Atslēgvārdi:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Kukutes viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību 0

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Kukutes viedoklis par NAP ieviešanu un uzraudzību

Iesaki citiem:

1. Kurai institūcijai būtu jāuztic NAP ieviešanas un uzraudzības funkcijas? Vai tā būtu kāda no jau esošām, vai arī jāveido jauna?

Nav noslēpums, ka jebkura stratēģiska dokumenta izaicinājums ir stratēģija, bet vēl lielāks izaicinājums ir stratēģijas īstenošana un noteiktie mehānismi īstenošanai. Nododot NAP sabiedriskajai apspriešanai, mēs izvirzījām priekšlikumu, ka NAP īstenošanas uzraudzība ir jāveic Nacionālajai attīstības padomei. Padome nebūtu jāveido no jauna, jo ministrija piedāvāja esošu instrumentu - Nacionālo reģionālo attīstības padomi transformēt par instrumentu NAP īstenošanas uzraudzībai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nodrošinātu Nacionālās attīstības padomes sekretariāta funkcijas. Mēs izvirzījām vairākus kritērijus veiksmīgai īstenošanas uzraudzībai, un jāsaka, ka katrs no tiem izpilda savu veiksmes lomu NAP īstenošanā. Ja nebūs politiska atbalsta, ja nebūs efektīvi finanšu instrumenti, līdzekļu koncentrācija, ja nebūs sabiedrības līdzdalības, īstenošana būs apdraudēta.

Sabiedriskajās apspriešanās ir izskanējis atbalsts mūsu izteiktajam NAP īstenošanas uzraudzības priekšlikumam, kā arī ir saņemti vairāki ieteikumi, priekšlikumi, un viens no tādiem ir veidot īstenošanas uzraudzību caur sabiedrības foruma instrumentu. Proti, šāds plašs, publisks forums ļautu izprast, kā tad mums veicas ar NAP īstenošanu, sadarbību, koordināciju. Manuprāt, tā ir laba ideja.

Mēs ministrijā nolēmām šo ideju faktiski pārbaudīt praksē jau tūlīt, un tādēļ izstādē "Reģionālā attīstība Latvijā 2006", konferenču forumu mēs atklājam ar jautājumu "Kas nepieciešams NAP īstenošanai?". Par šo mehānismu mums pašiem ir jāvienojas, tai skaitā vienoties nozīmē pašiem pārliecināties, ka mehānisms ir skaidrs, efektīvs, pieņemams sabiedrībā.


2. Vai Jūs atbalstāt nostāju, ka nozaru ministriju rīcības plāni un arī ikgadējie budžeta plāni būtu pakārtojami vienam nacionālajam attīstības plānošanas "jumta" dokumentam? Vai tas ir iespējams?

Nacionālais attīstības plāns ir kompass, kas ļauj veikt darbus saskaņotā rīcībā, vienotā solī, un pats galvenais virzīties uz noteiktu mērķi.

Jā, mērķis tiešām ir ilgtermiņa - dzīves kvalitātes pieaugums. Stratēģija šo mērķi sasniegt ir piedāvāta NAP 2007. - 2013. gadiem.

Es domāju, ka NAP izstrādes procesā esam veikuši tik daudz diskusiju, pārrunu ar ministrijām, un faktiski piedāvātā stratēģija ļauj nozaru ministrijām teikt, ka NAP ir jumta dokuments turpmākam darbam.

Manuprāt, mēs esam spējuši atrast vienojošo, jo sākotnēji katra nozare mēģināja saskatīt tikai sevi. Manuprāt, NAP piedāvā daudz ideju nozaru ministrijām turpmākai sadarbībai. Piemēram, jautājumā par dabas un enerģētisko resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu. Šeit faktiski kopīgā sadarbībā nozares ministrijām, uzņēmēju asociācijām, zinātnes un pētniecības iestādēm ir iespēja attīstīt jaunas nozares lauksaimniecībā, radīt jaunus inovatīvus uzņēmumus, un tādejādi vairot strādājošo ienākumus, kā arī risināt ļoti būtisku jautājumu kā enerģētiskās atkarības mazināšanu.


3. Kas pašlaik, Jūsuprāt, nozaru ministrijām visvairāk traucē (vai trūkst), lai ieviestu vidēja termiņa budžeta plānošanu?

Kas traucē vai trūkst vidēja termiņa budžeta plānošanai?

Es domāju, ka pietrūkst skaidra uzstādījuma, tai skaitā arī termiņa, no politiķiem, ka tā tiešām ir prioritāte.

Manuprāt, darbam pie vidēja termiņa budžeta plānošanas ir jābūt šobrīd ļoti aktīvam.

Es labi apzinos, ka tas nav viegls jautājums, un tomēr, atlikt šo jautājumu mēs faktiski nevaram atļauties.

Kāpēc?

Šobrīd vidēja termiņa budžeta plānošana ir viens no pamata jautājumiem arī veiksmīgai NAP īstenošanai. Šobrīd mēs veidojam nākamās ES Struktūrfondu programmas, kā arī ir uzņemtas saistības par tām programmām, kuras īstenojam no 2004. - 2006. gadam. Ministrijām ir dots uzdevums izstrādāt to stratēģijas turpmākajiem 3 – 4 gadiem, un faktiski šī indikatīvā aina attiecībā uz budžetu jau ir iezīmējusies.

Manuprāt, šobrīd, diskutējot par valsts attīstību turpmākiem gadiem, par prioritātēm, nevar nerunāt par iespējamo finanšu ietvaru valsts attīstībai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi