Reklāmas izpriecas plebejiem 6

Vēlētājs, ilgstoši saņemot primitīvo, uz ienaidnieka tēliem un „nepārvaramajiem” pretstatiem balstīto politisko vēstījumu, degradējas kopā ar vēstījuma autoriem.

Iesaki citiem:

Pavasaris nāk, un tā pirmās vēsmas ir jūtamas politisko tehnoloģiju avitaminozē, kad intelekta rādītāji krītas un „lien ārā” agresīvs nacionālisms, infantila savstarpēja apmētāšanās ar draudīgām bildēm un kopumā — priekšvēlēšanu šizofrēnijas saasināšanās visā politiskajā spektrā. Esmu viens no tiem vēlētājiem, kas nespēj vairs klausīties Saeimas sēžu atreferējumus, jo visu laiku jau nevar piedalīties vienā un tajā pašā atrakcijā, piemēram, bubuļu medībās. Šādas spēles ir pieļaujamas bērnu vecumā, bet — ne normālā politikas procesā.

Kopš 90. gadu sākuma, tātad jau gandrīz divu gadu desmitu garumā, arī Latvijas sabiedrībā vienīgo pieņemto „pareizo izvēli” vairs neizdara 99,9% pilsoņu. Mēs esam politiskajā pārliecībā un politiskajā līdzdalībā fragmentāra un dažāda sabiedrība. Divdesmit gadu vecumā cilvēkam un sabiedrībai nostiprinās pasaules redzējums, izkristalizējas vērtības, un nostiprinās paradumi. Tas pats notiek arī politiskajā procesā. Ja Latvijas vēlētāji kopumā ir visai kaprīzas būtnes — neparedzamas un nepacietīgas —, tad toties labējā politiskajā spārnā ir izveidojusies stabila un nemainīga vīzija par „vidējo” vēlētāju un konkrēti — par latviešu vēlētāju.

Kā spilgta vizuāla ilustrācija vīzijai par Latvijas sabiedrību, manuprāt, kalpo intensīvais vizuālo simbolu karš starp it kā galīgi nesamierināmajām, polāri pretējām partijām — TB/LNNK un Saskaņas centru. Abu partiju pārstāvji nesen stāvēja Ministru kabineta zāles priekšnamā, cerīgi taustot durvju rokturi un vienlaicīgi arī publiski bakstot viens otru ar dažu minūšu ietvarā iespiesto vīziju — reklāmas klipiem — par Latviju, sevi un saviem vēlētājiem. Šajā rakstā vēlos ieskicēt savu interpretāciju par klipu vēstījumu un to pasūtītāju lomu politiskā procesa kvalitātes veidošanā, kā pieņēmumu izvirzot vispāratzīto aksiomātisko tēzi par demokrātijas kvalitātes saikni ar „kvalitatīvu” vēlētāju, kas ietekmē politiskā vēstījuma ģenēzi un tā saturu. Jo vairāk vēlētāja darbībā ir novērojama racionāla, analītiska izvēle, jo plašāka ir deputātu kandidātu rīcības telpa priekšvēlēšanu kampaņā, ja vien potenciālais politiskā vēstījuma saņēmējs nav plebejizēts un nav izteikti atkarīgs no formulas „maize un izpriecas”. Turpmāk, balstoties klipu saturā, mēģināšu noskaidrot, kāds, pēc politisko vēstījumu autoru domām, ir Latvijas vēlētājs, tātad — teorētiski jebkurš Latvijas pilsonis.


Nokļūstot mūžīgajā izrādē

Pagājušajā gadsimta 60. gadu beigās notikušās franču „studentu revolūcijas” aktīvs dalībnieks un politiskā diskursa analītiķis Gijs Debors (Debord) jau 80. gados secināja, ka mūsdienu Rietumeiropas politiskajā telpā politiskā simulācija — izrādes sabiedrība jeb society of spectacle — nav vairs alternatīva realitāte, kas pastāv blakus „īstai”, objektīvi pārbaudāmai realitātei, bet ir stājusies tās vietā, izmantojot plašu realitātes veidošanas arsenālu.[ 1 ] Līdzekļu spektrā franču filozofs minēja nepārtraukto ārējo draudu izmantošanu, veidojot, viņaprāt, aplamu priekšstatu par to, ka no iekšpuses politiskā sistēma ir ideāla — konsolidēta un harmoniska, bet tikai ārējo draudu dēļ tā tūlīt, tūlīt atradīsies uz sabrukuma sliekšņa. Šo it kā pretrunu, kas labi sadzīvo politiskajā diskursā, Debors sauca par trauslo harmoniju[ 2 ].

Latvijas gadījumā labējo partiju politiskā vēstījuma „audums” pašlaik ir kožu saēsts un pašu valkātāju pamatīgi saplēsts, bet apbrīnojami vienveidīgs. Pat Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība), būdama tekstilmāksliniece, nespējot izkāpt no konservatīvā nacionālisma diskursa, ar protesta imitācijas šķērēm nogrieza vēl vienu mazu varas un vēlētāju gabaliņu. Nacionālisma ideoloģija, par ko rakstu jau gandrīz desmit gadus, kā apbrīnojami mazkustīgs fenomens Latvijas politisko partiju versijā jau sen ir novalkāta. Tās konsolidējošais un proaktīvais potenciāls beidzās visai ātri — līdz ar galveno valsts varas institūciju un prakšu nostabilizēšanos 90. gadu vidū. Kad politiskajā diskursā parādījās kaut cik nopietna kreisā alternatīva, par ko liecina augošie Saskaņas centra reitingi, vienlaicīgi parādījās arī iespēja reanimēt izslēdzošo, uz pagātnes kolektīvajām traumām orientēto, nacionālisma ideoloģiju. Un kā tas notika? Šķiet, ka Debors būtu atradis Latvijā hrestomātisku savu tēžu ilustrāciju — politiskā elite simulē ienaidnieku un savu varu balsta pašpasludinātā glābēja pozīcijā. Bailes un piedāvājums pilsoņus no tām atbrīvot — šī ir Latvijas labējā spārna piedāvājuma nabadzība. Atcerieties Čaplina filmu par sasistajiem logiem un stiklotāju! Politiskās uzticības krīzi var pārdzīvot līdzīgā veidā — kāds uzņēmējs izsit logus un tūlīt pat pats parādās arī kā stiklotājs, piedāvājot palīdzību mājas iemītniekiem pēc paša izdarītajiem nedarbiem.

TB/LNNK klips Nr. 1, kurā partija pirms Ziemassvētkiem sūtīja vēstījumu, ka latvieši izvēlas Latvijas preces, bet krievi — tās nosmādē, ir analizējams no vārda brīvības robežu pozīcijas kā ilustrācija naida kurināšanai. Bet šoreiz runa ir nevis par abstrakta krievu jaunbagātnieka tēlu, bet gan par klipa mērķauditoriju — tiem, kas izdara „pareizo” izvēli. Par latviešiem. Savējie, sekojot klipa vizuālajam materiālam, kas ir pasūtītāja apstiprināta versija par „savējiem”, tas ir, vēlētājiem, ir nabadzīgāki, atturīgāki, ne tik uzkrītoši. Latviešu meiteni pārņem paaudzēs iedzīvinātas kolektīvas bailes un atmiņas par krievu ienaidnieku, kas vienmēr būs tāds, jo vienmēr būs krievs — vai nu spilgtā kažokādā, vai zaldāta formā. Nacionālisma radikālā, ksenofobiskā versija, kas pastāv blakus nacionālisma kultūrvērtības un identitāti saglabājošajam potenciālam, tiek izvirzīta par prioritāro. Klips nepārprotami vēsta par slēgto, savējo kopienu, kas dzīvo pašizolācijā, jo tā ir atmiņās balstīta kopiena.

Kas trūkst šādai kopienai? No klipa pasūtītāju viedokļa nekas, bet drauds ir Citādo klātbūtne. Kas tad, manuprāt, trūkst TB/LNNK radītajam vēlētāja tēlam — etniskajam latvietim? Pirmkārt, klips nesniedz roku, bet pat eglīšu tirgū savelk uzacis bailīgā grimasē, redzot citu kultūru cilvēkus un dzirdot citas valodas. Otrkārt, latvietis, par kuru TB/LNNK gatavs maksāt naudu par dārgo prime time laiku, tiek atkārtoti pasludināts par nospiestu, netiešā veidā pakārtotu citiem, bet lepnu tikai par savu etnisko izcelsmi, jo nekā cita viņam nav un nav arī jābūt. Klips suģestē mūžīgā upura tēlu, vēl un vēlreiz apstiprinot starp kopienām vilktās robežas, kas tādējādi kļūst par nepārvaramām. Mazohistisks paštēls, kurā pastalu ideja kļūst par arhetipu, sagatavo klišejisku atbildi, kas derēs arī ekonomiskās krīzes skaidrošanai ar ārējo Citādo, kas nu ir iefiltrējies arī Ziemassvētku tirdziņā.


Par sekām domāsim vēlāk

Saskaņiešu atbilde atkal ir politiskās nevainības simulācija, jo sociālā budžeta katastrofa un līdzšinējās veselības aprūpes sistēmas un izglītības kvalitāte, kā arī politiskā diskursa saturs ir arī šo — kreiso politiķu — līdzdalības vai nelīdzdalības rezultāts. Kā bijušais ierēdnis esmu sešu gadu garumā novērojis iekšējo harmonisko komunikāciju starp politiķiem kafijas pauzes laikā, bet pēc tās — jau šķirtās lomas, kas atkal turpinās publiskajā telpā — sēdēs un diskusijās. Politiskā diskursa straujas primitivizācijas pazīme ir politiskā vēstījuma augoša atkarība no publiskajā telpā sadalīto shematisko „masku” valkāšanas. Rezultātā vēlētājs, ilgstoši saņemot primitīvo, uz ienaidnieka tēliem un „nepārvaramajiem” pretstatiem balstīto politisko vēstījumu, degradējas kopā ar vēstījuma autoriem. Politikā var runāt par „sarkano” vai „zilo” (un šoreiz es speciāli izvēlos šo noniecinošo terminu) draudiem, par „spalvainām” rokām un „sorosiešu kaltiem apvērsumu plāniem” un rezultātā saņemt TB/LNNK „šedevru” klipa Nr. 2 veidolā — sarkanā karoga pārvēršanos par Krievijas žokļiem, kas norij Latviju.

Šo TB/LNNK atbildes reklāmu Saskaņas centram uzlūkojot kā aģitācijas paraugu, es saredzu pagājušā gadsimta 30. gadu PSRS vai nacistiskās Vācijas, Musolini Itālijas un Ulmaņa laiku labākus paraugus.[ 3 ] Optiskais tēmēklis un Mildas seja — vai nav burvīga kombinācija? Bet māksla mākslas dēļ ir laba tikai prerafaelītu darbos. Šeit runa ir par labējo politiķu nespēju paplašināt savu diskursīvo telpu. Tas ir realitātes skaidrojums, uzmanības novēršanas un sava vēlētāja pazemošanas līdzeklis. Ilgstoša vēlētāja degradācija ar partiju vēstījumu ksenofobisko saturu nu jau atspēlējas pašu politiķu rīcībspējā — pašlaik var iet tikai dziļāk baiļu un stereotipu mežā.

Prognozēju, ka ievērojama daļa vēlētāju, kuru kritisko spriestspēju aptumšo parādu un piespiedu bezalgas atvaļinājumu radītā bezizeja, kas ir uvertīra tālākai neiecietības izplatīšanai, tomēr saskatīs glābiņu mūžīgajā un vienmēr pa rokai esošajā Ienaidniekā. Šodien egle, bet rīt — karogi un valsts bojāejas sludināšana? Kopienas eksistenciālās krīzes simulācija otrajā TB/LNNK klipā aizsedz jautājumu, cik daudz nacionāli konservatīva partija 20 gadu garumā patiešām ir atbalstījusi latviešu grāmatniecību, arhīvu un bibliotēku modernizāciju, latviešu teātra un kino mākslas pieejamību latviešu kopienai, izglītības kvalitāti un citus etniskās identitātes stūrakmeņus.

Noslēgumā vēl viens novērojums, kas attiecas uz esošajiem un, iespējams, topošajiem partiju reklāmu klipiem. Seriālisma[ 4 ] princips parādās klipu karu turpinājumā jeb „atbilžu uz atbildēm” fāzē. Domājams, ka princips „visi līdzekļi ir labi” palīdzēs abām partijām iegūt vislielāko Latvijas patērētāju sabiedrības deficītu — uzmanību. Klipu turpinājums ir efektīvs līdzeklis intereses uzturēšanai. Kas būs nākamajā sērijā? Vai egles vienkārši nomainīs alus un siers un pēc tam vēl kādi citi tēli? Vai krievu vietā mūsu TV ekrānos parādīsies tumšādains jauneklis, kas savaldzinājis mūsu tautieti? Kā, jūs neredzējāt septīto atbildi uz sesto klipu? Šķiet, ka izpriecas mums jau ir, bet maize arī ir vajadzīga. Vai esam jau plebeji? Atbildi meklēsim klipā.

___________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SWSS 16.11.2009 22:16
Saskaņas centrs ir iesaistīts neskaitāmos korupcijas skandālos( Jūrmalgeita; 2005. gada Jūrmalas vēlētāju balsu pirkšanas skandāls; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Rēzeknē 2005.gadā; Vēlētāju balsu uzpirkšanas skandāls Jelgavas rajonā 2006.gadā; Zilupes mēra kukuļņemšanas skandāls 2007.gadā; Rīgas domes korupcijas skandāls 2008.gadā u.c.); Saskaņas centrs neatzīst okupācijas faktu; partijā ar lielu prieku tiek uzņemti interfrontieši(kā Rubiks)-cilvēki, kuri balsoja PRET Latvijas neatkarību un ienīst latviešus;Nikolajs Kabanovs lepojas, ka izšņauca degunu Latvijas karogā; Nils Ušakovs apzog valsts budžetu, nepamatoti saņemot dzīvokļa īres kompensāciju; SC aizstāv kara noziedznieku Kononovu; „saskanieši nav redzami pie Brīvības pieminekļa ne 25.martā, ne 18.novembrī; pieprasa bezierunu pilsonības došanu krieviem, kuri ienīst šo valsti un nezina valsts valodu; prasa atcelt Valsts Valodas likumu; iepērk Georga lentītes kilometriem; kukuļņemšanā aizturēto Oļegu Agafonovu sauc par svēto vēl pirms tiesas sprieduma; saņem naudu no Krievijas; Pirmais Baltijas kanāls slēpti reklamē SC; grib atjaunot imperiālistiskos krievu pieminekļus; sola pārdēvēt Džohara Dudajeva ielu; regulāri tiekas ar Krievijas spiegiem...

tribine lv/ekonomiska-krize/Saskanas-centrs-liekuligaka/10309

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - AK 06.03.2009 10:56
>>> Kādas privilēģijas? SC un PCTVL prasa krievu valodai mazāk nekā ir latviešu valodai.
====
Biju domājis to, ka jebkāda veida "oficiāls statuss", lai cik tas nebūtu ierobežots, radīs nepamatotas priekšrocības krievu valodas prasmēm, salīdzinot, teiksim, ar angļu vai vācu valodas prasmēm. Ikviena valoda ir īpaši jāmācās (starp citu, arī krieviem ir īpaši jāmācās krievu valoda, lai tajā varētu kaut ko pareizi uzrakstīt.). Man nav nekas iebilstams ne pret vienas valodas prasmi - tās visas ir dzīvē noderīgas. Bet nebūtu pareizi, ja cilvēks justos birokrātisku noteikumu PIESPIESTS mācīties krievu valodu (vai vēl ļaunāk - ja krievu valodas pastiprinātas mācīšanas dēļ skolās mazāk mācītu ES tautu valodas). Cilvēki valodas efektīvāk apgūst tad, ja to dara nepiespiesti - savu interešu, profesionālās darbības un valodas ekonomiskās vērtības dēļ. Krievu valoda, šķiet, ir astotā lielākā valoda pasaulē (sal. http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_languages_by_number_of_... ). Nesaprotu, kādēļ tā nevar normāli sacensties ar citām valodām darba tirgū, bet tai ir vajadzīgas īpašas likumos nostiprinātas garantijas (kuras taču iespaidos ne tikai Latvijas krievus, kuriem tā ir dzimtā, bet arī latviešus)?

Pateicoties vācu vai franču valodas prasmēm jaunieši var pieteikties DAAD un Erasmus stipendijām, apceļot pasauli, apgūt kvalificētus darbus un strādāt lielos starptautiskos uzņēmumos. Savukārt tagad dažas partijas vismaz netieši mēģina apgalvot, ka krievu valodas prasmēm pati galvenā "priekšrocība" būs tāda - jaunietis varēs strādāt veikalā vai pašvaldības iestādē un apkalpot tos vecāka gadagājuma klientus, kuri latviski vēl nav iemācījušies :)) Piemēram, izskatīt iesniegumus par namu pārvaldes santehniķu pakalpojumiem (Šo piemēru neesmu izdomājis es - pensionēta tantiņa, kurai virtuvē pil krāns, un kura var rakstīt krieviski iesniegumu namu pārvaldei - tas reizēm parādās kā ilustrācija tam, ko nozīmēšot oficiāls statuss krievu valodai.)

Krievu valoda, starp citu, VAR būt pievilcīga "valodu tirgū" (un arī latviešus nav īpaši grūti pārliecināt to mācīties - vismaz kādi 80% to kaut kādā līmenī pārvalda jau tagad). Bet tad SC un PCTVL ir jāpiedāvā citas, pārliecinošākas "piparkūkas", jo jauniešiem ir ļoti daudz lietu, ko viņi var izvēlēties darīt brīvajā laikā. Ja šādu "piparkūku" nebūs, tad jāsecina, ka ievērojama latviešu daļa Latvijas valstij būs jāpiespiež mācīties un lietot krievu valodu. Neko labu mūsu sabiedrības saskaņai un integrācijai tas nesola.
>>> Izglītības likums, piemēram, runā tikai par mazākumtautību valodām, nešķirojot, piemēram, pilsoņu krievu valodu un nepilsoņu krievu valodu, tāpat ar Valsts valodas likumu...

Biju domājis likumu "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību", kura 2.pantā definēts, kas ir minoritātes - specifiski izslēdzot nepilsoņus (un arī to, ka personas, kuras nav minoritātes var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums neparedz izņēmumus). Sk. http://www.likumi.lv/doc.php?id=109252 . Tagad padomāsim, kas notiks, ja mēs (nepagaidot līdz 2050.gadam) iedosim kaut kādu statusu krievu valodai kā "minoritātes valodai"? Tūlīt pat izrādīsies, ka minoritātes valodai paredzētās iespējas izmanto vairāki simttūkstoši nepilsoņu. Ņemot vērā to, ka nepilsoņu lielai daļai joprojām ir grūtības ar latviešu valodu (vai vismaz ar latviešu valodu tajā līmenī, ko prasa naturalizācijas eksāmens), var tikt kavēta latviešu valodas apguve. Jo grūtāk iemācīties to, ko praktiskā dzīvē izmanto reti.

Domāju, ka tas nebūtu pareizi, jo neveicinātu sabiedrības integrāciju - arī Vācijā taču nepieņem likumus, kuri ļautu turku imigrantiem ar varas iestādēm sazināties turku valodā (un vācu valodu nelietot). Protams, ievērojama daļa krievu (pirmskara tautas skaitīšanās tādu bija ap 10% no visiem iedzīvotājiem) ir tradicionāla minoritāte, bet tikpat ievērojama daļa ir PSRS laiku imigranti (gan naturalizētie, gan nepilsoņi), un viņu pēcnācēji. Nekādus kolektīvus izņēmumus attiecībā uz valodām viņi prasīt nevar, jo viņus augšminētais likums neuzskata par minoritāti (gluži tāpat kā turkus Vācijā).

Secinājums ir tāds - tradicionālā krievu minoritāte Latvijā šobrīd kļuvusi par ķīlnieci nesakārtotajām Latvijas valsts un Latvijā dzīvojošo nepilsoņu attiecībām. Tā ir sava veida vēsturiska neizbēgamība - līdzīgi kā Pievolgas vācieši (kuri dzīvoja Saratovas apkaimē) nevarēja prasīt sev īpašas minoritāšu tiesības tanī laikā, kad PSRS teritorijā atradās vācu okupācijas karaspēks un šo jautājumu nevarēja risināt vēl daudzas desmitgades pēc kara beigām un okupācijas karaspēka izvešanas (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Volga_Germans#Present-day ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AK 05.03.2009 20:43
(1) "Tirgus" pieeja: "Saskaņas Centrs" un PCTVL atsakās prasīt privilēģijas tieši krievu valodai - un kļūst par normāliem politikas spēlētājiem

Kādas privilēģijas? SC un PCTVL prasa krievu valodai mazāk nekā ir latviešu valodai. PCTVL, piemēram, prasa krievu valodai oficiālo statusu (mazākas funkcijas nekā latviešu valodai - pat tur, kur vairums ir krievvalodīgie) tikai tur, kur tās nesēju ir vairāk par 20%.

Visi mēs apzināmies, ka svešvalodu prasmes var noderēt valsts un pašvaldību iestādē - un tās ir iespēju robežās jāveicina. Tomēr angļu, vācu un franču valodas, ņemot vērā mūsu līdzdalību ES, ir ne mazāk svarīgas kā krievu valoda. Tātad nav pamata nevienu no šīm valodām īpaši izcelt

Lieta ir tāda, ka krievu un latgaliešu valoda (tāpat kā latviešu) ir ievērojamās daļas iedzīvotāju dzimtā valoda - lūk, būtiska atšķirība no angļu u.c. valodām.

par nepilsoņu problēmu, utml. Jo šobrīd Latvijas likumi viņus neatzīst par minoritātēm.

?? Izglītības likums, piemēram, runā tikai par mazākumtautību valodām, nešķirojot, piemēram, pilsoņu krievu valodu un nepilsoņu krievu valodu, tāpat ar Valsts valodas likumu... Likuma "Par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību" 2. pants nepilsoņiem atzīst tās pašas konvencijā noteiktās tiesības, kas ir arī pilsoņiem, ja Latvijas likumi neparedz pretējo (http://www.likumi.lv/doc.php?id=109252 ; un tādu likumu, kas paredzēto pretējo, es nezinu).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - AK 05.03.2009 14:06
Interpretēt jau var dažādi, bet SC (un, manuprāt, arī PCTVL) tomēr nav vietas Latvijas valdībā. Mēģināšu paskaidrot, kādēļ tā domāju. Eiropā ir ne mazums partiju, kuras gūst panākumus atsevišķās pašvaldību vēlēšanās, bet valsts līmeņa koalīcijās viņus neviens neņem - jo viņu vīzija par valsts attīstību ļoti būtiski atšķiras no citām partijām. Dažreiz tās ir ultraradikālas grupas, bet dažos citos gadījumos tās var būt arī mainstream partijas. Piemēram, Vlaams Belang, Beļģijā (šai partijai pat tika noņemts likumā paredzētais valsts finansējums, un to piespieda nomainīt nosaukumu). Var jau citus beļģu politiķus saprast - Vlaams Belang pie varas nozīmē beigas Beļģijas valstij - vismaz tās līdzšinējā veidā.

Ar PCTVL un "Saskaņas centru", manuprāt, ir vairākas iespējas:
(1) "Tirgus" pieeja: "Saskaņas Centrs" un PCTVL atsakās prasīt privilēģijas tieši krievu valodai - un kļūst par normāliem politikas spēlētājiem. Būtība ir noslēpta atslēgvārdā "privilēģijas". Visi mēs apzināmies, ka svešvalodu prasmes var noderēt valsts un pašvaldību iestādēs - un tās ir iespēju robežās jāveicina. Tomēr angļu, vācu un franču valodas, ņemot vērā mūsu līdzdalību ES, ir ne mazāk svarīgas kā krievu valoda. Tātad nav pamata nevienu no šīm valodām īpaši izcelt. Valsts pārvaldē un citur strādā cilvēki, kuri labi apguvuši angļu, vācu un/vai franču valodas, bet krievu valodu pārvalda vāji (tāda ir mūsu bijusī prezidente un daudzi jaunākās paaudzes cilvēki); ir, protams arī citas kombinācijas. Valodu ekonomiskā vērtība visu saliks savās vietās. Krievu valoda ir pietiekami liela, lai varētu šajā tirgū konkurēt ar citām izplatītām starptautiskām valodām. Angļu valodai arī nav nekāda formāla statusa Latvijā, bet angļu valodas zināšanas cilvēkiem ar katru gadu uzlabojas - dažādu tautību cilvēku vidū. Krievu valodas cienītājiem ir pozitīvs piemērs, no kā mācīties!

(2) "Minoritāšu" pieeja: Mēs respektējam tradicionālo minoritāšu tiesības. Bet lai tās varētu pilnā mērā attiecināt uz mūsdienu lielajām etniskajām grupām Latvijā, ir jāpagaida apmēram līdz 2050.gadam. Kad Latvijā kopš atbrīvošanās no PSRS būs nomainījušās divas paaudzes (pagājuši 60 gadi), vairs nebūs aktuāls jautājums par PSRS militārpersonu ģimenes locekļu un dažu citu kategoriju imigrantu tiesisko statusu, par nepilsoņu problēmu, utml. Jo šobrīd Latvijas likumi viņus neatzīst par minoritātēm.

Pat ja likumus mainītu, neesmu pārliecināts, ka mēs varam šo jautājumu atrisināt tiesiski korekti - kā mēs atšķirsim personas, kuras tiešām pieder pie mazākumtautībām (ko piemin Satversmes 114.pants), no personām, kuras ir ieceļojušas Latvijas teritorijā PSRS laikā? Nedomāju, ka tiem, kuri atbraukuši uz Latviju pēc 1940.g. un viņu pēcnācējiem, būtu jādod kaut kādas atlaides latviešu valodas lietošanā - vai arī jāuzliek citiem par pienākumu ar viņiem sazināties viņu dzimtajā valodā. Neviens cits nav vainīgs, ja viņi kādu laiku PSRS vēstures interpretāciju dēļ "nepamanīja", ka patiesībā ir atbraukuši uz suverēnu valsti, kurai ir sava valsts valoda.

Pirmskara Latvijas Republikā (līdz 1934.g.) iesniedzamie dokumenti, runas Saeimā utml. reizēm bija arī krievu, vācu un latgaliešu valodās, varam diskutēt par iespēju kādreiz atgriezties pie šādas kārtības tad, kad PSRS laiku cirstās brūces būs sadzijušas un savstarpējā neuzticība gaisusi. Bet nezinu, vai mums izdosies otrreiz "iekāpt tajā pašā upē" - vācu valodas zināšanas kopš tā laika ir pasliktinājušās; savukārt latgaliešu valodai ir jārada infrastruktūra (vārdnīcas, mācību līdzekļi, kursi) pirms to varēs pilnvērtīgi izmantot lietvedībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 04.03.2009 23:39
Tātad SC paredz uzbrukt būtiskākajiem mūsu valsts atribūtiem - valsts valodai, pilsoņu kopumam, teritoriālajai vienotībai. Tur, kur vieni plāno pretvalstiskas darbības

Nav sniegts nekāds pamatojums tam, ka SC (visu turpmāko var attiecināt arī uz PCTVL) vēlme grozīt Valsts valodas likumu nozīmētu uzbrukumu valsts (latviešu) valodai - citētajā tekstā ir tikai prasības paplašināt krievu valodas lietošanu, nevis izspiest no kādas jomas latviešu valodu.

Tas pats ar pilsonību - ir prasības paplašināt pilsoņu loku (lēnāk - bet tas notiek arī tagad. Kur ir kliedzieni par uzbrukumu pilsoņu lokam ar katru Saeimas lēmumu?) un paplašināt nepilsoņu tiesības, nevis "uzbrukt" pilsoņu kopumam, atņemot kādam pilsonību.

Tas pats ar teritoriālo vienotību - nav aicinājumu atdalīt kādu daļu no LR, bet tas, ka dažādas pašvaldības var būt atšķirības, tiek atzīts arī tagad - pašvaldību domes var pieņemt atšķirīgus saistošus noteikumus.

Secinājumus par šo darbību saukšanu par pretvalstiskām izdarīt nav grūti. Nobeigumam var tikai pieverst uzmanību tam, ka, ja vēlme grozīt kādu likumu ("uzbrukt valsts atribūtiem", kā rādīts, nozīmē tieši šo) ir pretvalstiska, tad par pretvalstisku jāatzīst katru likuma grozījumu. Kur bija "valsts atribūtu sargu" kliedzieni par pretvalstiskumu un uzbrukumu Latvijas valodām, kad Valodu likumu nomainīja ar Valsts valodas likumu, svītrojot no paša likuma nosaukuma cieņu pret mazākumtautību valodām? Droši vien turpat kur viņu protesti par daudziem likumiem, kas izcērt arvien vairāk satura no Satversmes 114. panta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.03.2009 18:08
No mākslas kritiķa viedokļa TB/LNNK klipiem tiešām var pārmest groteskumu un arī dažu simbolu nepiemērotu izmantošanu. Bet tie visi ir akadēmiski prātojumi, kuri neņem vērā šo klipu rašanās kontekstu. Praktiski tas bija tēvzemiešu konkrēts vēstījums, ka ar "Saskaņas centru" nevar iet kopā valdībā. Tiešie atbildīgie par šo klipu tapšanu ir nevis aktuālās norises partijā TB/LNNK vai "Saskaņas Centrā", bet gan dažu LPP/LC, TP un pat JL līderu pļāpas par tēmu, ka SC vajadzēšot ņemt koalīcijā. Saeimas politikāņiem, protams, patīk visādi dūmu aizsegi un viltus gājieni, bet ir lietas, ar kurām nejoko. (Iedomāsimies politisko protestu asumu, ja radikālo Žanu Mariju Lepēnu, kurš arī taču saņēmis ievērojamas vēlētāju daļas atbalstu, pašreiz valdošie politiķi piedāvātu iecelt par Francijas premjerministru!)

Tēvzemiešu klips ir dažās aprindās radījis sašutumu ne jau tādēļ, ka tas būtu neprātīgs savārstījums vai ziloņa izpūšana no mušas. Bet gan tādēļ, ka tas visumā precīzi raksturo situāciju. Sk. P-P! piebildi http://politika.lv/blogi/index.php?id=61200#c
Kā īsti Saskaņas Centrs tēmē uz Latvijas Republiku?

(1) SC vēlme pārrakstīt valsts valodas likumu - vispārzināma.
(2) SC vēlme pārrakstīt vēlēšanu kārtību - SC esot par "pilsonību visiem" un pagaidām pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem.
(2) SC vēlas "atrast" un kopā ar attiecīgajām sekām iezīmēt Latvijas kartē "krievvalodīgo iedzīvotāju kompakti apdzīvotās vietas".
(Sal. SC priekšvēlēšanu programmu http://www.regnum.ru/news/678441.html )

Tātad SC paredz uzbrukt būtiskākajiem mūsu valsts atribūtiem - valsts valodai, pilsoņu kopumam, teritoriālajai vienotībai. Tur, kur vieni plāno pretvalstiskas darbības, tur protams no viņu pretiniekiem var pieprasīt smalku takta sajūtu un māksliniecisku gaumi. Un Deniss Hanovs izrādās te ir uzdevumu augstumos.


Sk. http://www.saskanascentrs.lv/index.php?text&id=41&level=1&ci... .
«Центр Согласия» — о достижениях и приоритетах деятельности в 9-м Сейме.
...
В национальной сфере:
* Добьемся для русского языка статуса языка национального меньшинства:
— в местах компактного проживания русскоязычных жителей русский язык можно будет использовать в общении с муниципальными властями — как в устной, так и письменной форм;
— государственные и муниципальные школы получат право свободно использовать русский язык в обучении, что приведет к отмене реформы русских школ;
— имена и фамилии можно будет писать в их оригинальной форме — Иван Петров, а не Иванс Петровс
* Добьемся для неграждан право голосовать на выборах самоуправлений
* Добьемся предоставления гражданства — всем родившимся в Латвии и максимального упрощения процесса натурализации для всех остальных

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Luopenminded

Pārvērtējot vadonismu Latvijā 30 Autors:Gatis Krūmiņš, Valdis Tēraudkalns, Mārtiņš Mintaurs, Aivars Stranga, Valters Ščerbinskis, Vita Zelče, Deniss Hanovs

8635669808 bfebc1e94d

Par ko nemēdz runāt 12 Autors:Deniss Hanovs

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Effect of Migration on European Political Thought and Decision-making Process 0 Autors:Artis Pabriks, Deniss Hanovs, Valdis Zagorskis, Roswitha King, Tatjana Muravska, Ivars Indāns, Elgars Felcis, Ali Gitmez, Aija Lulle, Dace Akule

Ragana 255x203

Raganu medības 24 Autors:Deniss Hanovs