Quo vadis ?! 22

Sievietes ķermenim ir lemta un dota tā neparastā bioloģiskā spēja ieņemt un iznēsāt un piedzemdēt bērnu. Taču bez šīs bioloģiskās ķermeņa spējas ir un pastāv arī sievietes pašas kā cilvēciskas būtnes izvēle lemt, kad realizēt šo spēju savas dzīves laikā.

Iesaki citiem:

“Svētītas ir tās tautas, kas neaizmirst veco likumu: tev būs tavu tēvu un māti cieņā un godā turēt, tev būs viņu asinis tālāk nest un atdot nākošām paaudzēm.” J.Lapiņš

Pēdējos gados aizvien aktuālāks un plaši apspriests, diskutēts kļūst jautājums par demogrāfisko situāciju Latvijā, kas tiek uzskatīta par kritisku. Tās pasliktināšanos gaida arī nākotnē. Pastāv gan sociāla, gan politiska un ekonomiska rakstura tiešas un netiešas ietekmes uz demogrāfiskiem procesiem sabiedrībā vispār. Protams, sieviete un viņas ķermenis un tā veselība (īpaši, reproduktīvo orgānu) ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, aspekts šī jautājuma kontekstā. Sievietes ķermenim ir lemta un dota tā neparastā bioloģiskā spēja ieņemt un iznēsāt un piedzemdēt bērnu. Taču bez šīs bioloģiskās ķermeņa spējas ir un pastāv arī sievietes pašas kā cilvēciskas būtnes izvēle lemt, kad realizēt šo spēju savas dzīves laikā.

Protams, ikviena indivīda reproduktīvā funkcija realizējas kopsolī ar seksuālo funkciju ar pretējā dzimuma indivīdu. Tā nu tas ir iekārtots un piemīt, patīk vai nepatīk, ikvienam cilvēkam. Un, vienīgais veids kā šīs abas funkcijas indivīds var nodalīt vienu no otras, ir lietot kontracepciju, jo citādi grūtniecības iestāšanās jeb apaugļošanās sievietei pēc dzimumakta ar vīrieti ir absolūti neizbēgams, pilnīgi dabisks un fizioloģiski normāls rezultāts. Ir sievietes dzīvēs situācijas un periodi, momenti, kad viņa izlemj šo dabisko iznākumu nerealizēt sekojoši līdz galam, t.i., dzemdībām. Tas tāpēc, ka pēc apaugļošanās vēl ir jāpaiet zināmam periodam, lai reproduktīvā funkcija patiesi nodrošinātu reprodukciju jeb jauna indivīda pilnīgu izveidošanos un piedzimšanu.

Ikviena indivīda reproduktīvā funkcija realizējas kopsolī ar seksuālo funkciju ar pretējā dzimuma indivīdu.



Līdz ar to vēlos precizēt dažus aspektus. Jebkura grūtniecība ir plānota vai neplānota. Ja tā ir plānota, tad tā ir vēlama un pabeigsies ar, loģiski, dzemdībām. Ja tā ir neplānota, tad pastāv un ir divas iespējas: proti, vai nu neplānotā grūtniecība pēc zināma īsāka vai garāka pārdomu perioda kļūst par vēlamu un tādējādi piebiedrojas plānotas grūtniecības iznākuma jeb dzemdību kopumam, vai arī kļūst nevēlama un tiek pabeigta nevis ar dzemdībām, bet mākslīgu grūtniecības pārtraukšanas procedūru. Es domāju, ka lietojot šādu izteicienu un nevis vārdu „aborts”, es padaru izpratni par lietu kārtību šajos jautājumos dažam labam ne tik derdzīgu un ausīs griezīgu. Tādā veidā, manuprāt, tas ļauj runāt un diskutēt par šiem jautājumiem nevienu neaizvainojot un nenomelnojot. Mākslīga grūtniecības pārtraukšana pastāvēja, pastāv un pastāvēs, kamēr vien iestāsies un būs neplānotas nevēlamas grūtniecības. Un, loģiski, vienīgais veids kā samazināt neplānotu un nevēlamu grūtniecību pārtraukšanas procedūru skaitu ir augsti efektīvu kontracepcijas metožu pieejamība un lietošana sabiedrībā. Piebildīšu, ka, piemēram, Nīderlandē 95% no visām dzemdībām (līdz ar to grūtniecībām) ir plānotas. Kā tas ir Latvijā, nav zināms. Domāju, ka centīšos nākotnē šo aspektu izpētīt.

Šobrīd varu padalīties ar rezultātiem un secinājumiem par pētījumu „Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā. (2012./2013.gads)”, kas ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā (lai gan citās valstīs pasaulē līdzīgi pētījumi ir samērā ierasti jau gadu desmitiem, lai labāk izprastu situāciju valstī). To manā vadībā veica topošās ginekoloģes un dzemdību speciālistes: Rīgas Stradiņa universitātes rezidentes Arta Spridzāne, Areta Tula, Nataļja Mošna un Latvijas Universitātes rezidente Lāsma Līdaka.

Pētījuma mērķis bija analizēt Latvijas sieviešu nevēlamas grūtniecības iestāšanās iemeslus jeb kontracepcijas lietošanas paradumus un noteicošos apstākļus, pieņemot lēmumu par grūtniecības pārtraukšanas procedūras veikšanu. Pētījumā vērtēti sociāli demogrāfiskie un ekonomiskie faktori, kontracepcijas lietošanas paradumi, kā arī zināšanas par reproduktīvo veselību. No 2012.gada novembra līdz 2013.gada martam ar anonīmas 42 jautājumu anketas palīdzību tika aptaujātas 785 jeb 50,6% no visām sievietēm, kuras 40 Latvijas ārstniecības iestādēs vēlējās veikt aborta procedūru. Datu analīzē tika 731 anketa. Pētījuma izlase ir pilnībā reprezentatīva Latvijai, jo tās kopējie raksturlielumi ir pilnībā sakrītoši ar Latvijas valsts oficiālajiem reģistrētajiem statistiskajiem datiem pārtraukto grūtniecību aspektā. Tātad iegūtie rezultāti ir uzskatāmi par pilnīgi ticamiem un noteikti atspoguļo patieso Latvijas situāciju šajā jautājumā.

Vidējais mākslīgi grūtniecību pārtraukušo sieviešu vecums bija 29 gadi. 48% sieviešu procedūru veica pirmo reizi un šo sieviešu vidējais vecums bija 22 gadi. Piebildīšu, ka 30% no šīm sievietēm grūtniecība bija arī pirmā grūtniecība kā tāda.

Vairumam jeb 84% respondentu ir stabilas partnerattiecības ar to vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība, kas pirmajā mirklī šķiet pārsteidzoši. Taču šis fakts ir pierādīts pētījumos citās valstīs pasaulē - tas atkal un atkal pierāda dabiskas auglības faktu kopā dzīvojošiem reproduktīvā vecuma cilvēkiem un nepieciešamību pēc augsti efektīvas kontracepcijas praktizēšanas, ja grūtniecība nav plānota un nevēlama. Turklāt 77% gadījumos partneris atbalstīja sievietes izvēli. Tas vēl jo vairāk apliecina faktu, ka abu dzimumu indivīdi savu reprodukciju šajā dzīves brīdī neplānoja un arī nav gatavi tai. Zīmīgi, ka nereģistrētās partnerattiecībās esošas sievietes grūtniecību pārtraukušas nedaudz biežāk nekā laulībā esošās, t.i., 53% bijušas pastāvīgas nereģistrētas attiecības. Taču 31% sieviešu bija precētas. Piebildīšu, ka 15% no pētījuma grupas sievietēm bija pēcdzemdību jeb bērna kopšanas atvaļinājumā, un tas nozīmē, ka pārim jau ir līdz pusotru gadu vecs mazulis.

Četrām piektdaļām jeb 82% grūtniecību pārtraukušo sieviešu ir vismaz vidusskolas izglītība, un 25% respondentu ir augstākā izglītība. Analizējot to, vai pastāv atšķirības zināšanu līmenī par kontracepciju un reproduktīvo veselību saistībā ar sasniegto vispārējo izglītības līmeni, sakarību diemžēl nekonstatējām, t.i., augstāka vispārējā izglītība negarantē to, ka neiestāsies neplānota nevēlama grūtniecība. Analizējot arī to, vai tam, ka sievietei jau ir bijušas dzemdības un/vai iepriekš veikta līdzīga procedūra kaut kā ietekmē sievietes zināšanu līmenī par kontracepciju, tās praktizēšanu un reproduktīvo veselību, nozīmīgu ietekmi nekonstatējām, t.i., jau esoša reproduktīvā pieredze diemžēl nenozīmē to, ka nākošā iespējamā grūtniecība būs tikai un vienīgi plānota.

Augstākā vai vispārējā izglītība negarantē to, ka neiestāsies neplānota nevēlama grūtniecība.



Kontracepciju pirms neplānotās un nevēlamās grūtniecības iestāšanās nebija lietojušas vispār 21,4% sieviešu, no kurām gandrīz puse maldīgi bija pārliecinātas, ka grūtniecība viņai vispār nevar iestāties jeb ir neauglīgas. Īsti pat nav skaidrojuma, kāpēc šī piektdaļa sieviešu sava reproduktīvā dzīves perioda labākajā vecumā (66% sieviešu bija vecumā no 20 – 35 gadiem!) domāja, ka viņām varētu būt auglības traucējumi. Varu tikai pieņemt, ka, iespējams, labu laiku pirms iestājās šī neplānotā un nevēlamā grūtniecība pāris netika izsargājies un vienkārši, līdz ar dzimumdzīvi nesakrita sievietes menstruālā cikla fizioloģiskais un samērā īsais auglīgais periods. Šī iemesla dēļ grūtniecība neiestājās, kas radīja pārim maldīgu priekšstatu par neauglības esamību. Iespējams arī, ka kāds no profesionāļiem (ar to domājot – ginekologu) kaut kad neapdomīgi ir izmetis frāzi par to, „... ka tik Jūs neesat neauglīga?...” .
Vispār zināmo nedrošo pārtrauktā dzimumakta metodi izvēlējušās turpat trešdaļa grūtniecības pārtraukšanas procedūru veikušo sieviešu.
Trešdaļā jeb 187 gadījumos pāris bija lietojis prezervatīvu, kas nebija nodrošinājis kontracepciju, jo lietots kļūdaini vai plīsis. Svarīgākais, ka 94% no šiem gadījumiem kļūme ar šo metodi tikusi apzināta, bet diemžēl ticis cerēts, ka „gan jau būs labi-tiksim cauri arī šoreiz”. Tādējādi prezervatīva kontracepcijas metode nekādā veidā nevar būt diskreditēta, bet atkal pierāda reprodukcijas spējas piemitumu veseliem indivīdiem.

Nākamais apsvērums ir sekojošs – šādā situācijā bija iespējams izvairīties no neplānotās grūtniecības, ja būtu lietota mūsdienās pastāvošā un pilnīgi absolūti bez kontrindikācijām lietojamā jebkur un jebkad avārijas kontracepcijas tablete jeb „plāns B, ja nenostrādā plāns A”. Par šādas metodes esamību zināja gandrīz 75% sieviešu, taču atkal neatbildēts ir jautājums, kāpēc nelietoja, jo bija taču 72 stundas rezervē, lai to lietotu. 38 sievietes atzina, ka nevēlamā grūtniecība iestājās tāpēc, ka kļūdaini bija lietojušas hormonālo tablešu kontracepciju, lielākoties – aizmirsušas ieņemt to. Šāda situācija arī varēja būt risināta ar avārijas kontracepcijas palīdzību. Pie tam, šis fakts apstiprina to, ka hormonālā kontracepcija nu nekādi neietekmē sievietes auglību, ja jau vienas tabletes neieņemšana beidzas tomēr ar neplānotās grūtniecības iestāšanos sievietei. Sabiedrībā nereti pastāvošais uzskats par hormonālās kontracepcijas iemeslu neauglībai nākotnē ir pilnīgs mīts. Sievietes auglību fizioloģiski ietekmē viņas vecums – tā nu tas ir iekārtots, ka līdz 35 gadu vecumam auglība sievietei „iet uz augšu – atliek tikai partnerim „pasēdēt” blakus!” un pēc 35 gadu vecuma sievietes auglība strauji samazinās. Manuprāt, tajā visā ir sava veida gudrība un „dabas vai kāda cita” plāns.

Runājot par turpmākajiem kontracepcijas lietošanas plāniem pēc procedūras, vairāk nekā puse sieviešu jeb 55% atzina, ka nezina un nav izlēmušas kādu no augsti efektīvām kontracepcijas metodēm turpmāk lietos un līdz ar to tas atkal saistās ar līdzīgas situācijas risku nākotnē. Manuprāt, tas ir ļoti slikti vērtējams fakts.

Vairāk nekā puse jeb 55% sieviešu bija strādājošas. Raksturojot ienākumu līmeni, jānorāda, ka vairumam jeb 63% sieviešu mēneša ienākumi bija 200 – 600 latu, 27% ieņēmumi pārsniedza 600 latus. Tikai nelielai daļai jeb10% pētījumu dalībnieču ienākumi bija mazāki par 200 Ls. Vērtējot grūtniecības pārtraukšanas finansiālos aspektus, 43% gadījumos abortu veikšanas iemesls ir saistīts ar finansiālo stāvokli vai izglītības gūšanu un nodarbinātību. 25% sieviešu apgalvoja, ka lēmumu mainītu finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē. Un vēl ir zīmīgi, ka 5,6% sieviešu uzsvēra, ka augsti efektīvā kontracepcija ir pārāk dārga, lai atļautos to regulāri iegādāties.

Vaicātas, kas varētu mainīt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, turpat puse jeb 43% aptaujāto sieviešu atzina, ka lēmums ir negrozāms. Ceturtdaļa jeb 25% norāda, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu pieņemts partnera attieksmes dēļ un to varētu mainīt partneris.

Rezumējot iegūtos rezultātus, pētījums atklāj to, ka sieviete, kas veic grūtniecības pārtraukšanas procedūru ir „vidējā Latvijas sieviete” un nevis kaut kādas „specifiskas” sabiedrības daļas pārstāve. Nu ir zināms, ka sieviešu, kas veic grūtniecības pārtraukšanas procedūru, zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, sasniegtā izglītības līmeņa, finansiālā stāvokļa, partnerattiecībām, grūtniecību un dzemdību skaita iepriekš. Un vēl, šīs sievietes praktizē maz efektīvas kontracepcijas metodes vai arī kļūdaini augsti efektīvas metodes un 55% sieviešu nezina, kādu kontracepcijas metodi lietos pēc grūtniecības pārtraukšanas procedūras.

