Foto: denaldo
Nezināms klasiķis ir sacījis, ka prognozēm ir jābūt vispārīgām, nesaprotamām un vēlams ilgtermiņa, kuras īstenojas, kad prognozētājs jau ir devies citos prognozēšanas laukos. Tomēr tas netraucē ar zināmu regularitāti „kāpt uz grābekļa” un prognozēt 2014.gada notikumus. Redzot šo neprātu, nevaru palikt vienaldzīgs, tāpēc uzrakstīju savas prognozes.
Centru centrs un kanceleju kanceleja jeb gads „divgalvju pūķa” zīmē
Nebūs spēcīgi teikts, ka attīstības plānošanas jomā mūsu centru centrs būs PKC jeb Ministru prezidenta pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde. Vēl vairāk – PKC vadītājs var sniegt Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem priekšlikumus par valsts attīstības plānošanu. Tāpēc ar nepacietību gaidīsim priekšlikumus. Valsts kanceleja iedvesmojoties no anglosakšu valstīm, veiksmīgi attīsta sabiedrības līdzdalības modeli un diskusiju dokumentu izstrādes loģiku. To var nosaukt arī par rīcībpolitikas izstrādes procesa pirmo soli un tiesību akta izstrādes „starta šāvienu”. Atbalstīta tiek arī anotācijas sistēmas stiprināšana, kas kalpo par īsu veikto ex-ante kopsavilkumu un stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Racionālā parlamentārisma tradīciju iedzīvināšana pieprasa lielāku analītisko kapacitāti “valdības centrā” un spēju kvalitatīvi analizēt un novērtēt ministriju priekšlikumus politikas izmaiņām, gan ex-ante, gan arī ex-post nozīmē. Tomēr „dalītā kopeksitence” rezultēsies, ka funkciju jeb lietderības auditu “izmešana” no nolikumiem, kas samazinās analītisko kapacitāti “valdības centrā”. Tā ka “daba” necieš tukšumu – analītiskās kapacitātes samazināšanas “valdības centrā” paver šādas iespējas “parlamenta centrā”.
Parlaments un Satversmes tiesa – situācija cerīgi neskaidra
Starptautiskā konferencē „Parlamentu lēmumu ietekmes ex post analīze” uzsvēra likumu ietekmes sākotnējās izvērtēšanas (ex-ante) un to darbības praksē (ex-post) novērtēšanas procesa nozīmē. Arī Satversmes tiesa ir norādījusi uz nepieciešamību veikt tiesību normu pēcizvērtēšanu un likumdevējam arī pēc tiesību normu spēkā stāšanās ir jāseko līdzi tam, vai tiesību normas arī piemērošanas praksē patiešām efektīvi pilda savu uzdevumu. Ar identisku iniciatīvu pirms diviem gada nāca klajā “Delna” un iespējams, ka šis process ir šo ieteikumu ieviešanas sastāvdaļa. Pagaidām liela neskaidrība par „PKC 2.0” izveidi parlamenta paspārnē. Kā jau Latvijā pieņemts arī šai idejai ir sava konkurējošā ideja – Satversmes tiesas Juridiskā departamenta dzimšana. Tādējādi mēs veiksmīgi varētu turpināt „pieckāršo spirāli” – divi centri „juristiem” un divi centri „visiem pārējiem” un pa vidu – VARAM regulārie piedāvājumi „telpiskās un reģionālās” plānošanas jomā.
Fiskālās disciplīnas padome – trešās „pūķa galvas” parādīšanās tautai
Latvieši saka – trīs lietas labas lietas un radīja „trešo pūķi” – neoliberaļu, postmarksistu un citvalstu personu apvienību, kurai deva lielas pilnvaras, uzlika lielas cerības un nosauca par Fiskālās disciplīnas padomi. Padome uzrauga likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta un grozījumu sagatavošanā. Padome arī īsteno neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu. Padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai. Padome novērtē un analizē valsts fiskālās politikas ilgtspēju. Ar nepacietību gaidīsim šogad šos ziņojumus un vērtējumus, jo, kas gan ir fiskālā politika, ja ne attīstības plānošanas politikas koncen-trētā versija un ieviešanas instruments.
Valsts kontrole – lietderības auditu lēnās nāves gaidas un reinkarnācijas mokas
Lietderības aka funkciju auditu pirmais veidojums ieraudzīja saules gaismu 2008. gadā. Cerīgi. Tad iestājas sasalums, kas veiksmīgi „nobeidzies” ar Valsts kontroles orientāciju uz operatīvajiem auditiem. Tas, protams, ir labi (operatīvie auditi), bet, zaudējot lietderības auditus, faktiski tiek zaudēta iespēja pakāpeniski no Valsts kontroles institūcijas izveidot institūciju, kura vērtē ne tikai tiesisko un budžeta, bet arī attīstības politiku saturiskos jautājumus. Žēl. Tomēr „zārks tukšs nestāv”, ja nevar Valsts kontrole, tad var ar PKC ar Valsts Kontroli (tiešām?!) un pasludina, ka sākot ar 2015. gadu kaut ko īstenos, radīs jaunu auditu jomu. Drošticami var prognozēt, ka šo „lauku turpinās art un sēt” Pārresoru koordinācijas centrs. Cerams. 2014.gadā ir plānots, ka valdība apstiprinās ideju par nozaru izdevumu auditu veikšanu. Ja tā labi izlasām no sākuma līdz beigām, tad Valsts kanceleja atsacīsies no lietderības auditiem, PKC izstrādās jaunu?! ideju par nozaru izdevumu auditiem (spending reviews) un Valsts kontrole to sāks īstenot. Varbūt.
Tiesībsargs – „augs buciņš, augs radziņi”
Vērtējot izaugsmes ātrumu, t.i. Tiesībsarga atzinumu, ieteikumu un pamudinājumu attīstības politikas jomā fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, varam teikt – vēl viena „zvaigzne ir dzimusi”. Ambīciju izaugsmes novērojumi liecina, ka institūcija neapstāsies pie sasniegtā un pamudinājumu ietekme uz attīstības plānošanas jautājumiem būs arvien lielāka.
P.S. Pareizi cienijamo lasītāj! Lai to visu saprastu, sakoordinētu un “sakārtotu” šogad mums vajag radīt arī Nacionālo attīstības Padomi.