Atslēgvārdi:

Quo vadis, izglītības kvalitāte Latvijā? 13

Latvija sadarbībā ar Pasaules Banku no 2000.gada sākuma līdz pērnā gada beigām ieguldīja kopumā 39,9 miljonus ASV dolāru (no tiem Latvijas līdzfinansējums bija 8,8 miljoni), īstenojot Izglītības sistēmas attīstības projektu (ISAP).

Iesaki citiem:

Sarunā piedalījās:
Ina Druviete, Izglītības ministre
Guntis Vasiļevskis, Valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos
Guntra Kaufmane, Skolēnu sasniegumu vērtēšanas komponents
Inese Vilāne, Skolu vērtēšanas komponentu vadītāja
Indra Dedze, PB konsultante
Aija Jakubovska, Komunikācijas un informēšanas komponenta vadītāja
Anna Rata, Mācību priekšmetu standartu komponenta vadītāja

Lauvas tiesu šīs naudas paņēma skolu siltināšana (32,5 miljoni), bet projekta otra nozīmīgā sastāvdaļa bija izglītības kvalitātes uzlabošana (6,3 miljoni), kas ietvēra vairākus komponentus – darbu ar mācību priekšmetu standartiem, skolēnu sasniegumu vērtēšanas un arī skolu vērtēšanas sistēmas izstrādi, ministrijas komunikācijas un politikas analīzes spēju uzlabošanu. Lai izvērtētu, kādi rezultāti ir bijuši tieši projekta izglītības kvalitātes komponentam – vai tas ir audzējis institucionālo kapacitāti un kādi ir ieguvumi sabiedrībai, politika.lv aicināja uz sarunu ministrijas vadību un ISAP bijušos darbiniekus.


Liesma Ose: Pasaules Bankas ekspertu ziņojums par īstenoto projektu ir principā pozitīvs, zemāk tiek vērtēta tā ilgtspēja un šaubas paustas par institucionālās kapacitātes būtisku pieaugumu projekta laikā, pēdējo gan skaidrojot ar biežo valdību nomaiņu un pēctecības trūkumu izpildvarā. Latvijā ilgstoši aktuāls ir izglītības kvalitātes jautājums. Šobrīd tiek apspriesta jaunas valsts aģentūras veidošana vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanai. Lūdzu raksturojiet, kāds ir tās darbības plāns vidējā termiņā. Vai tās funkciju un uzdevumu formulēšanā tika iesaistīti arī ISAP bijušie darbinieki?

Ina Druviete, Izglītības ministre: Vispirms par izglītības kvalitāti. Sabiedrība ir sapratusi, ka galvenais nav formālais novērtējums, bet skolēnu zināšanas un prasmes. Tas ir ļoti svarīgs lūzums sabiedrības domāšanā, un mūsu uzdevums ir padziļināt šādu izpratni. Līdz ar to jau no sabiedriskās domas aktivizācijas vien būtu jūtama ietekme uz mācību procesu skolās, jo gan skolēni un viņu vecāki apzinātos, ko nozīmē laba izglītība, gan arī skolotāji zinātu, ka viņu darbam tiek izvirzīti kvalitātes kritēriji, un profesionāli pilnveidotos. Skaidrs, ka šajā ziņā atpakaļceļa nebūs. Mums ir jāgarantē, lai katras skolas absolvents būtu piemērots dzīvei tieši šajā sabiedrībā, šajā laikmetā un lai skolotāji viņam palīdzētu izvēlēties to ceļu dzīvē, kas būtu gan viņam individuāli piemērots, gan arī nodrošinātu materiālās labklājības līmeni, arī cilvēciskā komforta līmeni, lai viņš dzīvē nejustos lieks. Līdz ar to mēs daudz vairāk domājam, kā pilnveidot mācību procesu. Ļoti daudz mācāmies no citu valstu pieredzes, arī kritiski izvērtējam to, ko paši esam sasnieguši iepriekšējos gados, un, protams, Pasaules Bankas projekts šajā ziņā ir sniedzis ļoti daudz vērtīgu atziņu. No tām viena ir atziņa par īpašo izglītības kvalitātes kontroles sistēmu. Esam secinājuši, ka ir nepieciešama speciāla institūcija, kuras uzdevums būtu tieši mācību procesa izvērtēšana. Šī ideja dzima Pasaules Bankas projekta dzīlēs, pēdējā pusgada laikā tā ieguva konkrētas aprises Izglītības un zinātnes ministrijā (IzM), kā arī ir jau aprobēta praksē t.s. skolu jaunajā akreditācijas sistēmā, ko atzinīgi ir novērtējuši visi direktori, ar kuriem ir nācies runāt. Tātad, pamatojoties uz diskusijām gan ar skolotājiem, gan izglītības vadītājiem, ir izstrādāts šīs Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūras nolikums un Vispārējās izglītības likumā tika iesniegti grozījumi, kuros bija paredzēts arī dibināt šo aģentūru. Diemžēl no šī grozījumu projekta svītroja tieši pantu par aģentūru. Iemesls – aģentūras izveidei ir prasīti līdzekļi 14 tūkstoši latu, kas pašlaik valsts budžetā it kā nebūtu atrodami. Tas nenozīmē, ka darbs ir apstājies. Pirmkārt, mēs turpināsim pārliecināt gan valdību, gan arī plašāku sabiedrību par to, ka šāda institūcija ir absolūti nepieciešama, virzīsim šos grozījumus atsevišķi, mēģināsim panākt arī šo noteikumu pieņemšanu Ministru kabinetā (MK). Ja ne citādi, tad Izglītības ministrija atradīs aģentūras izveides sākumam nepieciešamos līdzekļus uz iekšējo rezervju rēķina. Protams, ir skaidrs, ka šai kvalitātes nodrošināšanas institūcijai pašai ir jābūt kvalitatīvai, tātad ir vērts arī maksāt par to. Tātad mums ir gan labā ziņa, ka konceptuālais lēmums ir pieņemts, gan arī diemžēl sliktā ziņa, ka pagaidām finansiālo iemeslu dēļ MK akceptu šai labajai idejai vēl nav devis.

Guntis Vasiļevskis, Valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos: Ja apskatāmies uz argumentiem, kurus es jau minēju MK, tad mums ir 1204 vispārējās izglītības iestādes, no kurām tikai četras ir IzM padotībā, 44 ir privātās izglītības iestādes un pārējās ir pašvaldību izglītības iestādes. Tas ir viens, otra lieta – mums ir rindas kārtībā 550 bērnudārzi, kuros arī ir obligātā izglītība, bērnu sagatavošana sākumskolai. Arī šīs pirmsskolas izglītības iestādes mums būtu kādā veidā jāstimulē, veidot to procesu arvien labāku. Ir ļoti labi piemēri, bet ir arī iestādes, kur šī pirmsskolas sagatavošana notiek tradicionālā stilā, nepievēršot tik daudz uzmanības bērna attīstībai. Šādas aģentūras izveide ir svarīga.


Ko aģentūra reāli darīs? Kā tā mērīs izglītības kvalitāti?

G. Vasiļevskis: Sākotnēji ideja bija tāda, kā palīdzēt skolām pašām sevi novērtēt. Tad Ministrija izvirzīja šādu jautājumu – ja jau mēs iemācām skolām pašām sevi novērtēt, vai tad nebūtu pareizi, ja mēs pēc tiem pašiem kritērijiem ejam un ārēji vērtējam skolu darbību.


Vai ir kāda atgriezeniskā saite gūta par to, kā skolas izmanto rokasgrāmatu, varbūt ir kādi ieteikumi no skolotājiem un direktoriem tās papildināšanai un labošanai?

I. Druviete: Esam aptuveni trijās četrās skolās nedēļā un uzdodam šo jautājumu, un līdz šim man nav gadījies satikt direktoru, kurš teiktu, ka iepriekšējā akreditācijas sistēma ir bijusi labāka. Gluži otrādi – visi uzsver tieši šīs jaunās sistēmas priekšrocības un lūdz pēc iespējas ātrāk dibināt šādu aģentūru. Un tādēļ mēs varētu lūgt sabiedrības un kompetentu personu atbalstu šādai idejai, lai tik tiešām tā kļūtu par realitāti.

Guntra Kaufmane, Skolēnu sasniegumu vērtēšanas komponents: Vai šai aģentūrai būs arī kāds sakars ar skolēnu sasniegumu vērtēšanu, neņemot vērā, ka viens no kritērijiem skolu vērtēšanā ir skolēnu sasniegumi?

G. Vasiļevskis: Šobrīd mums vispārējā izglītībā ir tikai viena atbalsta iestāde - Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC), kura funkcijas ir gan skolēnu mācību sasniegumu (tikai kā gala rezultāta) vērtēšana, gan arī mācību satura veidošana un skolotāju metodiskā atbalsta sistēmas konsultācijas. Esam daudz runājuši un domājuši, ka var gadīties, ka šīs funkcijas ir tik sarežģītas un lielas, ka nākotnē būtu jādomā par vēl kādu atbalsta iestādi, piemēram, tā varētu būt saistīta ar pedagogu tālākizglītību. Pašlaik nav domāts, kā skolnieku mācību sasniegumu vērtēšana tieši notiks aģentūrā.

Inese Vilāne, Skolu vērtēšanas komponentu vadītāja: Pa Rīgu klīst baumas, ka Eksaminācijas centra daļa no ISEC tiks pārcelta uz šo aģentūru, un tās tiks apvienotas kā viena institūcija. Vai šīs baumas ir patiesas?

I. Druviete: Mēs dzirdam to pirmo reizi. Ir doma, ka iespējams būtu jāatdala izglītības saturs no eksaminācijas, bet aģentūrai šādu funkciju iekļaut nav paredzēts.

I. Vilāne: Šeit ir runa par divām milzīgām administrēšanas lietām – eksāmeniem un kvalitātes vērtēšanu. Šīs divas lietas sajaukt vienā būtu neprātīgi.

I.Druviete: Baumu izplatītājiem varat teikt, ka tā nav taisnība.


Pēdējais jautājums par aģentūru: vai mēs saistām izglītības kvalitāti ar izglītības pieejamību? Vai aģentūra plāno pievērsties arī jautājumam par to, lai visām sociālajām grupām (etniskajām, sociālas izcelsmes) ir vienāda pieeja izglītībai?

I.Druviete: Tas, šķiet, nav tiešā aģentūras kompetencē, bet mēs uzskatām, ka Latvijā ir nodrošināta izglītības pieejamība visiem un ikvienam. Tas, kā zināms, ir pat konstitucionāls princips, nemaz nerunājot par izglītības likumu. Jautājumiem IzM pievērš lielu uzmanību, bet šeit es problēmas neredzu, manuprāt, pagaidām viss ir kārtībā.

G.Vasiļevskis: Tas ir pamatā pašvaldību uzdevums. Pēc šī gada statistikas datiem 95% bērni, kas ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, atrodas kādā no izglītības iestādēm. Ir cita problēma, ka Iedzīvotāju reģistra dati nesakrīt ar reālo situāciju. Mēs domājām, ka šis procents ir lielāks. Bet es droši varu teikt, ka tā ir sadarbība ar pašvaldībām vairāk, nevis šīs aģentūras uzdevums.

Indra Dedze, PB konsultante: Man bija tas gods šī projekta noslēgumā piedalīties Pasaules Bankas misijā tieši izglītības sistēmas attīstības projekta novērtēšanā. Vienas no lielākajām bažām sagādāja tas, ka šis skolu pašnovērtējuma komponents pēc projekta beigšanas palika gaisā karājoties. Cik es saprotu no šīsdienas diskusijas, tad ar aģentūras palīdzību ir vēlme šo skolu pašnovērtējuma komponentu iesaistīt vai turpināt. Šajā komponentā tika veikts ļoti liels gan metodisks, gan sagatavošanas darbs, skolu pašnovērtēšanas speciālistu sagatavošana. Mans jautājums: vai šī aģentūra pārņemtu šo metodiku un turpinātu šos skolu pašnovērtētājus sagatavot? Uzzinot, ka finanšu ierobežojuma dēļ šī aģentūra nav akceptēta, kādā veidā IzM šo domu, balstoties uz Pasaules Bankas novērtēšanas atziņām, ir mēģinājusi dabūt cauri, lai tiešām šī projekta pēctecība tiktu nodrošināta.

I. Druviete: Latvija ir viena no valstīm, kur šis Pasaules Bankas projekts ir darbojies vissekmīgāk. Runājot par izglītības kvalitātes vērtēšanu un skolu pašvērtējumu, šis būs gadījums, kur vistiešākajā veidā likumdošanā tiek iestrādāti Pasaules Bankas projektā izstrādātie principi. Skolu pašvērtējuma principi tieši arī būs aģentūras darba pamatā. Kā jau teicu – mēs neatkāpsimies no pārliecības, ka aģentūra ir nepieciešama.

G. Vasiļevskis: Es gribētu papildināt - arī šajā mācību gadā skolām, kas bija izteikušas vēlēšanos akreditēties pēc Pasaules Bankas procedūras, šī iespēja tika nodrošināta. Tur tika izmantoti tieši tie cilvēki, kas bija sagatavoti Pasaules Bankas projekta darba gaitā kā eksperti.

I. Druviete: Jautājums tik tiešām ir par naudu. Bija ministri, kuri apšaubīja aģentūras izveides lietderību, bet tādu nebija vairākums. Lielākā daļa uzskatīja, ka ideja ir laba, bet gluži vienkārši mums pašreiz valstī trūkst naudas. Vēl es varu piebilst, ka šī ideja tika apspriesta ar augsto komisāru Ekeusu tieši attiecībā par mazākumtautību izglītības kvalitāti, arī viņš ļoti atzinīgi novērtēja mūsu ieceres. Tātad arī no šī aspekta un vēl ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu par to, ka kvalitātei ir jāpievērš īpaša uzmanība, aģentūra patiešām ir ļoti svarīga. Es ceru, ka vēl šogad tomēr tāda tiks nodibināta.


Tagad vērsīsimies pie diviem jautājumiem, kas mani interesētu institucionālās kapacitātes kontekstā. Skolēnu vecākus, pirms viņi izvēlas bērniem skolu, varētu interesēt, kādi ir rezultāti pētījumam par labāko mācīšanas praksi Latvijas skolās ar augstāko sasniegumu līmeni. Kādas tad ir labākās mācību stratēģijas, ko lieto skolotāji?

Aija Jakubovska, Komunikācijas un informēšanas komponenta vadītāja: Pētījums parādīja galveno tendenci, kā skolotāji gatavo skolēnus eksāmeniem. Skolotāji ļoti daudz izmanto tradicionālās metodes, tiešo mācīšanu, jo galā ir centralizētais eksāmens. Pētījums parāda, ka veiksmīga ir uz rezultātu orientēta mācīšana.


Es gribēju runāt par vēl vienu lietu šī komponenta ietvaros, par ministrijas ierēdņu izglītošanu, par viņu kapacitātes celšanu - cik ministrijas ierēdņi ir kļuvuši profesionālāki jeb efektīvāki savā darbā?

I. Druviete: Arī ierēdņi un darbinieki ir dažādi. Es uzskatu, ka IzM ir ļoti daudz augsti profesionālu, radošu, talantīgu ierēdņu un darbinieku. Diemžēl to nevarētu teikt par visiem, bet man šķiet, ka beidzamajos gados tik tiešām daudzi ir sevi pierādījuši no labākās puses un arī gandrīz visi turpina nepārtraukti izglītoties. Tā kā es nedomāju, ka šī Jūsu minēto problēmu sakne būtu meklējama IzM. Saknes ir daudz dziļākas. Tās ir gan mūsu skolotāju sagatavošanas sistēmā, gan arī visas sabiedrības tradicionālajos priekšstatos par to, kas jādod skolā, un varbūt arī centrētībā tieši uz eksāmenu rezultātiem, jo mēs zinām, ka skolas taču tiek vērtētas pēc eksāmenu rezultātiem, ģimnāzijas statuss tiek piešķirts, vadoties pēc tiem. Skolotājs zināmā mērā ir šo skolēnu sasniegumu ķīlnieks. Viņš var būt nez cik labs šajā mācību procesā, bet, ja viņam nebūs rezultāti, viņš saņems kritiku gan no skolu vadības, gan no sabiedrības, gan no vecākiem. Tieši tādēļ ir nepieciešama izskaidrošana. Arī skolotāju tālākizglītības kursos tiek norādīts uz to, ka process ir svarīgs. Šeit es gribētu pieminēt vēl vienu jautājumu par uz bērnu centrētu izglītību vai par bērnam draudzīgu vidi. Es gribētu panākt daudzas lietas izglītībā, bet vienu gan it īpaši: cilvēciskas attiecības starp skolēniem un skolotājiem. Tur diezgan bieži šis process ir svarīgāks par rezultātu, bet kur ir šis līdzsvars? Jo sasniegumi tomēr arī ir svarīgi, tie ir jāvērtē. Mēs lepojamies, ka starptautiskos pētījumos esam virs vidējā. Šeit ir ļoti grūti atrast zelta vidusceļu.

I. Vilāne: Kaut gan mēs mēģinājām. Skolu vērtēšanā un pašvērtēšanā mēs vienojāmies, ka tieši šo statistisko daļu mēs nevērtējam ar līmeņiem, jo nevaram vienādā līmenī vērtēt Rīgas 1. vidusskolu ar kādu lauku skolu.


Šīs problēmas ir aktuālas visā pasaulē un Latvija nav sliktākajā pozīcijā.
Vēl viens jautājums - lūdzu, pastāstiet, kā darbojas izglītības vadības informācijas sistēma, kāds tai sakars ar Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmu? Kāda ir šīs sistēmas nākotne?

A. Jakubovska: Izglītības vadības informācijas sistēmu vadība izmanto lēmumu pieņemšanai. Tiek izstrādāta stratēģija, kā šo informācijas vadības sistēmu uzlabot, lai tie dati, kuru ir milzīgi daudz, tūkstošiem, lai tie tiešām tiktu izmantoti lēmumu pieņemšanā, lai cilvēki prastu strādāt un izvilktu secinājumus no šiem datiem un arī lai šī datu vākšana būtu ekonomiski izdevīga, jo vākt nevar visu, bet jautājums ir ko un priekš kam. Ideja bija ministrijai un tika uzrakstīts stratēģijas projekts par to, kādai jābūt šai te informācijas vadības sistēmai tā, lai jebkuram ierēdnim būtu pietiekama pieeja informācijai, lai skolotājam būtu pieeja, lai regulāri tiktu sagatavoti pārskati, kas atspoguļotu kvalitatīvas izglītības pieejamību dažādos griezumos.


Aplūkosim standartizēto novērtēšanu. Centralizētie eksāmeni Latvijā notiek jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu otras puses. Vecāki un skolēni joprojām nav laimīgi par procedūru – rezultātus vērtē citas skolas skolotāji, arī par ilgo rezultātu gaidīšanas laiku. Vai ir kādas iestrādes, lai informētu skolēnus un vecākus par centralizēto eksāmenu priekšrocībām un pozitīvajām pusēm viņiem saprotamā un draudzīgā veidā?

G. Kaufmane: Es varētu pastāstīt par projekta iestrādēm šajā virzienā, jo Mēs divus gadus veicām pilotprojektu, izmēģinot centralizēto vērtēšanu devīto klašu skolēniem latviešu valodā, gan kā otrajā valodā, gan kā dzimtajā valodā. Mums bija paredzēta skolotāju izglītošana un informēšana, tika sagatavotas arī videofilmas. Par to, kā šī sistēma darbojas tagad, es diemžēl pastāstīt nevaru. Vēl runājot par vērtēšanu, tas arī ir ilgtspējas jautājums, kas Bankas ziņojumā ir pieminēts - tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar finansējumu, lai varētu ieviest projekta rezultātus. Bet ir arī lietas, ko var ieviest bez finanšu līdzekļiem, konkrēti tā ir ISEC kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Stratēģija tika izstrādāta, bet diemžēl tā arī palika neieviesta, jo nebija atsaucības no ISEC.


Runāsim tagad par projekta publicitāti un komunikācijas stratēģijām. Skolotāji un skolēnu vecāki šovasar ir neizpratnē par pārmaiņām, kas viņus sagaida rudenī.
1. septembrī Latvijas skolu mācību programmās notiek būtiskas pārmaiņas - tiek ieviesti jauni mācību standarti četros priekšmetos – sociālās zinības, latviešu valoda, latviešu valoda kā otrā valoda (LAT2) un krievu valoda kā dzimtā. Vecāki uztraucas, vai tiešām tiks samazināts latviešu valodas stundu skaits krievu mācībvalodas skolās? Kas ir darīts, lai informētu vecākus un skolotājus par pārmaiņām?

G. Vasiļevskis: Manuprāt, pirmo reizi par šīm pārmaiņām ar skolu vadību tika runāts 2002.gadā. Šīs mācību plāna izmaiņas pamatā attiecas uz pirmo, otro, trešo un ceturto klasi. Tas ir vecums, kurā vairumu priekšmetu lielākoties māca viens skolotājs, kuram ir dotas tiesības pabalansēt stundu sadalījumu oficiālajā plānā un praktiskajā norisē. Piemēram, ja viņš redz, ka matemātikā šiem bērniem iet labāk, bet latviešu valodā sliktāk, viņam nav nekādu problēmu, mācot matemātiku, arī vairāk akcentēt valodas jautājumus. Ja mēs gribam ieviest jaunus priekšmetus, proti, sociālās zinības un dabas zinības, datorizglītību, mums ir jāatrod ierobežotā stundu skaitā vieta šiem jaunajiem priekšmetiem. Bet tādējādi katrā mācību stundā skolotājam būtu jāseko līdzi, lai bērns lieto pareizu latviešu valodu, tas ir viens piemērs. Tajā pašā laikā arī latviešu valodā var paskatīties atsevišķus jautājumus, kas skar matemātiku. Tā ir starppriekšmetu saikne un tādējādi varbūt tas, kas izskatās formāli samazināts, patiesībā var būt izdarāms integrētā veidā. Otrais - ir arī priekšnoteikums, kāpēc to var darīt. Pilnībā ir stājies spēkā likumā ierakstītais, ka pirmsskolas bērnu sagatavošana ir obligāta. Kamēr tā nebija, uz skolu nāca bērni ar dažādu sagatavotības pakāpi, un tad lielais stundu skaits dzimtajā valodā bija priekšnosacījums, lai viņš varētu turpināt savu izglītību sekmīgi, jo instruments, ar kā palīdzību tiek iegūta izglītība, ir valoda. Mēs šo jautājumu esam izrunājuši ar visu skolu direktoriem un tas ir atrisināts.

Mums ir 1024 skolas, apmēram 28 tūkstoši pedagogi un tad ir jautājums par to, kāda ir tā saziņas sistēmu, kā katrs pedagogs uzzina par izmaiņām. Un te nu mazliet akmens ir skolu administrācijas dārzā. Ir skolas, kur skolotāji sen visu zina, ir sagatavojušies, visus kursus jau iepriekšējos gados ir atraduši un apmeklējuši, un ir skolas, kur tas notiek pēdējā brīdī.

Anna Rata, Mācību priekšmetu standartu komponenta vadītāja: Tā informācija tagad patiesi ir salīdzinoši neliela un noteikti būtu vajadzīga daudz masīvāka aktivitāte. Otra lieta ir šie paši 28 tūkstoši pedagogu, kuriem septembrī ir jāsāk strādāt ar šiem jaunajiem standartiem. Strādājot ar 27 skolām, mūsu pieredze projektam bija, ka ir ļoti daudz neskaidru jautājumu. Man bija iespēja strādāt arī citā projektā. Skolas, kuras ir bijušas projektā, saka - mēs esam ļoti priecīgi, jo mēs divus gadus tam gatavojāmies. Mēs zinām, ka būs jāpārplāno viss skolas darbs, jāiepērk jauni mācību līdzekļi, ka mūsu skolotājiem būs jāiet mācīties – mēs zinām, kā to visu plānot. Skolas, kas nav piedalījušās Pasaules Bankas projektā un ar kurām es esmu aicināta runāt par šī standarta ieviešanu – tajās ir diezgan liels izmisums. Skolotāju kolektīviem vajag mācīties standarta ieviešanā. Informēt ir pirmais solis, bet mācīšanās ir nozīmīgāks solis. Principā doma par to, ka Pasaules Bankas projektam varētu būt turpinājums, bija tieši šī pedagogu mācīšana sakarā ar satura izmaiņām, standartu reformu.

G. Vasiļevskis: Viens no rezultātiem bija metodisko materiālu kopa, kurā ietilpa gan grāmatas, gan video, gan CD materiāls, gan apraksts, kā skolai sagatavoties. Šis materiāls ir vairāk kā gadu jau visās skolās.

G. Kaufmane: Labs pasākums, bet mana pieredze rāda, ka materiāls guļ plauktā, ja viņam nav līdzi dzīvs cilvēks, kas parāda, kā ar to strādāt. Tā ir vispārējā prakse, ka materiāls pats par sevi nav tik uzrunājošs.

A. Rata: Visi līdzīgie materiāli guļ skolā, kamēr kāds nesāk interesēties, ko ar tiem iesāks.

G. Vasiļevskis: Skolēnu skaits stipri samazinās un skolu vadītājiem ir jāsāk domāt par to, ka viņu skolai ir jābūt labākai. Skola būs labākā tad, ja tā mainīsies līdzi laikam.


Es gribu rezumēt Annas teikto. Es zinu, ka NVO un privātas struktūras nodarbojas ar šī materiāla popularizēšanu un skolotāji pērk par maksu šos kursus. Vai ministrijai nav kādas alternatīvas, ko piedāvāt?

I. Druviete: Ilgtermiņa mērķis būtu panākt plašāku valsts līdzdalību skolotāju tālākizglītošanā. Pašlaik diemžēl šī paša naudas trūkuma dēļ mēs nevaram garantēt visus šos tālākizglītības kursus bez maksas, bet es domāju, ka mums ir vērts censties, lai vismaz minimums skolotājiem tiktu nodrošināts, un mēs meklējam veidus, kā to panākt. Ir apsveicama NVO iesaistīšanās, bet mums jādomā par to, kā nodrošināt, lai skolotājam nebūtu jāmaksā ārkārtīgi liela summa par zināšanām, kas nav viņam nepieciešamas kā privātpersonai, bet kā cilvēkam, kas veic atbildīgu valsts funkciju.

Es gribētu komentēt jautājumu par to, kā tad novadīt informāciju līdz katram skolotājam. Mums ir vel viens piemērs, runājot par mazākumtautības izglītības reformu - simti, ne tikai desmiti, dažādu konferenču un semināru; tūkstošiem izdales materiālu, bet joprojām skolās ir skolotāji, kuriem tas viss nav zināms. Vai nu šie skolotāji netiek sūtīti uz semināriem un regulāri iet vieni un to paši, kas šo informāciju zina, vai, manuprāt, skolu direktori nav veikuši savu funkciju iepazīstināt kolektīvu ar šīm atziņām, un, protams, skolotāji līdz ar to nav iepazīstinājuši ar tām arī vecākus. Tad ir jautājums, ko mēs šeit varam darīt, jo no valsts puses, šķiet, ir izdarīts viss vai gandrīz viss, lai informētu sabiedrību, bet viss apstājas vienā noteiktā līmenī, netiek novadīts zemāk. Un ar katru no 28 tūkstošiem skolotāju runāt atsevišķi ir neiespējami, kaut gan mēs to cenšamies darīt.

G. Kaufmane: Ja informācija nav laikus, tad ir pretestība pret pasākumu vispār. Pret centralizēto eksamināciju vēl šobrīd ir aizspriedumi skolās acīmredzot tāpēc, ka to sākot nepietika līdzekļu un arī nebija plāna šo informāciju līdz katram nodot.

Es gribēju pieskarties vairākiem aspektiem no ilgstpējas vērtēšanas viedokļa. Informatizācijas sistēmas pārņemšana bija ļoti liela rūpe, un ir pagājis gads un kā mēs redzam, šis komponents vēl aizvien karājas gaisā. Runājot par IzM ierēdņiem, tika atzīts, ka ļoti daudz viņiem veidotās aktivitātes, bija gana labas, bet liela daļa no šiem ierēdņiem ir pametuši darbu IzM un aizgājuši līdz ar visām šīm zināšanām. Tas varētu būt diezgan liels zaudējums. Ieteikums ir, ka varbūt tieši no Pasaules Bankas būtu nepieciešama palīdzība, lai veiktu administratīvo un strukturālo reformu, pēc kuras ir diezgan liela nepieciešamība.

A. Jakubovska: 2001. un 2002. gadā mēs veicām pētījumu par pārrāvumiem informācijas plūsmā. Jūs teicāt, ka ministrija veic ļoti daudz aktivitāšu. Problēma ir, ka aktivitāšu ir ļoti daudz un tās ir izkaisītas, jo komunikācija netiek mērķtiecīgi virzīta. Pētījumā parādījās, ka skolotāji par aprakstošo vērtēšanu uzzina no avīzēm. Vecāki visvairāk uzticas televīzijai un bērniem. Komunikācijas process ir darbs, var būt tas izskatās tāds viegls un skaists, bet tas ir jāplāno gadu no gada un dienu no dienas, un līdz šim ministrijai nav bijuši tādi resursi. Mēs veicām pilnu aprakstu par to, kā būtu jāstrādā komunikācijas departamenta nodaļai.

I. Druviete: Jums ir pilnīga taisnība. Mēs ļoti labi zinām, ka iepriekšējos gados komunikācijai ir pievērsta neadekvāti maza vērība un mums tik tiešām pašlaik ir paredzēta radikāla komunikācijas stratēģijas un komunikācijas nodaļas reforma. Un arī Pasaules Bankas izstrādātie ieteikumi mums stāv uz galda un mēs tuvākajā laikā, šķiet, varēsim Jums paradīt zināmus darba rezultātus.

Oļģerts Tipāns: Izglītības ministrijas biroja vadītājs: Jāpiekrīt, ka šī attieksme nav bijusi tāda, kādai tai jābūt. Piemēram, politiskās simpātijas vai antipātijas ļoti spilgti izpaužas ne tikai par informācijas virzīšanu, bet arī pret tādu objektīvu matēriju kā starptautiskie pētījumi, kuri vairākus gadus diemžēl tika bloķēti, un tagad ministrijai ar lieliem pūliņiem īsā laikā jāpanāk, lai Latvija neizkristu no tās aprites, kurā bijām. No otras puses, kopš Jūsu pētījuma ilgs laiciņš ir pagājis un ir dažas jaunas lietas, un es domāju, ka šie ieteikumi būtu jāpapildina. Mēs uzzinām no vairākiem pētījumiem, ka vecāki pamatinformāciju uzzina no bērniem un ka izdales materiāli, kurus dod vecāku sapulcēs, nesasniedz pārāk daudz vecākus, jo bieži vecāki tās neapmeklē. Šie materiāli, protams, ir ļoti nepieciešami, tikai tie nav burvju nūjiņa, kas atrisinās lietas, kas saistītas ar tiešo komunikāciju. Ir nepieciešami arī citi veidi, bet tas, kādā konkrētā formā tie izpaudīsies, ir atsevišķs jautājums.


Man ir jautājums par IzM politikas departamenta kapacitāti. Vai šī projekta rezultātā tam ir izdevies pabeigt ministrijas stratēģisko darbības plānu sakarā ar budžetu?

I. Druviete: Uz vasaras beigām – tā mums tiek solīts. Mūsu pamatnostāja ir tāda, ka izglītības politika nav tikai viena departamenta darbības lauks. Mēs uzskatām ka IzM kā tādai ir jāveido politika, bet konkrēta politikas realizācija ir jādeleģē padotības iestādēm. Mēs lēnām tiešu uz šādu stratēģiju virzāmies, atslogot ministriju no tai neraksturīgām funkcijām un panākt ciešāku koordināciju starp ministrijas departamentiem, jo mums ir vienota izglītības sistēma. Pusgada laikā, kā Jūs saprotat, visu izdarīt nevar, bet šķiet, ka apmēram pēc tik pat ilga laika daudz kas no iepriekšminētā būs sakārtots.


Skolotāji jāsagatavo standartu ieviešanai arī citās Latvijas skolās, ne vien pilotskolās. Kādi tālākizglītības pasākumi ir plānoti, kādi notiek šobrīd? Vai ir izstrādāts efektīvs plāns skolotāju sagatavošanai darbam ar jaunajiem standartiem un paraugprogrammām?

A. Rata: Diemžēl reti kurš no mums ir izglītībā palicis un katrs strādājam kaut kur citur, lai gan es domāju, ka iegūtā kapacitāte šī projekta laikā mums būtu diezgan liela, lai varētu to dot arī izglītībai.


Kas ir tas, ko Jūs ieguvāt kā profesionāļi šo projekta četru gadu laikā? Kas ir tas ļoti labais, ko Jūs varētu dot izglītībai?

I. Vilāne: Man ir jāsaka tā, ka pateicoties IzM sākot no 1994.gada es nepārtraukti esmu mācījusies. Vispirms es mācījos eksamināciju Lankesteras universitātē, ko lietā liku pirms kāda pusgada. Tad arī mācījāmies izglītības kvalitātes vērtēšanu. Šīs zināšanas mums vēl nav nācies izmantot nevienu dienu. IzM izmantoja mūsu zināšanas un konsultējās aģentūras nolikuma izstrādāšanā, bet tās mūsu zināšanas vispār izglītības sistēmai un IzM ir zudušas.

A. Rata: Es zināmā mērā turpinu to, ko darīju izglītības laukā, bet tagad saistībā ar ieslodzīto un bijušo ieslodzīto mācīšanās vajadzībām. Varētu teikt, ka tas man ir likteņa piespēlēts gadījums, kur varu izmantot savas zināšanas. Nav tā, ka Latvijas valsts būtu mērķtiecīgi izlēmusi izmantot mūsu zināšanas, mūs kā resursus.

G. Kaufmane: Ka man ar izglītību nav nekāda sakara, būtu par stipru teikts, jo šobrīd strādāju Labklājības ministrijā. Mēs veidojam mācību programmas pieaugušajiem – gan skolotājiem, gan nodarbinātības politikā iesaistītajiem.

Jānis Juliks, ISAP projekta direktors: Es gribētu uzsvērt neizmantotās iespējas. Šis lielais pamatdarbs un kapacitāte faktiski ir zudusi IzM, tāpat kā tie 700 000 ASV dolāru Pasaules Bankas aizdevuma neizmantotā daļa un 300 000 ASV dolāru, ko Banka piedāvāja grantu nākošā projekta gatavošanai.

I. Dedze: Es turpināšu strādāt izglītības jomā, tikai ne Latvijā, bet Ungārijā. Kas attiecas uz Pasaules Bankas projektu, ir ļoti labs vērtējums tieši Latvijas paveiktajam šajā Pasaules Bankas aizņēmumā. Diemžēl Latvijas valdība neatrada par vajadzīgu turpināt otro Pasaules Bankas aizņēmumu, kas būtu paredzēts tieši augstākās izglītības sakārtošanai, kas turpinātu arī izglītības kvalitātes jautājumus. 300 000 dolāru Japānas valdības grants šī nākamā izglītības projekta gatavošanai gadu nostāvēja valsts kasē un tika aizsūtīts atpakaļ. Tā kā tas labais, kas tika sākts, ir palicis gaisā karājoties. Latvijā cilvēku nav tik daudz ar tādu augstu kvalifikāciju, lai mēs varētu atļauties šķiesties ar resursiem. Šeit nav Amerika, kur ir kvalificētu cilvēku pārprodukcija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haword rickson - plot 23 mary land 30.03.2010 03:05
Tas ir Financial Service paziņojums, mēs piedāvājam kredītu visām vajadzībām,
sākot no 5000 $ to 100,000.000.00 $ USD. Mūsu procentu likme ir 3%, un mūsu
pakalpojumu un noteikumi ir uzticams. jebkura ieinteresētā persona ir jāpiemēro, izmantojot
e-pasts: hawordricksonfinancialhome04@googlemail.com
Pirmais Informācija, kas vajadzīga:
NOSAUKUMS ==== SEX ===== VALSTS ==== VALSTS ==== summu, kas nepieciešama ==== ILGUMS ===
Tālruņa numurs ==== MĒRĶIS aizdevuma ==== Kā jūs uzzinājāt par ?==== HAVE YOU APPLY
PAR AIZDEVUMU PIRMS ?====
Best Regard.
Mr Haword Rickson.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daijana - koma 06.01.2008 16:59
Njā. izglītības kvalitāte nevienu nerūp.... Pašlaik Maģistra studijās meklēju informāciju par izglītības kavlitāti - un !!! Googlē nekā nav! Iedomājaties!!!.. mūsu valstī par to neviens ne raksta, ne runā :(

Labi, jāsāk ar pedagogu algām, tomēr vajadzētu arī pavērot kas skolās notiek! Bērni ir ļoti pozitīvi, atvērti, mācīties griboši, kad beidz b/d, un aiziet uz skolu, kur viss mainās - kāpēc tā? Kas viņus tur sagaida? KAs viņus tur samaitā?.... Kur pazūd bērnu motivācija mācīties???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raimondsmeiksha - tāpat 19.09.2006 06:58
Ja var Milžu cīņās apiet jautājumu par izglītības kvalitāti skolās.....

kāpēc tad lai kāds parto uztrauktos?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aizjuurniece 21.06.2005 19:05
Dzidras kundze, vēl reiz paldies par iepriekšējo atbildi. Bet ņemot vērā Jūsu aizraidījumu Agdamam, (t.i., 'tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas ir izkūpeejusi gaisā') tad laikam man ir jāpiemina, ka arī es esmu nodokļu maksātāja, kaut pastāvīgi nedzīvoju Latvijā. Vai šo faktu atklājot, kāds tagad var man izskaidrot kādēļ līdz šim nav bijis nekādas diskusijas par šo tēmatu un tikai tad, kad ir par vēlu šo lietu mainīt tiek sagaidīts ka kādam par to ir jauztraucās? Kādā veidā nodokļu maksātāju sašutums situāciju līdza? Pati gribētu zināt kas tālak tagad tiks izdarīts, tā lai šāda lieta neatkārtojās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 21.06.2005 18:38
Mani tiešām satrauc, ka TP izglītības pseido valsts vīru un sievu (alias Goldes un Greiškalna) uzdarbošanās rezultātā no maniem nodokļiem tiks atmaksāta mazrezultatīvs aizdevums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 21.06.2005 18:10
Hi, Agdam,



Var jau gudri spriest, ka visi paši vainīgi, taču vajadzētu paturēt prātā, ka PB aizņēmums tika saskaņots ar IZM. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas ir izkūpeejusi gaisā. Žēl, agdam, ka Jums nerūp, kā Jūsu nauda tiek tērēta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 20.06.2005 11:27
PB projekta izdevumi (8 milj.) nav atbilstoši labumam, ko tie deva, ja neskaita to, ka vairāki cilvēki varēja saņemt salīdzinoši lielas algas.

Uz to norāda visa diskusijas gaita - "Mēs te, projekta gudrinieki, sadomājām standartus, kārtības, regulas, bet "sliktā" ministrija un skolas negrib tos ieviest. Tāpēc mēs, lielie projekta gudriniekī, esam apvainojušies, jo mūsu palīdzība ministrijai vairs nav vajadzīga".

Ja reiz ministrija un skolas negrib tos ieviest, tad ir trīs varianti:

1) "sūdīgi" projekti (atvainojos par izteicienu) (un, lūdzu, neatsaucieties uz kādu anonīmu vai vārdisku PB vai citu ārvalstu ekspertu atzinumu, ka tie projekti ir nenormāli labi - projektu atbilstība ir nepieciešama konkrētiem apstākļiem, konkrētā laikā - nav "absolūtas" kvalitātes);

2) "sūdīga" izskaidrošana un iesaistīšana;

3) dranķīgi ministrijas un skolu darbinieki (pretstatā "ideālajiem" projekta ļaudīm).

Par pēdējo es varu teikt tikai vienu - "ja Jums šķiet, ka visi apkārtējie ir jukuši, ejiet pārbaudiet savu garīgo veselību".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aizjuurniece 18.06.2005 07:34
Kaut nav ziņas iepriecinošas, sirsnīgs paldies Dzidras kundzei par informāciju. Tikai vēl gribu drusku pajautāt Jums (jebšu arī citam, kas ir lietas kursā): vai pēdējos 2 gados tika ziņots lielājos laikrakstos – t.i., Diena, NRA, u.t.t. jebšu pat elitārā politika.lv par šo tēmatu t.i., Repšes izvēle neaizņemties naudu no PB un tolaika valdības ačgarnām cerībām uz ES fondiem? Man faktiski ir neiespējami ticēt, ka nebija zinoši cilvēki Latvijā, kuri Repšem uc nevarēja izskaidrot ES fondu noteikumus. Lai gan ņemot vērā viņa valdības stīlu, nav jau šāds iznākums pārsteidzošs.



Cenšos, cik nu tas ir iespējams lietojot internetu, turēties līdz ar būtisko Latvijā, bet vai man tomēr pagāja garām publiska diskusija tieši par šo tēmatu? Atceros, ka pirms dažiem gadiem IZM koncepcijas dokuments (par 2002.-2005.gadiem) tika kritizēts tieši par izglītības kvalitātes vērtēšanu. Tikai neatceros, ka publiska diskusija par kvalitātes jautājumu - un tad vēlāk: Repšes lomu tājā - vispār būtu bijis laikrakstos pieminēts.



Man ļoti imponē tas, ka pag. gada decembrī un tad atkal šogad aprilī parādījās raksti vismaz Dienā par IZM nevēlēšanos piešķirt naudu, lai turpinātu piedalīties PISA pētījumos. Šķita, ka kāds (varbūt kāda nvo?) bija sapratis cik nepieciešami ir iesaistīt mēdiju (un līdz ar to parastos cilvēkus), lai mūsu muļķu politiķus turētu pie atbildības. Kaut ir viņiem dūlls priekšstats, ka ministri drīkst patvaļīgi un galīgi bezatbildīgi rīkoties, viņi tomēr baidās no kritikas, kas varētu ietekmēt viņu pārvēlēšanas iespējas. Vai izdevās PISA izglābt? Jebšu varbūt šoreiz – nē, bet nākam reizi būs uzvara?



Nav nozīmes man vairāk ko teikt, jo arī man apnīka dzirdēt, ka esmu tikai stulba aizjūrniece, kura nesaprota Latvijas specifiku. Bet, es vēl joprojam nešaubos, ka kamēr ar mēdījas palīdzību netiks iesaistīti tie ‘parastie cilvēki’ uz kuriem izglītības (un citu nozares) politika attiecās, nav iespējams nekā mainīt un nodrošināt nepieciešamo pēctecību valdības politikā. Pēc manuprāt vajadzētu izplānot par ko nākotnē ir jācīnās (gan izglītības, veselības uc nozares politikā), bet gan jau kāds to izgudros.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 17.06.2005 17:51
Cien. Aizjūrniece,



Japānas valdības dāvinājumu Latvija saņēma 2003. gada vasarā. Dokumentus par tā saņemšanu parakstīja tā laika izglītības ministrs K. Šadurskis (JL). Burtiski nedēļu pēc tam viņš (un tā laika valdība ar Repši priekšgalā) izdomāja, ka neņems nekādus aiznēmumus no Pasaules Bankas. Japānas valdības dāvinājums 300 000 USD apmērā nostāvēja Valsts kasē 1,5 gadus un tad to aizsūtījā atpakaļ, jo Latvija ar to neko nedarīja. Šī nauda bija paredzēta otra Pasaules Bankas aizņēmuma sagatavošanai un izglītības sistēmas situācijas izpētei. Jāatzīmē, ka naudu no PB var aizņemties tikai valdība un tas jaebkurai valstij ir izdevīgi, jo ir iespēja piekļūt mūsdienīgām pētniecības metodēm un starptautiskajai ekspertīzei.



Valdība cerēja uz ES strukturālajiem fondiem, tačū nauda ir galvenokārt paredzēta tām izglītības jomām, kas saitītas ar profesionālo izglītību. Pārējām izglītības jomām ES fondi nav pieejami un kā mēs varam noprast, Latvijai arī nav naudas, lai tās attīstītu. PB aidzevumus būtu bijis iespējams izmantot kā līdzfinansējumu ES fondiem, tādejādi tas atbrīvotu naudu Latvijas budžetā, ko varētu izmantot tiem mērķiem, kas Latvijas izglīības sistēmā vēl ir jāuzlabo.



Vēlos uzsvērt starpību starp PB aiznēmumu un ES fondiem. ES fondi diktē jomas, kurās nauda var tikt tērēta un tiem ir vajadzīgs līdzfinansējums. Bez tam nauda tiek izsniegta pēc tam, kad darbs vai projects ir realizēts. PB aizņemumam naudu var dabūt tajās jomās, ko valsts uzskata par nepieciešamu attīstīt, naudu dabū uzreiz .



Tādejādi, tagad ir smieklīgi teikt, ka Latvijai trūkst naudas izglītības sistēmai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 17.06.2005 17:51
Jūriņ prasa smalku tīklu, Laiviņ baltu zēģelīt’ …

Kas te notiek? Quo vadis? Hoc age! O! Plus! Perge! Izlasīju, izlasīju un domāju kad tikai ar humoru izglītības kavlitāte un politiska patronāža ir uzlabojama. Ja cēloņi kas ierobežo kvalitāti tiek noņemti tad negatīvās sekas arī pazūd vai vismaz tiek neitralizētas. Priecīgi skolēni, priecīgi tēvi un māmiņas norādītu ka izglītība sekmē pareizā virzienā. Par cēloni var uzskaitīt sabiedrības un valdības vienaldzību, kur sirds un dvēsele nav vietā. 14.000 Ls un vairāk nevar būt pārāk grūti atrast citā kabatā vai pat uz parāda ja progrāma tiek uzskatīta kā svarīga. Vispār par Latvijas labklājības mērķa sasniegšanu desmitu gadu laikā, vienlīdzīgi ar ES IKP videjo mērogu, izglītība šajos plānos un cerībās spēlē galveno lomu.

Sekojot raksta pārunām var nojaust kad izglītības kultūra, politiskā kultūra un sabiedrības kultūra dzied katris savā meldijā. Nav harmonizēts! Modus operandi, taktikas un stratēģijas neatbalsta vēlamos nākotnes mērķus.

Es domāju kad mums ir jāsāk no gala pēc kvalitātes principiem: darīt kā vajag pareizi pirmā gājienā. Padomāsim kā izskatītos šķībi būvēta celtne un ko tas pēc tam prasa caur pūlēm, sviedriem un asarām.

Ilgtermiņā nodarbojoties ar izglītības ielāpiem rodas tikai īstermiņa labojumi. Ar laiku ielāpi izmaksās daudz vairāk nekā mainīt izglītības kultūru, un daļēji sabierības kultūru, jo ātrāk jo nozīmīgāk. Kultūras maiņās ietilpst mūsu uzskati un vērtējumi par mūsu izglītības apstākļiem.

Ne visi skolotāji un mācības spēki ir simtprocentīgi altruisti. Par tiem pārejiem kas nav, ir jāmaksā lai viņus dabūtu par skolotājiem un tad caur kvalitātes skolotājiem sasniegtu nozīmīgākus un vērtīgākus macības rezultātus.

Lai eventuāli “… katras skolas absolvents būtu piemērots dzīvei tieši šajā sabiedrībā, šajā laikmetā un lai skolotāji viņam palīdzētu izvēlēties to ceļu dzīvē, kas būtu gan viņam individuāli piemērots, gan arī nodrošinātu materiālās labklājības līmeni, arī cilvēciskā komforta līmeni, lai viņš dzīvē nejustos lieks (Inta Druviete).” Nebūsim tik vienpusīgi ar izglītību. Mēs esam atkarīgi viens uz otra un arī izglītībā lai būtu veiksmes, lai mēs spētu pastāvēt un konkurēt pasaules mērogā, prasa no mums dalību ārpusskolas un plašākā pasaules izglītības lokā. Pieredzes caur apmācības treniņu kursiem un organizācijām, piemēram kā skauti un gaidas, pilda kvalitātes prasības kas ikdienā nav skolā pieejamas. Mūsu pieeja izglītībai nevar būt parmērigi mehāniska vai dogmatiska balstoties tikai uz standartiem un skolas pamatiem. Vajag brīvība kustēties, elpot un domāt.

Ka tautai ir vēlme uzlabot personīgus dzīves apstākļus pierāda statistika kur augstskolu studentu skaits uz Latvijas iedzīvotāju skaitu ir trešā vietā pasaulē aiz Kanādas un ASV.

Kā maza valsts, Latvija nevar samierināties ar vienlīdzību konkurencē starp lielākām valstīm. Latvija nav proporcionāli salīdzinama. Lielvalsts var ar šādu vienlīdzību samierināties un nekur nepazust. Mums ir jātiek tālāk par vietējo sabiedrības slāni. Izglītībā mums ir jāmērķē augstāk par vietējiem un vienlīdzības izmēriem lai kā tauta mēs spētu izcelties un esam redzami caur spējām un kompetencēm, nevis pazuduši pasaules drūzmā.

Ivars Graudiņš

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aizjuurniece 17.06.2005 11:50
Netikai Social Contract, bet arii man ir jautaajumi kuri izriet no ljoti veertiigas diskusijas.

2005. g. ir paredzeets ka valsts budgjeta izdevumi buus apmeeram 3.200.700.000 Ls. Bet Druvietes kundze sagaida, ka kaads ticees, ka tamdeelj, ka ‘valstī trūkst naudas’ nebija iespeejams atrast 14.000 Ls, lai aktualizeetu plaanu - - ko vinja it kaa atbalsta - - , kas paliidzetu risinaat izgliitiibas kvalitaates jautaajumu?



It kaa tas ir aizkustinoshi, ka vinja uzskata, ka “/…../ mēs turpināsim pārliecināt gan valdību, gan arī plašāku sabiedrību par to, ka šāda institūcija ir absolūti nepieciešama, virzīsim šos grozījumus atsevišķi, mēģināsim panākt arī šo noteikumu pieņemšanu Ministru kabinetā (MK)”



Tikai zheel, ka vinjai pietruukst saprashanas par parlamentaaro demokraatiju un nezina, ka gan vinja ka Izgliitibas ministre, gan JL kaa partija *IR* dalja no valdiibas, kurai ir jauznjemaas atbildiibas par to, ka netiek atrasti tie 14.000 Ls. Tachu it sevishkji ja vairaakums no ministriem nepretojaas, ka vinja pati teica (skat. zemaak).



Un vai vinjai arii ir jauznjemaas atbildiiba par tiem pazudushiem 300.000 dolaariem, ko I Dedze pashas beigaas piemineeja? Varbuut politika.lv redakciija buutu tik laba un sazinaatos ar Dedzi, lai mums paareejiem noskaidrot kad Japaanas grants tika sanjemts un liidz kuram daatumam tas bija jaizlieto, t.i.:



„Diemžēl Latvijas valdība neatrada par vajadzīgu turpināt otro Pasaules Bankas aizņēmumu, kas būtu paredzēts tieši augstākās izglītības sakārtošanai, kas turpinātu arī izglītības kvalitātes jautājumus. 300 000 dolāru Japānas valdības grants šī nākamā izglītības projekta gatavošanai gadu nostāvēja valsts kasē un tika aizsūtīts atpakaļ.”



Man tas nemaz nepaarsteigtu, ja cien. Izgliitiibas ministres runas stiils buutu jaasaprot kaa teikts ‘caur pukjeem’ ar citiem meerkjiem kuriem nav itin nekaada sakara ar izgliitibas politiku. Bet it sevishkji njemot veeraa, ka citi daliibnieki (piem., Dedze un Ose) pavisam skaidri speej runaat par lietu, tad nesaprotu cien. IZM ministres gruutiibas liidziigi dariit.



Man pashai par Druvietes nav ne silts, ne auksts. Bet, laagaa nesaprotu kaadeelj nav vairaaki cilveeki -- pat no inteligjences, kas it kaa (?) lasa sho portalu -- kuri sagaida lielaakas atbildiibas no ministriijaam kuri izpilda valsts politiku.



* * *



„I. Druviete:/…./Diemžēl no šī grozījumu projekta svītroja tieši pantu par aģentūru. Iemesls – aģentūras izveidei ir prasīti līdzekļi 14 tūkstoši latu, kas pašlaik valsts budžetā it kā nebūtu atrodami.



Indra Dedze, PB konsultante: /…./ Cik es saprotu no šīsdienas diskusijas, tad ar aģentūras palīdzību ir vēlme šo skolu pašnovērtējuma komponentu iesaistīt vai turpināt. Šajā komponentā tika veikts ļoti liels gan metodisks, gan sagatavošanas darbs, skolu pašnovērtēšanas speciālistu sagatavošana. Mans jautājums: vai šī aģentūra pārņemtu šo metodiku un turpinātu šos skolu pašnovērtētājus sagatavot? Uzzinot, ka finanšu ierobežojuma dēļ šī aģentūra nav akceptēta, kādā veidā IzM šo domu, balstoties uz Pasaules Bankas novērtēšanas atziņām, ir mēģinājusi dabūt cauri, lai tiešām šī projekta pēctecība tiktu nodrošināta.



Druviete: /...../ Jautājums tik tiešām ir par naudu. Bija ministri, kuri apšaubīja aģentūras izveides lietderību, bet tādu nebija vairākums. Lielākā daļa uzskatīja, ka ideja ir laba, bet gluži vienkārši mums pašreiz valstī trūkst naudas.”

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 17.06.2005 10:44
Agdamam:

Kā Jums liekas, ja bija projekts un izterēti 8-9 miljoni; vai būtu jāpriecājās, ka apmācītājs personāls nestrādās tājā jomā, kuras pilnveidošanai bija domāts projekts? Ja izstrādāti jauni pamatizglītības standarti, bet liela daļa skolotāju un direktoru nesaprot pārmaiņu mērķi un būtību un netiek sagatavoti darbam ar šiem standartiem - vai tas labi vai slikti?

Un kāpēc Jūs uzskatāt, ka par to nevajadzētu runāt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 15.06.2005 18:29
Tukša intervija, kuras saturu īsumā var izteikt ar divām domām:

- ministrijā top aģentūra, kas ar kaut ko nodarbosies;

- konkrētajā projektā iesaistītajām personām ir žēl, ka šāda projekta vairs nav (žēlums nav īpaši argumentēts, pamatots ar vispārējām un tukšām frāzēm par "kadru neizšķiešanu" utt.).

Saistītie raksti