Foto: Romāns
Es kādreiz pa e-pastu saņēmu joku Bullshit Bingo, kas bija tabula ar dažādiem sarežģītiem, pārgudriem terminiem, ko vairāk nevietā kā vietā mīl lietot augsti izglītoti vadītāji, visbiežāk, lai noslēptu to, ka patiesībā viņiem nav ko teikt. Citiem vārdiem sakot, cenšas izklausīties gudrāki, mulsinot klausītāju ar tādiem izteicieniem kā “reingeneering”, “CMS”, “B2B” un tamlīdzīgi. Joks bija tāds, ka šī tabula būtu jāaizpilda sapulču laikā, atzīmējot katru gadījumu, kad runātājs lieto tabulā atzīmētos terminus un tiklīdz viena strīpa horizontāli, vertikāli vai pa diagonāli ir pilna, skaļi jāsauc “bullshit!” cerībā, ka tas ietekmēs runātāju.
Līdzīgs patiess stāsts ir par darbinieku sapulču kultūru BBC: lai piespiestu cilvēkus runāt par lietu un efektīvi izmantotu laiku, sanāksmju dalībniekiem pēc pieprasījuma izdala “dzeltenās kartītes” (līdzīgi kā futbolā) ar uzrakstu “cut the crap, make it happen!”[1], kuras vicināt brīžos, kad runātājs ar vispārīgu vārdu plūdiem draud nosmacēt labu ideju[2].
Šīs nopietnās izklaides man ienāca prātā, vērojot medijos priekšvēlēšanu diskusijas un lasot partiju sacerējumus. Politiķi un partijas ar atbruņojošu vieglumu mētājas ar nejēdzīgām, neko neizsakošām frāzēm, lai nepateiktu neko vai izvairītos no atbildes. Piedāvāju dažus izteicienus no mana personiskā priekšvēlēšanu bullshit topa. Pieļauju, ka no šīm frāzēm dažādos locījumos jebkura no partijām, kas šobrīd pretendē uz 100 krēsliem, varētu uzkomponēt saistošu uzstāšanos vēlētājiem:
“Sistēmas sakārtošana” vai jebkura cita frāze, kas ietver maģisko, divdomīgo “sakārtošanu”. Lūk, panaceja, kas der kā atbilde uz vairumu jautājumu zem saules, priekšvēlēšanu laikā jo īpaši. Spilgts piemērs ir nesen rādītā LTV dokumentālā filma “100 krēsli”, kur pāris gadus atpakaļ Krasts uz jautājumu – “kas jums traucē strādāt?” – atbild – “sistēmas nesakārtotība”, bet mirkli vēlāk reklāmā Makarovs ar suni sola “sakārtot sistēmu”. Kāds saturīgs, netiešs dialogs partijas biedru starpā! “Sakārtošanu” īpaši iecienījis Jaunais Laiks, savā pilnajā programmā minot to 20 reizes, no viņiem atpaliek LSDSP ar piecām reizēm, zaļie zemnieki ar četrām “sakārtošanām”, bet pie varas esošā Tautas partija un Latvijas ceļš šo izteikumu lieto trīsreiz tāpat kā opozicionāri SDS.
Kāpēc mani kaitina sistēmas sakārtotāji? Jo tie prezumē kādu “zelta laikmetu”, kad viss būs vienreiz par visām reizēm līdz galam “sakārtots” un valsts (sistēma) tālāk ripos pati no sevis. Tas runā pretī cikliskas attīstības modelim, saskaņā ar kuru politikas veidošana ir process bez beigām – pēc analīzes, politikas formulēšanas, tās ieviešanas un rezultātu novērtēšanas atkal rodas nepieciešamība pēc jaunas politikas formulēšanas utt. Citiem vārdiem sakot, sistēmas sakārtotāji maldina vēlētājus ar ilūziju, ka ir iespējama līdz galam “sakārtota” leiputrija.
“Latvija nav gatava” kā tizlākais arguments, lai noslēptu savu politisko nevarību formulēt viedokli vai pieņemt jebkādu lēmumu. Citiem vārdiem sakot: es-zinu-ka-tā-laikam-būtu-pareizi-bet-saprotiet-nevaru-kaut-kā-izšķirties-vispār-lieciet-man-mieru.
Versija par iepriekšējo ir “tauta nav gatava” jeb ka es-jau-nu-gan-atbalstītu-šo-lielisko-ideju-bet-aptaujas-šobrīd-uzrāda-citu-tendenci-piedodiet.
“Eiropas prasības”, ko var ērti lietot gan kā argumentu, kad aptrūkstas savējo (kāpēc jādomā, ja ir universāls arguments, turklāt ar aktuālu atslēgas vārdu), gan kā populāru biedu, kas ietver sevī zemnieku iznīcināšanu un krāsainus migrantu pūļus.
“Izsaimniekošana” ir visu opozīcijas un jauno partiju top brēciens, jo norāda uz “vispārzināmo faktu”, ka varas partijas ir sazagušās, un mēs, lūk, pret to vērsīsimies. Kā? Ar likumdošanas un tiesībsargājošo orgānu sakārtošanu, protams. Jaunais Laiks “izsaimniekošanu” savā 4000 zīmju programmā pieminējis veselas trīs reizes.
Pārsteidzoši man liekas tas, ka pie šīm nodrāztajām frāzēm ir pieraduši arī žurnālisti, kas daudzos gadījumos norij vispārīgās atbildes bez aizķeršanās, pat nemēģinot precizēt. Kāpēc? Vai tāpēc, ka atbilde ir īsa un iekļaujas drudžaini ierobežotajās dārgā raidlaika sekundēs? Vai arī tāpēc, ka slinkums rakt dziļāk? Var jau būt, ka viņi tiešām domā, ka “sakārtošana” ir tas, kas Latvijai šobrīd visvairāk vajadzīgs, jo ir tik ļoti pieraduši pie šī ietilpīgā vārda.
Es tā nedomāju un aicinu gan lasītājus, gan žurnālistus “uzasināt” savus “bullshita detektorus” un aktīvi šķirot priekšvēlēšanu informācijas plūdos vispārīgās pļāpas no konstruktīviem priekšlikumiem. Manuprāt, neko neizsakošo frāžu koncentrācija priekšvēlēšanu informācijas plūdos nupat ir kļuvusi bīstami augsta, un es kā vēlētājs gribu izvēlēties no piedāvājuma, kas saturiski sola ko vairāk par “valsts sakārtošanu”. Būtu interesanti dzirdēt, kādus vēl izteicienus tauta uzskata par iederīgiem priekšvēlēšanu Bullshit Bingo – varbūt kopīgiem spēkiem varam izstrādāt lietojamu sarakstu, ko turēt blakus televizora pultij vai žurnālistam uz špikermašīnas?
___________________
[1] Beidz muldēt, izdari! – no angļu val.
[2] “Guardian” raksts par “dzeltenajām kartītēm” BBC televīzijā http://media.guardian.co.uk/broadcast/story/0,7493,646421,00.html