Atslēgvārdi:

Priekšlikumi nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta sadaļai „Cilvēkresursu un nodarbinātības Eiropas Sociālā fonda operacionālā programma” 0

Iesaki citiem:
Atzinumi

Rīga, 2005. gada 19. janvāris
 

Finanšu ministram
O. Spurdziņam

Kopija:
Ministru prezidentam
A. Kalvītim

Izglītības un zinātnes ministrei
I. Druvietei

Labklājības ministrei
D. Staķei

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram
M. Kučinskim

Veselības ministram
G. Bērziņam

Ekonomikas ministram
K. Kariņam

Valsts kancelejas direktorei
G. Veismanei

 

Priekšlikumi Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta sadaļai 
„Cilvēkresursu un nodarbinātības Eiropas Sociālā fonda operacionālā programma”

Sabiedriskās politikas centrs Providus, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība un Kopienu Iniciatīvu fonds ir veicis Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta (NSID) sadaļas „Cilvēkresursu un nodarbinātības Eiropas Sociālā fonda operacionālā programma” analīzi un izsaka sekojošus priekšlikumus tās papildināšanai. Priekšlikumu mērķis ir sniegt argumentētu pozīciju mūsu jau līdz šim paustajam viedoklim, ka nākamo 7 gadu laikā cilvēkresursu attīstībā ir jāiegulda daudz vairāk nekā līdz šim paredzētie 10% no pieejamā ES fondu finansējuma.

Līdzšinējais operacionālās programmas apraksts cilvēkresursu attīstības jomu uztver sašaurināti, pamatā fokusējoties uz pasākumiem formālās izglītības sistēmā (skolēniem, studentiem) un bezdarbniekiem un sociālās izstumtības riska grupā esošajiem cilvēkiem. Atbalsta lokā faktiski nav paredzēta vissvarīgākā ar nodarbinātību saistītā grupa – darba tirgū esošie, kuru prasmju un piemēroties spēju attīstība ir izšķiroša darba tirgus situācijas uzlabošanai. Ierosinām izglītības un nodarbinātības attīstībai ieguldāmos resursus plānot atbilstoši trim izglītības jomām: 1) pieaugušo izglītībai, 2) formālajai izglītībai un 3) neformālajai izglītībai. Detalizētus priekšlikumus, lūdzu, skatīt zemāk.

Tāpat ierosinām

  • šo operacionālo programmu papildināt ar sabiedrības veselības veicināšanas pasākumiem darbaspēka kvalitātes un produktivitātes nodrošināšanai un
  • aktivitāšu ieviešanā paredzēt aktīvu sadarbību starp pašvaldībām, izglītības pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.

 

SPC Providus, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un Kopienu iniciatīvu fonda priekšlikumi:
 

1. Pārformulēt 682. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

Lai paātrinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un sasniegtu LNLP izvirzītos nodarbinātības mērķus, Eiropas Sociālā fonda ietvaros tiks atbalstītas aktivitātes, kas: 

1)      Vērstas uz pilnu nodarbinātību,

2)      Darba spēka kvalitātes un darbaspēka produktivitātes nodrošināšanu,

3)      Sociālās vienotības un sociālās izstumtības novēršanu,

4)      Sabiedrības nodrošināšanu ar atbilstošām prasmēm un mūžizglītības iespējām formālās un neformālās izglītības sistēmas ietvaros.

 

2. Papildināt 683. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

OP būs vērsta uz šādām atbalsta jomām:

  • Nodarbinātības veicināšana,
  • Formālās un neformālās izglītības attīstība
  • Sociālā iekļaušana
  • Administratīvas kapacitātes stiprināšana un labāka regulējuma principu ieviešana valsts pārvaldē, un pamatojoties uz NSID kopējo mērķi, īpaši jomās, kas saistītas ar cilvēkresursu attīstību.

 

3. Papildināt 692. punktu ar vārdiem: sabiedrības veselības veicināšanas pasākumi darbaspēka kvalitātes un produktivitātes nodrošināšanai

Pamatojums: NSID projekta 339.-347. punktā aprakstīts Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis. Latvijai, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir vissliktākie rādītāji alkoholisma, mazkustīga dzīves veida, saslimšanas ar sirds slimībām u.c. jomās. Iedzīvotāju veselības stāvoklis vistiešākā mērā ietekmē darbaspēka produktivitāti un konkurētspēju, tāpēc ierosinām cilvēkresursu attīstības sadaļā paredzēt finansējumu arī sabiedrības veselības uzlabošanas pasākumiem.

