Atslēgvārdi:

Radio krīze — spēku atjaunošanai 12

Ir jādod iespēja izglītotiem un profesionāliem darbiniekiem radīt jaunu, saistošu un aktuālu radio programmu, apgāžot aizvien biežāk sabiedrībā dzirdamo viedokli — kam gan tāds sabiedriskais radio vajadzīgs!

Iesaki citiem:


Latvijas Radio kādu laiku vajadzēs sadzīvot ar situāciju, kad citi pārmetīs dubultmorāles ievērošanu pret likumu, kā arī veselā saprāta trūkumu. Droši vien žurnālistiem jau ir nācies saskarties ar to, ka kāds nevēlas atbildēt par nodokļu nemaksāšanu vai citām lietām. Kam tagad viegli? Mans mērķis gan nav šeit analizēt parādu izveidošanos vai iespējamo politiķu sazvērestību, kā arī nevēlos ieņemt radio aizstāvja pozīciju. Viss notikušais un vēl esošais liecina, ka Latvijas Radio parādu epopejā ir pa krietnai druskai no visa minētā. Un, kā jau krīzes brīžos, uz āru izlien arī dažādas problēmas, kas radio mājo jau ilgāku laiku.


Kad portāls politika.lv, atsaucoties uz manu darba pieredzi, jautā, ko tagad darīt Latvijas Radio, mana pirmā atbilde ir — nepārtraukt attīstību. Jo medijs ir radošs organisms un tam ir nepieciešami mērķi, uz ko tiekties.

Medijam nāvējošs ir stāvoklis, kad, savelkot jostas, jaunus mērķus vairs neredz un par galveno kļūst vārds „izdzīvot”. Protams, kā jau visiem, arī Latvijas Radio nāksies ievērot taupību, bet nedrīkst upurēt mērķus, nedrīkst apturēt un zaudēt vēlēšanos iet uz priekšu. Medijam ir jābūt kompetentam un radošam, izzinošam un kritiskam un spējīgam ik dienu mācīties ko jaunu. Mērķi ir jāturpina izvirzīt gan ģenerāldirektoram, gan programmu direktoram, gan kanālu direktoriem, gan ikvienam žurnālistam, strādājot savā darbības laukā.

Lai mēs patiešām nonāktu tuvāk mērķiem, ir jābūt skaidrai sistēmai, kas tos saprot un vēlas piepildīt. Ir īstais brīdis, lai Latvijas Radio profesionāli izvērtētu visu kanālu programmas un to raidījumu lietderību gan esošajam laikam (ir taču 21. gadsimts!), gan sabiedrībai, gan paša medija kopējiem uzstādījumiem. Diemžēl Latvijas Radio jau gadiem ilgi nav programmu direktora, kuram šis būtu vistiešākais uzdevums.

Programmu audits būtu iespēja pacelt jaunu satura kvalitātes latiņu, kā arī uzstādīt jaunus mērķus. Patlaban radio ir kā mazdārziņu kooperatīvs, kurā katrs rūpējas par sev iedalīto zemi, taču neredz, kā viss lauks izskatās kopumā. Diemžēl.

Ir bīstami laikā, kad valstī ienāk miljardos mērāma starptautiskā finanšu palīdzība, kad varas un tautas starpā valda neuzticība, kad vai ikdienas uzzinām par jaunām nelietībām saistībā ar valsts naudas izlietojumu, samazināt sabiedriskā medija žurnālistu skaitu. Tomēr, tāpat kā radio kanālu saturs, jāizvērtē arī personāla kompetence — katra žurnālista profesionalitāte un viņa ieguldījums medija darbā. Lai to veiktu, ir jāatceras sabiedriskā medija pamatfunkcijas: ziņas, analīze, sabiedrības viedokļu un kultūras daudzveidības veicināšana.

Es uzskatu, ka būtu bīstami būtiski samazināt ziņu raidījumu skaitu vai likvidēt, piemēram, diskusiju raidījumus. Tāpat būtu nepiedodami aizmirst mazākumtautību raidījumus vai aprobežoties ar to, ka tie dzirdami tikai galvaspilsētā. Tomēr radio ir īstais brīdis izvērtēt žurnālistu darba noslodzi un attiecināt to uz atalgojumu, piemēram, citiem to samazinot, bet citiem — vēl palielinot. Tāpat būtu nepieciešams atvadīties no tiem darbiniekiem, kas radio saturam objektīvu iemeslu dēļ vairs nespēj dot kvalitatīvu un mūsdienām atbilstošu produktu, citiem vārdiem sakot, — atvadīties no tiem, kas diemžēl vairs nav konkurētspējīgi, tomēr savā prātā un uzvedības manierē turpina saglabāt apsūbējušas zvaigznes statusu.

Nepiekrītu, ka tagad būtu īstais laiks likvidēt Latvijas Radio kori vai pārtraukt vienīgās Latvijas klasiskās mūzikas kanāla Klasika darbu. Sabiedriskais medijs nav tikai ātrs klausītāju apetītes apmierināšanas aparāts. Tam ir nozīmīga loma kultūras vērtību popularizēšanā un saglabāšanā.

Ļoti iespējams, ka apraides samazināšanu var attiecināt uz kādu no radio kanāliem. Tas palīdzētu ietaupīt līdzekļus. Taču ir jāsaprot, ka galvenā kanāla — 1. programmas (Latvijas Radio 1 — vienmēr pirmais!) dzirdamība ir jānodrošina visā Latvijas teritorijā. Un nekādu iemeslu dēļ nedrīkst būt tā, ka Aucē, Vitrupē un Alūksnē Latvijas Radio nedzirdēs vispār. Kas gan vēl, ja ne sabiedrības nodrošināšana ar brīvu un aktuālu informāciju ir viens no galvenajiem Latvijas Radio uzdevumiem? Ko Latvijas Radio varēs atbildēt, piemēram, Auces iedzīvotājiem, kad viņi jautās — kāpēc mana nodokļos samaksātā nauda, kas nonāk radio, netiek izlietota godprātīgi, jo es nedzirdu radio ziņas?

Šajā rakstā galvenokārt pievēršos Latvijas Radio saturu tieši ietekmējošajiem faktoriem. Nevēlos spriest par Latvijas Radio parādu atmaksas un nolīdzināšanas iespējamajiem variantiem, jo tas ir finanšu speciālistu jautājums. Galvenais ir līdzsvars ienākošajos un izejošajos maksājumos. Taču vēlos uzsvērt, ka radio administratīvais līmenis ir tas, kas pēdējos gados ir gan pieaudzis, gan joprojām strukturāli nesakārtots. Noteikti var apsvērt, kādus pakalpojumus var deleģēt ārpus uzņēmuma — firmām, kas tiktu izraudzītas konkursa kārtībā.

Kaut arī mīļa, radio ēka nav piemērota moderna sabiedriskā radio darbam – tā ir būvēta citiem mērķiem, tā ir nefunkcionāla un nav pārskatāma. Tā noteikti ir iekārojama pat nekustamā īpašuma krīzes apstākļos, taču noteikti nav pārdodama šobrīd - jo šobrīd noteikti to nevarētu pārdot ne par labāko cenu, ne arī tas notiktu atklāti.

Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana varētu būt viens no risinājumiem līdzekļu ekonomijai un to optimālai izmantošanai. Apvienojot abus sabiedriskos raidītājus vienā, izdotos izmantot abu mediju resursus, tos nedublējot, piemēram, korespondentu punktus Latvijas reģionos un ārvalstīs, speciālos komandējumus u.c. Gan televīzijai, gan radio šādā gadījumā ir viena ēka, vieni saimnieciskie izdevumi, bet ir nodalīta redakcionālā neatkarība — tās sadarbojas, taču viena otrai nekādi nepakļaujas. Apvienojot medijus, ir ļoti būtiski saglabāt strikti nodalītu redakcionālo neatkarību un skaidri noteiktus finanšu rāmjus, kuros katrs no medija "spārniem" darbojas. Ārzemju pieredze ir dažāda — esmu personīgi daudzās auditorijās ārzemēs dzirdējis viedokli, ka televīzija šādos gadījumos kā spēcīgākais medijs „apēd” visus resursus, tāpēc radio paliek pabērna lomā.

Latvijas Radio, izmantojot krīzi, ir jākļūst drosmīgākam un jālauž vecie stereotipi gan programmu plānošanā, gan darbinieku atlasē un noslodzē. Ir jādod iespēja izglītotiem un profesionāliem darbiniekiem radīt jaunu, saistošu un aktuālu programmu saturu, apgāžot jau aizvien biežāk sabiedrībā dzirdamo viedokli — kam gan tāds sabiedriskais radio vajadzīgs! Ceru, ka sabiedriskie mediji un konkrēti — Latvijas Radio — pēc krīzes būs kļuvis spēcīgāks un bagātāks — gan ar saturu, gan lieliem mērķiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kamielis 31.01.2009 09:57
" Nevēlos spriest par Latvijas Radio parādu atmaksas un nolīdzināšanas iespējamajiem variantiem, jo tas ir finanšu speciālistu jautājums."

Nu nav tas tikai finansistu jautājums. Kur skatījās uzraudzības valdes un padomes? Par ko saņēma lielās algas? Vai Latvijas Radio arī nodarbojās ar nekustamā īpašuma mahinācijām un tagad iekrita? Bet visas izmaksas grib segt ar tautas ziedojumiem.

Otrs jautājums par Radio darbības efektivitāti. Nu visas monopoliestādes Latvijā ir drausmīgi uzpūstas - radi un draugi viens otra galā, nedomāju ka Radio ir izņēmums.
Un tagadējie draudi, ka slēgs taisni populārākos raidījumus, bet atstās tos sliktākos ir unikāls efektivitātes paaugstināšanas pasākums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Bībelnieks - jbibelniek@aol.com 30.01.2009 21:26
Vienīgais latviešu valodas radio pasaulē!!!! Visu dienu, visai Latvijai, latviski!! Lūdzu Saeimas deputātiem kas stāv pie pogas kas varētu apturēt ziņas un mūziku latvijas valodā, APSTĀJATIES UN PĀRDOMĀJIET:KĀ LAI GLĀBTU LATVIJAS RADIO un tautai labsajūtu par Latviju!!! Latvijas Radio gaida ziedojumus

Latvijas Radio (LR) finansiālais stāvoklis ir katastrofāls un jau nākamajā nedēļā radio var apklust, un jau drīzumā tiks paziņots konts un tālrunis ziedojumiem LR. Tā norādījis LR vadītāja pienākumu izpildītājs Dzintris Kolāts. (11 komentāri) TE ATBILDE VIEGLA Jānis Bībelnieks, jbibelniekatcharaol.com Budžetā tā nauda jau gaida!! 29.01.09 16:24 Viegli glābt latvisko stūrīti Latvijas radio! Ja aizdzītu izbijušo Jāni Straumi no visām liekulīgām padomēm, tā varētu tūlīt uz rokas ietaupīt ap 1,100,000 Ls gadā un glābt Latvijas radio un TV..Lai latviešu dziesmas mūžam skanētu!! Tautas garīgā veselība ari`ir svarīga, cilvēks nedzīvo no maizes vien.

Klausītājs un balsotājs!!! Jānis Bībelnieks

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reno 29.01.2009 15:27
Jāni, Ziņu dienesta vadītāja krēslā Jūs bijāt briesmīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zinta 29.01.2009 13:36
Nu ziniet! Vērā ņem pirmspensijas vecumu! Es saprotu, ka katram individuālam radio darbiniekam tas ir svarīgi, bet tikpat svarīgi man kā klausītājai ir dzirdēt ne jau veco radio tantu un onkuļu senilos (atvainojos!) raidījumus, bet gan mūsdienīgu sabiedrisko radio!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Rozenbergs 29.01.2009 11:53
Es piekrītu tiem komentētājiem, kas saka, ka krīzes laikā nedrīkst ļauties tikai izdzīvošanai un pielāgoties "grūtajiem laikiem". Ir izeja. Tomēr mani ļoti bažīgu dara lasītais ziņās, ka radio darbinieku skaitu samazinās, taču tiks ņemts vērā pirmspensijas vecums vai apgādājamo bērnu skaits... Radio vajag vairāk drosmes, kā arī izvirzīto mērķu nokomunicēšanu darbiniekiem. Izklausās, ka Latvijas Radio tomēr ir sociāla iestāde (šis bacilis ir jau gadiem) pirmām kārtām, bet medija sūtība un profesionalitāte labākā gadījumā ir otršķirīga lieta. Tā dzīvojot, krīzes laiks nebūs kā iespēja spēku atjaunošanai, tas vairāk atgādina braukšanu kamaniņās no kalna lejā, dziļāk mežā. Ceru, ka tomēr tā nenotiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandra Biseniece 29.01.2009 00:38
Tas vienmēr ir jautājums par pus-tukšo vai pa puse pilno glāzi. Manuprāt attīstībai ir jānotiek vienmēr un it īpaši krīzēs ir nenovērtējami, ja kādam ir gana drosmes un baltās spītības iet uz priekšu. Nevis vienkārši izdzīvot un pielāgoties, bet arī uzlikt latiņu vēl mazliet augstāk. To no sirds novēlu Latvijas Radio. Labs raksts, Jāni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pesimists 28.01.2009 20:43
Nenoliedzot to, ka teorētiski krīzes mēdz radīt iespējas, jāsaka, ka Rozenberga kunga raksts tomēr šobrīd ir no zinātniskās fantastikas plauktiņa. Par kādu attīstību var runāt, ja nav par ko nopirkt papīru un samaksāt par elektrību???? Nerunājot par datortehniku un tamlīdzīgām ekstrām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ine 28.01.2009 18:45
Uzskatu, ka arī šobrīd Latvijas radio ir viens no visprofesionālākajiem un kvalitatīvākajiem medijiem Latvijā. Protams, pilnīgi vienmēr var kaut ko uzlabot, bet ne vienmēr revolūcija atnes arī uzlabojumus. Un ir arī brīdis, kad neko vairs nav iespējams optimizēt, būtiski nesamazinot apjomu un kvalitāti. Manuprāt, tas ir arī radio gadījums - nebija jau arī līdz šim viņiem tas finansējums tik dižs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

draugs - Kolats 28.01.2009 13:37
Beidzot vienas sapratigas, vesas un analitiskas pardomas uz jautajumu, kam mums tas viss? Paldies! Un izturibu darbos!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

radiobalss 28.01.2009 13:15
Ļoti profesionāls raksts - diemžēl, šim darbiniekam bij. ģenerāldirektora Semēvica iegribu dēļ bija no radio jāaiziet. Bet - varbūt kaut kad radīsies kāda vakance.... Taču - raidījumu (ne visu, jo ir izņēmumi) kvalitāti uzlabot īsā laikā neļaus Darba likums, kurš aizstāv pirmspensijas ļaužu tiesības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris - x 28.01.2009 10:52
sakariigs viedoklis. kapeec buutu vajadziiga revoluucija? es arii piekriitu, ka ir vajag beidzot to radio sakaartot taa, lai tas buutu viens pieklaajiigs sab. medijs. kaut kaadas revoluucijas? latvieshiem jau tikai meetaat akmenus un dedzinaat muizhas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 28.01.2009 09:09
parasts banalitaashu uzskaitiijums, nekaa jauna un nekaa revolucionaara :)))

Saistītie raksti

Radio cena politika.lv

Citi autora darbi