Raksts

PROVIDUS viedoklis par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projektu


Datums:
07. marts, 2021


Autori

Providus


2021.gada 8.martā Finanšu ministrijai aizsūtītais viedoklis.

PROVIDUS viedoklis par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projektu

Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vārdā vēlos padalīties ar dažiem novērojumiem par Latvijas plāna projektu ES Atveseļošanās un noturības mehānismam.
Saprotot, ka plāna izstrāde ir ministriju virzīts process, vienlaikus man šķiet svarīgi norādīt uz svarīgām problēmām, kuras šādā procesā izstrādāts process (nevienam neturot rūpi par “lielo bildi”) nespēj pat pamanīt, kur nu vēl risināt.

Sadaļā “Veselība”
Viena no Latvijas veselības sistēmas fundamentālajām problēmām, ko pašreizējais plāna projekts nerisina: veselības pakalpojumu zemā kvalitāte. Par spīti investīcijām dārgā aparatūrā un daudzās reģionālajās slimnīcās, veselības kvalitāte Latvijā ir zema – par to liecina gan Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgumi, gan arī rezultāti, ar nopietnu diagnozi nonākot slimnīcā .
Nonākot kādā no Latvijas slimnīcām, pacienta dzīvība un veselība tiek pakļauta loterijai – rezultātu lielā mērā noteiks, vai šī ir Rīgas slimnīca vai reģionu slimnīcu, ārstu tā brīža pieejamība, noslodze un attieksme. Joprojām liela problēma Latvijas medicīnā ir aplokšņu maksājumi medicīnas personālam, kā arī garās rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem – tas padara medicīnu nepieejamu mazāk turīgajām sabiedrības grupām. Pēdējos gados Latvijas veselības sistēmā ir ienākuši ļoti lieli līdzekļi medicīniskā personāla algām, bet joprojām nedarbojas sistēma, kurai būtu jāsniedz sabiedrībai pārliecība, ka veselības aprūpes pakalpojumi būs kvalitatīvi.
Par ko vajadzēja būt reformām šajā jomā?
•Institucionāla reforma/pārveidojumi tām iestādēm, kurām šobrīd uzdota veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzraudzība,
•ātra un efektīva pacientu sūdzību saņemšanas un izskatīšanas sistēma,
•finansiāls un apmācību atbalsts tam, lai veidotos un nostiprinātos pacientu tiesību sabiedriskās organizācijas.

Sadaļā “Nevienlīdzības mazināšana”

Latvijas nevienlīdzības mazināšanas politikas fundamentālā problēma: lieli vārdi, mazi darbi. Jaunajā Nacionālās Attīstības plānā Latvija ir apņēmusies būtiski samazināt nevienlīdzības (Džini) indeksu, vienlaikus nepiedāvājot reālistisku plānu par to, kā šos ambiciozos rādītājus sasniegt. Skaidrs, ka šim nolūkam būs nepieciešama nodokļu reforma. Latvijas nodokļu reformas sākas un beidzas ar vienu atzinumu: lai segtu sociālās vajadzības, vajadzētu celt nodokļus (pārliekot slogu no darbaspēka uz citiem nodokļu veidiem), taču to nav iespējams sakarīgi izdarīt tādēļ, ka pret OECD, Eiropas Komisijas un citu starptautisko ekspertu ieteikumiem nostājas ietekmīgi pašmāju lobiji, kuri caur PR kampaņām un citiem paņēmieniem panāk, ka viņus šīs nodokļu reformas neskar. Rezultātā nodokļi tiek palielināti tām grupām, kuras vispār neatrodas pie pārrunu galda, jo tās ir vāji organizētas (piemēram, pašnodarbinātie), vai arī nodokļu atvieglojumi tiek samazinātas tām grupām, uz kuru rēķina visvieglāk to iespējams izdarīt (piemēram, NVO).
Par ko vajadzēja būt reformām šajā jomā?
•Pamatīga nodokļu, nodokļu atvieglojumu revīzija, modelējot to ietekmi ne tikai uz finanšu rādītājiem, bet arī uz nevienlīdzības mazināšanu un sociālo drošību.
•Tāpat tas nozīmētu dialogā par nodokļu un nevienlīdzības jautājumiem apzināti iesaistot un stiprinot arī tās grupas, kurām līdz šim nav bijis spēcīgs, organizēts lobijs. Lai to panāktu, vajadzētu pārskatīt pašreizējo sociālo dialogu (paplašinot ar tām grupām, kuras nav tradicionālajās nodarbinātības attiecībās), atbalstīt jaunu, spēcīgu sociālās jomas NVO veidošanos (kuras pārstāvētu līdz šim maz pārstāvētās grupas) un izveidot pilsoniskā dialoga platformu, kas ļautu gan sociālās jomas, gan citu nozaru reformu plānošanā iesaistīt šo jomu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī attiecīgo jomu ekspertus.
•Būtu nepieciešamas arī apjomīgas skaidrojošas kampaņas sabiedrībai par to, kādēļ ir svarīgi mazināt nevienlīdzību un kādēļ šie centieni nav atraujami no nodokļu reformas.

Sadaļa “Klimats un transports”

Aktivitātes, kas iekļautas plāna melnrakstā, liecina, ka Latvija arī turpmāk vēlas būt starp tām valstīm, kas dara minimālo iespējamo tam, lai reaģētu uz klimata pārmaiņām. Proti, tiek piedāvāti tikai “nesāpīgie, patīkamie” paņēmieni, kas neprasa no Latvijas sabiedrības nekādus upurus. Bet planētas sargāšana prasa ne tikai entuziastisku pāreju uz mūsdienīgākām tehnoloģijām vai arī apstākļu spiestu piemērošanos jau notiekošajām klimata pārmaiņām, bet arī upurus: stingrākus ierobežojumus, ar piesārņojumu saistīto nodokļu paaugstināšanu, noteikta dzīves stila mākslīgu sadārdzināšanu.
Par ko vajadzēja būt reformai? Nevienā sabiedrībā šādi upuri nebūs populāri, ja tie nebūs labi pamatoti un ja nenotiks apzināts darbs ar sabiedrību, lai skaidrotu, kādēļ jāglābj klimats. Dažādas valstis šo savu valstu gatavību upurēt līdzšinējo dzīves stilu par labu planētai risina savādāk. Piemēram, Francija to risināja, pēc nejaušības principa 2019.gadā atlasot 150 sabiedrību reprezentējošus cilvēkus, un liekot viņiem 9 mēnešus regulārās tikšanās iedziļināties klimata problēmās un nākt klajā ar saviem ieteikumiem. Viņi šo uzdevumu paveica – šobrīd liela daļa no viņu priekšlikumiem jau ir iestrādāti Francijas likumos. Šis process nebija lēts (šiem cilvēkiem bija jāatlīdzina viņu darbs, jāmaksā bija arī par klimata un citu jomu ekspertu konsultācijām un procesa vadību), bet daudz dārgāk un neefektīvāk Francijas valdībai būtu bijis vienatnē iet pret dažādu industriju lobijiem.
•Vajadzīgs izveidot ambiciozu, ar sabiedrību palīdzību izstrādātu klimata stratēģiju;
•Vajadzīgs atbalsts medijiem un NVO, kas strādā ar klimata tēmām.

Sadaļā “Digitalizācija”

Latvijas digitālo pakalpojumu fundamentālā problēmā: pārāk bieži valsts pasūtītās e-sistēmas izrādās nesamērīgi dārgas to izbūves stadijā, tikpat nesamērīgi dārgas attiecībā uz atjaunojumu uzstādīšanu, neērtas lietošanai, nekvalitatīvi uzbūvētas, savstarpēji grūti savietojamas.
Par ko vajadzēja būt reformai?
•ES līdzekļi sniedz iespēju pilnīgi nomainīt e-lietu pārvaldības modeli, pat izveidot šim jautājumam speciāli izveidotu ministriju (vai task-force ar valsts pārvaldē neraksturīgi augstām algām), kurai būtu pietiekami daudz resursu, lai vismaz dažus gadus rūpētos, lai šādas problēmas nerastos un palīdzētu atrisināt nejēdzības ar jau izstrādātajām sistēmām.
•ES līdzekļi sniedz iespēji arī Latvijā pēc Igaunijas parauga uzbūvēt Reģistru un IT sistēmu aģentūru, kas turētu pie sevis visus lielos reģistrus un rūpētos par to savstarpējo savietojamību https://www.rik.ee/en/agency

Sadaļā “Ekonomikas transformācija”

Latvijas dažādu veida transformāciju fundamentālā problēma: cerība, ka šīs transformācijas nāks ar ļoti zemām investīcijām zinātnē. Tā vietā plāns runā tikai par augstskolu pārvaldības reformu un komercializējamo R&D, ES naudai aizstājot zemo Latvijas uzņēmēju finansējumu savu uzņēmumu attīstībai (kas tad noticis ar uzņēmumu reinvestēto peļņu, ar kuru tika pamatota iepriekšējā nodokļu reforma?)

Par ko vajadzēja būt reformai?
•Mehānismu atrašana tam, lai motivētu uzņēmējus pašiem ieguldīt lielākus līdzekļus savu uzņēmumu R&D,
•Izveidot pārdomātu zinātnes atbalsta sistēmu, lai Latvijā varētu attīstīties arī tāda zinātne, kuras komercializējamības potenciāls ir tālākas nākotnes jautājums,
•Kā atbalstīt zinātnes komunikāciju – gan ar sabiedrību (lai vairāk jauniešiem būtu motivācija kļūt par zinātniekiem), gan ar uzņēmējiem, gan ar lēmumu pieņēmējiem (institucionalizēta pielietojamās zinātnes atziņu iestrāde jaunu politiku plānošanā un iepriekšējo politiku novērtēšanā).

Sadaļa “Likuma vara”

Latvijā likuma vara ir hroniska problēma, par ko liecina arī ļoti zemais šajā plānā šai jomai atveltītais finansējums. Komentējot plāna projekta saturu:
1) Nevienas iestādes pārvietošana no vienas teritorijas uz citu vai neviena ekselences centra izveide ne īstermiņā, ne ilgtermiņā nedotu tādu atdevi kā salīdzinoši daudz lētākās investīcijas pētnieciskajā žurnālistikā un pilsoniskās kontroles projektos un organizācijās, kuri nodrošinātu sabiedrības kontroli par valsts resursu godprātīgu izmantošanu, nodokļu nomaksu, atturēšanos no finansiāli aizdomīgām darbībām. Latvijā cīņa pret balto apkaklīšu noziegumiem nav vāja tāpēc, ka iestādes izvietotas nepareizajās ēkās vai nav sakoncentrētas vienā, bet gan tādēļ, ka neizdodas piesaistīt/veidot augstas klases izmeklētājus (atalgojuma jautājums) un tādēļ, ka Latvijā nav pietiekami daudz pētniecisko žurnālistu un sabiedrisko organizāciju, kuriem būtu pietiekamas zināšanas un resursi, lai nodrošinātu sabiedrības kontroli, kā arī lai tās spētu sabiedrības interesēs neatlaidīgi lobēt vajadzīgo likumu ātru gaitu Ministru kabinetā un Saeimā. Reformas būtībai būtu jābūt par to, kā stiprināt (gan ar zināšanām, gan ar finansiālu atbalstu) sabiedrības kontroli – pētniecisko žurnālistiku un sabiedrības “sargsuņus” NVO vidē.
2) Covid-19 krīze parādīja, ka Latvijā nestrādā krīzes vadības sistēma. Vismaz daļu līdzekļu būtu jāinvestē jaunas krīzes vadības sistēmas izveidē (kas būtu orientēta ne tikai uz dabas katastrofām, bet arī uz pandēmijām, finanšu sistēmas krahu un citām iespējām sabiedrību destabilizējošām situācijām), kā arī regulāros treniņos par to, kā iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai rīkoties krīzes gadījumos.
3) Teju visām pēdējos gadus Latvijā piedāvātajām/veiktajām reformām ir identiskas problēmas: (1) to pamatā nebija padziļināti esošās situācijas pētījumi; (2) vājš reformas vadības process – nespējot nodrošināt kvalitatīvas un jēgpilnas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, nespējot piedāvāt kvalitatīvu argumentāciju atkāpēm no piedāvājuma reformas virzības procesā; (3) paredzot reformu, netika ieprogrammēti regulāri tās ietekmes vērtējumi, līdz ar to Latvijas reformu procesu var raksturot kā nemitīgu taustīšanos miglā. Par ko būtu jābūt plāna iecerēm? Valdības reformu spēju spēcināšana, izveidojot skaidru algoritmu tam, kādai jābūt labajai praksei reformu veikšanai – paredzot pilotprojektu formā gan pētījumus, gan ietekmes vērtējumus, gan arī resursus kvalitatīvām konsultācijām ar iesaistītajām pusēm.

Ar cieņu,
Iveta Kažoka

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!