņš © AFI
Rēzeknē Valsts nodarbinātības dienests saziņā ar uzņēmējiem sagatavo bezdarbniekus konkrētu pienākumu veikšanai, tomēr vietējie atzīst – pilsētā trūkst cilvēku, kas ir gatavi strādāt. Motivāciju vīri visbiežāk pazaudējot [i]točkās[/i], kuras izskaust pašvaldībai nav izdevies.
Rēzeknē pēc jaunajām pašvaldību vēlēšanām veiksmīgi iesākta vairāku priekšvēlēšanu solījumu izpilde. Piemēram, tiek rīkoti kursi iedzīvotājiem, kā labāk apsaimniekot daudzdzīvokļu mājas. Pašvaldība sākusi pildīt daudzus sociālajā sfērā dotus solījumus. Tajā pat laikā pašvaldībai nav izdevies pildīt solīto – sakārtot kapus un izveidot pilsētā profesionālu teātri. Salīdzinot jaunās domes 2002.gada pamatbudžeta izdevumu plānu ar 2001.gadā sastādīto iepriekšējās domes budžeta plānu, redzams, ka būtībā budžeta proporcionālā sadale nav mainījusies.
Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes pilsētā uzvarēja apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, iegūstot 4 deputātu vietas. Divu deputātu pārstāvniecību pilsētas domē ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kā arī Latvijas Ceļa un Latvijas Demokrātiskās partijas apvienotais saraksts. Pa vienam deputātam domē tika ievēlēts no Tautas partijas, apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kā arī no Kristīgi demokrātiskās savienības. Par jauno domes priekšsēdētāju kļuva Juris Začests (LSDSP). Turklāt jau pirms mēra vēlēšanām 6 domē pārstāvēto partiju deputāti (izņemot pārstāvjus no PCTVL) parakstīja kopīgu apņemšanos strādāt pilsētas labā. Lai gan sākotnēji tika prognozēta koalīcijas izveide, kurā nebūtu pārstāvju no PCTVL, praktiski arī šīs partijas deputāti aktīvi darbojas Rēzeknes domē, gan veidojot pilsētas politisko dienas kārtību, gan ietekmējot pieņemtos lēmumus. Tā, piemēram, PCTVL pārstāvis Ivans Ribakovs ir pilsētas mēra vietnieks integrācijas un nacionālo minoritāšu jautājumos.
Apkopojot partiju solījumus pirms pašvaldību vēlēšanām, var secināt, ka, startējot vēlēšanās Rēzeknes pilsētās, lielākās partiju priekšvēlēšanu programmu daļas atvēlētas dažādu sociālo problēmu risināšanai. Šajā sfērā solīti gan konkrēti uzlabojumi, īpašu uzmanību pievēršot izglītības jautājumiem, gan paustas vispārējas apņemšanās rūpēties par sociālā klimata uzlabošanu pilsētā. Otra sfēra, kurā deputātu kandidāti nav skopojušies ar solījumiem, ir raksturīga visām lielākajām Latgales reģiona pilsētām – tie ir solījumi rūpēties par valsts valodas apguves programmām, kā arī sekmēt ekonomiskās attiecības ar reģiona tuvākajiem kaimiņiem – Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat deputāti pirms vēlēšanām solīja rūpēties par informācijas atklātību.
Skola māmiņām un nesakopti kapi
Sociālajā sfērā, kurā dots visvairāk solījumu, partijas pauda apņemšanos uzlabot bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas, iekārtot vairāk sociālo māju, dotēt trūcīgo ģimeņu bērnu uzturēšanos bērnu dārzā, kā arī palielināt pilsētas sociālo budžetu kopumā un nepieļaut komunālo maksājumu tarifu celšanos.
Salīdzinot pilsētas 2001. un 2002.gada pamatbudžeta izdevumu daļas, redzams, ka pilsētas domes budžets proporcionāli palicis tāds pats kā iepriekšējā gadā. Dome norāda, ka materiālo pabalstu apjoms pilsētas trūcīgajiem iedzīvotājiem ir palielinājies par 2,2%. Tātad proporcionāli budžeta pieaugumam domes tēriņi sociāli mazaizsargātajiem pilsētas iedzīvotājiem ir pat samazinājušies, jo kopumā pilsētas budžetā 2002.gadā vērojams 7% pieaugums.
Sociālajā jomā deputātiem ir izdevies turēt solījumu, un pilsētā ir izveidots ģimenes atbalsta centrs, kurā konsultācijas sniedz psihologi. Tāpat pilsētā ar domes atbalstu ir izveidota jauno māmiņu skola. Šo domes palīdzību ģimenēm pilsētnieki vērtē visumā pozitīvi.
No šajā sfērā dotajiem solījumiem pilsētas domei vēl nav izdevies izpildīt apņemšanos iekārtot vairākas sociālās mājas. Dome informē, ka šobrīd tiekot apsekotas vairākas ēkas, kurās tādas mājas varētu ierīkot. To, ka dome patiesi apņēmusies risināt sociālo māju problēmu, liecina pilsētas domē izveidotā darba grupa. Aptaujātie pilsētas iedzīvotāji atzīst, ka sociālo māju trūkums pilsētā esot jūtams. Piemēram, kādai mājai, kurā esot daudzi komunālo maksājumu parādnieki, savlaicīgi nav pieslēgta apkure. Pilsētnieki uzskata, ka sociālās mājas ir nepieciešamas, jo daudzi nespēj nomaksāt komunālos maksājumus, un tāpēc problēmas rodas arī tiem īrniekiem, kuri maksā.
Atzīstot nepieciešamību domāt par maznodrošinātajiem pilsētas iedzīvotājiem, pirms vēlēšanām tika solīts rūpēties, lai komunālo maksājumu cenas neceltos. Pagaidām komunālo maksājumu tarifi saglabājušies iepriekšējo gadu līmenī, bet no šā gada 1.jūlija plānots būtiski palielināt maksu par dzeramo ūdeni un kanalizāciju — iepriekšējo 0,16 santīmu vietā par vienu kubikmetru būs jāmaksā 0,25 santīmi. Ūdens tarifs paaugstināts, jo deputāti ķērušies pie pirmsvēlēšanu solījuma izpildes — pilsētas ūdensapgādes kvalitātes uzlabošanas. Pilsētnieki, atzīstot, ka ūdens kvalitāte Rēzeknē ir visai slikta, arī ūdens piegāde dažkārt “klibojot”, tomēr vēlētos, lai ūdensapgāde tiktu sakārtota no pilsētas budžeta, nevis paceļot tarifu cenas. Kopumā pilsētas budžets komunālajai saimniecībai šogad ir krietni lielāks nekā pērn – pieaudzis par 18%.
Bezdarba un točku sakarība
Visumā daļu no solījumiem pilsētas domei izpildīt ir izdevies, vai arī ir panākts, ka tiek uzsākta konstatēto sociālo problēmu risināšana. Tā, piemēram, šobrīd Valsts nodarbinātības dienests Rēzeknes pilsētā aktīvi sadarbojas ar uzņēmējiem un bezdarbnieku pārkvalifikāciju veic saskaņā ar uzņēmēju izvirzītajiem priekšnosacījumiem. Proti, sagatavo bezdarbniekus konkrētu pienākumu veikšanai. Kāds rēzeknietis, kuram ir neliels privātuzņēmums, domes uzsākto bezdarbnieku pārkvalificēšanu uzskata par labi domātu darbu, kurš diemžēl nedošot vēlamo rezultātu. Par to gan nevarot vainot domi. Uzņēmējs uzskata, ka pilsētā trūkst cilvēku, kas ir gatavi strādāt. Turklāt motivāciju strādāt visbiežāk vīri pazaudējot pilsētas točkās jeb nelegālās alkohola tirdzniecības vietās. Legālu alkoholu nopirkt viņi atļauties nevarot, bet lēto kandžu dabūjot pat uz kredīta. Tāpēc, pēc uzņēmēja domām, pilsētai vajadzētu vairāk cīnīties ar nelegālo alkohola tirdzniecību.
Jāpiebilst, ka pirms vēlēšanām partijas deva solījumu apkarot nelegālo alkohola tirdzniecību. Dome norāda, ka pilsētas policija regulāri veicot reidus gan pilsētā, gan tirgū, kur bieži tiekot konfiscēts nelegālais alkohols un cigaretes. Tomēr izskaust tā saucamās točkas pilsētā nav izdevies.
Daudz labāk domei veicies, pildot solījumu palīdzēt trūcīgo ģimeņu bērniem. Proti, pilsēta daļēji dotē maznodrošināto ģimeņu bērnu uzturēšanu bērnu dārzos, kā arī 700 skolniekiem ik dienas nodrošina bezmaksas pusdienas. Tāpat pildīta apņemšanās maznodrošinātajiem pilsētniekiem nodrošināt bezmaksas pirts pakalpojumus. Toties solījums sakārtot pilsētas kapus nav pildīts. Kāds rēzeknietis saka, ka kapu sakārtošana nepieciešama ne vien estētisku apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, lai mazinātu kriminogēno situāciju šajā rajonā.