Operacionālā programmā būtu iekļaujami pasākumi:

·        Alkoholiķu, narkomānu u.c. atkarīgo ārstēšanās programmas, kuru rezultātā viņiem tiktu piedāvātas subsidētas darba vietas uzņēmumos,

·        Veselīga dzīves veida popularizēšanas pasākumi,

·        Kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanas pasākumi, piemēram, veloceliņu, apgaismotu pastaigu taku ierīkošana u.c. pasākumi

 

I. Pieaugušo izglītība

 

4. Papildināt 692. punktu ar vārdiem: pieaugušo izglītības attīstību visā Latvijas teritorijā 

Pamatojums: darba tirgū esošajiem cilvēkiem vajadzētu būt ESF finansēto uz darba tirgus mobilizāciju un pilna tā potenciāla izmantošanu vērsto aktivitāšu centrā. Līdzšinēji ESF apgūšanas atbildība sadalīta starp Labklājības ministriju un Izglītības un Zinātnes ministriju, kuras attiecīgi nodarbojas ar bezdarbnieku un sociāli atstumto grupu reintegrāciju darba tirgū vai ar formālās izglītības kvalitātes uzlabošanu. Šāda situācijā faktiski nav institūcijas, kas atbildētu par darba tirgū esošo prasmju piemērošanu darba tirgus vajadzībām. Šo svarīgo jomu nedrīkstētu atstāt tikai uzņēmēju pārziņā, kā tas ir pašlaik.  

Esošajā programmēšanas periodā tiek īstenota nacionālā programma „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana”, kuras ietvaros tiek izstrādāta mūžizglītības stratēģija. Tās ietvaros katrā Latvijas reģionā tiek izstrādāts rīcības plāns un sagatavoti 540 pieaugušo izglītības koordinatori.  

Ierosinām turpināt iesākto darbu un paredzēt esošo pieaugušo izglītības centru kapacitātes palielināšanu un jaunu centru izveidi. Ierosinām papildināt operacionālo programmu ar sekojošām mērķa grupām cilvēkresursu kapacitātes palielināšanai:

  1. Mazos un vidējos uzņēmumos nodarbinātie
  2. Nereģistrētie bezdarbnieki, tai skaitā, tie, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu un mājsaimniecībām piesaistītie
  3. Pieaugušie ar zemu pamatprasmju līmeni
  4. Nelegāli nodarbinātie, tai skaitā, „aplokšņu algu” saņēmēji
  5. Personas pirmspensijas un agrīnajā pensijas vecumā

Paredzēt pasākumus minēto mērķauditoriju nodrošināšanai ar izglītības iespējām kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai.

Atbilstoši privātās publiskās partnerības principiem pieaugušo izglītības centu tīkla izveidei jānotiek intensīvā trīspusējā sadarbībā starp izglītības pakalpojumu sniedzējiem, darba devējiem un pašvaldībām, katrai no pusēm paredzot aktivitātes un finansējumu.  

 

5. Papildināt 692. punktu ar vārdiem: nodarbinātības elektroniskas datu bāzes (analītiskās informācijas sistēmas) izveide Latvijā ar mērķi reģistrēt un monitorēt tās profesijas, kurās ir pārpalikums un kurās trūkst darbaspēka.

Pamatojums: pašlaik Latvijas darba tirgū vērojama situācija, ka daudzās svarīgās tautsaimniecības jomās trūkst kvalificēta darbaspēka. Tajā pašā laikā izglītības pakalpojumu sniedzējiem nav pieejama sistemātiska informācija, uz kuras bāzes būtu iespējams prognozēt darba tirgus svārstības un nepieciešamās apmācības jomas.

Šāda nodarbinātības barometra izveide dos iespēju 1) apkopot un sistematizēt informāciju par situāciju darba tirgū, 2) izglītības pakalpojumu sniedzējiem reaģēt uz darba tirgus prasībām un sagatavot strādājošos nepieciešamajās jomās, 3) darba devējiem dod pasūtījumu noteiktu jomu darbinieku sagatavošanai, 4) skolēniem un studentiem izdarīt informētu izvēli par savu profesiju. 

 

II. Formālā izglītība

 

6. Papildināt 699. punktu ar vārdiem: pedagogu tālākizglītība un apmācība

Pamatojums: Formālās izglītības kvalitātes uzlabošajai jāparedz pedagogu tālākizglītības un apmācības pasākumi

  • tēmās, kas veicina skolotāju izpratni par mūsdienu darba tirgus situāciju un tā prasībām;
  • latviešu un citu valodu apmācībās.

Pēc pārejas uz vispārējās vidējās izglītības mācīšanu latviešu valodā visās skolās, mazākumtautību skolu skolotājiem paradoksali samazinājas iespējas latviešu valodas kā tādas uzlabošanai, fokusējoties tikai uz biligvālās izglītības un valodas metodikas mācīšanu. Tomēr vietās, kur pastāv krievu valodas vide, mazākumtautību skolotāju latviešu valodas zināšanas bieži joprojām nav pietiekamas, lai kvalitatīvi un sarežģīti pasniegtu priekšmetus latviešu valodā, tādēļ skolēnu zināšanas, vidusskolu beidzot, var būt nepiemērotas un darba tirgum neatbilstošas.

Turklāt, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, būtu nepieciešams pāriet uz bilingvālās izglītības ieviešanu visās Latvijas skolās (ne tikai latviešu/ krievu valoda, bet arī latviešu / svešvaloda). Šī iniciatīva būtu jāatbalsta un tam ir nepieciešami papildus resursi skolotāju tālākizglītībai.

 

7. Papildināt 699. punktu ar vārdiem: pedagogu tālākizglītības un apmācību datu bāzes (analītiskās informācijas sistēmas) izveide

Pamatojums: datu bāzes mērķis:
1) apkopot informāciju par piedāvātajām apmācības tēmām, to apmeklējumu un pieprasījumu, kā arī par apmācīto skolotāju skaitu un kavlifikācijām,
2) nodrošināt visu skolu (it īpaši ārpus Rīgas) skolotājus ar vienādām iespējām celt savu kvalifikāciju, lai izvairītos no situācijām, kad vieni skolotāji tiek apmācīti vairākkārt, bet citi – nekad un
3) monitorēt ieviesto apmācību efektivitāti un izglītības kvalitātes uzlabošanās progresu.

 

8. Papildināt 699. punktu ar vārdiem: skolēnu nodrošināšana ar praksi iespējamās profesijas darba vietās

Pamatojums: Šveices izglītības sistēmā visi vispārējās izglītības iestāžu skolēni, sākot ar 6. klasi, tiek nodrošināti ar iespēju vienu nedēļu vasaras brīvlaika laikā strādāt savas iedomātās profesijas darba vietā. Šāda iespēja paplašina skolēnu redzesloku (parasti bērni pārzina tikai savu vecāku profesijas, bet citas nepārzina) un nodrošina viņus ar informāciju, lai eventuāli izdarītu pārdomātu izvēli.

Latvijā kā viena no darbaspēka problēmām tiek minēta vispārējās izglītības iestāžu un augstskolu absolventu nepiemērotība darba tirgus apstākļiem, prasmju un iemaņu trūkums, kā arī skaidras vīzijas trūkums, ko jaunieši vēlas darīt ar skolā iegūtajām zināšanām. Nodrošinot iespēju praktizēties iespējamā darba vietā attīstītu skolēna radošo potenciālu un padarītu to spējīgāku adoptēties darba tirgus situācijām.

 

9. Papildināt 699. punktu ar vārdiem: pasākumi 7.-9. klašu skolēniem, lai nodrošinātu pilnu pamatizglītības apguvi 

Pamatojums: esošajā NSID projekta redakcijā paredzēts ieguldīt finansējumu pedagoģiskās korekcijas programmu izveidē. Tomēr daudz būtiskāk būtu 7.-9. klašu skolēniem nodrošināt preventīvus pasākumus, lai samazinātu pamatizglītību neieguvušo skaitu un novērstu nepieciešamību pēc pedagoģiskās korekcijas programmām.

IZM apkopotie dati liecina, ka 2004./2005.mācību gadā bez pamatizglītības atestāta 9.klasi beidza 2321 jeb 6.9 % skolēnu, savukārt 2004./2005. mācību gadā tādi bija 3238 jeb 9.5 % skolēnu. Lai gan 2005.gada februārī IZM prognozēja 3869 skolēnus bez pamatizglītības atestāta, tik strauja samazināšanās saistīta ar to, ka skolas izvēlas pazemināt prasību standartus, lai neuzrādītu tik lielu „atbirušo” skolēnu skaitu. Kā liecina 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti, Latvijā 13,6% jauniešu vecumā no 15 – 19 gadiem ir bez pabeigtas pamatizglītības[1].

Jaunieši bez pamatizglītības ir neizmantots un nemobilizēts darba tirgus potenciāls[2], kas katru gadu pieaug. Šie cilvēki paliek ārpus izglītības sistēmas un līdz ar to papildina tādas riska grupas kā bezdarbnieki, alkoholiķi, narkomāni, likumpārkāpēji u.c.

Sabiedriskās politikas centrs Providus 2004. gadā publicēja pētījumu „Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums”, kura autores I. Dedze, M. Krūzmētra un I. Mikiško šīs problēmas novēršanai rekomendē[3]:

  1. Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt skaidru un sistematizētu „atbirstošo” reintegrācijas izglītībā shēmu, kurā uzrādīti visi alternatīvās izglītības varianti, lai neviens pusaudzis nepaliktu bez pamatskolas izglītības.
  2. Izglītības un zinātnes ministrijai veikt pētījumus par to, kad īsti iesākas mācīšanās motivācijas zudums, kas ir tā cēloņi, cik lielā mērā tas saistīts ar ģimeni, cik – ar skolu un skolotājiem, cik – mācību priekšmetu satura atbilstību šodienai, kas notiek ar „atbirstošajiem” un „atbirušajiem” pusaudžiem.
  3. Veikt monitoringu par pusaudžiem, kuri:
      a.       reintegrējas kādā no izglītības sistēmas piedāvātajiem variantiem, lai konstatētu, kurš no tiem dod vispozitīvākos rezultātus;
      b.      kuri pagaidām uz laiku paliek ārpus izglītības sistēmas un līdz ar to papildina tādas riska grupas kā bezdarbnieki, alkoholiķi, narkomāni, likumpārkāpēji u.c.
  4. Pedagoģiskajās augstskolās un kvalifikācijas celšanas kursos akcentēt tās darba metodes, ar kuru palīdzību skolotājs spētu strādāt klasē ar dažādi mācīties motivētiem skolēniem.
  5. Pašvaldībām nodrošināt lielāku sociālo pedagogu un psihologu palīdzību darbā ar „atbirstošajiem” skolēniem, lai nodrošinātu viņiem savlaicīgu sociālo un psiholoģisko palīdzību sekmīgai izglītības apguvei.
  6. Pašvaldībām kopā ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem izstrādāt un realizēt apmācības programmas vecākiem darbam ar mācīties maz motivētiem bērniem.

 

III. Neformālā izglītība

 

10. Papildināt 699. punktu ar vārdiem: pasākumi pieaugušo un jauniešu neformālās izglītības veicināšanai

Pamatojums: Neformālās izglītības mērķis ir veicināt dažādu prasmju, iniciatīvas un radošā potenciāla attīstību ar dažādu apmācības programmu palīdzību ārpus formālās izglītības ietvara. Neformālās izglītības jomā nepieciešams finansēt pasākumus, kas īsteno motivācijas programmas, it īpaši, uzņēmējdarbības iniciatīvas veicināšanas jomā.

Ierosinām paredzēt investīcijas neformālās izglītības attīstībā, kas orientēta uz divām galvenajām mērķauditorijām: 1) pieaugušajiem un 2) jauniešiem. Pašlaik, īpaši Latvijas reģionos, vērojama nepietiekama jauniešu nodarbinātība ārpusskolas aktivitātēs. Tas pamatā saistīts ar iespēju trūkumu. Šādu cilvēkkapitāla attīstību veicinošu programmu izstrādi un realizāciju varētu uzticēt Valsts jaunatnes iniciatīvu centriem, kas darbojas visā Latvijā, nodrošinot tos ar nepieciešamo finansējumu un kapacitāti. 

SPC Providus, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un Kopienu Iniciatīvas fonda vārdā izsaku cerību uz tālāku sadarbību operacionālo programmu izstrādes procesā!

_________________

[1] Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. (2002) Statistikas datu krājums, Rīga

[2] Piemēram, Īrijā esošajā programmēšanas periodā no ESF tiek finansētas aktivitātes, kas vērstas uz drop-outs (pamatizglītību vai vidējo izglītību neieguvušo) novēršanu, http://www.csfinfo.com/docs/operational_prog/eh11.pdf

[3] I. Dedze, M. Krūzmētra, I. Mikiško, Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums, Sabiedriskās politikas centrs Providus, 2004, 36.-37.lpp.

 

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733