Rasisms — arī Eiropas problēma

"Diena", 01. 06. 2002.

Iesaki citiem:

Eiropas ultralabējā spārna kopīga iezīme ir rasisms un mēģinājumi izmantot imigrācijas jautājumu kā politisku ķīli. Kā šādu partiju un kustību piemērus var minēt Lega Nord Itālijā, Vlaams Blok Beļģijā, Lepena Nacionālās frontes atbalstītājus Francijā, kuras vieno kopīga nepatika pret imigrantiem un centieni veicināt vienkāršotu politiku viņu kontrolēšanai. Tādas personas kā Jorgs Haiders un Žans Marī Lepens var nākt un (jo ātrāk, jo labāk) iet, taču rasu jautājums tik drīz nepazudīs no Eiropas politikas.

Novecojošais iedzīvotāju sastāvs un aizvien atvērtākās robežas Eiropas valstīs palielina sadrumstalotību pēc rasu pazīmēm. Kreisā centra un labējā centra galvenās partijas uz šo perspektīvu reaģē, slēpjot galvu smiltīs un veltīgi cerot, ka problēma pazudīs. Tas nenotiks, kā to skaidri apliecina Amerikas rasu jautājuma vēsture. Rasu attiecības ASV gadu desmitiem ir bijušas un joprojām ir politisko debašu centrā, pat tiktāl, ka šķelšanās rasu jautājumā ir tikpat svarīga, ja ne vēl svarīgāka, par ienākumiem kā politiskās izvēles un attieksmes noteicēja.

Pilnu "Dienas" rakstu lasiet šeit

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti