Atslēgvārdi:

Radio, radio...

Lai arī radio stacijas pastāvīgi cieš no reklāmas naudas trūkuma, to stabilitāti veido uzticīgi klausītāji.

Iesaki citiem:

Paralēli mulsinošām pārmaiņām TV kanālu īpašnieku struktūrā, ļoti labas ir jaunākās ziņas par radio jomu — sabiedriskā radio vadītājs būs Jānis Siksnis. Viņš iecerējis dažādas pārmaiņas, ir cerība, ka sabiedriskais radio nepalaidīs pašplūsmā tik vajadzīgo attīstību internetā.

Latvijā klausītāji mīl radio. To klausās gandrīz visi, ir liela kanālu izvēle, profesionāli augstā līmenī turas sabiedriskais radio.


Kāpēc mīlēt Latvijas Radio

Latvijas Radio (LR) ir desmitiem konkurentu, bet tas joprojām ir viens no populārākajiem un klausītāju iemīļotākajiem kanāliem. Strādājot par LR1 Ziņu dienesta vadītāju, Jānis Siksnis parādīja, ka spēj uzlabot radio ziņu programmas kvalitāti, vadīt pārmaiņas. Nesaku, ka viss ir ideāli, bet labas pārmaiņas sākās, jau viņam darbojoties iepriekšējā amatā. Vēl pāragri vērtēt, kas mainīsies sabiedriskajā medijā, bet skaidrs, ka arī turpmāk nav jāuztraucas, ka nāksies šaubīties par tā neatkarību un atbildīguma pilnu brīvību piedāvāt klausītājiem profesionālu saturu.

LR darbība un jaunākā vēsture ir pierādījusi, ka apstākļos, kuros citi saka „nespējam strādāt, ja nepārdodamies kādam sponsoram”, LR to spējis. Tas ilgi — līdz Radio 101 aktivitātēm — bijis vienīgais kanāls, kurā nopietnā līmenī var attīstīties radio žurnālistika. Bet LR1 joprojām ir vienīgais kanāls, kurā var klausīties pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas darbus. Tos parasti gatavo žurnālisti Ginta Mūrniece, Kristīne Jančevska un Viktors Pupiks. LR1 vērtība ir ziņas, analītiskie raidījumi, diskusijas, kultūras programmas, unikāli formāti. Ja kaut kas jāizceļ, tad noteikti jāpiemin “zināšanu” modes viļņa veiksmīga noķeršana gudrajā raidījumā Zināmais nezināmajā.

Latvijas Radio joprojām ir vienīgais, kurā var klausīties pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas darbus.



Lieliski, ka taupības mulsumā iepriekšējais radio vadītājs Dzintris Kolāts nepiekrita likvidēt LR3 Klasika — tāda iespēja tika izskatīta 2009. gada pavasarī[ 1 ]. Klasikas programma ir ļoti kvalitatīva, tur tiešām vienmēr skan tikai laba mūzika. Šajā kanālā strādā gudri muzikologi un mūzikas žurnālisti, kuri (Ak, ja vien daļa no viņiem nerunātu vienādā iemidzinoši dziedošā intonācijā!) rūpējas, lai klausītāji varētu sekot līdzi arī labāko koncertu tiešraidēm. Tā patiešām ir liela vērtība.

LR4 Doma laukums ir pietiekami populārs, bet tas ir pārāk svarīgs oriģinālas informācijas avots par Latviju krievu valodā, lai tomēr straujāk tiktu sākta tā satura kvalitātes uzlabošana.

Brīnumainā kārtā sen nekas nav dzirdēts par LR2 koncesiju, kas draudēja izvērsties par 2010. gada notikumu[ 2 ]. Sabiedriskā radio populārākā kanāla nodošana koncesijā bija iecerēta kā glābiņš no finanšu problēmām. Uz šo notikumu fona LR klausītāji 18. janvāra Krustpunktā bija nolēmuši, ka visvairāk vērts diskutēt (galvenokārt — atbalstīt) par jaunā ģenerāldirektora ieceri paplašināt LR1 saturu un atteikties no mūzikas atskaņošanas raidījumos un ziņās.


Konkurenti ir līdzās

TNS dati[ 3 ] rāda, ka konkurence radio jomā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi uz jaunu kanālu rēķina. Ir daži lielākie kanāli — sabiedriskā radio kanāli, Radio Skonto, Radio SWH, Krievijas Hiti, European Hit Radio, kas veido Top7, un liels nelielu kanālu skaits. Lai cik atraktīvi vai mīļi būtu atsevišķi dīdžeji vai radio programmas (kaut vai nosacītie un pietiekami oriģinālie jaunienācēji Radio 101, Latviešu radio un JumorFM), tomēr lielākā daļa no radio kanāliem spēj piesaistīt vien pāris procentus no laika, ko radio velta klausītāji[ 4 ].

Konkurence radio jomā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi uz jaunu kanālu rēķina.



Diemžēl ekonomiskās recesijas laikā reklāmas nauda radio pameta daudz straujāk nekā televīzijas kanālus. Tomēr liela daļa radio ir izdzīvojuši. Iespējams, tas izdevies tāpēc, ka kanālu saraksts ir garš, bet vairāki populāri radio ir viena uzņēmuma daļa. Piemēram, Super FM, European Hit Radio un Krievijas Hiti ietilpst uzņēmumā Mediju Grupa Super FM[ 5 ]. Savukārt divi kanāli — aktīvais Radio Baltkom un radio Mix FM — ir daļa no Mix Media Group. Lursoft datu bāzē kā vienīgais šī uzņēmuma īpašnieks parādās Andrejs Feldmanis, kurš ir amatpersona arī radio Gold FM. Ārzemēs īpašnieki meklējami šādiem trim spēcīgiem TNS Latvia radio kanālu topa dalībniekiem: Radio SWH un SWH Rock[ 6 ] , kā arī Star FM[ 7 ].

Izvēle ir diezgan daudzveidīga. Klausītāju uzvedības pētījumi rāda, ka katrs ikdienā klejojam aptuveni starp trim četriem radio kanāliem. Lielākā daļa no tiem ir muzikālie radio, kas palīdz radīt vajadzīgo noskaņojumu un ar mūzikas palīdzību uzturēt piederību pie konkrētas sabiedrības grupas.


Klausītāji nepazūd

Lai cik strauji mainītos notikumi Latvijas mediju vidē, nomierinošu stabilitāti vienmēr sniedz dati par radio klausītājiem. Arī jaunākais grafiks parāda, ka kopējā radio auditorija ir gandrīz tikpat stabila kā Latvijas lats[ 8 ], vēl labāk — kopš 2009. gada rudens tā ir pat augusi par dažiem procentiem. Tātad 84% no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 12 – 74 gadiem klausās radio ik nedēļu, bet 65% — katru dienu. Lēnām aug arī radio klausīšanās laiks[ 9 ], kas pārsniedz četrarpus stundas dienā.

Kopējā radio auditorija ir gandrīz tikpat stabila kā Latvijas lats.



Nepārspēts klausītāju favorīts gadiem ilgi ir LR2, ko mēdz saukt par “šlāgeru radio”. Visi brīnās par tā popularitāti[ 10 ], bet vienalga — klausās kā uzburti — 18% no radio klausīšanās laika pieder LR2. Pieļauju, ka daļu LR2 klausītāju aizvilinājis Latviešu radio, tomēr, kā stāstījuši LR profesionāļi un kā pierāda arī TNS Latvia dati, LR2 reitings pieaug mazdārziņu darbu sezonas laikā.

Tomēr pēc TNS Latvia Mediju pētījumu gadagrāmatas 2010/2011 datiem Rīgā populārākais ir radio Krievijas hiti (Russkoje Radio) kā arī Radio Skonto un Radio SWH. Šajā gadagrāmatā esošie dati rāda, ka radio vienādi daudz klausās visu demogrāfisko grupu pārstāvji un radio mīlestība nav atkarīga no vecuma, dzimuma, dzīves vietas vai nodarbošanās. Salīdzinoši vairāk radio klausās latvieši, kurzemnieki un sievietes, bet mazāk klausītāju vidū ir bērnu un jauniešu vecumā no 12 līdz 24 gadiem.

Palielinoties interneta lietotāju skaitam un interneta datu pārraides ātrumam, arvien lielākas iespējas ir klausīties radio tiešsaistē[ 11 ]. Tāpēc ļoti pamatota un gaidīta ir LR jaunā ģenerāldirektora apņemšanās, ka uzņēmuma prioritāte būs satura attīstība internetā.

Lai arī radio — gan sabiedriskais, gan komerckanāli — pastāvīgi cieš no reklāmas naudas trūkuma, to stabilitāti veido uzticīgi klausītāji. Svārstīgajā Latvijas mediju vidē tā arī ir ļoti laba ziņa— kā atspēriens visiem svarīgām pārmaiņām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Suns 255x203(2)

Nogalinātais radio 13 Autors:Anda Rožukalne

ODIS - Radio, radio youtube.com

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne