Providus atzinums par likumprojektu Grozījumi likumā “Par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 0

Rīga, 2006.gada 30.janvārī

Latvijas Republikas 8.Saeimas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Iesaki citiem:

Atzinums par likumprojektu Grozījumi likumā “Par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (Reģ.Nr.1510)

Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs Providus” iepazinās ar 2006.gada 26.janvārī komisijām nodoto likumprojektu un kopumā atzinīgi vērtē priekšlikumu aizliegt priekšvēlēšanu reklāmu raidorganizācijās trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Vienlaikus vēlamies paust bažas par citiem likumprojektā ietvertajiem priekšlikumiem un izteikt Providus viedokli par papildus risināmiem jautājumiem.


Aģitācijas aizliegums

Likumprojekta 2.-4.punktos tiek piedāvāts aizliegt ne tikai priekšvēlēšanu reklāmu, bet arī aģitāciju.

Aģitācijas izpratne ir atrodama likuma spēkā esošās redakcijas 2.panta 2.daļā. Proti – priekšvēlēšanu aģitācija ir kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai arī kāda deputāta kandidāta reklamēšana masu informācijas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību vai arī kādu deputātu kandidātu.

Ja medijos ir aizliegti jebkuri tieši vai netieši aicinājumi balsot par vai pret ar kādu vēlēšanu kandidātu, tad par nelikumīgām varētu uzskatīt arī:


  • raidorganizāciju rīkotās diskusijas, kuros piedalās vēlēšanu kandidāti un stāsta par savām programmām vai padarītajiem darbiem;

  • kandidātu skaidrojumi masu medijos par savas politiskās vīzijas pārākumu par konkurentu solījumiem,

  • komentāru lapaspuses laikrakstos, ja tajās ir slavētas vai kritizētas kādas partijas,

  • presē publicētie vēlētāju viedokļi par partijām.


Aizliegums ar tik plašu tvērumu ir pretrunā demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem. Tāpēc aicinām, likumprojektu izskatot 2. un 3.lasījumā, vai nu attiecināt aizliegumu tikai uz priekšvēlēšanu reklāmām vai arī likumā konkretizēt tās situācijas, kad aģitācija būtu vai nebūtu pieļaujama.

Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka Eiropas Padomes Ministru Komiteja ir izdevusi rekomendāciju Nr. 99 (15) par vēlēšanu atspoguļojumu medijos[1]. Tajā ir paredzēts, ka tiesiskajam regulējumam nevajadzētu iejaukties preses izdevumu redakcionālajā neatkarībā un tiesībās paust jebkādu politisku nostāju. Preses izdevumu tiesības uz savu pozīciju ir vispārēji atzītas Eiropas valstīts. Raidorganizācijas tradicionāli bauda mazāku aizsardzību – saskaņā ar minēto rekomendāciju, regulējot raidorganizācijas, ir jāciena to redakcionālā neatkarība, taču tai pašā laikā tām jānosaka pienākums atspoguļot vēlēšanu kampaņas taisnīgi, sabalansēti un bezpartejiski jeb neitrāli. Šim pienākumam jāattiecas kā uz sabiedriskajām, tā komerciālajām raidorganizācijām.


Priekšvēlēšanu reklāmu aizliegums presē un publiskās vietās

Likumprojekta 2.pants nosaka priekšvēlēšanu reklāmu aizliegumu raidorganizācijās, likumprojekta 3.pants – aizliedz izvietot plakātus publiskās vietās, kamēr 4.pants – paredz priekšvēlēšanu aizliegumu presē.

Providus aicina nodalīt reklāmas aizliegumu raidorganizācijās no reklāmas aizlieguma presē un reklāmas plakātu aizlieguma. To pamato nepieciešamība apsvērt jebkura tiesību ierobežojuma samērīgumu, kā arī ierobežojumus balstīt uz leģitīmiem mērķiem. Ja priekšvēlēšanu reklāmu aizliegums tiktu apstrīdēts Satversmes tiesā, tad neizbēgami tiks uzdots jautājums: vai to pašu mērķi nevarēja sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem?

Providus uzskata, ka attiecībā uz reklāmas aizliegumu raidorganizācijās šiem augstajiem standartiem atbilstošs pamatojums pastāv, kamēr attiecībā uz presi un reklāmu publiskās vietās to atrast būtu sarežģīti. Pretstatā preses izdevumiem, reklāmas aizliegumu raidorganizācijās pamato daudz lielākās reklāmas izmaksas, kas būtiski izkropļo vēlēšanu kandidātu iespējas līdzvērtīgi iepazīstināt vēlētājus ar savu politisko programmu, kā arī veicina partiju atkarību no to finansētājiem. Reklāmas rullīšiem raidorganizācijās, īpaši televīzijā, ir tiešāka emocionāli manipulatīva ietekme, kas var maldināt vēlētāju un kavēt pieņemt pārdomātu, ar racionāliem argumentiem balstītu lēmumu. Raidorganizācijām ir arī lielāki pienākumi pret sabiedrību, kas izriet no ierobežotā frekvenču skaita un ļauj raidorganizāciju darbību ierobežot stingrāk. Turklāt ja politiskās reklāmas aizliegums raidorganizācijās atbilst mūsdienu attīstīto valstu tendencēm, tad to nekādi nevar apgalvot attiecībā uz presi un - it sevišķi - reklāmas plakātiem. Politiskās reklāmas presē Eiropas valstīs ir normāla parādība. Rets izņēmums ir Francija, kur 3 mēnešus pirms vēlēšanām ir noteikts aizliegums reklāmām visos masu informācijas medijos. Šeit gan būtu jāuzsver, ka šis aizliegums nekādi neietekmē Francijas preses izdevumu tiesības uz savu politisko nostāju. Providus rīcībā nav informācijas, ka kādā attīstītā demokrātiskā valstī būtu pilnībā aizliegti priekšvēlēšanu plakāti.

Tāpēc aicinām apsvērt iespēju likumprojektā aizstāt reklāmas aizliegumu presē un publiskās vietās ar mazāk ierobežojušiem pienākumiem.

Piemēram, attiecībā uz privātajiem drukātajiem medijiem Eiropas Padomes Venēcijas komisijas vadlīnijās ir ieteikta vadīties no vienlīdzīgu iespēju princips: reklāmas presē visiem vēlēšanu dalībniekiem jāgarantē uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, piedāvājot konsekventus un vienādus tarifus. Turklāt privātajiem drukātajiem medijiem būtu skaidri jāidentificē apmaksātais materiāls. Papildus var tikt ieviesti griesti reklāmas apjomam, ko drīkst iegādāties partijas, vai noteikts apmaksātu lapaspušu apjoms, ko medijs var publicēt katru dienu[2]. Lai padarītu priekšvēlēšanu nosacījumus pēc iespējas vienlīdzīgus, ir iespējams arī attiecībā uz plakātiem noteikt visiem kandidātiem vienlīdzīgas reklāmas cenas un nosacījumus, kā arī samērīgus priekšvēlēšanu plakātu izvietošanas ierobežojumus.


Būtiskākie ar likumprojektu saistītie papildus priekšlikumi

Providus vērš uzmanību uz šādiem, līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim atrisināmiem jautājumiem:

1) Likumprojekta 2.-4.pantā noteikts aizliegums ir neskaidrs – teikuma uzbūve pieļauj dažādus tulkojumus. Tā rezultātā nav saprotams, vai šī norma aizliedz tā saucamajām trešajām personām (kas nav ne partijas, ne kandidāti) izvietot reklāmas par partijām, partiju apvienībām vai individuālajiem deputāta kandidātiem;

2) Likumā nav definēta politiskā reklāma; nav saprotams, ar ko tā atšķiras no aģitācijas vai aģitācijas materiāliem.

3) Vajadzētu pārdomāt sankcijas par šī likuma pārkāpšanu. Šobrīd administratīvo pārkāpumu kodeksa 202.2 pants paredz, ka par likumā noteikto aģitācijas ierobežojumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz 75 latiem. Pārkāpjot reklamēšanās aizliegumu raidorganizācijās, tāds sods diez vai būs samērīgs.


Iztrūkstošā priekšvēlēšanu aģitācijas regulējuma problēma

Vēršam Jūsu uzmanību, ka – aizliedzot politisko reklāmu – var būtiski saasināties vairākas šajā likumā neatrisinātas problēmas. Daļēji tās tika risinātas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā, kuru Saeima 8.septembrī pieņēma 1.lasījumā. 2005.gada 28.septembrī Providus nosūtīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai arī savu atzinumu un priekšlikumus par šo likumprojektu. Tāpēc aicinām vismaz daļēji Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā paredzētos risinājumus iekļaut kā atsevišķus priekšlikumus šajos grozījumos, kā arī apsvērt iespēju rast risinājumu šādiem, līdz šim neatrisinātiem jautājumiem:

1) Noteikt strīdu izšķiršanas kārtību priekšvēlēšanu periodā. Vēlēšanu kandidātiem būtu jābūt pieejamām procedūrām un iespējai ātri risināt priekšvēlēšanu periodā radušos strīdus (it īpaši tas attiecas uz tiesībām uz atbildi, brīvā raidlaika sadalījumu). Šī problēma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekta 1.lasījuma versijā tika risināta attiecībā uz raidorganizācijām. Attiecībā uz presi risinājuma šobrīd nav.

2) Pastāvot priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumam, īpaši sāpīga var kļūt slēpto reklāmu problēma. Tāpēc būtu vēlams vienoties par piemērotu tās definīciju un noteikt slēptās reklāmas aizliegumu.

3) Ievērojot to, ka Latvijas vēlēšanu kampaņās, arī pastāvot priekšvēlēšanu reklāmām raidorganizācijās, plaši tika izmantoti tā saucamie administratīvie resursi, būtu vēlams paplašināt šobrīd likumā esošo regulējumu attiecībā uz valsts mantas un līdzekļu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņās. Šim nolūkam Providus iesaka kā pamatprincipu noteikt aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai izmantot valsts mantu, līdzekļus un personālu. Protams, attiecīgi precizējot arī izņēmuma gadījumus (piemēram, par izņēmumu varētu uzskatīt likuma nosacījumu, ka sabiedriskajām raidorganizācijām ir jāatvēl brīvais raidlaiks valsts apmaksātai priekšvēlēšanu aģitācijai.)

4) Atsakoties no reklāmām raidorganizācijām, ir svarīgi, lai vēlēšanu kandidāti nezaudētu iespēju sasniegt caur medijiem iespējami plašāku auditoriju. Tāpēc būtu jāpārdomā brīvā raidlaika organizēšanas sistēma – tai vajadzētu būt dažādu formātu un piedāvātā raidlaika ziņā elastīgākai. Piedāvājam pārņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā ietverto ideju, ka brīvo raidlaiku varētu sadalīt posmos (piemēram, 1 minūte, 2.5 minūtes, 5 minūtes) un tie tiek pārraidīti izdevīgos laikos. Vēlams būtu noteikt, ka posmu garumu un raidlaikus nosaka pašas raidorganizācijas, taču pirms tam konsultējoties ar NRTVP un partijām.

5) Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektā ir atrodama iecere piešķirt valsts finansējumu priekšvēlēšanu raidījumiem sabiedriskajās un komerciālajās raidorganizācijās. Kvalitatīviem priekšvēlēšanu raidījumiem, diskusijām ir milzīga nozīme pilnvērtīgam priekšvēlēšanu kampaņas, dažādu politisko spēku piedāvājuma atspoguļošanā. It sevišķi gadījumā, ja nav politisko reklāmu. Tāpēc aicinām iestrādāt šo ideju likuma grozījumos.

6) Iesakām noteikt neitralitātes, sabalansētības un taisnīguma kritērijus kā vēlēšanu kampaņas atspoguļojuma nosacījumus raidorganizācijas.

7) Visbeidzot – atsakoties no priekšvēlēšanu reklāmām, būtu rūpīgi jāpārdomā citi priekšvēlēšanu perioda elementi, kas var līdzīgā veidā ietekmēt vēlētāju. Vēršam Jūsu uzmanību uz iespēju noteikti kritērijus sabiedriskās domas aptaujām, kuru rezultāti tiek paziņoti priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Šo aptauju lielā ietekme nav noliedzama. Dažās valstīs (piemēram, Lielbritānijā, Kanādā) vēlētāju aptaujām ir paredzēts izvērsts regulējums, kura mērķis ir panākt, lai sabiedrības rīcībā būtu pietiekama informācija, kas ļautu spriest par aptaujas rezultātu korektumu – aptaujas pasūtītājs un apmaksātājs, aptaujāto skaits, aptaujas laiks, pieļaujamā kļūda. Arī jau pieminētajā Eiropas Padomes rekomendācijā ir uzsvērts šis princips.

Vēlot veiksmi darbā pie likumprojekta,

Agnese Lešinska

SPC Providus direktores v.i.

_____________________________

[1] Council of Europe, Committee of Ministers, Recommendation No.R (99) 15 of the Committee of Ministers to Member States, on Measures Concerning Media Coverage of Election Campaigns (Adopted by the Committee of Ministers on 9 September 1999 at the 678th meeting of the Ministers’ Deputies)

[2] Guidelines on Media Analysis During Election Observation Missions. European Commission for Democracy Through Law (Venice Commission). Prepared in co-operation between the OSCE’s Office for Democrtic Institutions and Human Rights, the Council of Europe’s Venice Commission and Directorate General of Human Rights, and the European Commission. Adopted by the Council for Democratic Election at its 14th meeting (Venice, 20 October 2005) and the Venice Commisision at its 64th plenary session (Venice, 21-22 October 2005), p.54

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi