Tiesībsargam Jurim Jansonam
Rīgā, 2011.gada 22.jūnijā
A.god. J.Jansona kungs!
Šī gada 31.maijā Sabiedriskās politikas centrs Providus rīkoja diskusiju par labu pārvaldību. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Providus, Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Tieslietu ministrijas, Administratīvās tiesas, Saeimas, Vides un reģionālo lietu ministrijas, Latvijas Pilsoniskās alianses, Meierovica biedrības.
Bijām nepatīkami pārsteigti, bez brīdinājuma nesagaidot Jūs šajā diskusijā, kuras laiks bija īpaši pakārtots Jūsu darba kalendāram. Gandrīz visi klātesošie bija ieradušies, lai tieši ar Jums personīgi apspriestu labas pārvaldības jautājumus, kā arī jauno Tiesībsarga stratēģiju 2011.-2013.gadam. Diemžēl stratēģiju nebija iespējams apspriest, jo atsūtītais biroja pārstāvis ilgstošas prombūtnes no darba dēļ nebija piedalījies stratēģijas veidošanā, nevarēja pamatot projektā ieliktās prioritātes un uzdevumus, kā arī nevarēja iezīmēt tālākos ceļus biroja stratēģijas pilnveidošanā.
Informācijai nosūtam svarīgākās tēmas, kas tika pārspriestas diskusijas laikā. Klātesošie labas pārvaldības eksperti vērsa uzmanību uz viņuprāt nozīmīgākajām pārvaldības problēmām Latvijā un Tiesībsarga spējām tās risināt:
1. Kāds ir Tiesībsarga darba apjoms labas pārvaldības lauciņā?
Valsts cilvēktiesību birojs tika reorganizēts par Tiesībsargu ar mērķi aktīvāk strādāt ne tikai ar cilvēktiesību, bet arī labas pārvaldības jautājumiem. Diskusijas dalībniekiem nezināmais aspekts: cik plaši šobrīd Tiesībsargs var aptvert labas pārvaldības tēmu. Tiesībsargam būtu jādefinē tieši ar kādiem labas pārvaldības jautājumiem šī institūcija nodarbosies. Vai tie ir tikai ļoti šaurie administratīvā procesa jautājumi, vai arī Tiesībsargs uzņemas „šefību” par to, lai visa iedzīvotāju saskarsme ar valsts institūcijām būtu vienkārša, pieejama (nemaksātu neko vai samaksa simbolika), pārskatāma, iesaistoša, ar prognozējamu rezultātu.
2. Kādas ir Tiesībsarga darba metodes?
Vairāki diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka labas pārvaldības jomā nepietiek tikai ar atbildēm uz iesniegumiem. Izglītojošie pasākumi ir vajadzīgi, bet tos izvirzīt kā vienīgo prioritāti ir pārāk vāji. It sevišķi apstākļos, kad, kā tas ir šobrīd, pat valsts pārvaldē iekšienē nav uzticēšanās Tiesībsarga biroja darba kvalitātei un paša Tiesībsarga autoritātei. Svarīgi, lai Tiesībsarga rīcība būtu proaktīva, lai būtu ne tikai individuāli risinājumi (atbildes uz iesniegumiem) un sistēmiski risinājumi (priekšlikumi sistēmas uzlabošanai), bet lai būtu pamanāma arī Tiesībsarga paša publiskā klātbūtne labas pārvaldības jautājumos (ar saviem paziņojumiem vai ar medijiem aktualizējot kādas problēmas, reaģējot uz aktualitātēm utt.).
Tiesībsargs varētu arī būt tā amatpersona, kas, organizējot pārvaldes darbinieku, ekspertu un iedzīvotāju diskusijas, meklē jaunus inovatīvus risinājumus pārvaldes problēmām. Tāpat Tiesībsargs varētu palīdzēt sabiedriskajām organizācijām brīžos, kad tām rodas problēmas saskarsmē ar valsts institūcijām.
3. Mērķis: augstāku standartu veidošana nekā likumā noteikts
Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz to, ka laba pārvaldība nozīmē darīt vairāk un labāk nekā minimums, ko prasa likums. Tiesībsarga birojam jābūt institūcijai, kas virza uz augšu par pieņemamiem uzskatītos standartus. Piemēram, būtu vēlams:
· Līdzīgi kā tas notika Igaunijā, formulēt labas likumdošanas standartus Saeimai un pašvaldībām (piemēram, par nepieciešamību konsultēties, uzklausīt utt.)
· “Audzināt” iestādes par to, ka viņas ir sabiedrības palīgi nevis burta kalpi. Svarīga ir nevis dzelžaina formalitāšu ievērošana, bet centieni cilvēkam palīdzēt.
· Tiesībsarga birojam pašam kļūt par labas pārvaldības paraugiestādi. Nav pieņemams, ka Tiesībsrags uz iesniegumu atbild pēc pusgada.
4. Aktualizētās problēmas labas pārvaldības jomā:
Diskusijas laikā labas pārvaldības eksperti aktualizēja šādas konkrētas problēmas, ko novērojuši Latvijas pārvaldē:
a. Iestādes ne vienmēr reaģē uz tiesu spriedumiem. Lai gan līdzīgā lietā jau pieņemts spriedums, iestāde turpina tiesāties.
b. Novērojami normatīvo aktu plūdi – kad normatīvu ir kļuvis par daudz un tādēļ starp tiem neizbēgami parādās brāķi.
c. Teritoriālā reforma ir padarījusi neefektīvas bāriņtiesas, kā arī mazinājusies kontrole pār to darbu.
d. Latvijā ir pārāk izteikts sektorāls skatījums uz problēmām un risinājumiem, kad ministrijas izvairās risināt starpnozaru problēmas, jo tur pie varas cits ministrs.
e. Joprojām nav pilnībā izmantotas jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas pārvaldes uzlabošanā.
f. Kontroles, audita institūcijām ir visai drakoniska pieeja attiecībā uz pārbaudāmajām iestādēm. Par sīkām kļūdām jāraksta trīs paskaidrojumi.
g. Joprojām nav optimāla iestāžu sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām – tās māk klausīties nevalstiskajās organizācijās, bet nemāk uzklausīt un argumentēt savu attieksmi.
h. Joprojām nav atrisināts jautājums, pie kuras institūcijas vajadzētu vērsties, lai saņemtu tiesību normu skaidrojumu.
i. Nav skaidra modeļa tam, kā jānotiek iedzīvotāju saskarsmei ar iestādēm, izmantojot e-pastu. Piemēram, būtu jālegalizē iespēja sūtīt e-pastus ar informācijas pieprasījumiem konkrētam iestādes darbiniekam (nevis obligāti– uz iestādes centrālo e-pastu), kā arī nedrīkstētu obligāti prasīt drošu e-parakstu
j. Nav iestādes, kas būtu atbildīga par datu pieejamību un informācijas atklātības nodrošināšanu valsts pārvaldē. Nepamatotu atteikumu nav daudz, bet procedūra – „negluda”.
k. Amatpersonu vārda brīvības jautājumi. Nav normāla dažu iestāžu prakse, ja izteikties ir aizliegts visiem, izņemot priekšnieku vai ja katra tēze jāsaskaņo.
Kā redzams – diskusijas laikā tika pārrunāti daudzi Tiesībsarga biroja darbam nozīmīgi jautājumi. Visi diskusijas dalībnieki izteica vēlmi vēlreiz satikties, šoreiz Jūsu klātbūtnē, lai izrunātu iecerētos jautājumus par jauno Tiesībsarga stratēģiju un tajā nepieciešamajām korekcijām. Ceram uz atsaucību un gaidām konkrētu laiku piedāvājumus.