Saeima pretēji Valsts prezidentes un NATO partneru iebildumiem tomēr grozīja Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumus, tā palielinot Saeimas un izpildvaras kontroli http://politika.lv/article/drosibas-likumi-posta-sakums pār drošības iestādēm. Radās aizdomas, ka likumu labojumi nepieciešami, lai palielinātu oligarhu ietekmi valstī. Situācija šī mērķa realizēšanai bija labvēlīga — Latvijā pie varas bija Aigara Kalvīša (TP) valdība, kas demonstrēja tiesisko nihilismu un neņēma vērā sabiedrības iebildes pret valdības patvaļu.

Lai nepieļautu politiķu ietekmi drošības iestādēs, prezidente V.Vīķe-Freiberga spēra Latvijas vēsturē vēl nebijušu soli — izmantoja Satversmes 72. pantu http://politika.lv/article/satversmes-garakais-pants un apturēja labojumus drošības iestāžu likumos. Šim prezidentes solim sekoja referendums.

Lai tautas nobalsošana būtu notikusi, referendumā bija jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem. Tomēr balsošanā par grozījumiem Nacionālās drošības likumā piedalījās 338 348 vēlētāji, savukārt balsošanā par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā — 338 342 vēlētāji. Līdz ar to referendumu uzskatīja par nenotikušu un likumgrozījumi referendumā atcelti netika.

Tomēr deputāti tāpat atcēla pašu pieņemtos grozījumus — pēc sabiedrības spiediena tie pēkšņi bija kļuvuši nevajadzīgi. Taču drošības likumu epopeja bija pavērsiena punkts — tikai nesen ievēlētā 9. Saeima strauji zaudēja iedzīvotāju uzticību.

CVK mājas lapā: http://www.cvk.lv/cvkserv/TN_2007/rez/rezultati.htm