Raksts

PROVIDUS priekšlikumi valdības deklarācijas projektam


Datums:
19. decembris, 2007


Autori

Providus


PROVIDUS priekšlikumi valdības deklarācijas projektam

I Par valdības prioritārajiem (neatliekamajiem) uzdevumiem

Deklarācijas projekta pašreizējā struktūra liecina, ka jaunā valdība par prioritāriem uzskata 10 uzdevumus, kas uzskaitīti deklarācijas sākumā. Deklarācijas tekstā tie tiek raksturoti kā neatliekami un jau „tuvākajos gados” īstenojami. PROVIDUS vērš uzmanību, ka neviens no šiem uzdevumiem neskar tās problēmas, kādēļ sabiedrības protestu rezultātā atkāpās iepriekšējā valdība. Proti, jautājumus par tiesiskumu, demokrātiju un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.

Pretstatā 10 prioritātēm, tiesiskuma un demokrātijas jautājumi deklarācijas projektā parādās tikai kā daļa no apmēram 300 citiem valdības veicamajiem uzdevumiem. Tas rada iespaidu, ka jaunveidojamā valdība šos uzdevumus neuzskata par neatliekamiem, un pieļauj, ka to risināšana var tikt atlikta uz “tālākiem” gadiem.

PROVIDUS uzskata, ka jaunveidojamajai valdībai ir politisks pienākums apliecināt, ka tā ir mācījusies no kritušās valdības kļūdām un tās vairs neatkārtos. Tas izdarāms, par jaunās valdības prioritāti nospraužot tādu pārmaiņu veikšanu, kas būtu vērstas uz tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanu.

PROVIDUS piedāvā jaunās valdības prioritātes tiesiskuma un demokrātijas stiprināšanas jomā meklēt šādos virzienos:

1) Valdība atturēsies no jebkādām darbībām, kuras var radīt iespaidu par korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto iestāžu nepienācīgu ietekmēšanu. Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas aizsargās korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistītās iestādes no politiska spiediena un izrēķināšanās;

2) Meklējot, virzot un apstiprinot kandidātus augstiem valsts amatiem, it sevišķi tiesībsargājošās iestādēs, nodrošināsim procesa atklātumu, savlaicīgumu un savā izvēlē vadīsimies pēc kandidātu profesionalitātes un reputācijas kritērijiem;

3) Uzlabosim politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu tā, lai samazinātu partiju un “trešo personu” iespējas sabotēt likuma mērķu sasniegšanu. Regulējumam jāgarantē partiju iespēju vienlīdzība priekšvēlēšanu kampaņā, it sevišķi saistībā ar vienlīdzīgām politiskās reklāmas cenām un samērīgiem priekšvēlēšanu tēriņu griestiem. Lai mazinātu partiju atkarību no šaura ziedotāju loka, valdība izstrādās koncepciju par valsts finansējuma ieviešanu partijām;

4) Valdība paplašinās sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, izmantojot tiešās demokrātijas instrumentus gan valsts, gan pašvaldību līmenī;

5) Sniegsim tiesībsargājošajām institūcijām visu nepieciešamo atbalstu, lai palīdzētu atklāt smagu noziegumu organizētājus, t.sk. atbalstīsim uz šī mērķa sasniegšanu vērstus priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos.

II Par deklarācijas projekta tiesiskuma nodrošināšanas sadaļu

PROVIDUS uzskata, ka valdības deklarācijas pašreizējā projekta sadaļa par tiesiskuma nodrošināšanu ir vērtējama kā ļoti vāja un neskaidra. Uzskatām, ka tā būtu pārstrādājama šādu iemeslu dēļ:

  • Konkrētības trūkums
  • Projekta 1.1. punktā teikts: “Nostiprināsim Latvijas Republikas Satversmē noteikto demokrātiskas pārvaldes iekārtu”

    Šī ir svarīga deklarācija, taču tai šobrīd nav nekāda satura – proti, kas konkrēti ir domāts ar demokrātiskās pārvaldes iekārtas nostiprināšanu?

    Analogi projekta 1.3.punkts sola: “Nostiprināsim un attīstīsim partiju sistēmu, lai nostiprinātu parlamentāro demokrātiju”. Ņemot vērā, cik fundamentāla loma demokrātiskā valstī ir partijām, valdības deklarācijā būtu konkrēti jāpasaka, ko jaunā valdība darīs, lai attīstītu Latvijas partiju sistēmu.

    Projekta 1.4.punkts nosaka: “Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja parlamentāro uzraudzību, darbības koordināciju Ministru prezidenta vadībā, nemainot prokuratūras lomu, iestrādājot normas, kas paredz ģenerālprokurora līdzdalību KNAB vadītāja iecelšanā un atcelšanā”.

    1) Šī apņemšanās nav saprotama pat pēc tās gramatiskās jēgas – piemēram, uz ko attiecas teksts par prokuratūras lomas nemainīšanu? Vai arī: kādēļ tiek solīts paredzēt ģenerālprokurora līdzdalību KNAB vadītāja atcelšanā, ja ģenerālprokurora iesaisti paredz jau šobrīd spēkā esošie likumi?

    2) Par drošības iestāžu parlamentāro uzraudzību.

    Pašreizējais deklarācijas formulējums nedod atbildi uz jautājumu, kā valdība redz parlamentārās uzraudzības modeli: pašreizējais deklarācijas punkts vienlīdz pieļauj gan labu un pārdomāta drošības iestāžu pārraudzības mehānismu izveidošanu, gan atgriešanos pie tiem pašiem bēdīgi slavenajiem likuma grozījumiem, par kuriem jūlijā notika referendums. Tādēļ šajā punktā ir vai nu jāprecizē konkrēts valsts drošības iestāžu parlamentārās pārraudzības modelis vai arī jānosaka tā izveides kritēriji tā, lai neļautu deputātiem parlamentārās uzraudzības mehānismu izmantot negodprātīgi.

    Tādēļ ierosinām punktu par drošības iestādēm formulēt šādi:

    “Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu tādu mehānismu valsts drošības iestāžu uzraudzībai, kas nodrošina parlamentāro uzraudzību, drošības iestāžu informācijas pietiekamu slepenību, kā arī garantijas pret parlamentārās uzraudzības mehānisma negodprātīgu izmantošanu.”

    3) Par KNAB.

    Projekta formulējums ir tik neskaidrs, ka no tā nav saprotams pat iecerētais pārraudzības mehānisms pār KNAB: proti, vai tā politiskais uzraugs būs tikai MK, tikai Saeima (“parlamentārā uzraudzība”) vai gan MK, gan Saeima. Uzskatām, ka KNAB ir pēc iespējas jāsargā no politiski motivētas iejaukšanās tā darbā. Tāpēc īpaši rūpīgi ir jāpārdomā KNAB priekšnieka iecelšanas, atcelšanas, atstādināšanas un disciplinārsodīšanas mehānismi tā, lai nepieļautu, ka sabiedrībā rodas pat iespaids, ka notiek politiska izrēķināšanās ar KNAB priekšnieku. Tas ir izdarāms, palielinot nepolitisku vērtētāju lomu KNAB priekšnieka iecelšanas un atcelšanas procesā, kā arī KNAB priekšnieka rīcības un paša KNAB darbības izvērtēšanā.

    Piedāvājam punktu (tā daļā par KNAB) formulēt apmēram šādi:

    “Valdība atturēsies no jebkādām darbībām, kuras var radīt iespaidu par korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto iestāžu nepienācīgu ietekmēšanu. Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas aizsargās korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistītās iestādes no politiska spiediena un izrēķināšanās”

  • Selektīvi izvēlētas problēmas
  • 1.3.punktā valdība apņemas: “Izstrādāsim nepieciešamo normatīvo regulējumu, lai noteiktu “trešo personu” statusu un ierobežojumus politisko partiju finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā.”

    PROVIDUS vērš uzmanību, ka nepilnīgs “trešo personu” regulējums nebūt nav vienīgā pašreizējā priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas regulējuma problēma. Tik pat svarīga problēma, kas traucē sasniegt spēkā esošo likumu mērķus un/vai garantēt taisnīgu priekšvēlēšanu kampaņas norisi, ir, piemēram, nevienlīdzīgās politiskās reklāmas cenas vai partiju atkarība no šaura ziedotāju loka.

    Uzskatām, ka šis punkts ir papildināms, piemēram, šādi:

    “Uzlabosim politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu tā, lai samazinātu partiju un “trešo personu” iespējas sabotēt likuma mērķu sasniegšanu. Regulējumam jāgarantē partiju iespēju vienlīdzība priekšvēlēšanu kampaņā, it sevišķi saistībā ar vienlīdzīgām politiskās reklāmas cenām un samērīgiem priekšvēlēšanu tēriņu griestiem. Lai mazinātu partiju atkarību no šaura ziedotāju loka, valdība izstrādās koncepciju par valsts finansējuma ieviešanu partijām;”

    “Priekšvēlēšanu aģitācijai jānodrošina iespēja sabiedrībai gūt vispusīgu priekšstatu par politisko partiju un deputātu kandidātiem. Valdība atbalsta skaidrus mediju darba noteikumus priekšvēlēšanu periodā un valsts finansējuma piešķiršanu raidorganizācijām publisko debašu veidošanai priekšvēlēšanu periodā. Valdība nodrošinās atbilstoša normatīva regulējuma pieņemšanu savlaicīgi, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.”

  • Izvairīšanās no problēmu risināšanas
  • Deklarācijas projekta 1.9.punkta formulējums (atbalstīsim priekšlikumu dot tiesai tiesības, ievērojot visus lietas apstākļus, noteikt zemāku sodu personām, kuras ir sniegušas noderīgu palīdzību krimināllietas izmeklēšanā, neatkarīgi no šo personu izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura) šobrīd pasaka tikai to, kas praksē jau tāpat notiek.

    Jau šobrīd tiesai nekas neliedz uzskatīt šādu palīdzību par atbildību mīkstinošu apstākli un personai, kas ir sniegusi noderīgu palīdzību, piespriest minimālo likumā noteikto sodu. Jēga šim punktam būtu gadījumā, ja tiesai būtu iespēja vai pienākums personu atbrīvot no kriminālatbildības par to, ka tā, piemēram, ir palīdzējusi atklāt smaga nozieguma organizētāju.

    Tādēļ piedāvājam šo punktu formulēt šādi: “Atbalstīsim priekšlikumu dot tiesai tiesības, ievērojot visus lietas apstākļus, atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras ir sniegušas noderīgu palīdzību smaga un sevišķi smaga nozieguma organizatora atklāšanā.”

III Providus konkrēti priekšlikumi deklarācijas projekta sadaļām

PROVIDUS, atbilstoši organizācijas ekspertīzes jomām, piedāvā šādas idejas deklarācijas projekta pilnveidošanai:

Tiesiskums un pārvalde

apakšsadaļā

Tiesiskuma nodrošināšana:

  • Vadība sniegs atbalstu gan tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, gan resursu nodrošināšanas ziņā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un citām institūcijām, kas ir iesaistītas cīņā pret korupciju. Valdība atturēsies no jebkādām darbībām, kuras var radīt iespaidu par korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto iestāžu nepienācīgu ietekmēšanu. Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, kas aizsargās korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistītās iestādes no politiska spiediena un izrēķināšanās.
  • (precizējums projekta punktam) Uzlabosim politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu tā, lai samazinātu partiju un “trešo personu” iespējas sabotēt likuma mērķu sasniegšanu. Regulējumam jāgarantē partiju iespēju vienlīdzība priekšvēlēšanu kampaņā, it sevišķi saistībā ar vienlīdzīgām politiskās reklāmas cenām un samērīgiem priekšvēlēšanu tēriņu griestiem.
  • Lai mazinātu partiju atkarību no šaura ziedotāju loka, valdība izstrādās koncepciju par valsts finansējuma ieviešanu partijām.
  • Priekšvēlēšanu aģitācijai jānodrošina iespēja sabiedrībai gūt vispusīgu priekšstatu par politiskajām partijām un deputātu kandidātiem. Valdība atbalstīs skaidrus mediju darba noteikumus priekšvēlēšanu periodā un valsts finansējuma piešķiršanu raidorganizācijām publisko debašu veidošanai priekšvēlēšanu periodā. Valdība nodrošinās atbilstoša normatīva regulējuma pieņemšanu savlaicīgi, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
  • Lai novērstu nelietderīgu rīcību ar valsts mantu, valdība pieņems normatīvo regulējumu valsts mantas iznomāšanai.
  • (precizējums projekta punktam) Atbalstīsim priekšlikumu dot tiesai tiesības, ievērojot visus lietas apstākļus, atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras ir sniegušas noderīgu palīdzību smaga un sevišķi smaga nozieguma organizatora atklāšanā.
  • (precizējums projekta punktam) Izstrādāsim nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu tādu mehānismu valsts drošības iestāžu uzraudzībai, kas nodrošina parlamentāro uzraudzību, drošības iestāžu informācijas pietiekamu slepenību, kā arī garantijas pret parlamentārās uzraudzības mehānisma negodprātīgu izmantošanu.
  • Ministru Kabinets apņemas savā darbā ievērot augstus ētikas standartus un pieņemt MK ētikas kodeksu.
  • Valdība izvērtēs pastāvošo kriminālprocesuālo drošības līdzekļu efektivitāti – gan pēc to piemērošanas mērķa, gan satura. Valdība ieviesīs jaunus kriminālprocesuālos drošības līdzekļus, īpašu uzmanību pievēršot tādiem drošības līdzekļiem, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, piemēram, nodrošinot iespēju piemērot efektīvu pirmstiesas uzraudzību personām, kas nav sabiedrībai bīstamas.
  • (precizējums projekta punktam) Sniegsim tiesībsargājošajām institūcijām visu nepieciešamo atbalstu, lai palīdzētu atklāt smagu noziegumu organizētājus, t.sk. atbalstīsim uz šī mērķa sasniegšanu vērstus priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos.
  • Lai mazinātu administratīvo tiesu noslogotību, valdība sekmēs un radīs iespēju ieviest alternatīvas strīdus risināšanas metodes administratīvajā procesā saskaņā ar EP Rekomendācijas Nr. 2001-9 „Par alternatīvām strīdus risināšanas metodēm administratīvajā procesā” ieteikumiem.
  • (precizējums projekta punktam) Nodrošināsim visu nepieciešamo politisko atbalstu Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004.-2008.gadam noteikto politikas rezultātu sasniegšanai, kā arī izstrādāsim un uzsāksim programmas 2009.-2014.gadam īstenošanu.
  • Valdība līdz 2009. gadam palielinās valsts kompensāciju vardarbīgos noziegumos cietušajiem apmērus līdz 20 minimālajām mēnešalgām, tādējādi nodrošinot taisnīgas un samērīgas kompensācijas noziedzīgu nodarījumu upuriem.
  • Valdība apņemas izstrādāt valsts politiku noziedzīgos nodarījumos cietušo atbalsta un cietušo tiesību aizsardzības efektīvai nodrošināšanai, atbilstoši starptautiskajām tiesību normām.
  • Lai īstenotu pilnvērtīgu atjaunojošās tiesvedības principu klātesamību Latvijas krimināltiesību sistēmā un katra indivīda cilvēktiesību un likumisko interešu ievērošanu, valdība apņemas izstrādāt koncepciju par alternatīvu strīdus risināšanas mehānismu attīstību un iedzīvināšanu Latvijas tiesību sistēmā.
  • Valdības pirmajā darbības gadā ir internetā jānodrošina bezmaksas pieejamība visiem tiesu nolēmumiem, kas ir vispārējas pieejamības informācija.

apakšsadaļā:

Valsts pārvaldes politika:

  • Valdība attīstīs fizisko personu datu aizsardzību, veidojot starptautiskiem standartiem atbilstošu un neatkarīgu fizisko personu datu aizsardzības uzraugu. Tiks izstrādāts jauns starptautiski pieņemtiem standartiem atbilstošs informācijas atklātības tiesiskais regulējums, nodrošināta tā kvalitatīva ieviešana un iedibināta šo tiesību īstenošanas kontrolei nepieciešamā institucionālā sistēma.
  • Meklējot, virzot un apstiprinot kandidātus augstiem valsts amatiem, it sevišķi tiesībsargājošās iestādēs, nodrošināsim procesa atklātumu, savlaicīgumu un savā izvēlē vadīsimies tikai pēc kandidātu profesionalitātes un reputācijas kritērijiem.
  • Valdība paplašinās sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, izmantojot tiešās demokrātijas instrumentus gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
  • Nostiprināsim “neatkarīgo” institūciju ( Centrālā vēlēšanu komisija, Latvijas Banka, Tiesībsarga birojs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā radio un televīzijas padome, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,Datu valsts inspekcija) statusu, Satversmē nosakot to neatkarību no valdības. Atbalstīsim priekšlikumu paredzēt, ka Saeimas ieceltus institūciju vadītājus pirms termiņa no amata var atcelt tikai Saeima ar kvalificētu (divu trešdaļu) balsu vairākumu.
  • Palielināsim valsts civildienesta un citu valsts darbinieku politisko neitralitāti, nosakot skaidru atalgojuma, prēmēšanas un karjeras virzības kritērijus, kā arī atsakoties no vadības līgumiem.

apakšsadaļā

Sabiedrības līdzdalība:

  • Atjaunosim Nacionālo programmu iecietības veicināšanai un pieņemsim programmas grozījumus, kuru izskatīšana MK tika atlikta 2007. gada februārī.
  • Izglītība

  • Nodrošināsim atbilstošu pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kursu pieejamību visiem skolotājiem, kas jaunajā mācību gadā strādās ar jaunajiem vidējās izglītības standartiem.
  • Pārskatīsim humanitāro un sociālo zinātņu finansēšanas prioritātes, lai nodrošinātu plašākas iespējas dažādu disciplīnu pētniekiem iekļauties Eiropas zinātnes telpā un veicināsim Latvijas zinātnes prioritāšu sasaisti ar Eiropas un pasaules tendencēm sociālajās un humanitārajās zinātnēs.
  • Nodokļu politika

  • [Uzskatām, ka projekta 5.65. punkts par iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarācijām ir nepilnīgs, tādēļ piedāvājam to formulēt šādi] Valdība izstrādās un iedzīvinās efektīvu mehānismu, lai pilnveidotu fizisko personu ienākumu un mantiskā stāvokļa kontroli. Tas nepieciešams, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un neļautu korupcijā un citās noziedzīgās darbībās iesaistītām personām slēpt nelikumīgi iegūtus īpašumus zem citu personu vārda. Šis mehānisms ir pārdomāti jāintegrē ar patlaban esošo valsts amatpersonu un iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.
  • Nodarbinātība un darbaspēka migrācija

  • Valdība vispirms noslēgs divpusējus līgumus par savstarpējās migrācijas nosacījumiem ar Krieviju, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju (valstīm, kuru pilsoņi visvairāk tiek nodarbināti Latvijā), iekļaujot līgumos arī garantijas darba ņēmēju tiesību aizsardzībai Latvijā, tai skaitā pret darba devēju neizdarību un ļaunprātību, kā rezultātā nodarbinātais ārzemnieks var kļūt par nelegālo imigrantu un saņemt liegumu piecus gadus iebraukt Šengenas zonā.
  • Valdība izstrādās un ieviesīs Latvijā dzīvojošo trešo valstu valsts piederīgo integrācijas programmu, mācoties no krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijas pieredzes.
  • Drošība

  • Lai nodrošinātu policijas darba kvalitāti atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem, valdība ieviesīs jaunus policijas darba vērtēšanas kritērijus. Sabiedrības apmierinātībai ar policijas darbu un uzticības līmenim policijai ir jākļūst par vienlīdz nozīmīgu policijas darba vērtēšanas kritēriju līdzās noziedzības līmeņa mazināšanai, noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai.
  • Ārpolitika

  • Valdība atjaunos institūciju, kam būtu gan koordinējošā, gan stratēģiskā (prioritāšu izvirzīšanas) un “smadzeņu centra” loma ES jautājumos, lai nodrošinātu aktīvu un kvalitatīvu nacionālo interešu aizstāvību ES, tai skaitā kvalitatīvāku nacionālo pozīciju izstrādi ES jautājumos.
  • Valdība nodrošinās, ka vienotajā ES ārējās un drošības politikā, īpaši dialogā ar Baltkrieviju un Krieviju, neizpaliek prasības par demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu.
  • Kultūra

  • Sekmēsim mazākumtautību pārstāvju iesaisti Latvijas laikmetīgās kultūras apritē, veicināsim sociāli atbildīgus kultūras projektus, kas sekmē dažādu tautību un sociālo grupu pārstāvju līdzdarbošanos kultūras jomā.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!