Atslēgvārdi:

Pusgribētā cīņa pret korupciju pēc 3 gadiem 2

Sabiedrībās ar pārmērīgu nevienlīdzību, neizdevīgākajā stāvoklī esošie sliecas politisko sistēmu uzskatīt par netaisnīgu, neleģitīmu un pārāk labvēlīgu bagātajiem. Šāda nepatika pret politisko sistēmu stiprina arī korupcijas uztveri.

Iesaki citiem:

Jaunais – pēc kārtas jau otrais – pārskats Korupcijas °C iecerēts kā momentuzņēmums par to, kāds ir pretkorupcijas politikas status quo Latvijā trīs gadus pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidošanas. KNAB veidošanas laikā jaunais birojs bija labākajā gadījumā pusgribēts bērns. Caurskatot cīņas pret korupciju rezultātus, tajā šī gribēšana „pa pusei“ skaidri atspoguļojas. Nav tā, ka nekas nav darīts, bet neizdarības aizvien ir lielas. Par spīti dažu politiķu teiktajam, cik slikti ir bērt sev uz galvas pelnus, būšu kritisks, jo ticu, ka tieši kritika, nevis pašapmierināta priecāšanās, ir progresa dzinējspēks. Korupcijas °C jaunais izlaidums ar sistemātisku datu palīdzību parāda dažus nozīmīgus trūkumus.


Pārāk daudz pārāk maigu spriedumu

Pārskatā analizēta tiesu prakse kukuļņemšanas lietās no 2003. gada līdz 2005. gada pirmajiem mēnešiem, kur no 50 notiesātajiem reāla brīvības atņemšana piespriesta vien 16 personām. Var pamatoti norādīt, ka šo 50 personu vidū visai daudz ir tādu, kas pastrādājušas salīdzinoši maznozīmīgus nodarījumus, un ne katram no viņiem reāli jānonāk cietumā. Bet tiesu prakse 2005. gada otrajā pusē nodemonstrēja, ka nosacīts sods pienākas arī uzņēmējam, kas devis Ls 45 000 kukuli korupcijas apkarotājam, un prokuroram, kas pieņēmis 10 000 ASV dolāru. Ņemot vērā kukuļošanas nodarīto lielo kaitējumu, nosacīts sods šajās lietās nešķiet efektīvs, samērīgs un atturošs, kā prasa Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas 19. pants.


Nespēja apkarot politisko korupciju

Latvijā ir aizmetņi nozīmīgu politiskās korupcijas lietu izmeklēšanā. Piemēram, kriminālvajāšana sākta pret 10 personām tā sauktajā digitālās televīzijas ieviešanas lietā, ko mēdz saistīt ar dažu no Latvijas politikā visietekmīgāko personu interesēm. Ģenerālprokuratūra ar tiesiskās palīdzības lūgumu palīdzību mēģina šķetināt, iespējams, vēl vienu politiskās korupcijas lietu. Tomēr galu galā ir pienācis 2006. gads, un patiesi apjomīgas valsts sagrābšanas lietas tiesās aizvien nav redzētas.


KNAB kā vientuļais cīnītājs

Nespēju korupcijas novēršanai mobilizēt citas valsts institūcijas apliecina daudzu iestāžu nevarēšana vai nevēlēšanās izstrādāt kvalitatīvus pretkorupcijas pasākumu plānus[1] un fakts, ka bez KNAB tikai četras valsts iestādes pieprasījušas papildu līdzekļus pretkorupcijas pasākumu ieviešanai 2006. gadā. KNAB kā gandrīz vientuļā cīnītāja lomu pastiprina arī ietekmīgu institūciju pretošanās, kad birojs nāk klajā ar ierosinājumiem, kas korumpantu dzīvi apgrūtinātu, piemēram, priekšlikumu par iedzīvotāju vispārēju ienākumu un mantiskā stāvokļa kontroli, likumprojektu, kas ieviestu kārtību valsts un pašvaldību mantas iznomāšanā.

Tomēr Korupcijas °C ne tikai lūkojas pagātnē, bet arī analizē pretkorupcijas perspektīvos uzdevumus. Šajā gadījumā tā ir nepieciešamība Latvijā kontrolēt iedzīvotāju mantiskā stāvokļa izmaiņas un politiskos interešu konfliktus, kur amatpersonu oficiālās intereses saduras ar viņu politisko partiju interesēm. Abi ir svarīgi jautājumi, jo skar ne tikai cīņu pret korupciju šaurā nozīmē, bet arī to, cik vispār leģitīma iedzīvotāju skatījumā būs Latvijas politiskā sistēma.

Piemēram, efektīva mantiskā stāvokļa kontrole kopā ar saprātīgu nodokļu sistēmu varētu panākt to, ka daļa bagāto ļaužu, kas līdz šim veiksmīgi izvairījušies no nodokļu maksāšanas, būtu spiesti lielāku daļu savas mantības atvēlēt sabiedrībai, kurā viņi dzīvo. Arī šis jautājums ir saistīts ar korupciju. Ir visai ticama hipotēze, ka sabiedrībās ar pārmērīgu nevienlīdzību, neizdevīgākajā stāvoklī esošie sliecas politisko sistēmu uzskatīt par netaisnīgu, neleģitīmu un pārāk labvēlīgu bagātajiem. Šāda nepatika pret politisko sistēmu stiprina arī korupcijas uztveri[2]. Turklāt šī uztvere var pat nebalstīties zināšanās par konkrētām kukuļošanas vai amata ļaunprātīgas izmantošanas afērām. Un, ja korupciju skaidro vispārīgi – kā kaut kā samaitāšanu[3], tad šī uztvere nav bez pamata.

____________________________________

[1] Sk. arī Austere, L. Ezītis miglā jeb Iestāžu pretkorupcijas plāni.

[2] Sk. You, Jong-Sung un Sanjeev Khargram. A Comparative Study of Inequality and Corruption. American Sociological Review, 2005, Vol. 70.

[3] Latīniski corrumpere – bojāt, samaitāt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 07.03.2006 06:47
Korupcija tas ir tāāds briesmīgs zvērs,ar kuru nezkāpēc netiekam galā:)Nu neiet tā lieta,bet vai bargāki sodi, tas ir risinājums?Tāds piedāvājums ir tik daudz dzirdēts.Par samērīgumu var runāt-bet vai Jūs tiešām ticat,ka šis nosacītais sods par 45 000 Ls kukuļdošanu aptieku īpašniekam nāca bez kukuļa palīdzības?Nu nezz... Varbūt ir jēga runāt par koruptīvu sistēmu un tās elementiem-korumpētām struktūrām,organizēto noziedzību,tās saskarsmi ar dažādām valsts struktūrām,analizēt shēmas utt.Atceros KNAB vadītāja izvēles procesu,daudziem likās-nu tik ies vaļā. ķers tos korumpantus un ar stingru roku,grūdīs to aiz restēm.Tā nenotika.Un vēl nav zināms,vai tas,ka tā nenotika ir tas pats ļaunākais.Ir nevien vien lieta,kur vidēja līmeņa korupcijas gadījumus KNAB ir atklājis,pārtraucis koruptīvās shēmas,bet pati korupcijas sistēma palikusi neskarta.Kā mums gāja ar korupcijas apkarošanu politiskajā līmenī,piemēram ar E.Repšes un K.Kariņa stingro pretkorupcijas līniju?Nu tā arī beidzās..Izrādijās ,ka E.Repšes dzīves stils nekādineatbilst viņa legālajiem ienākumiem,(visu laiku tak valsts darbā vien strādājis),tur vēl intriganti ap viņa nekustamo īpašumu lietām šūmējas...nē ok tāds pats kā citi:)Ar Kariņa kungu laikam ir vēl jautrāk.Atminos pagāšgad Krievija(vēstnieka un prezidenta palīga personā) izteica Latvijas pusei skaidrus un nepieklājīgus piedāvājumus attiecībā uz Latvijas lielajiem uzņēmumiem.Diezgan interesanti bija vērot dažadas aktivitātes ap "Latvijas Kuģniecību" ,"Vencpils Naftu"...Lemberga kungam laikam jautri gāja:) Jā,nesaprotamas man bija cienītā ekonomikas ministra aktivitātes. Biedri,vai mēs tā tiksim galā ar korupciju,ja tā teikt mūsu antikorupcijasfrontes stiprākie vīri tā padodas? Varbūt Putņa kungs no "Delnas" ar zobinu nocirtīs korupcijas pūķim galvu?Bet izskatās,ka viņam ir citas aizraušanās- viņš pamatā ņemās ar Lemberga kungu Vencpilī un Ūdres kundzi tepat Rīgā.Skaista sieviete,to nevar noliegt.Bet ko viņš tādu ieraudzijis Lembergā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juzo1 28.02.2006 22:45
Autors diezgan maigi izsakās par tiesu spriedumiem attiecībā uz korumpētām personām. Tiesa neizprot, ka ar saviem maigiem spriedumiem veicina korupcijas uzplaukumu Latvijā, jo valsts amatpersonas, ierēdņi, arī tiesneši un prokurori, kā arī vispār valsts iedzīvotāji, redzot tik maigus spriedumus un zinot, ka bez kukuļošanas neko nevar panākt, turpmāk arvien vairāk un vairāk dos kukuļus, bet citi savukārt šos kukuļus ņems. To var just par lasot komentārus par tiesu spriedumiem un pat var lasīt pateicības (anonīmas) tiesai no korumpantiem par mīkstiem sodiem. Šāda ņirgāšanās liecina, ka Latvijas tiesas un tiesu sistēma nav spējīga veiksmīgi nosodīt korupciju un vainīgās personas.

Šāda tiesas nespējība nosodīt korupciju un korupcijā iesaistītas personas liecina par tienešu un prokuroru zemu izpratni, kas tas korupcija vispār ir un cik bīstama tā ir katram indivīdam un visai valstij kopumā.

1.Katram indivīdam korupcija apdraud ne tikai ekonomiski, jo ir jāmaksā kukuļi, ir krietni vairāk jāmaksā par produktu, par pakalpojumu, kurš vēl ir zemākas kvalitātes, bet tiek apdraudēta katra indivīda veselība un pat dzīvība.

2.Korupcija apdraud valsts ekonomisko un politisko neatkarību, jo kukuļņēmēji un citas tajā noziegumā iesaistītās personas savu labumu dēļ gatavi uz visu ko, jo ņemot kukuli tā iekļūst kukuļdevēja tīklos un ir spiesta turpmāk ne tikai veikt kaut kādas nelikumīgas darbības kukuļdevēja interesēs, bet faktiski kļūst par šī kukuļdevēja vai starpnieka aģentu. Tātad kļūst par Latvijas valsts nodevēju. Tas jau apdraud gan katra indivīda neatkarību un brīvību, veselību un dzīvību, gan visas valsts neatkarību un tās tautas veselību un dzīvību.

3. Nodevība ir visbīstamākais noziegums visā pasaulē. Nodevēju dēl tūkstošiem un pat miljoniem cilvēku iet bojā, jo nodevēji naudas dēļ gatavi pārdot slepenu informāciju, gatavi pakļaut briesmām tautiešus, gatavi izpildīt visādas neģēlības lai tikai gūtu labumus sev. Esmu pārliecināts, ka kukuļņēmēji un korumpanti gatavi pat savus draugus un tuviniekus nodot, lai iegūtu sev labumus. Viņi gatavi pat uz slepkavību, ja viņiem draud apcietinājums.

Tāpēc uzskatu, ka tikai ļoti bargi sodi varētu kaut cik ierobežot un nākotnē samazināt korupciju Latvijā. Pagaidām izskatās, ka Latvijas valdība un Saeimas deputāti nav gatavi un pat negrib apkarot korupciju.

Liela nozīme ir masu saziņas līdzekļiem, kuriem vajadzētu pakļaut mīkstos tiesas spriedumus nežēlīgai kritikai. Bet tas diemžēl nenotiek, kas liecina par preses, TV un radio ietekmēšanu no korumpētām personām.

Saistītie raksti
Citi autora darbi