2005. gada 13. oktobrī

LR Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam A. Slakterim

Priekšlikumi likumprojektam „Struktūrfondu vadības likums”

A.god. Slaktera kungs!

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir izskatījis jaunizstrādāto Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumu un vēlas sniegt savus priekšlikumus par pašreizējo likumprojekta redakciju.

Ierosinām likumprojektā iekļaut divus jaunus pantus, nosakot informācijas atklātības pamatprincipus struktūrfondu vadības sistēmā.

Atklātībai jābūt vienam no struktūrfondu līdzekļu izmantošanas pamatprincipiem. Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu (IAL), vispārpieejama ir visa tā informācija, kurai saskaņā ar likumu un tajā noteiktā kārtībā, nav piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Teorētiski ļoti liela daļa struktūrfondu finansējuma saņemšanai iesniegto projektu izvērtēšanas gaitā saņemtā un radītā informācija varētu attiekties uz divām IAL minētajām aizsargājamo interešu kategorijām – iekšējas lietošanas informācija, kas saistīta ar lēmuma pieņemšanas procesu iestādē un izņēmumu, kas sargā konkursu un vērtēšanas procedūru objektivitāti.

Tādēļ, lai pienācīgi nodrošinātu procesa caurredzamību un sabiedrības interesi, kas saistīta ar Latvijai piešķirtā ES finansējuma likumīgu, lietderīgu izlietošanu, uzskatām, ka nepieciešams īpaši precizēt ziņas (informācijas saturu), uz ko iestādes vadītājs nevar attiecināt ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

IAL ietver pasīvās atklātības principu, proti, paredz personas subjektīvās tiesības pieprasīt informāciju un atbilstoši – iestādes pienākumu sniegt pieprasīto informāciju. Uzskatām, ka konkrētajā gadījumā atklātības normas savu mērķi sasniegtu daudz efektīvāk, ja tiktu īstenotas būtiskāko vispārpieejamo informāciju aktīvi un regulāri izvietojot publiskā un ērti pieejamā informācijas vietnē – iestādes interneta mājas lapā. Tādejādi struktūrfondu vadības likumā attiecībā uz konkrētām informācijas grupām tiktu attiecināts proaktīvās publicēšanas pienākums.

Tāpat uzskatām, ka nepieciešams papildus un nepārprotami nodrošināt projekta pieteicēja tiesības iepazīties ar plašāku informāciju par konkrētā projekta vērtēšanas procesu un rezultāta pamatojumu.

Lūdzam svītrot 22. pantu esošajā redakcijā un aizstāt to ar sekojošu pantu: 

22. pants. Informācijas atklātība

(1) Aizliegts piešķirt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par:

a)      Struktūrfondu finansējuma saņēmēju (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)

b)      Struktūrfondu finansējuma saņēmēja juridisko adresi

c)      Projekta nosaukumu

d)      Piešķirtā struktūrfondu finansējuma apjomu

e)      Aktivitāti, kuras ietvaros piešķirts struktūrfondu finansējums

f)        Projekta īstenošanas vietu un

g)      Kopsavilkumam par projekta ietvaros veicamajām aktivitātēm

(2) Struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesniegums ir ierobežotas pieejamības informācija.

(3) Attiecīgā projekta iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar sava struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma lietu (struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesniegums un dokumenti, kas ietver vērtēšanas rezultātu pamatojumu).

(4) Starpniekinstitūcija šī panta 1. daļā noteikto informāciju publisko savā interneta mājas lapā:

a)      Otrā līmeņa starpniekinstitūcija 15 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas ar struktūrfonda vai grantu shēmas finansējuma saņēmēju;

b)      Pirmā līmeņa starpniekinstitūcija 15 dienu laikā pēc nacionālās programmas projekta apstiprināšanas vadības komitejā.

(5) Reizi divos mēnešos pirmā līmeņa starpniekinstitūcija savā mājas lapā ievieto informāciju par nacionālās programmas projekta ieviešanas gaitu.

(6) Ja no privātpersonas saņemts informācijas pieprasījums sakarā ar struktūrfonda projektu vai grantu shēmas projektu, iestāde sniedz attiecīgo informāciju, kas ir tās rīcībā, izņemot gadījumus, kad šī informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

Ievērojot, ka būtisks kritērijs projekta vērtēšanas procesā ir tā atbilstība formālajām vadlīniju prasībām, PROVIDUS uzskata, ka ir nepieciešams īpaši nostiprināt potenciālā projekta iesniedzēja tiesības saņemt informāciju un kompetentu skaidrojumu no iestādes projekta sagatavošanas gaitā. Ievērojot procesa specifiku, pašreiz šādu garantiju nenodrošina nedz Administratīvā procesa likums, nedz arī likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšana valsts institūcijās” (turklāt valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jauns normatīvais akts, kurš, aizstājot minēto, regulēs tikai sūdzību un priekšlikumu apriti minētajās institūcijās). Atzīstot, ka iesniegumu daudzums var kļūt par būtisku šķērsli iestādes darbības efektivitātei, uzskatām, ka nepieciešams precizēt gadījumus, kad iesnieguma saturs ļauj iestādei to neizskatīt pēc būtības.

Iesakām likumprojektu papildināt ar jaunu panku sekojošā redakcijā:  

X. pants. Pienākums atbildēt uz jautājumiem

(1)   Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, var vērsties pie otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vai pie grantu shēmu apsaimniekotāja ar mutvārdu vai rakstveida jautājumu. Iestāde pieņem jautājumu (iesniegumu) Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2)   Iestāde sniedz projekta pieteicējam rakstisku atbildi pēc būtības 15 dienu laikā no jautājumu saņemšanas. Atbilde ir saistoša iestādei lēmuma pieņemšanas procesā.

(3)   Iestāde var atteikties sniegt atbildi pēc būtības, ja, izvērtējot jautājuma saturu, tā konstatē, ka pastāv viens vai vairāki no šādiem priekšnoteikumiem:

a)      jautājums ir acīmredzami nepamatots (nav saistīts ar konkrētu projektu konkursu vai iesnieguma sagatavošanu),

b)      jautājuma saturs nepietiekami konkretizē problēmu,

c)      jautājuma saturs ir aizskarošs.

(4)   Iestāde 7 dienu laikā no jautājuma saņemšanas brīža paziņo iesniedzējam motivētu atteikumu sniegt atbildi pēc būtības.