Šos secinājumus varētu arī vispārināt, attiecinot tos uz visu Latvijas sieviešu (vīriešu?!) populāciju, jo pētījuma izlase un rezultāti ir noteikti reprezentatīvi Latvijai, un „vidējai Latvijas sievietei” vēl aizvien ir samērā augsts neplānotas un nevēlamas grūtniecības iestāšanās risks.

Ņemot vērā iepriekš minēto, sabiedrībā būtu un ir jāakcentē un jākultivē nepieciešamība izvēlēties efektīvu kontracepcijas metodi pārim. Apzinot faktu, kā jau minēju, ka 98% sieviešu, kuras bija informētas par avārijas kontracepciju, tomēr nepielietoja to, arī daudz plašāk un aktīvāk jārunā par avārijas kontracepciju, gadījumā, ja pārim gadītos kāds kontracepcijas misēklis.

"Vidējai Latvijas sievietei” nevēlamas un neplānotas grūtniecības iestāšanās risks vēl aizvien ir samērā augsts.



Pētījums apgāž sabiedrībā izplatītus priekšstatus par sievietēm, kuras izvēlas pārtraukt neplānotu, negribētu un nevēlamu grūtniecību, taču nemainīgi aktuāls ir jautājums par kontracepciju, un pāra cerību, ka šoreiz "izspruks sveikā". Joprojām Latvijas sabiedrībā aktuāla ir neizsargāšanās un nedrošu metožu lietošana. Ja pāri izvēlētos drošas kontracepcijas metodes, tad daudzām sievietēm atkristu nepieciešamība veikt grūtniecības pārtraukšanas procedūru.

Noslēgumā vēlētos pateikt arī „labo ziņu”.
Nevēlamo grūtniecību absolūtais skaits, kas pārtrauktas ar grūtniecības pārtraukšanas procedūru, Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir stabili un ievērojami samazinājies, t.i., par apmēram 6,5 reizēm. Mākslīga grūtniecības pārtraukšana Latvijā noteikti vairs nav ģimenes plānošanas metode, kā tas bija ceturtdaļgadsimtu jeb vienu paaudzi atpakaļ. Ir pienācis brīdis, kad valstij ir jāpalīdz Latvijas jaunajai sievietei ģimenes plānošanā, iegādājoties augsti efektīvus kontracepcijas līdzekļus un palīdzot izglītot nākošo paaudzi šajos jautājumos, jo Latvijas sieviete tikai pati saviem spēkiem un māku ir sasniegusi to, kas sasniegts šajā jautājumā šobrīd, par ko nav jākaunas, bet jālepojas.
Latvijā veiktas:
1990. gadā ap 38500 procedūras.
2000. gadā ap 17500 procedūras.
2010. gadā ap 7500 procedūras.
2012. gadā ap 6000 procedūras.

Izsakot procedūru skaitu uz 1000 dzīvi dzimušajiem:
1990.gadā:
Latvijā bija 1200 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem, un Eiropā vidēji 400 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem.
2010.gadā:
Latvijā bija 400 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem, un Eiropā vidēji 200 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

Ja liekas, tad sasitās:)Anton, Jūsu secinājums par to "putru galvā" ir diezgan infantils un nerada priekšstatu par attīstītu personības inteliģenci, diemžēl. Vēl papildināšu komentārus konkrētajam rakstam, kuram ļoti lielā mērā NEpiekrītu, JO kontracepcijas pieejamība nemazina abortu skaitu, kā mēs to varam redzēt reālā praksē. Ņujorkā ir vislielākais abortu skaits ASV, lai gan kontracepcijas pieejamība tur nav problēma. Tāpat. piemēram, Sanfrancisko mākslīgi abortēto skaits pārsniedz dzimušo skaitu.

Smallantons
Antons Mozalevskis

Magdalena, piedodiet, bet man liekas Jums galvā ir pilnīga putra.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

Anton, atļaušos pakomentēt vēl dažus no Jūsu šeit izteiktajiem apgalvojumiem:"zinātnieki ir diezgan vienisprātis par to, ka persona un būtne, kurai ir cilvēka DNS, nav sinonīmi."- protams, jo DNS ir visām bioloģiskajām būtnēm arī jau mirušām. Pēc DNS zinātnieki var noteikt, piemēram, 4000 gadu vecas mūmijas personību, dažādas detaļas par šo personu, piemēram, tās dzimumu kā ari radniecības saikni ar citām mūmijām utt. Pēc DNS zinātnieki var noteikt kādi pārtikas produkti ir bijuši pārvadāti vecās amforās, kuras gulējušas Vidusjūras dzelmē 2000 gadus. Viena daļiņa (viena šūnas informācija šajā gadījumā) ietver sevī visu kopumu- tā ir mācība par fraktāļiem Un katram cilvēkam ir unikāls DNS, kuru viņš saņem apaugļošanās brīdī, saņemot konkrētu hromosomu skaitu no mātes un tēva dzimumšūnām, piemēram, X un Y hromosomu kombinācija nosaka dzimumu, jau apaugļošanās brīdī. Vēl viens būtisks faktors- šis jaunā cilvēka DNS ir pavisam cits DNS, kā mātei, tātad tie nav viņas mati, kurus viņa var nogriezt, tas nav viņas zobs, kuru viņa var izraut. Ir sācis veidoties jauns unikālas cilvēks, jauns ķermenis, kas nav tas pats kas sievietes ķermenis, lai gan šie ķermeņi ir saistīti, un jaunā cilvēka attīstība un eksistence ir pilnībā atkarīga no sievietes veselības un dzīvesveida faktoriem un pilnībā arī no sievietes izvēles vai viņa vēlās turpināt šo procesu vai pārtraukt. Cilvēks savā sākumstadijā ir visneaizsargātākā būtne uz Zemes!!! Embrijs ir persona, viņā jau ir iekšā šis unikālai cilvēciskais "es". Un cik strauji un brīnumaini šī attīstība notiek jau tūlīt pēc apaugļošanas brīža! Kāpēc Jums cilvēka embrija iznīcināšana šķiet ētiska? Kas tieši šajā mākslīgās iznīcināšanas procesā ir ētisks, Anton? Vai tas, ka 50% no embrijiem iet bojā dabiskā veidā un iznīcināt tos mākslīgi šajā gadījumā nav nekas nosodāms? Un cik % no sievietēm jau ir sabojājušas savu veselību ar sintētiskajiem hormoniem jau pirms bērna ieņemšanas? Ne kurai katrai pēc šādas mākslīgās ietekmes uz dabīgajiem procesiem savā organismā izdodas atjaunot dabisko kārtību. Tādēļ jau iet bojā tie 50%. Kā arī spontāno abortu risks kļūst paaugstināts. Kontraceptīvu ražotāji un izplatītāji nenes nekādu atbildību par kontracepcijas lietošanas sekām un šī saikne ir pēc tam jau grūti pierādāma. Neauglīgu pāru skaits tikai paaugstinās un mākslīgās apaugļošanas klīnikas zeļ un plaukst. Ievērojiet cik ļoti kontracepcijas propagandētāji uzsver to cik tuvas dabīgām un nekaitīgas ir šīs vielas. Viņi pat apgalvo ka tās pat dažādos veidos uzlabo sievietes veselību. Jā, viņi uzstāj, ka bērniņam vienmēr ir jābūt plānotam un gaidītam un ja nu tomēr gadās "misēklis" ar to viegli un ātri var tikt galā. Un šī propaganda jau tiek uzsākta skolās. Šai nāves ideoloģijai nepieciešama propaganda, sludinot attiecīgo dzīvesveidu kā morālei pieņemamu un pašsaprotamu normu. Tiek iesaistīti gan pedagogi, gan mediķi, gan masu mēdiji, politiķi, investīcijas utt. Rafinētā veidā arī sievietes-mātes dabiskā loma tiek sistemātiski noniecināta. Daudzi ir iesaistīti šīs ideoloģijas propagandā. Cilvēks savā sākumstadijā ir visneaizsargātākā būtne uz Zemes!!! Uz kurieni mēs ejam?! Tik tiešām- Quo vadis?! Quo vadis?!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

"Personu definē "pašapziņa" un tai ir jāapzinās sava eksistence." No šīs definīcijas izriet, ka būtne, kas sevi neapzinās nav uzskatāma kā persona. Miega stāvoklī pašapziņa var tikt izslēgta kā arī komas stāvoklī, pie dažu veidu psihiskajām saslimšanām, kā arī dažādu narkotisko vielu tai skaitā vispārējās anestēzijas izraisītā efekta rezultātā. Pašapziņas mehānisms var būt mākslīgi vai dabīgi izslēgts ilgstoši vai īslaicīgi kā arī jaundzimušais sevi vēl neapzinās, pašapziņa attīstās vēlāk un dažkārt pat nespēj attīstīties vispār. Tātad arī par sieviešu tiesībām būtu jāatzīst likums, kurš atļauj iznīcināt jaundzimušo(jeb bioloģ. būtni bez pašapziņas), jo pēc Jūsu dotās definīcijas šī būtne nevar tikt uzskatīta par personu. Jūsu viedoklis arī šeit izskan šāds:" uzskatu, ka nogalināt dzīvniekus ir principā tik pat neētiski, kā cilvēkus." Tātad Jūsuprāt nogalināt vispār nav ētiski dzīvas bioloģiskas būtnes kā tādas. Tad kādēļ cilvēka embrija dzīvības iznīcināšana Jūsuprāt būtu jāpieņem par morālās ētikas normu? Cilvēka embrija dzīvība Jūsuprāt tātad ir mazāk vērtīga kā jebkura dzīvnieka dzīvība? Quo vadis?! Kur tu ej?! Tik tiešām, ja neuztveram cilvēka dzīvību kā vērtību jau no paša sākuma, tad tiešām jāuzdod jautājums: Quo vadis?! Ja mūsu nedzimušie bērni, mazbērni mums šobrīd ir liels traucēklis, grūtniecība,smaga grūtība, no kuras vajag izsargāties ar visām iespējamajām metodēm(līdzīgi kā mums jāizsargājas no bandītiem, laupītājiem) ar kādu morāli, ētiku mēs viņus apmācām? Pienāks brīdis, kad mūsu mazbērni uzskatīs par ētikas normu nogalināt pensionārus, slimniekus, invalīdus un pārējos sabiedrības traucēkļus. Tāds brīdis tiešām pienāks, ja turpināsim iet pa šo ceļu, kas ir patērētāju sabiedrības ētika. Uz kurieni mēs šādi aiziesim? Quo vadis?!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ulvis Zirnis

Kā var apmācīt nedzimušos bērnus? Un Jums dzīvnieki (cilvēki ir dzīvnieki) ir kategoriju zemāk par cilvēku embrijiem? Ok, bet kādēļ tad tā?
Un ļaujiet minēt, mirstošu, sāpes cietošu cilvēku eitanāzija, protams, arī ir nepieņemama. Ziniet, ko, nē, daudz jomās mēs dabu esam uzvarējuši, un tajās jomās, kas mums piedāvā nebūt dabas likumu vergiem, tā mums piedāvā izvēlēties kvalitatīvu dzīvi, kas ir daudz būtiskāks fundaments, jo tā ir vienīgā, šis cilvēka laiks ir arī pilnīgi viss, kas mums ir.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

Anton, Jūsu nostāja:"apaugļotu olšūnu par embriju uzskatīt par personu nevar." Tad sakiet, lūdzu, KAD tieši sākas cilvēks? Pēc kādiem fiziskajiem vai cita veida kritērijiem var apgalvot: jā šis tiešām IR cilvēks (persona), un kad nē- tas vēl nav? Kad jūs droši varat teikt: ECCE HOMO. Paskaidrojiet man, lūdzu! Kad?
"Apaugļotu olšūnu par embriju uzskatīt par personu nevar." Jūs apgalvojat, ka tas ir zinātnes un ētikas viedoklis. Vai tiešām? Ja mēs noliktu zinātnieka priekšā vairākus dažādus šūnu paraugus un viņa uzdevums būtu izpētīt kam konkrētais šūnu paraugs pieder.vai tas būtu iespējam? protam, jo, izpētot šo šūnu DNS, zinātnieki konkrēti var pateikt kam tā pieder: vai tas ir cilvēks, auglis, dārzenis, parazīts vai vēl kaut kas. Tātad zinātnieki personu var noteikt, izpētot DNS, jo katram tas ir unikāls. Nav 2 vienādu cilvēku, pat vienas olšūnas dvīņiem DNS ir kopējs, bet nav identisks. Jums embrija stadijā bija tas pats DNS, kurš tagad, tātad embrijs un pieaudzis cilvēks ir viena un tā pati persona, embriju nevar pielīdzināt spermatozoīdam (dzimumšūnai) tādēļ, ka tās ir dzīvas šūnas. No spermatozoīda vai olšūnas VARBŪT attīstīsies cilvēks, bet embrijs JAU IR tas, kurš sācis attīstīties. Mēs nevaram apgalvot, ka tas, kuram vēl ir jāaug un jāattīstās par cilvēku, vēl nav cilvēks, persona. Zīdainim taču arī vēl ilgi jāaug un jāattīstās, bet viņš tāpat jau ir cilvēks (Homo), tieši tāpat kā cilvēka embrijs. Anton, apgalvojums, ka cilvēka embriju nekādā gadījumā nevar nosaukt par personu nav zinātnisks, jo viņa personas esamību var pierādīt DNS. Tātad, Anton, sakiet lūdzu, KAD sākas cilvēks/persona! Paskaidrojiet man! Kad mēs varam sāk runāt par cilvēktiesību aizstāvēšanu, ja uzskatāt, ka cilvēka embrijs kaut kādu nezinātnisku un neētisku spriedumu dēļ nav cilvēks/persona. Kurā brīdī mēs varam atļauties slepkavot, jo tas it kā vēl nav cilvēks un kad tas jau ir amorāli, jo garīgi vesels cilvēks nekad nespēs nogalināt otru cilvēku, kurš ir nevainīgs un nekāda veidā neapdraud viņa dzīvību.

Smallantons
Antons Mozalevskis

Magdalena šī nav "mana nostāja". Ja tā Jūs patiešām interesē, varu pateikt, ka es, piemēram, uzskatu, ka nogalināt dzīvniekus ir principā tik pat neētiski, kā cilvēkus. Bet es šo savu uzstāju nevienam neuzspiežu un neapsaukāju par slepkavām visus, kas nav strikti vegāni.

Runājot par jautājumu, ko var uzskatīt par personu un ko nevar, šis ir biomedicīniskās ētikas un filosofijas lauks. Bioētika, starp citu, arī ir zinātne, un cilvēki to studē pat doktorantūrā. Protams, katram cilvēkam ir savs viedoklis par dažādiem bioētikas jautājumiem, tāpat arī par astronomiju un kvantu mehāniku, "dažādām šūnām" un DNS, bet man šķiet nedaudz nekorekti salīdzināt nespeciālistu personīgos uzskatus ar zinātniskām diskusijām, nepiekritīsiet? Protams, katram ir tiesības izteikt šo savu viedokli, arī ja tas ir balstīts ticībā, bet tik un tā tas paliks viņa personīgs viedoklis.

Es Jums nevaru atbildēt, konkrēti kurā brīdī kāda būtne paliek par personu, diezvai atradīsiet arī skaidru atbildi literatūrā. Tomēr zinātnieki ir diezgan vienisprātis par to, ka persona un būtne, kurai ir cilvēka DNS, nav sinonīmi. Ja nemaldos, nesen tika izteikts priekšlikums uzskatīt par personām (non-human persons), delfīnus un citus augstākos dzīvniekus. Personu definē "pašapziņa" un tai ir jāapzinās sava eksistence. Skaidrs, ka apaugļotu olšūnu par personu nosaukt nav iespējams, tāpat arī anencefālisku augli, kaut arī viņa šūnās var atrast cilvēka DNS. Cilvēka DNS, starp citu, var atrast arī matos un pat blaugznās.

No zinātnes viedokļa, dzīvībai nav sākuma, tā pārtop no venas formas otrā. Protams, dažādas reliģijas dažādi skaidro kurā brīdī rodas apziņa vai prāts, kristīgā baznīca pašreiz to skaidro ar "ieņemšanas brīdi", bet budisms, piemēram, uzkata, ka "prātam" nav sākuma un tic reinkarnācijai. Tas viss ir ļoti jauki, bet diemžēl reliģijas ar ētiku diezgan bieži nesaskan, tās joprojām diskriminē dažādas cilvēku grupas un izraisa naidu, karus un asinsizliešanu utt.

"Vienvārdsakot", kaut vai uz dažiem filosofiskiem jautājumiem, pagaidām skaidras atbildes varbūt arī nav, ir situācijas, kurās ir vērts iekalausīties, ko saka ētikas speciālisti (nevis ticība vai kāda personīgie uzskati) - piemēram tās, kuras es minēju iepriekš.

Smallantons
Antons Mozalevskis

Magdalena, es neteikšu neko par medicīniskiem aspektiem (par to, man šķiet, jau visu pietiekami saprotami izskaidroja Ilze) vai par to, kuri vīrieši izmanto sievietes vai otrādi utt. Ja pareizi saprotu, Jūs esat tā saucamās "pro-life" kustības piekritēja un tas ir tas, kas Jūs visvairāk rūp jautājumā par kontracepcijas metodēm?

Jūs pasniedzat kā "faktu" to, par ko bioētikas speciālisti ir diskutējuši jau ļoti sen, un vairākums no viņiem Jūsu interpretācijai nepiekrīt. Es domāju par to, vai var apaugļotu olšūnu uzskatīt par "cilvēku"? Protams, dažas reliģijas un ezotērikas teorijas pieturās pie šāda uzskata, bet mēs taču šeit nediskutējam par teoloģiju?

Runājot no zinātnes vai ētikas viedokļa, apaugļotu olšūnu par embriju uzskatīt par personu nevar. Vispirms jau tāpēc, ka kaut vai olšūnai arī piemīt potenciāls attīstīties par cilvēcisku būtni (tāpat arī miljardiem spermas šūnu), šis potenciāls nenozīmē, ka katra olšūna un katrs spermatozoīds ir automātiski uzskatāmi par līdzvērtīgiem cilvēkam.

Tāpat arī apaugļotā olšūna nav līdzvērtīga cilvēkam, jo pirmkārt, aptuveni puse no apaugļotām olšūnām tiek abortētas spontāni, visbiežāk sievetei pat nezinot, ka viņa ir stāvoklī (ja mēs pieturēsiemies pie uzskata, ka katra apaugļota olšūna ir "nedzimis bērns", tad mums būs ārkārtīgi augsti perinatālās mirstības radītāji, un kā būtu ar apbēdīšanu?). Otrkārt, apaugļota olšūna pēc tam, kad tā "ieligzdojas" dzemdes sienā var attīstīties par embriju, bet var izveidoties par dvīņu embrijem. Kurā brīdī viens "cilvēks" pārtop par dieviem? Treškārt, apaugļotā olšūna var attīstīties par ļaundabīgo audzēju - horionkarcinomu - kas spej nogalināt sievieti dažos mēnešos. Vai horionkarcinoma ir līdzvērtīga cilvēkam?

Tāpat arī kāpēc par dzīvības sākumu būtu jāuzskata divu dzimumšūnu saplūšanu (izņemot tāpēc, ka to saka kāda reliģija)? Spermatozoīdi arī ir visai dzīvi, ja divu dzimumšunu saplūšanas rezultātā izveidojas nedzīvotspējīgs embrijs (atgādinu, ka tādi ir ap 50%) - tad šis process nozīmē "dzīvības beigas" šīm dzimumšūnām.

Es vienkārši centos paskaidrot, ka šis jautājums no zinātnes un ētikas viedokļa nav tik vienkāršs, ka var likties. Neuztveriet to kā uzbrukumu vai vēl kaut ko. Svarīgāk ir saprast, ka tā saucāmās "pro-life" kustības, kaut arī mērķi viņiem ir itkā cēli, nodara pietiekami daudz ļaunuma, jo balstās neizpratnē un maldos. Ņemot vērā arī to, ka tām aizmugurē stāv konservatīvās ideoloģijas, kas cenšas saglabāt aizejošo patriarhāta un seksisma varu...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

Tas, ka vārds "spirāle" ir tautā pieņemts žargona vārds nemaina lietas būtību. Minētais kontracepcijas veids tāpat kā visi pārējie "nepasargā" no apaugļošanās fakta kā tāda. Tiem, kuriem ir pieņemama cilvēka nogalināšana šajā ļoti agrīnajā attīstības stadijā, tad lūdzu- Hitlera karogu Jums rokās un tik uz priekšu!!! Bet atcerēsimies, ka mēs paši tomēr nevaram sev noteikt ne to stundu, kad mēs ienākam šajā pasaulē, ne to, kad nomirstam. Tas ir fakts kā tāds (par reliģiju vai ezoteriku es šeit nerunāju). Tāpat kontracepcijai (īpaši hormonālajai) ir ļoti graujoša ietekme uz sievietes veselību. Kā zināms, mūsu organisms ir ārkārtīgi smalki veidots un viss tajā ir savstarpēji saistīts. Bet diemžēl mediķi mūsdienās reti kad skata cilvēku kā kopumu. Kas netiek ar sievietes organismu, kad uz to sistemātiski un ilglaicīgi iedarbojas ar šiem sintētiskajiem hormoniem? Uz katru tie protams iedarbojas atšķirīgi. bet tas, ka tik daudzas jaunas sievietes sabeidz savu veselību, ir tiešām skumji. Ja vīrietis tik tiešām cienīs savu sievieti, viņš nekad nepieļaus to, ka viņa sevi kaut kāda veidā sagrauj. Bet, ja vīrietis vēlas izmantot sievieti tikai kā seksa objektu vai arī otrādāk- sieviete grib manipulēt ar vīrieti ar seksa palīdzību, tad šeit bez kontracepcijas neiztikt, protams. Bet, kas notiek ar cilvēku, kas neciena dzīvību kopš ieņemšanas brīža, kas neuztver dzīvību kā vislielāko vērtību??? Tāda sieviete, kas neciena cilvēka dzīvību kopš ieņemšanas brīža un uzskata, ka izrīkoties ar to pēc sev izdevīgiem noteikumiem ir viņas, kā sievietes tiesības, šādu uztveri viņa nodod tālāk arī savām meitām un dēliem. Tā nu tas ir. Vai viņas dēls spēs uztvert dzīvību, kā vērtību un cienīt sievieti- māti turpmāk? Šaubos. Jā, protams, iedzert tableti, tas ir vienkārši, iedzer- un visas "problēmas" kā tādas atkrīt. Nav bērnu- nav problēmu, tā teikt(ha!ha!). Patiesībā kontraceptīvā domāšana graujoši ietekmē sievieti visos līmeņos (morālajā, fiziskajā utt.) kā arī vīrieti kā tādu degradē. Un diez vai šī pāra attiecībās būs sastopams, tas, ko tautas "žargonā" vārdā sauc "patiesa mīlestība". Nezinu tieši, vai Jūsu augstu attīstītā inteliģence uztvēra to, ko šeit vēlējos Jums pavēstīt. Šaubos gan.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

Nē, Ilze, šeit neko gan nejaucu. Skaidroju: gan spirāle, gan hormonālā kontracepcija ir abortatīva, jo apaugļošanās bieži vien notiek, tālāk horm. kontr. radītie efekti neļauj apaugļotajai olšūnai pieķeties dzemdes dzemdes sieniņai, bet, ja olšūnai tas izdodas, ir nākamais horm. radītais efekts, kuru rezultātā netiek piegādātas barības vielas un tas nomirst badā. Spirāles radītais efekts ir iekaisuma procesa radīšana dzemdē, kas neļauj apaugļotajai olšūnai pieķerties dzemdes sieniņai, rezultātā tā aiziet bojā. Tātad šie kontracepcijas veidi ir kā mini aborts, tikai bez ķirurga līdzdalības. Skaidroju tālāk: cilvēks sākas ieņemšanas brīdī, respektīvi, t.i.brīdis kad kad saplūstot olšūnai ar spermatozoidu rodas 1 šūnas kodols, kurā ir viss šī jaunā cilvēka unikālais DNS, tātad ir jau ir zināms dzimimums, acu krāsa, matu krāsa utt. Tieši tas bija tas brīdis, cien., Ilze, kad Jūs kļuvāt sieviešu dzimtes, jeb sieviete. Jūs aizstāvat siev.tiesības, bet īsti nesaprotu. Kuram ir jābūt tam vecumposmam, kad var sākt aizstāvēt šīs sievietes tiesības vai cilvēktiesības vispār. Vai tas ir bridis, kad cilvēkam izveidojas dzimumorgāni, vai piedzimšanas brīdis vai vēlāk. Paskaidrojiet man lūdzu, cien. Ilze!!! Vai saprotat, ka Jūsu ideoloģija ir bīstamāka par nacistu ideoloģiju??? Respektīvi cilvēks drīkst dzīvot tad, kad viņa mātei tas ir pieņemami. Es domāju, ka sievietes lielākais talants, skaistākā misija ir rūpēties par dzīvību, aizstāvēt to. Aisztāvot tikai tikai savas personīgās tiesības vai tikai sev līdzīgo tiesības, siviete kļūst par monstru. Kur tanks brauc, tur zāle vairs neaug, tur dzīvības vairs nav... Jūsu ideoloģija ir nacistiskā ideoloģija. Nekas vairāk

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilze (ne Vīberga)

Pieņemsim, ka Jums ir taisnība par stāsta bioloģisko daļu, tas nemaina lietas būtību, ka sieviete/vīrietis (prezervatīva pārplīšanas gadījumā)/pāris ir veicis darbības, lai nenotiktu apaugļošanās. Tā ir minēto pāru galvenā motivācija. Apaugļošanās esencē ir bioloģisks process ar bērna piedzimšanu rezultātā, kam sekos bērna dzīve (novēlu visiem labu dzīvi), nevis ezotērisks/kristietīgs garīgs notikums, kad izmanto idiotisko frazeoloģismu - bērns pats pieteicās. Jūsu uzskats ir, ka neatkarīgi no motivācijas, ja ir, tad ir..

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilze Vīberga

Magdalēna, man nav nekādas ideoloģijas. Man ir vienkārši atbilstošas zināšanas, kas iegūtas ļoti ilgā laika periodā, kas ļauj man vairs "nebūt par mācekli, bet meistaru, kam var būt un ir mācekļi". Mums noteikti ir dažādas "svara kategorijas" attiecībā uz zināšanām par cilvēka fizioloģiju, reprodukcijas bioloģiju, endokrinoloģiju, ģenētiku, embrioloģiju, medicīnu, ginekoloģiju jeb mācību par sievietes reproduktīvo sistēmu un tās funkcionēšanu, tajā skaitā arī par kontracepcijas metožu attīstību pasaulē vēsturiski, to darbības mehanismiem un es tiešām pārzinu "lietu kārtību", jo 35 gadus to studēju un izzinu, esmu ieguvusi doktora grādu Uppsalas universitātē (starp citu saistībā ar dzemdes kontracepciju, ko jūs saucat par spirāli, kas būtībā ir žargona vārds, un nevaru noturēties, lai nepasmaidītu par Jūsu komentāru!), 29 gadus praktizēju ginekoloģijā un 21 gadu to mācu citiem un ne tikai Latvijā. Mēs noteikti nevaram diskutēt kā līdzīgs ar līdzīgu par Jūsu rakstītajiem aspektiem, jo es labi saprotu, ka Jūs nevarat "vilkt", jo tad, kad es sākšu Jums uzdot jautājumus par "lietu kārtību dabā un cilvēka ķermenī", Jūs atbildēt uz tiem vienkārši nevarēsiet. Šis nav mēģinājums Jūs noniecināt. Tikai aicinājums mācīties un vēlreiz mācīties, ja vēlaties rast īstās atbildes un izpratni par sievietes ķermenī notiekošo. Kas katram ir galvā - tas jau ir cits jautājums.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilze Vīberga

