Atslēgvārdi:

Radīts politiķu uzraudzībā 11

Raidījuma vai žurnāla izveidošana ir vēlēšanās gūt ietekmi un, pieļauju, ka arī vēlētāju simpātijas. Tāpēc ir īstais brīdis ļoti nopietni pirmo reizi Latvijā runāt par jēdzienu, kas citur pasaulē nav svešs – par izdevēja ētiku, principiem un atbildību.

Iesaki citiem:
Zupvirt 255x203
Foto:A. Jansons

Kad pirmo reizi ieraudzīju jauno žurnālu „Republika.lv”, nodomāju, - ja piedāvājums ir ceļot laikā, kāpēc tik tālā pagātnē? Kad noskatījos pirmo raidījumu „0 pozīcija”, nospriedu – savulaik spožu žurnālistu „otrā jaunība” nav piemeklējusi. Abiem šiem jaunajiem mediju vides produktiem ir viena svarīga kopīga iezīme – tos izveidojuši ilgstoši politikā strādājoši cilvēki. Un abu parādīšanās aktualizē jautājumu par izdevēju ētiku.


Vai tiešām cita kvalitāte?

Abu projektu vadītāji runājuši gandrīz vienādiem vārdiem – mēs piedāvāsim ko tādu, kas nav nekur citur, runāsim par to, par ko citi nerunā, un tā, kā citi nespēj. Diemžēl pirmie SIA „Žurnāls” (izdevējs Viesturs Koziols, redakcijā politiķi Jānis Peters, Ivars Godmanis) izdotā žurnāla „Republika.lv” numuri parāda, ka solījums runāt ar „domātājiem un darītājiem” par sabiedriski politiskiem jautājumiem „kvalitatīvi jaunā līmenī” nav piepildīts.

Žurnālam ir aptuvena koncepcija, tam trūkst mugurkaula un nav iespējams atšifrēt, kas tajā ir būtiskākais un kāpēc šīs tēmas tiek piedāvātas nedēļas formātā. „Republika.lv” žurnālistikas stils atgādina deviņdesmito gadu sākuma „žurnālistikas apjukuma” laiku, kad padomju rakstības veids pašdarbnieciskā aizrautībā (jo žurnālistikā ienāca ļoti daudzi neprofesionāļi) tika miksēts ar slikti izprastiem rietumu žurnālistikas paraugiem. Tā ir žurnālistika, kas jebkuru notikumu vai procesu pakārto jau gatavai idejai un nemaz nerūpējas par vienkāršiem žurnālistikas principiem – precizitāti, objektivitāti, neitralitāti. Atsevišķi autori spēj piedāvāt analītisku skatījumu, bet pārsvarā dominē vājš komentāra žanrs. Autoru kopējā iezīme – viņiem nav avotu, lielākoties nav skaidrs, kā iegūta informācija, kāds ir konteksts.

Protams, pasaulē ir arī šādi izdevumi, bet tad tie vienmēr atbilst būtiskam kritērijam – rakstītāji ir autoritātes kādā jomā, cilvēki, kuru domām lasītāji vēlas sekot (kā tas pamazām izdevies atsevišķiem „Rīgas Laika” autoriem). „Republika.lv” tikai daži rakstītāji var pretendēt uz šādu statusu (I.Godmanis, A.Lejiņš, S.Veinberga). Viss pārējais – slikta un, piedodiet, vecmodīga žurnālistika, kura nespēj atbildēt uz galveno jautājumu – ko tu gribi pateikt?

„Republika.lv” saturu iezīmē ceļojums laikā, proti, tas cenšas atgriezties tur, kur žurnāla veidotāji kādreiz bijuši – kādās sajūtās, realitātē, vērtībās, ietekmē... Jautājums, vai ir kāda lasītāju grupa, kas arī vēlas „turp” nokļūt? Aptuveni piecpadsmit gadu senā pagātnē, kad Jānis Peters satika sev būtiskus cilvēkus, kuru teikto viņam nu gribas atcerēties, vai laikā, kad stāstīja anekdotes par bijušās PSRS vadītājiem. Vismaz pagaidām tas izskatās pēc vēstuļu rakstīšanas pašiem sev. Izvēloties tēmas un viedokļus, žurnāla veidotāji ignorē realitāti, kādā dzīvo auditorija, un to, ka lasītājiem šajos gados bijis pieejams milzum liels skaits citu izvēļu.

Kad politiķi vēlas ko teikt, viņi parasti izvēlas nodrukāt kaut ko, ko nosauc par avīzi vai žurnālu, piepildīt to ar saviem pašsacerējumiem un bez maksas izdalīt vai iemest pastkastītēs. Šoreiz tiek imitēts masu medijs, kurš turklāt tiek pārdots par sakāpinātu cenu (99 santīmi par 46 lappusēm ir aptuveni divkārt dārgāk nekā līdzīgiem produktiem).

Līdzīgas problēmas raksturo jauno LTV7 projektu „0 pozīcija”, ko veido Edvīnam Inkēnam piederošais uzņēmums S.A.F pakalpojumi. Tas pretendēja uz svaigu skatījumu, diskusiju vides attīstīšanu, pretrunu atklāšanu aktuālās problēmās. Pirmā nedēļa izrādījās katastrofāla – raidījuma vadītāji, nespējot izvēlēties svarīgas tēmas un izveidot ievērības vērtus viedokļus par notikumiem, skaistajā studijā vienkārši izgāzās. Lai arī LTV7 programmas direktors Arnis Kuprišs publiski izteicies, ka raidījuma formāts ir veiksmīgs, es gribētu iebilst – problēma ir formāta mākslīgajā konstrukcijā, ko pārliecinoši diezin vai izdosies piepildīt arī citiem vadītājiem.


Kāpēc viņiem neizdodas?

Jebkuram ir tiesības mainīt savu dzīvi un veidot masu medijus. Tāpēc neatkārtošu jautājumus par politikā aktīvi strādājošu cilvēku vēlmi izlikties, ka viņi tagad izplatīs objektīvus un neatkarīgus viedokļus. Es piekrītu šiem jautājumiem. It īpaši tāpēc, ka jaunā tendence – politikai joprojām ļoti tuvi cilvēki veido masu medijus – aktualizējusies deviņus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.

Var jautāt tālāk: vai pārējie mediji ir sasnieguši tādu neatkarības pakāpi, ka nebūs viegli pieejami un komfortabli attiecībā pret politiķu vēlmēm izplatīt savas idejas? Varbūt otrādi – daļu mediju konkrētie politiķi uzskata par konkurentu labvēļiem, tāpēc vieglāk ir radīt pašiem savus? Žurnāla gadījumā pat bijusi ģeniāla promocijas akcija – „Republika.lv” tika prezentēta Raimonda Paula dziedāšanas svētkos arēnas „Rīga” atklāšanas koncertā. Nevar iedomāties slēptai politiskai akcijai piemērotākus apstākļus un vidi. Ne mazāk veiksmīga ir politiķa projekta manifestācija sabiedriskajā televīzijā.

Raidījuma vai žurnāla izveidošana ir vēlēšanās gūt ietekmi: auditorijā, informācijas vidē, sabiedriskajā domā, tirgus daļā, peļņā. Es pieļauju, ka tas ir veids, kā iegūt simpātijas un veidot pamatu sarunai ar savu vēlētāju. Veids, kā aktualizēt tās vērtības, kas tiks izmantotas vēlētāju labvēlības iegūšanai. Veids, kā atkal iepazīstināt ar personām, kuras kandidēs vēlēšanās. Lai kā arī veiktos, „gājiens” ar žurnālu un raidījumu rada priekšrocības attiecībā pret konkurentiem.

Kāpēc tad līmenis ir tik nožēlojams? Tāpēc, ka šie cilvēki izliekas. Spēlē auditorijai svarīgu diskusiju, bet iznāk saruna par to, kas interesē pašus runātājus. It īpaši televīzijā ļoti jāslēpjas, jo LTV vadība solījusi uzraudzīt saturu. Tāpēc jāimitē diskusija par mazsvarīgām lietām, jo runāt par politiskām idejām un procesiem pagaidām ir bīstami. Bet arī tas ir paņēmiens: izvirzīt priekšplānā kaut ko maznozīmīgu (piemēram, gavēni, 8.marta svinēšana), lai novērstu uzmanību no būtiskā.

Uzmanības fokusā - izdevēji

Esmu tālu no tā, lai neveiksmē vainotu žurnālistus, kuri darbojas viņiem piedāvātajos noteikumos. Skaidrs, ka tie nav pašu radīti, tāpēc acis nespīd un viss iznāk samocīti. Žurnālisti ir tikai aizsegs citu idejai, līdzeklis tās realizācijai. Paskatieties vien: žurnāla „Republika.lv” politikas redaktors ir Jānis Republikānis!

Tāpēc uzskatu, ka šoreiz patiesi ir īstais brīdis, lai ļoti nopietni pirmo reizi Latvijā runātu par jēdzienu, kas citur pasaulē nav svešs – par izdevēja (TV gadījumā - vadošā producenta) ētiku, principiem un atbildību.

Ko nozīmē izdevēja ētika? Tie ir pamatprincipi: kāpēc es veidoju mediju produktu, kas mani vada, kāpēc algoju dažādu jomu profesionāļus, kādus produktus piedāvāju; ar kādiem līdzekļiem veidoju sabiedrisko domu, kādas vērtības piedāvāju? Nebūsim naivi – informatīvo vidi piepilda ne jau žurnālistu darbi, bet tas, ko nolēmuši veidot izdevēji, producenti, mediju īpašnieki. Tieši tāpēc ir pareizi vispirms skatīties uz to vārdiem, kas medijos rakstīti vissīkākajiem burtiņiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jd 05.06.2006 22:00
nū cilvēki runā par bbc un the economist, bet kritizē žurnālistus. atcerēsimies, ka rietumvalstīs žurnalistus, kuri strādā nopietnos izdevumos neatļaujas kritizēt pat premjeri. kā jūnija gq numurā izteicās deivids kamerons: "politiķi jau varētu kritizēt žurnālistus tā kā zemnieki kritizē laika apstākļus." tāpēc jau viņi ir politiķi (un cerams šeit arī izglītoti lasītāji), lai šādu kritiku nepaustu. vispār jau prieks, ka mūsu tēvzemītē arī sāk analizēt medijus (lai gan vēl šī kritika ir bērnu autiņos). patiešām nevajadzētu arī salīdzināt bbc ar ltv, jo bbc arī nebūt nav nekāds zelta gabaliņš. ltv vēl protams jāaug. kaut vai de facto raidījuma vadītājiem varbūt nedaudz jāpamācās, jāaizbrauc uz ārzemēm, jāpapēta, kā tur visas štelles strādā. tad varbūt viņi sapratīs, cik bezjēdzīgus jautājumus viņi uzdod. (kaut vai šovakar airBaltic valdes priekšsēdētājam 5 min. uzdeva jautājumus, uz kuriem var atbildēt tikai akcionāri (to māca vidusskolas biznesa teorijā, kur tāda ir).)
svarīgākais, ka mūsu pamperos tītajiem medijiem ir potenciāls. ja jau tagad viņi tiek šitā drā**i no augšas un apakšas, tad ir cerība, ka kādreiz varētu tapt kaut kas, nevis līdzīgs BBC, bet gan kautkas savdabīgs, unikāls,galvenais, kvalitatīvs un relatīvi pozitīvs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 01.04.2006 19:33
Turpinu:

Un ko viņa atbildēs saviem studentiem, kad tie jautās? Šī mūsu mediju pelēkā vienveidība politiskajā ziņa ir arī par iemeslu mazajiem metieniem, kas būtu nesalīdzināmi lielāki, ja cilvēkiem būtu interese lasīt arī par tiem sāpīgajiem politikas jautājumiem, kas skar viņu ikdienas dzīvi. Piemēram, dzīvi inflācijas žņaugos jau varētu itin labi izskaidrot, un nebūtu grūti atrast arī inflācijas 'arhitektus'. Bet trūkst gribas -- vai drosmes! -- to darīt.

Škiet, 'Dienai' varētu būt spēcīgi intelektuālie resursi, taču tai to ir 'pietrūcis', kad jāatrod un jāizskaidro pavisam konkrēts nenormālās inflācijas cēlonis Latvijā! Tai vietā lasītājam piedāvā nesalīdzināmi mazāka svarīguma problēmiņas..., utt. Šajā gadījumā gan diemžēl jāpiekrīt Autores ciniskajam apgalvojumam par jebkura medija dibināšanas gluži un tikai vienīgi savtīgo mērķi. Kaut gan ir arī citi, Autorei varbūt nezināmi gadījumi, kad medijs top ar mērķi nevis gūt ietekmi, bet gan kalpot sabiedrībai (saku to, labi apzinoties, ka varu arī kļūt smieklīgs!).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 01.04.2006 19:17
Autore izceļas ar spriganu, it kā drosmīgu un asi kritisku stilu. Tāpēc tiešām gribas, lai viņa 'paņem priekšā' kādu no 'lielajiem' izdevumiem, piemēram, 'Dienu', un 'pavētī' to ar kaut vai tiem pašiem kritērijiem. Loģiski būtu jāiznāk tam pašam nosaukumam: 'Radīts politiķu uzraudzībā', vai ne? Vai tad pārējais maz vairs ir svarīgs??

Vai, desmit gadus studēdama medijus, Autore tomēr nebūs palaidusi garām to bēdīgo faktu, ka Latvijā visi vadošie un valdošie mediji ietur pārsteidzoši vienādu politisko, ideoloģisko un psiholoģisko orientāciju? Ka Latvijas info patērētājam netiek piedāvāta skaidra un pilnvērtīga politisko pozīciju un ideoloģisko orientāciju palete? Ka tiek piedāvāta ar apolitiskumu maskēta (kā medijiem netrūkst bezkaunības uzdoties par apolitiskiem??!!) kaut kāda kreisa, tumsonīgi puspelēka pūļa pozīcija? Vai Autore ir apdomājusi, kā un kāpēc šāds stāvoklis ir radies? Kuri šo stāvokli ir radījuši?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Panopietnam 13.03.2006 14:25
Varbūt Latvijā ir pārāk maz turīgu un izglītotu iedzīvotāju, kadi spēj atbalstīt veselīgu žurnalistiku un kāpēc politiķiem tik liela noteikšana. Senāk ķēniņš nepadevīgam skrīverim nocirta galvu, bet tagad jau bezgalvainā ķēniņa pēcnācēji, mūsdienu politiķi, vārdu nopērk par naudu. Rožukalnes bažas ir vietā, bet nekas nemainīsies pirms katram bērnam tiks dota automātiska tiesība balsot par izglītību. Lai tad politiķi bāž naudu tās jaunatnes kabatā, kura izvēlās izglītību, ka ari to kabatā kuri no izglītības atsakās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anda Rožukalne 13.03.2006 13:03
Paldies, ka ieminējāties! Jā, tas ir viens no konsultatīviem vai pētnieciskiem terminētiem projektiem, kas man ir piedāvāti dažādās izdevniecībās. Lieliska iespēja izmantot gandrīz desmit gadus ilgās mediju un mediju ekonomikas studijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reidzinīks 13.03.2006 11:30
Anda Rožukalne, LU, Komunikācijas studiju nodaļas lektore?

Un izdevniecības " Rīgas Viļņi" darbiniece?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 11.03.2006 18:36
„Republika.lv” žurnālistikas stils atgādina deviņdesmito gadu sākuma „žurnālistikas apjukuma” laiku, kad padomju rakstības veids pašdarbnieciskā aizrautībā (jo žurnālistikā ienāca ļoti daudzi neprofesionāļi) tika miksēts ar slikti izprastiem rietumu žurnālistikas paraugiem.

