Atslēgvārdi:

Publiska domāšana par Loskutova atbildību 2

Pagājušā nedēļa korupcijas apkarošanas/partiju finanšu kontroles jomā bija līdzīga murgam.

Iesaki citiem:

KNAB ceturtdienas absolūti nesavlaicīgais paziņojums (ja paziņojums būtu nācis kaut vai vēl nedēļu iepriekš vai pat nedēļu vēlāk, KNABs neizskatītos tik muļķīgi + paziņojuma rezonanse būtu lielāka) par miljona piedziņu no Tautas partijas un bezspēcīgā (par to vēlāk atsevišķi!) konstatēšana, ka LPP/LC no soda ir izvairījusies, man vairs neļāva distancēti spriest par to, kas bija noticis dažas dienas iepriekš, – proti, naudas piesavināšanās skandāls KNABā. Tāpēc šodien, saprotot, ka manu racionālo domāšanu gandrīz pilnībā ir apslāpējušas emocijas, es vēlos pati priekš sevis saprast, kas ir/kas nav noticis un kam par to jāatbild. Tādēļ lūdzu uztvert manu blogu par publisku domāšanas procesu – tas tāds arī ir.

Sākumā viena atruna:

Es joprojām uzskatu, ka Aleksejs Loskutovs ir bijis un joprojām ir kopumā ļoti labs KNAB priekšnieks. Tas, protams, ir subjektīvs vērtējums, kuru es balstu četros novērojumos: (1) KNAB darbībai ir labi rezultāti korupcijas apkarošanā; (2) Loskutova spēja pilnīgi norobežoties no viņa iecēlāju (sevišķi Šķēles un Lemberga) vēlmēm par neko nedarošu KNAB priekšnieku; (3) Loskutova kā amatpersonas drosme paust savu pilsonisko pozīciju pat tad, ja sanāk publiski oponēt ļoti augstām un ietekmīgām politiskām amatpersonām; (4) KNAB dažreiz donkihotiskā cīnīšanās par svarīgiem jautājumiem milzīga un dažbrīd klaji pazemojoša politiska pretspiediena apstākļos. Visas šīs lietas vismaz manā uztverē ir ļoti cieši saistītas ar pašreizējā KNAB vadītāja personību – tādēļ es uzskatu, ka korupcijas apkarošanas jomā Loskutova varbūtējā aiziešana būs liels zaudējums.

Neizbēgami, ka šis vērtējums kaut kādā mērā ietekmē manu pašreizējās situācijas uztveri, taču ne tik daudz, lai es nespētu atzīt, ka var būt tādi apstākļi, kad Loskutovam amats būtu jāpamet.

Tas, ko es gribu, sākot rakstīt šo blogu, saprast - vai tas brīdis ir pienācis.


Cita situācija nekā pagājušajā gadā

Šobrīd es nesaskatu tiešas paralēles starp šī gada atklājumiem un pagājušā gada notikumiem – nodarījums ir savādāks, turklāt šobrīd ir daudz vairāk ko pārmest KNĀB un daudz mazāk - politiķiem:


(1) Pagājušajā gadā KNABam tika pārmesta nepareizi veikta operatīvu līdzekļu uzskaites grāmatvedība. Šobrīd ir runa par noziegumu saistībā ar pierādījumu glabāšanu;

(2) Pagājušajā gadā KNAB nepareizi vestajai grāmatvedība nebija reālu mantisku seku. Šogad ir pazuduši desmitiem tūkstoši latu;

(3) Pagājušajā gadā premjerministrs Kalvītis izmantoja salīdzinoši sīku ieganstu, lai sev raksturīgā stilā izrēķinotos ar nevēlamu amatpersonu. Šogad premjers Godmanis vismaz šķietami visu ir atstājis ģenerālprokurora rokās.

(4) Pagājušajā gadā Kalvītis savā vēlmē atbrīvoties no Loskutova pieļāva veselu virkni likumu pārkāpumu; šogad tā nav.


Neskaidrības par notikušā apstākļiem

Vērtējot kāda atbildību, svarīgi, lai ir skaidrība par svarīgajiem notikušā apstākļiem. Pieņemot, ka ne pats Loskutovs guva labumu no piesavināšanās shēmas KNABā, jautājums par priekšnieka atbildību ir sarežģīts.

Šobrīd man trūkst ļoti daudz informācijas – gan par konkrēto notikumu, gan par dažiem ar to cieši saistītiem, taču plašākiem jautājumiem.

Trūkstošā informācija par konkrēto notikumu:
1) Kā tika atklāts naudas zudums – vai tas tika atklāts regulārā/ārkārtas pārbaudē, vai šo pārbaudi iniciēja pats KNAB?

2) Vai KNAB vadība, uzzinot par naudas zudumu, nekavējoties informēja prokuratūru vai arī mēģināja situāciju “glābt”?

3) Vai KNABā bija izveidoti kādi preventīvi kontroles mehānismi šādām iespējām – piemēram, vai naudas piesavināšanās iespēja tika izvērtēts kā viens no korupcijas riskiem? Vai tika veiktas jebkādas pārbaudes?

4) Cik ātri pēc tam, kad KNAB vadība uzzināja par notikušo, tika pieņemts lēmums atstādināt aizdomās turamās amatpersonas?

5) Kādi bija noziegumā iesaistīto amatpersonu amati (kas ļautu saprast, vai tur bija/nebija vienošanās starp uzraugu un uzraugāmo, kas šāda veida mainācijas ar finanšu līdzekļiem var padarīt “ārējām” acīm gandrīz nepamanāmas)?

6) vai ir/nav pārkāpti pierādījumu iegūšanas (dokumentēšanas)/glabāšanas normatīvi? Ja ir, cik ilgstoši?

7) Vai naudas piesavināšanās gadījums bija atsevišķs fakts vai jau “sistēma”?

8) Vai KNAB vadībai līdz attiecīgajam gadījumam bija pienākuši kādi signāli (piemēram, sūdzības) par līdzīgu rīcību? Ja jā, kāda bija uz tiem reakcija?

9) Kā kontrole pār šādiem naudas līdzekļiem notiek citās iestādēs? Cik lielā mērā KNAB sistēma atšķīrās no citiem? Ja atšķīrās būtiski, tad kādēļ?



Trūkstošā informācija par notikušā kontekstu:

1) Cik liela ir šī nozieguma saistība ar pagājušā gada rudens notikumiem – vai KNAB operatīvajiem līdzekļiem un pierādījumiem ir viena vai atšķirīgas grāmatvedības; vai to uzskaiti veda vienas personas? Proti, cik reālistiski būtu bijis no KNAB sagaidīt, sakārtojot savu operatīvo līdzekļu uzskaiti, iedomāties arī par šiem glabāšanā esošiem līdzekļiem?

2) Kādas ir Loskutova kontroles iespējas attiecībā uz KNAB nodaļu darbiniekiem – vai tiek veikta kāda kontrole? Ja tā nav pietiekama (salīdzinot ar līdzīgām iestādēm), tad kādēļ, - vai kontroles mehānismi ir vāji vai nav vispār izveidoti?

3) Viena no atstādinātajiem darbiniekiem ir persona, kas vēl nesen bija nonākusi sabiedrības uzmanības centrā dēļ braukšanas dzērumā, – vai viņas uzvedības tiesiskums/ētiskums KNABā jebkā tika vērtēts? Protams, nekādas tiešas sakarības šeit nav, taču tas varēja būt brīdinājuma signāls iestādes vadībai, ka ne viss ir kārtībā ar darbinieces integritāti;

4) Kā vispār KNAB vadība reaģē uz sūdzībām vai ziņām presē par saviem darbiniekiem – piemēram, vai tiek kaut kā izvērtētas ziņas, kas liecina, ka daži KNAB darbinieki dzīvo “pāri saviem līdzekļiem”? Vai arī, gluži pretēji, amatpersona, sākot KNAB strādāt, iekļūst KNABa “blind spot” un no korupcijas skatpunkta tās rīcība netiek vērtēta ?

5) Cik atbildīgi pats KNABs ir izvērtējis savus korupcijas/mantas izšķērdēšanas/piesavināšanās riskus (ņemot vērā, ka KNABu neviens korupcijas jomā neuzrauga)?



Par atbildību

Nezinot atbildes uz šiem jautājumiem, ir ļoti grūti izvērtēt Loskutova atbildību par notikušo noziegumu. Atbildības smagumam būtu jāatšķiras atkarībā no tā, vai un cik lielā mērā Loskutovu vainot par nepilnīgu darbinieku/likumu ievērošanas uzraudzību birojā; par efektīvas kontroles sistēmas neizveidošanu; par savlaicīgu risku nepamanīšanu.

Es piekrītu, ka no KNAB būtu jāprasa vairāk nekā no kādas parastas pārvaldes iestādes, taču no KNAB nevar sagaidīt būt vienīgai baltajai saliņai vispārējās sliktas pārvaldes tradīciju jūrā. KNAB vadībai būtu taisnīgi uzstādīt augstākas, bet ne nerālas prasības – jo neviens nav spējīgs prognozēt un efektīvi novērst visas nebūšanas, kas iestādē teorētiski var notikt. Tādēļ tas ir jautājums ne tikai par savlaicīgu iespējamo noziegumu prevenciju, bet arī par adekvātu iestādes vadītāja reakciju situācijā, ja noziegums tomēr ir noticis.

Labākais scenārijs

Šobrīd par labu Loskutovam liecina KNAB rīcība, konstatējot pārkāpumu (lai gan es neesmu pārliecināta, ka viss tiešām ir tik “balti un pūkaini” kā izskatās, – vēl līdz galam neapstiprinātie fakti vai argumenti, kuru vienīgais avots ir pats KNABs, ir iezīmēti slīpsvītrā):

(1) KNAB paši atklāja notikušo noziegumu (nebija jāgaida uz Valsts kontroles atzinumu vai tiesas ierosinātu izmeklēšanu);

(2) KNAB paši paziņoja prokuratūrai par notikušo noziegumu;

(3) KNAB vadība nemēģināja notikušā apstākļus slēpt līdz brīdim, kad tos slēpt vairs nebūtu iespējams;

(4) Loskutovs pats nav guvis labumu no šīs noziedzīgās shēmas;

(5) Noziedzīgā shēma nav īstenota ar KNAB vadības klusējošu piekrišanu;

(6) KNAB atbildīgie (vai visi?) darbinieki tika nekavējoties (?) atstādināti;

(7) Loskutovs ir publiski atzinis arī savu vainu un atbildību notikošajā noziegumā – proti, ka kontrole varēja būt efektīvāka;

(8) Gatavība uzlabot kontroles mehānismus.


Ja apstiprinātos, ka visi šie punkti atbilst patiesībai + nebūtu kādu šobrīd nezināmu apstākļu, tad, manuprāt, šis nav tas gadījums, kam būtu jābeidzas ar KNAB priekšnieka atstādināšanu. Galu galā šāda rīcība JAU nozīmētu izdarīt daudz vairāk, nekā tas ir līdzīgās situācijās Latvijas publiskās pārvaldes praksē ierasts. Tomēr ir daži apstākļi, kas pat pie šī “labākā scenārija” nav savietojami ar KNAB priekšnieka palikšanu amatā.



Kad Loskutovam būtu jāiet prom

Šie apstākļi, manuprāt, ir šādi:

(1) Ja Loskutovs nav reaģējis/nepietiekami reaģējis uz iepriekš ienākušiem signāliem (sūdzībām vai citādi) par šāda veida “darījumiem” KNABā;

(2) Ja KNAB vadība pēc notikušā nav teikusi taisnību par kādu svarīgu notikušā aspektu;

(3) Ja KNAB acīmredzami nebija izdarījis to, ko KNABs pats līdzīgās situācijās (relevantajos aspektos līdzīgās) prasa darīt citām iestādēm un tur ir iestādes vadītāja vaina.


Kas ir vērtētāji?

Atšķirībā no pagājušā gada rudens, šobrīd vienīgie, kas nodarbojas ar faktu noskaidrošanu, ir prokuratūra. Varbūt, ka tas arī pareizi, taču pārbaude tiek veikta uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, kas, iespējams, neļaus atbildēt uz visiem šajā situācijā svarīgajiem jautājumiem – it sevišķi par notikušā kontekstu. Diemžēl, KNABam atrodoties MK pārraudzībā, citu, nepolizētu pārbaudes veidu nav.

  • Kalvīša 3 gadu valdīšanas paradumi šobrīd izsauc alerģiju pret jebkādām premjera rosinātām disciplinārajiem izmeklēšanām – nav garantijas, ka tās vēl šobrīd nekalpo par politiskās izrēķināšanās ieroci;

  • Arī paralamentāro izmeklēšanu kā faktu konstatēšanas veidu valdošās koalīcijas deputāti ir pašrocīgi degradējuši līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav izmantojams svarīgu jautājumu noskaidrošanai;

  • Vienīgais atlikušais veids: no jauna rosināt veidot komisiju, kas izvērtēs KNAB priekšnieka neatbilstību amatam, kas, manuprāt, šajā situācijā, kad ir tik daudz neskaidrību par notikušā apstākļiem, ir daudz par agru.



Tādēļ, manuprāt, šobrīd pareizais modelis būtu prokuratūrai pēc iespējas ātrāk noskaidrot notikušā apstākļus, vismaz tos, par kuriem prokurors ir tiesīgs interesēties konkrētā nozieguma sakarā. Atkarībā no pārbaudes rezultāta ģenerālprokuroram tomēr, pat ja viņam nav tāda pienākuma, būtu sabiedrībai jāatklāj notikušā relevantie apstākļi, kā arī būtu jāsniedz savs vērtējums, vai, viņaprāt, KNAB priekšnieka atbildība par notikušo ir tāda, kas ir savietojama ar Loskutova atrašanos šajā amatā vai tomēr nē.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 26.04.2008 13:42
Gribēju pajautāt Tev - "cik reālas ir Latvijā iespējas ieviest grozījumus likumos, kas aizliedz pašvaldību deputātiem, Saeimas deputātiem un ministriem savā ievēlētajā termiņā, būt/kļūt investoriem un uzņēmējiem?".

Manuprāt tas būtiski samazinās korupciju nākotnē, jo novērsīs lielu daļu korupciju jau pašā saknē.

Turklāt šiem grozījumiem izskatās, ka būs liels tautas atbalsts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

user 26.04.2008 13:35
Par to, ka KNAB vadītājām melu gadījumā ir jāaiziet, es piekrītu. Es ne gluži gribu piekrist par sūdzībām par KNAB darbību. Es kā parasts pilsonis ari varu tagad pateikt - lūk es Loskutovam rakstīju vēstuli, sūdzējos, bet viņš mani ignorēja. Tas taču vēl (cerams) nepierādīs faktu, ka sūdzība patiešām bijusi.
Problēma faktu noskaidrošanu komisijai būs ar to, ka tur pārāk daudz valsts noslēpumi, kurus nedrīks izpaust kuram katram.

Tavs teiktais kopumā šķiet ok. Un tomēr 100% vadīties pēc šiem nosacījumiem būtu neprāts, jo pastāv iespēja, ka kādu no svarīgākajiem apstākļiem esi aizmirsusi uzskaitīt.

Laiks rādīs savu.

Citi autora darbi