Priekšvēlēšanu laiks – demokrātijas būtības pārbaude 0

Lai gan tikai šonedēļ sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām, droši var teikt, ka priekšvēlēšanu kampaņa ir jau sākusies un tāpēc sācies ir arī mediju monitors, ko 78 dienu ilgumā pirms vēlēšanām īsteno Sabiedriskās politikas centrs “Providus” ar mērķi konstatēt iespējamas slēptās reklāmas gadījumus.

Iesaki citiem:

Projekta gaitā tiek analizēti 87 nacionālie un reģionālie preses izdevumi, 9 radio un 14 televīzijas kanāli, un par konstatētajiem rezultātiem jau pētījuma laikā regulāri tiks informēti gan mediji, gan raidorganizāciju uzraugošā institūcija – Nacionālā radio un televīzijas padome.

Mediju monitors norit projekta “Atklāti par 2005.gada pašvaldību vēlēšanu finansēm” ietvaros, un tā galvenais mērķis ir iegūt priekšstatu par to, vai partijas medijos nereklamējas slēpti un tādējādi, iespējams, tērē savai priekšvēlēšanu kampaņai vairāk līdzekļu, nekā oficiāli deklarē. Tā kā sabiedriskiem spēkiem konstatēt naudas darījumus starp partijām un medijiem nav iespējams, tad slēptās reklāmas iespējamība tiek konstatēta, analizējot mediju saturu pēc īpašas metodoloģijas, kuras izstrādē iesaistījušies gan akadēmiskie mācībspēki, gan paši mediji, un tikusi ņemta vērā arī iepriekšējo monitora projektu pieredze[1].

Metodoloģijas izstrādes procesā tika saņemti ieteikumi tās uzlabošanai, galvenokārt saistībā ar slēptās reklāmas definēšanu un tās atpazīšanas kritērijiem[2]. Slēptās reklāmas definēšana aktuālāka bija tieši konsultatīvajai darba grupai, kurā darbojās vairāki komunikāciju zinātnes akadēmiskie profesionāļi, savukārt slēptās reklāmas atpazīšanas kritēriji bija aktuālākais mediju pārstāvju jautājums, kuri visai plašā pulkā piedalījās metodoloģijas apspriešanai rīkotā diskusijā. To var izskaidrot ar pirmo vēlmi akadēmiski precīzi definēt pētījuma robežas un otro vēlmi izvairīties no pārpratumiem un nepamatotas kritikas. Praktizējošie žurnālisti diskusijā vairākkārt norādīja, ka materiāls var izskatīties kā slēptā reklāma, bet faktiski tas nav apmaksāts – nav bijusi neviena ieinteresētā puses, kas gribētu gūt labumu no materiāla publicēšanas vai pārraidīšanas.

Pozitīvi var vērtēt, ka no medijiem projekta īstenotāji saņēma ne tikai ieteikumus metodoloģijas uzlabošanai, bet arī labās gribas apliecinājumus, kuros atsevišķu mediju pārstāvji pauda gatavību arī priekšvēlēšanu posmā darboties saskaņā ar kvalitatīvas žurnālistikas standartiem un sniegt savai auditorijai – iespējamiem vēlētājiem – plašu un maksimāli objektīvu informāciju par politiskajām partijām un to kandidātiem vēlēšanās. Pagājušajā nedēļā ar aicinājumu medijiem nepieļaut slēpto reklāmu nāca klajā Latvijas Žurnālistu savienība, atgādinot, ka “tieši mediji ar savu nevainojamo attieksmi pret vēlētāju interesēm un likumu var būtiski palīdzēt, lai vēlēšanu process noritētu godīgi un patiesi demokrātiski”. Gandrīz 30 sabiedriskās organizācijas ir parakstījušas līdzīgu aicinājumu partijām, lūdzot ievērot partiju finansēšanas likuma nosacījumus, atturēties no slēptās reklāmas, kā arī administratīvo resursu izmantošanas priekšvēlēšanu kampaņā.

Savukārt mēs – projekta īstenotāji – vēlreiz apliecinām, ka mediju neatkarība un objektīvs skatījums uz politiskajiem procesiem ir pamata priekšnoteikums demokrātijas tālākai attīstībai Latvijā. Monitorings netiek veikts ar mērķi uzraudzīt medijus, lai tos kritizētu vai ierobežotu to brīvību. Tas tiek veikts, lai akcentētu slēptās reklāmas problēmu, tās negatīvo ietekmi, un kopīgi ar medijiem cīnītos pret aktīvāko politisko spēlētāju iespēju reklamēties slēpti un maldināt mediju auditoriju jeb vēlētājus.

Līdz šim sadarbība mediju un projekta īstenotāju starpā ir notikusi jau minētās slēptās reklāmas atpazīšanas metodoloģijas izstrādes procesā, un ir cerības, ka šis atklātais process kalpos kā pamats veiksmīgai tālākai sadarbībai. Tāpat jācer, ka projekta ietvaros tiks identificēts neliels skaits slēptās reklāmas gadījumi, jo mediji ciena savu auditoriju un nevēlas to apzināti maldināt. Slēptās reklāmas monitorēšana ir solis pretī kvalitatīvai žurnālistikai, kas sekmētu sabiedrības vispusīgu informēšanu un izglītošanu un būtu pamats uz zināšanām balstītā vēlētāju izvēlē ne tikai pašvaldību vēlēšanās 12.martā, bet arī 9. Saeimas vēlēšanās nākamgad.

Priekšvēlēšanu posms ir laiks, kad medijiem ir iespēja reālos darbos paust savu patieso gribu objektīvi informēt lasītājus. Tas ir arī laiks, kad lasītājiem ir iespēja izvērtēt mediju darbu un prasīt no tiem kvalitatīvu informāciju. Galu galā, priekšvēlēšanu posms ir laiks, kad tiek pārbaudīta valsts demokrātijas būtība, tās forma un saturs.

Jācer, ka ne tikai pētnieki – ideālisti, bet arī žurnālisti un pārējie sabiedrības pārstāvji ir patiesi ieinteresēti Latvijas demokrātijas attīstībā, kas būtu sabiedrības kopuma, nevis šauru grupu interesēs.

________________________

[1] Politisko partiju atspoguļojums medijos ir ticis pētīts gan pirms 2001.gada pašvaldību vēlēšanām, gan pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Pirmo projektu veica Sabiedrība par atklātību Delna un Sorosa fonds Latvija pirms un pēc 2001. gada pašvaldību vēlēšanām. Otro projektu “Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm” abas organizācijas veica 2002./2003. gadā.

[2] Projekta metodoloģijā maksimāli ir tikušas iekļautas visas saņemtās iebildes un ieteikumi (skatīt tabulu), tomēr ir jomas, kurās Sabiedriskās politikas centrs “Providus” nespēj veikt pārmaiņas, piemēram, juridisko aktu grozīšana, lai tajos iekļautu normas par slēpto politisko reklāmu, tās ierobežojumiem, vai arī kvalitatīvas žurnālistikas principus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi