Publiskos pētījumu par Latvijas dalības Eiropas Savienībā desmitgadi

Pētījuma dati tiks publiskoti diskusijā 6.maijā plkst. 15:00-18:00 ES mājā – Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā. Diskusijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti un kandidāti, Eiropas lietu eksperti, NVO pārstāvji, kā arī citi pilsoniski aktīvi cilvēki. Pasākumā, izmantojot balsošanas ierīces, tiks iegūti dalībnieku viedokļi par 10 jomās notikušajām izmaiņām un to iemesliem, īpaši vērtējot, cik būtiska un kāda bijusi ES dalības ietekme.

Iesaki citiem:

Otrdien, 6.maijā, tiks publiskots pētījums par Latvijas dalības Eiropas Savienībā desmitgadi. Pētījumā analizētas Latvijā notikušās izmaiņas 10 sabiedrības attīstībai nozīmīgās jomās - labklājībā, darba tirgū un uzņēmējdarbībā, izglītībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, vidē un enerģētikā, veselībā, migrācijā un integrācijā, iekšējā drošībā, pārvaldībā, kā arī ārpolitikā.

Pētījumā secināts, ka kopš 2004.gada Latvija ir kļuvusi ievērojami drošāka un labklājīgāka. Piemēram, slepkavību skaits sarucis vairāk nekā divas reizes, reālā darba samaksa pieaugusi par 45%. Uzlabojusies gaisa kvalitāte, samazinājies siltumenerģijas patēriņš, un daudz vairāk saimniecībās tiek strādāts ‘zaļi’. Latvijas iedzīvotāji caurmērā dzīvo par dažiem gadiem ilgāk. Vairāk cilvēku tic saviem spēkiem ietekmēt lēmumus, lepojas vai izjūt piederību Eiropas identitātei. Mazāk cilvēku dod kukuļus ceļu policijai (59% 2005.gadā un 29% 2012.gadā).

Pētījumā identificētas arī vairākas problēmas. Lai gan mazāk kļuvis cilvēku, kas nevar atļauties medicīnas pakalpojumus, viņu skaits joprojām ir daudz par augstu – aptuveni 10 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā vidēji citur ES. Joprojām esam ļoti sociāli noslāņojusies sabiedrība, ar dziļu ienākumu plaisu starp turīgajiem un trūcīgajiem.

Īpaši skaudri redzamas pretrunas arī zināšanās balstītajos sektoros. No vienas puses Latvijā ir ievērojami vairāk cilvēku ar angļu valodas zināšanām un ar augstāko izglītību (16.7% 2004.gadā un 27% 2013.gadā). Tāpat mazāk jauniešu pamet skolas un ātros tempos pēc krīzes aug eksports. Taču tajā pat laikā mūsu uzņēmumi retāk nekā pirms 10 gadiem pelna ar inovācijām, zinātnē investējam maz, un tālākizglītībai visa mūža garumā šobrīd pievēršas mazāk pieaugušo nekā tas bija 2004.gadā (attiecīgi 8.4% un 6.5%).

Pētījumu sagatavojuši Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieki, kā arī Baltijas Starptautiskās Ekonomikas Politikas Studiju Centra, Latvijas Ārpolitikas institūta, Austrumeiropas politikas pētījumu centra, Zemnieku Saeimas, Zaļās Brīvības, Pacientu ombuda un individuāli eksperti.

Pētījuma dati tiks publiskoti diskusijā 6.maijā plkst. 15:00-18:00 ES mājā – Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā. Diskusijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti un kandidāti, Eiropas lietu eksperti, NVO pārstāvji, kā arī citi pilsoniski aktīvi cilvēki. Pasākumā, izmantojot balsošanas ierīces, tiks iegūti dalībnieku viedokļi par 10 jomās notikušajām izmaiņām un to iemesliem, īpaši vērtējot, cik būtiska un kāda bijusi ES dalības ietekme.

Pasākumu rīko PROVIDUS sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Eiropas Parlamenta informācijas biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Publikāciju finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem.

Plašāka informācija: Dace Akule, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore, dace.akule@providus.lv, 67039251

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!