Pasaka Nesaka,
Attiecībā par reproduktīvajiem rādītājiem Nīderlandē un visā pasaulē tomēr labāk ieskatīties Pasaules Veselības Organizācijas mājas lapā un pameklēt sadaļu par statiskajiem rādītājiem, kur ir gan aktuālie, gan ilgtermiņā iepriekšējo gadu radītāji par valstīm dažādās pozīcijās - par veselības parūpi, par saslimstību un arī par reproduktīvajiem rādītājiem ar dažādām kalkulācijas un salīdzināšanas iespējām. Man nav laika Jums sameklēt un uzrakstīt adresi un labāk Jums pašam/pašai to izdarīt, jo tas būs ieguvums Jums dotā jautājuma izpētē un atbilžu gūšanā sev pašām/pašai, visupirms. Manuprāt, cilvēku seksualitāte un reprodukcija ir pastāvējusi un pastāvēs ar vai bez ideoloģijas, jo tā ir vienkārši fizioloģija. Ideoloģija nāk un iet, nāk un iet, bet cilvēks paliek. Nu nevar ar ideoloģiju, kontrolēt cilvēka fizioloģiju, lai kā vēlētos. Indivīdam vienkārši jāpazīst savs ķermenis un tā funkcijas un jādara tā, lai ķermenim būtu vislabāk.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

Vai tad sievietes, kuras rij tos sintētiskos hormonus maz pārzina savus bioloģiskos procesus gan savā reproduktīvajā sistēmā, gan organismā kopumā? Vai viņas zina, kādas sekas tie atstāj laika gaitā uz veselību? Tur jau tā lieta, ka pateicoties šai neziņai cilvēkam var iesmērēt "da jebko".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilze Vīberga

Cien. Kalvi Apsīti,
Attiecībā uz pētniecību kopējai Latvijas populācijai, kā vīriešu un sieviešu reproduktīvajā vecumā,jau trīs representatīvi pētījumi pēc vienotas metodoloģijas ir veikti: 1997., 2003., 2011. veikti. Tie ir Iedzīvotāju Reproduktīvā Veselība - situācijas analīze, kur randomizēti veikta respondentu izlase, aptaujājot 2290 (1997.), 1251 (2003.) un 1313 (2011.) sievietes. Līdzīgs skaits arī vīriešu tika iesaistīts. Cik man zināms, pētījuma metodoloģija ir atbilstoša visiem standartiem un to veica intervējot speciāli apmācīti pētnieki, kā arī analīzi. Pētījuma rezultāti ir iesniegti un zināmi Latvijas "kuģa stūrmaņiem un kapteiņiem". Taču - ir tā kā ir. Bet, neba par to stāsts. Lai kā būtu nebūtu, mūsu veiktā pētījuma sieviešu izlases raksturlielumi pilnīgi neatšķiras no minētā pēdējā pētījuma sieviešu raksturlielumiem attiecībā uz kontraceptīvo praksi un reproduktīvo vēsturi. Arī 2013. gadā SKDS veica pētījumu Latvijā, kas bija daļa no liela pētījuma Eiropā, par sieviešu kontraceptīvo praksi un seksuālo uzvedību - arī ar šī pētījuma datiem un rezultātiem mūsu pētījuma rezultāti ir neatšķirīgi. Tas arī ļauj droši izteikties par lietu kārtību Latvijā, vispārinot mūsu pētījuma rezultātus. Paldies, Jums Kalvi, par izteikto viedokli un "kritiku", kas ir un būs ļoti palīdzīga mums gatavojot jau detalizētu un pilnīgu publikāciju Latvijas un starptautiskajā profesionālajam žurnālam, interpretējot rezultātus. Rezultāti ir tādi kādi tie ir - tā ir patiesība par mums pašiem un no tiem nekur nevar likties - svarīgi ir saprast, kāpēc ir tā, kā ir. Šāda veida pētījumi ir absolūti normāla prakse citās valstīs jau gadiem, kur nebaidās paši no sevis un neizliekas labāki esam.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilze Vīberga

Cien. Kalvi Apsīti,
Pētījums ir par reālām Latvijas sievietēm, kuras izvēlējās neturpināt neplānoto grūtniecību. Ja tā būtu bijusi plānota, tad jau viņas nebūtu ieradušās uz šo procedūru, bet ierastos pēc ilgāka laika perioda dzemdību iestādē. Tātad viņām vai arī pārim (abiem partneriem) tā bija noteikti nevēlama. Protams, mēs nezinam kāda daļa Latvijā no dzemdībām (bērniem) ir sievietei (pārim) plānoti. Un, protams, ka šos bērnus vecākiem būtu jāmīl neatkarīgi vai tie ir plānoti vai nē. Protams, ka ideāli būtu aptaujāt visas Latvijas reproduktīvā vecuma sievietes par kontracepcijas praksi, bet tas ir utopiski. Tāpēc jau veido pētījuma izlases. Šī pētījuma izlases kopa ir reprezentatīva kopējai Latvijas sieviešu populācijai, kuru veido visas sievietes ar visdažādakajiem iespējamajiem dzīves aicinājumiem un saturu, jo to apliecina šīs izlases izlases vairāki raksturlielumi kā vidējais vecums, seksuālā aktivitāte, partnerattiecības, jau esošā reproduktīvais raksturojums utt. Šī nav atšķirīga no pārējās Latvijas sieviešu populācijas kaut kāda selektēta grupa, tāpēc mēs arī runājam par "vidējo" latvijas sievieti. Protams, pilnīgi piekrītu Jums, ka izvēlēties lietot kontracepciju (to vai citu) vai nelietot, ir katra indivīda brīva izvēle. Tāpat ir brīva izvēle dzemdēt vai nedzemdēt, vai ne?. Taču, vislabākais būtu, ja izvēlē būtu skaidra pirms iestājas grūtniecība, vai tad ne? Tad arī nepastāvētu jautājums par neplānotu un nevēlamu grūtniecību, ko tomēr izvēlas pāris pārtraukt. Stāsts jau ir tikai un vienīgi par šādu situāciju. Nīderlandē, piemēram ir viszemākais abortu skaits (3-4) uz1000 reproduktīvā vecuma sievietēm (Latvijā ap 18), ap 80% pāru lieto augsti efektīvu kontracepciju (Latvijā ap 20%), 95% dzemdību ir plānotas (Latvijā nezinam), pozitīvs dabiskais pieaugums valstī (Latvijā stabīli negatīvs pēdējos 20 gadus), kontracepcijas piejamību nodrošina un apmaksā valsts (Latvijā ne) skolās ir eksuālās un reproduktīvās veselības mācība (Latvijā nav), ir "sarkano lukturu" iela, bet nav "Sodoma un Gomora"...
Nu ļoti nepiekrītu sievietes pielīdzināšanu paterētāju sabiedrības produktam - tas tiešām aizvaino manu dzimumu atkal un atkal. Par bērniem un rūpēm par tiem - pilnīgi piekrītu. Gan par meitenēm un zēniem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pasaka Nesaka

Patiesība ir tāda, ka pieminētajā Nederlandē kopš 1973. gada dzimstība nevienu gadu nav sasniegusi līmeni, lai notiktu dabiska paaudžu nomaiņa. http://en.wikipedia.org/wiki/Demographics_of_the_Netherlands
Eiropā vispār nav valsts (knapi, Īslande), kura dzimstība spētu nodrošināt dabisku iedzīvotāju nomaiņu.
kur nu vēl pieaugumu: dzimumu līdztiesība, kontracepcija.
patērētāji utt. Latvijā šāda prakse iestājās līdz ar ideoloģisko valsts apvērsumu 1990.gadā....

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> Protams, ka ideāli būtu aptaujāt visas Latvijas reproduktīvā vecuma sievietes par kontracepcijas praksi, bet tas ir utopiski.
=======
Varbūt ir vērts veidot reprezentatīvu izlasi no šādām sievietēm? Varbūt es kaut ko līdz galam neizprotu, bet diez vai aptaujājot tikai sievietes, kuras nonāk abortu klīnikās mēs diez vai dabūsim Latvijas vidējiem rādītājiem raksturīgu bildi - pat ja kaut kādi demogrāfiskie raksturlielumi šajā izlasē šķitīs pietiekami daudzveidīgi.

Jūs taču rakstāt - "Rezumējot iegūtos rezultātus, pētījums atklāj to, ka sieviete, kas veic grūtniecības pārtraukšanas procedūru ir 'vidējā Latvijas sieviete' un nevis kaut kādas 'specifiskas' sabiedrības daļas pārstāve." Un turpat tālāk - "2010.gadā: Latvijā bija 400 procedūras uz 1000 dzīvi dzimušajiem". Zinot to, cik zema Latvijā ir dzimstība - 1.3 bērni vienai sievietei (un arī to, ka daudzas sievietes abortus veic atkārtoti) - būs ievērojama daļa sieviešu (vismaz 1-1.3*0.4=100%-52%=48%, bet visticamāk krietni vairāk), kuras abortu procedūru veikšanas vietās nevar sastapt vispār. Varbūt būtu korektāk teikt, ka pētījums ir par "vidējo abortu veicēju", nevis "vidējo Latvijas sievieti"?

Ar to es negribu kritizēt veikto pētījumu - vienīgi varbūt to var drusku precīzāk pasniegt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> ... ir jāakcentē un jākultivē nepieciešamība izvēlēties efektīvu kontracepcijas metodi pārim...
>>> ... vai nu neplānotā grūtniecība ... vai arī kļūst nevēlama un tiek pabeigta nevis ar dzemdībām, bet mākslīgu grūtniecības pārtraukšanas procedūru.
>>> "Vidējai Latvijas sievietei” nevēlamas un neplānotas grūtniecības iestāšanās risks vēl aizvien ir samērā augsts. ...
=======
Manuprāt, autore raksta it kā pareizi, bet drusku necilvēcīgi. Ir cilvēki, kuri negrib būt "efektīvi" savās intīmajās attiecībās - absolūta "drošība" ir tieši tā īpašība, kas normālai cilvēku seksualitātei vēsturiski nekad nav piemitusi. Ir cilvēki, kuri pamatoti vai nepamatoti uzskata, ka viņus kā bērnus vecāki ir allaž mīlējuši bez nosacījumiem - un viņi nekādā gadījumā nevarētu būt bijuši "nevēlama grūtniecība". Visbeidzot - ir sievietes, kurām ir tāds vai citāds dzīves aicinājums un saturs - un viņas nekādi neattiecina uz sevi spriedumus par to, kas ir aktuāli kaut kā uzkonstruētai "vidējai Latvijas sievietei".

Ja mēs dzīvotu tādā pasaulē, kurā mērķis #1 būtu pēc iespējas samazināt abortu skaitu (un mierīgi ignorēt visu pārējo) - tad tiešām efektīva kontracepcija būtu #1 risinājums, lai šo mērķi sasniegtu. Bet zems abortu skaits vēl nenozīmē sabiedrības ilgtspējīgai pastāvēšanai pietiekamu dzimstības līmeni. Vai laimīgus cilvēkus. Jo cilvēki ir ļoti dažādi - un ir gauži aplami censties visiem piedāvāt vienu un to pašu "laimes formulu". Manuprāt, vajag ievērot to, ka mēs cienām dažādus cilvēku labas dzīves ideālus un izvēles. Gan vīriešiem gan sievietēm ir iespējams izvēlēties dažādus kontracepcijas līdzekļus (vai neizvēlēties nekādus), ir cilvēki, kuriem dzimumattiecības ir ļoti retas, ir cilvēki, kam nav seksuālu partneru vai ir tikai viendzimuma partneri.

Un ja kāda sieviete vēlas atbilst patērētāju sabiedrības ideālam - regulāri lietot kontracepciju, lai attiecības būtu kā slavenību žurnālos, kurās nebūtu nekā "nedroša" vai "nevēlama", lai viņa vienmēr būtu gatava jauniem izaicinājumiem attiecību un darba frontē - arī tā, protams, ir cienījama izvēle. Vienkārši - kas vienam der, tas otram neder.

Man kaut kā šķiet, ka pie noteikta (zema, līdzīga Eiropas vidējam?) abortu skaita, to tālāka samazināšana diez vai var būt #1 mērķis reproduktīvās veselības jomā. Un ir jāsāk domāt kā palīdzēt tām ģimenēm (arī varbūt kontracepcijas ziņā "nepareizām"), kurām ir bērni. Jo atšķirībā no abortiem, par kuru samazināšanu iestājas visi, kam vien nav slinkums - bērni tik tiešām ir POZITĪVS reproduktīvās veselības iznākums. Un viņi prasa ļoti daudzveidīgas rūpes jau tūlīt; un tam ir vajadzīgi reāli pasākumi, nevis populistiski saukļi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Magdalena

Kāpēc cilvēkam mātes miesās līdz 12. nedēļu vecam nedrīkst būt cilvēktiesības? Kāpēc viņu drīkst nogalināt ar aborta metodi vai spirālēm un hormonālo kontracepciju??? http://www.youtube.com/watch?v=ozRffMjjioo&list=WLM63WSApa3tLNptsXEQFTAO3toPaQcmM9

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ilze Vīberga

Magdalēna, man jākonstatētē atkal bēdīgs fakts - Jūs jaucat visas lietas kopā. Kontraceptīvais līdzeklis jeb kontracepcija (dzemdes kontracepcija, hormonālā kontracepcija un citas kontracepcijas metodes) tiek lietota, lai sievietei nerastos iespējami tāda situācija par kuru Jūs rakstat pirmajā jautājumā. Un, ikvienai sievietei un ikvienam vīrietim ir fundamentālas cilvēktiesības katram pašam brīvi lemt par savu reprodukcijas izvēli - kad savas dzīves laikā radīt pēcnācējus. Un atkal - lai nepaceltos tik neloģiski formulēts otrais jautājums, nu grūtniecība pārim ir jāplāno, kas ir iespējama tikai lietojot augsti efektīvu kontracepciju, jo citādi atkal būs neplānota situācija un no tās izrietošās sekas. Jūs nonākat pretrunās - Jūs gribat runāt par cilvēktiesībām un nogalināšanu, neizprotot to, ka vienīgais risinājums, lai nepaceltos tādi jautājumi vispār, ir tikai plānotas grūtniecības esamība, un, lai tā būtu plānota, nu tā ir jāplāno ar kontracepcijas palīdzību. Nu kā tad vēl,ko? Cik noprotu, Jūs esat pret neplānotas un nevēlamas grūtniecības pārtraukšanas procedūru kā tādu un arī pret kontracepciju kā tādu. Bet kā lai nepieļauj neplānotas un nevēlamas grūtniecības iestāšanos, ja nelieto kontracepciju??? Magdalēna, nu kā?

Saistītie raksti