Valodas mācīšanu atbalsta
Viens no Latgales reģionam raksturīgajiem solījumiem, kas dots arī rēzekniešiem, ir bezmaksas valsts valodas apguves programma. Rēzeknē, līdzīgi kā Daugavpilī, šajā gadā ir sperti svarīgi soļi valsts valodas apguvei. Tā, pie pilsētas izglītības pārvaldes ir izveidots bilingvālās izglītības centrs, kā arī ar domes tehnisku atbalstu ir atvērts valodu centrs. Pilsētnieki šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, jo ļoti daudziem rēzekniešiem tieši valodas nezināšana ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem pilsonības iegūšanai.
Teātris tālākā nākotnē
Kopumā pilsētas budžets kultūrai un sportam šogad piedzīvojis lielāko pieaugumu — piešķirts par 25% vairāk naudas nekā pērn. Šajā sfērā pirms vēlēšanām tika dots tikai viens konkrēts solījums – politiķi apņēmās radīt priekšnosacījumus profesionāla teātra izveidei, kas pagaidām vēl nav noticis. Dome skaidro, ka “šo jautājumu vēl nepieciešams rūpīgi izpētīt”. Savukārt rēzeknieši ar nožēlu secina, ka arī šī dome par kultūras dzīves norisēm un tās finansiālu atbalstu nedomājot. Arī pilsētas muzeji un bibliotēka izjūtot, ka vismaz pagaidām nav prioritāšu skaitā. Tāpēc lielais budžeta pieaugums esot uz sporta atbalstīšanas rēķina, domā rēzeknieši. Domē neizdevās precīzi uzzināt, ar kādiem projektiem ir panākts tik liels līdzekļu pieaugums kultūras un sporta atbalstīšanai.
Pilsētnieki kūtri apspriesties
Līdzīgi kā citu pilsētu deputātu kandidātu solījumos, arī priekšvēlēšanu programmās Rēzeknē politiķi apņēmušies rūpēties par informācijas atklātību un ieklausīties iedzīvotāju viedoklī. Dome informē, ka pērn iedzīvotāju publiskai apspriešanai nodoti divi projekti — Rēzeknes pilsētas ekonomiskās attīstības stratēģija 2001. — 2010.gadam, kā arī daudzfunkcionālās sporta halles būvniecības iecere. Dome norāda, ka, piemēram, par pilsētas ekonomiskās stratēģijas projektu saņemta tikai viena iedzīvotāju atsauksme. Dome uzskata, ka aktivitāte bijusi maza, jo dome jau iepriekš konsultējusies ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka šādas stratēģijas izstrādi paredz arī priekšvēlēšanu solījumi.
Kāds uzņēmējs atzina, ka patiesi esot izteicis arī savus ieteikumus ekonomiskās attīstības stratēģijai jau pirms publiskās apspriešanas izsludināšanas, savukārt par to, ka varot izteikt viedokli par sporta halles būvniecību, viņš nemaz neesot zinājis. Jautāts, kā pilsētas domei sokas ar informācijas atklātības nodrošināšanu, uzņēmējs saka: “Ja pats skaidri zinu, ko vēlos noskaidrot un kurš ir atbildīgais, tad ar informācijas ieguvi problēmu nav, bet, ja pašam atbildīgo personu nav izdevies noskaidrot, tad atbildes jāgaida ilgi.”
Salīdzinot pilsētas administratīvā aparāta vajadzībām izdalītos līdzekļus 2001. un 2002.gadā jāsecina, ka proporcionāli naudas apjoms nav mainījies, bet faktiskos skaitļos tas pieaudzis par 31 tūkstoti latu.
Lauvas tiesa – izglītībai
Analizējot Rēzeknes budžetu, redzams, ka pilsētas budžeta lauvas tiesa atvēlēta izglītības sfērai. Turklāt šajā sfēra ir arī lielākās mērķdotācijas. Pirms vēlēšanām izglītības sfērā tika dots tikai viens konkrēts solījums – apņemšanās organizēt vasaras nometnes olimpiāžu uzvarētājiem, kas vēl nav izdarīts.
Savukārt dome ir parūpējusies par kādu ļoti specifisku izglītības projektu — tiek organizēti kursi iedzīvotājiem, kā apsaimniekot daudzdzīvokļu mājas un pašiem veidot savu pārvaldes struktūru. Šādos kursos jau piedalījušies 40 cilvēku. Šo pilsētas domes iniciatīvu rēzeknieši vērtē pozitīvi, jo bieži vien cilvēkus neapmierina namu pārvalžu darbība, apsaimniekojot mājas.