Vai atradīsim kādu citu žurnālu, kur būtu iedrukāts rakstiņš latgaliešu valodā uz puslappusi? Lai gan tas ielikts dīvainā rubrikā "provincīte" un līdz pilnvērtīgai cieņai pret šo latviešu valodas paveidu žurnāla redakcijai acīmredzot būtu vēl jāaug, tomēr ... tas ir vairāk nekā tukša nulle, kā tas ir citos žurnālos. Turklāt raksts ir sarakstīts gramatiski pareizā, interesantā un dzīvā valodā, turklāt skar gluži nopietnas problēmas (sk. http://www.republika.lv/republika-03-03-2006.pdf - PDF dokumenta pašās beigās - Ceceļānu Ontiks "Moskova voi Brisele, myusim zūbūs..."). Lai izdodas arī turmpāk! Kādam ir jābūt arī pirmajam, kurš kaut vai vēl ne perfekti, bet dara vajadzīgas lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 10.03.2006 16:17
In profit we trust! attiecas uz zurnalu. Interesanti, ka interneta tas piedava bezmaksas abonementu lidz velesanam. Tas pats attiecas ari uz Dienu.

Bet 0 pozicijas un Panoramas gadijuma tiek izmantots sabiedriskais resurss. Un tas vairs nav jauki.

Raksts gan tads nekads. Autorei gan vajadeja zinat, ka vairakums rietumu zurnalu plaukta ir apsaubama satura izklaides zurnali un pastastini ka sie. Nav jasamero latvju zurnali ar the Economist un LTV ar BBC, jo the Economist un BBC tapec ir tadi, ka turat vienigie pasaule. Tirgu nav vietas katra valsti pieciem nacionaliem the Economist. To prasit vienkarsi ir provinciali.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 09.03.2006 19:10
Pašam gan nav nācies redzēt nevienu no jaunajiem TV raidījumiem, tomēr autores recenzija par jauno žurnālu pārliecību nerada. Izskatās, ka ir bijusi vēlme "piesieties" dažiem atsevišķiem vārdiem, dziļāk neanalizējot saturu. Žurnālistu profesionālais līmenis ir zems gandrīz visos medijos, un neuzskatu, ka Republika būtu kādā ziņā īpaši zemāks vai nekvalitatīvāks par citiem. Var nepiekrist tur paustajiem viedokļiem, bet man tas likās salīdzonoši oriģināls koncepts. Kopumā gan šie jaunie izdevumi apliecina tendenci, kuru prognozēju jau līdz ar bargajiem partiju reklāmas tēriņu ierobežojumiem. Tamlīdzīgas lietas sagaidāmas arvien vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jurģis Liepnieks 09.03.2006 16:40
apzonoties savu līdzibu visiem tiem, kas sašutuši par to, ka kāds var uzdrīkstēties pārbaudīt pēc definīcijas godīga cilvēka repšes deklarāciju brēca - bet ko neviens nerosina kriminālprocesus par sleseru, par lembergu utt - citiem vārdiem par negodīgiem cilvēkiem. Tāpat izlasot šo rakstu man gribas brēkt, bet ko neviens neanalizē, dienas izdevēju un vadītāju ētiku, panorāmas viedokļu līderu politiskos uzskatus utt, tas ir kapēc neviens nepievērsas nopietniem, ietekmīgiem mēdijiem no kuru kvalitātes patiešām lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve un diskusiju kvalitāte. Visatīstītākajās sabiedrī'bās ir margināli, un nekvalitātīvi mediji un tā tas vienmēr arī būs. protams, par to arī ir jauztraucas, bet tas ir tas pats, kas remontēt papīra dzērvi tad, kad bērnam ir astmas lēkme. ne jau repulika un ari ne 0 pozicija, ne jau politikai tuvi stāvoši amatieri izdevēji noteiks, cik kvalitatīva, mobilizējoša un jēgpilna būs diskusija sabiedriskajā telpā, kas ātrāk vai vēlāk atspoguļosies politkā, lēmumos un cilvēku dzīvēs. ne jau tas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kants 08.03.2006 13:45
in profit we trust! nevis izdevējs, bet lasītājs ir ētikas subjekts - vinsh izvēlas, kam ticēt un par ko balsot. ja lasītāji ir dumji - tas jau ir ceelonju jautaajums.

Saistītie raksti
Citi autora darbi