Raksts

Reforma ES lauksaimniecībā: kas sagaida Latviju?


Datums:
29. jūlijs, 2003


Autori

Aija Vīgnere


Foto: N. Mežiņš © AFI

Paplašinātā Eiropas Savienība vairs nebūs tāda kā līdz šim, un viens no svarīgākajiem iemesliem tam ir Kopējās lauksaimniecības politikas reforma, par ko jau panākta dalībvalstu un kandidātvalstu vienošanās. Kādas pārmaiņas tiek plānotas?

Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kura pēc iestāšanās ES tiks pārņemta arī Latvijā, jau vairākkārtīgi ir uzlabota, ieviešot jaunus mehānismus sekmīgākai lauksaimniecības attīstībai. Pērn ES lauksaimniecības un zivsaimniecības lietu komisārs F.Fišlers nāca klajā ar jaunu KLP reformas priekšlikumu, lai veicinātu vairāk uz tirgu orientētu, ilgtspējīgu lauksaimniecību, kā arī lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību. Tūlīt pēc Jāņiem Luksemburgā, pēc garām diskusijām, kurās piedalījās arī Latvija un citas kandidātvalstis, ES dalībvalstu un kandidātvalstu ministri panāca politisku vienošanos par KLP reformas priekšlikumiem.

Ko sola šī paredzamā reforma? Vispirms uzlabot kopējā tirgus organizāciju, lai veicinātu vairāk uz tirgu orientētu lauksaimniecību. Graudaugiem tiks samazināts ikmēneša intervences cenas palielinājums, pienam tiks atcelta mērķa cena, intervence sviestam un vājpiena pulverim tiks samazināta, kā arī nākotnē tiks samazināts sviesta apjoms, ko var iepirkt intervencē.

Kā jauns pasākums reformā ir paredzēta vienotā saimniecības maksājuma ieviešana, ar mērķi atdalīt maksājumus no ražošanas. Tas nozīmē, ka vienotajā saimniecības maksājumā tiks iekļauta daļa no maksājumiem, kurus līdz šim ES lauksaimnieki saņem par laukaugiem, liellopiem, zīdītājgovīm, aitu un kazu mātēm, kartupeļu cieti, pākšaugiem, rīsiem un sauso lopbarību. Tomēr saglabāsies arī daļa pašreiz spēkā esošo maksājumu. Zemnieki varēs turpināt saņemt maksājumus par pienu un sēklām par tonnu kā līdz šim. Kartupeļu cietes maksājumi 40% apmērā tiks iekļauti vienotajā saimniecības maksājumā, bet pārējie 60% tiks maksāti par izaudzēto kartupeļu tonnu. Savukārt dalībvalstis un nākotnē arī Latvija varēs izvēlēties iespēju neiekļaut vienotajā saimniecības maksājumā līdz 25% no maksājuma par laukaugiem un 50% apmērā maksājumus par aitu un kazu mātēm. Arī liellopu sektorā dalībvalstij tiek piedāvātas trīs izvēlēs iespējas, ko neiekļaut vienotajā saimniecības maksājumā – līdz 100% maksājumu par zīdītājgovi un kaušanas prēmiju līdz 40%, vai kaušanas prēmiju līdz 100%, vai arī liellopu speciālo prēmiju līdz 75%.

Tātad zemnieks saņems vienoto saimniecības maksājumu, kas būs noteikta un būtībā nemainīga summa nākamos gadus uz priekšu un atsevišķos sektoros būs iespēja pēc dalībvalsts izvēles saņemt arī maksājumus par izaudzēto lopu, apsēto hektāru un saražoto tonnu. Šī jaunā maksājumu kārtība mūsu lauksaimniekus neskars nākamajā – 2004.gadā, kad Latvijā tiks ieviests vienotais platības maksājums. Bet ir noteiks, ka dalībvalstis var izvēlēties, kad piemērot vienoto saimniecības maksājumu – sākot ar 2005. vai ar 2007. gadu. Tas nozīmē, ka vēlākais no 2007. gada jaunā maksājumu kārtība varētu skart arī Latvijas zemniekus.

Rūpējoties par patērētāju drošību un apkārtējo vidi, zemnieku saimniecībām tiks piemēroti apkārtējās vides, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un labturības un darba drošības standarti, kā arī zeme būs jāapsaimnieko ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus. Noteiktie standarti nav jauni un tie ir noteikti kā ES, tā Latvijas likumdošanā, bet paredzams, ka kontroļu skaits palielināsies un tas noteikti neizraisīs zemniekos sajūsmu. Ja standarti netiks ievēroti, atbalsta maksājumus daļēji vai pilnīgi paredz samazināt.

Lai zemniekam palīdzētu ievērot minētos standartus, reforma piedāvā saimniecības konsultatīvo sistēmu. Sākotnēji zemnieki brīvprātīgi varēs izvēlēties, vai izmantot šo pakalpojumu vai nē. Bet sākot ar 2013.gadu, tiem zemniekiem, kuri tiešajos maksājumos saņem vairāk par 15 000 EUR gadā šī sistēma būs obligāta. Daļēju finansiālu atbalstu varēs saņemt no Lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.

Nākotnē būs iespēja atstāt atmatās lielākas zemes platības – atmatās būs jāatstāj vismaz 10% no lauksaimniecības zemes, uz kuras tiek audzēti augkopības produkti. Patreiz ir spēkā nosacījums, ka jāatstāj atmatā 10% tikai no laukaugu platības. Jāatgādina, ka ES par atmatām maksā tiešos maksājumus. Reforma paredz jaunu atbalstu arī tehniskajām kultūrām 45 EUR apmērā par hektāru.

Patreizējām dalībvalstīm tiks piemērots tāds nedzirdēts pasākums kā dinamiskā modelēšana. Tas nozīme, ka tiešie maksājumi lielajiem zemniekiem pakāpeniski tiks samazināti ar mērķi šos līdzekļus novirzīt lauku attīstībai un tirgus pasākumiem. Tās saimniecības, kuras rūpēsies par lauku attīstību saņems šos “atņemtos” maksājumus atpakaļ, bet daļa no šiem līdzekļiem tiks novirzīti arī jaunajām dalībvalstīm, tātad arī Latvijai. Reforma galvenokārt ir vērsta uz zaļāku Eiropu un sakoptāku lauku ainavu, tādēļ tās ietvaros tiek piedāvāti jauni lauku attīstības pasākumi un elastīgāki to saņemšanas nosacījumi.

Sarunas par KLP reformu ar kandidātvalstīm vēl tiks turpinātas, jo daudzus no piedāvātajiem pasākumiem nevar piemērot ne Latvijā, ne citās valstīs, kuras paredz iestāties ES līdz ar mums, jo mūsu zemnieki vēl nav saņēmuši ES tiešajos maksājumos nevienu latu. Eiropas Komisija sola, ka vienošanās ar kandidātvalstīm tiks panākta septembra beigās.

Pašlaik Zemkopības ministrija, ņemot vērā lauksaimnieku ieteikumus, gatavo analīzi par to, kā pēc iespējas labāk piemērot un izmantot reformas piedāvātās iespējas. Protams, ir jāatzīst, ka reforma paredz gan izdevīgus, gan arī neizdevīgus nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem nākotnē. Ir paredzams, ka līdz ar maksājumu atdalīšanu no ražošanas daudzi Latvijas lauksaimnieki varētu samazināt savu ražošanu. Tomēr kopumā reforma ir jāatzīst kā labs mēģinājums sekmēt lauksaimniecības un lauku attīstību.

“Latvija Eiropā”
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!