Atslēgvārdi:

Prezidente – “Kanādas pensionāre” vai “Latvijas vērtība”? 17

Valsts prezidentes atspoguļojuma atšķirības Latvijas populārākajos latviešu un krievu laikrakstos Diena un Vesti Sevodņa liedz piekrist pētnieku optimismam, ka latviešu un krievu presi pēdējos gados vairs nevarot vērtēt kā divus monolītus veidojumus.

Iesaki citiem:
Prez graf 255x203
Foto:Didzis

Man vienmēr gribējies izprast, kāpēc mana mamma, nepilsone un krievu mediju lojāla lietotāja, sarunā par politiskām un ekonomiskām tēmām vienmēr nostājas man opozīcijā – īpaši, ja diskutējam par politiķiem un valsts galvu Vairu Vīķi - Freibergu. Prezidente ir valsts simbols, kas ir arī politiskās integrācijas indikators un šī simbola atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ļauj izdarīt secinājumus, cik tad tālu vai tuvu viena no otras atrodas latviešu un krievu valodas informācijas telpas Latvijā un kā šī distance laika gaitā ir mainījusies.

Pētnieku starpā nav vienotas nostājas par to, vai Latvijā pastāv divas informācijas telpas vai pat divas nošķirtas kopienas. 90–to gadu beigās parādījās vairāki pētījumi, kas skaidri norādīja uz informācijas plaisu starp latviešu un krievu plašsaziņas līdzekļu lietotājiem[1]. Taču atzīti Latvijas mediju pētnieki Ilze Šulmane un Sergejs Kruks ar katru nākamo pētījumu novērojuši divu informatīvo telpu tuvināšanos un atzīst, ka “pēdējo gadu pētnieku projekti pierādījuši, ka latviešu un krievu prese nav vērtējama kā divi monolīti veidojumi’’[2]. Analizējot Valsts prezidentes atspoguļojumu divos vadošajos latviešu un krievu preses izdevumos – laikrakstos Diena un Vesti Sevodņa, šādam secinājumam gan grūti piekrist. Šķiet, ka distance starp divām informācijas telpām ir liela, jo Diena vairāk kā 90% gadījumu pozitīvi atspoguļo prezidenti un tikai 5% - negatīvi, bet Vesti Sevodņa 75% publikāciju prezidenti attēlo negatīvi un ap 20% - pozitīvi.

Prezidentes atspoguļojuma analīzei izvēlējos trīs reprezentatīvus periodus – prezidentes iepazīšanas laiku pēc ievēlēšanas (1999. gada jūnijs – novembris), prezidentūras vidusposmu (2001. gada jūnijs – novembris) un pārvēlēšanas periodu, kas aptvēra arī laiku pirms referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (2003. gada jūnijs – novembris).

Pētītajā laika posmā prezidente abos laikrakstos ir atspoguļota kopā 721 reizi, visvairāk pērnā gada rudens mēnešos, kad Latvija bija pārņemta ar ES paplašināšanās procesu. Sīkāk analizēju 115 publikācijas, kas bija emocionāli spilgtāk iekrāsotas (64 Dienas un 51 Vesti Sevodņa materiāli). Šāda veida publikāciju skaits Vesti Sevodņa ar katru gadu palielinās, bet Dienā praktiski paliek nemainīgs.

Aplūkojot laikrakstu izmantotos žanrus[3], kādos parādās informācija par prezidenti (skat. 1. un 2. attēlu), redzams, ka Diena labprātāk attēlo prezidenti neitrāli – 63% publikāciju atspoguļotas prezidentes aktivitātes, nesniedzot savus komentārus un vērtējumus. Interesanti, ka 18 analizētajos mēnešos nav atrodama neviena ironiska replika. Radikāli atšķiras žanru izvēle Vesti Sevodņa. 40% analizēto materiālu iederas replikas formātā, kur dominē ironija. Replikas un citu žanru sajaukums kopā veido 74% visu analizēto materiālu. No tā var secināt, ka šo krievu laikrakstu maz interesē vienkāršs prezidentes iekšpolitisko un ārpolitisko aktivitāšu atspoguļojums, žurnālistiem ir svarīgi sniegt savu ironisko novērtējumu.

Abi laikraksti visvairāk atspoguļo prezidentes iekšpolitiskās aktivitātes un publicē viņas darbības vērtējumu. Kaut arī apjoma ziņā šīs pozīcijas abos laikrakstos ir vienādas, tomēr nav daudz tēmu, kas abos laikrakstos pārklājas. Un pat ja tās pārklājas, tas nebūt nenozīmē, ka abu laikrakstu žurnālistiem ir viena pieeja prezidentes atspoguļojumam. Kā piemēru var minēt prezidentes dalību Dziesmu svētkos un viņas oficiālās Ungārijas vizītes atspoguļojumu:

Vesti Sevodņa - Pēc tam pirmā valsts dāma “засветилась” tautastērpā Vislatvijas Dziesmu svētku gājienā pa Brīvības ielu un teica runu pie Brīvības pieminekļa (VS, 7.07.01.);

Diena - Rīgas jubilejai veltīto Dziesmu un deju svētku noslēgumkoncertā atkal bijām vienoti: gan pašiedvesmai Valsts prezidentes vadībā skandējot: «Mēs esam stipri! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti!», gan kopā ar aktieriem dziedot un pieprasot atkārtot Imanta Kalniņa Lilioma dziesmu... (D, 31.07.01.);

Ar Ungāriju asociējas gulašs, tokajiešu vīni, Balatona ezers, Budapešta, Donava, tieši to arī baudīs Vīķe-Freibergas kundze un viņas vīrs, kā arī vairāki ministri (VS, 18.10.01);

Prezidente arī paudusi gandarījumu, ka vizītes laikā ir parakstīti divi līgumi; sarunā ar Ungārijas premjerministru prezidente ir uzsvērusi trīs sadarbības jomas – ekonomika, aizsardzība un izglītība (D, 18.10.01.).

Atsevišķi vērts pieminēt abu laikrakstu sniegto atspoguļojumu Krievijas sakarā. Abi Latvijas populārākie laikraksti labprāt izceļ visas ar Latvijas un Krievijas attiecībām saistītās prezidentes aktivitātes, tomēr, lasot abus izdevumus, šķiet, ka atspoguļoti dažādi notikumi. Kā piemēru var minēt 2003. gada jūnija Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina neformālo tikšanos Sanktpēterburgā:

Diena - Vizītē Sanktpēterburgā prezidente neformālās sarunās ar Krievijas prezidentu un premjerministru vienojusies par ciešāku abu valstu attiecību veidošanu un jauna sadarbības posma sākumu; attiecību stiprināšanā liela loma ir abu valstu valdību kontaktiem – abi prezidenti atzina neformālajā sarunā; Latvijas prezidente pauda cerību, ka ES paplašināšana līdz Krievijas robežai ienesīs jaunu sadarbības līmeni ES un Austrumu kaimiņvalsts attiecībās (D, 2.06.03.);

Vesti Sevodņa - Mūsu prezidentei uzsmaidīja laime – izdevās aprunāties ar Putinu un premjerministru. Gan neoficiāli, bet prezidente palika apmierināta ar īso tikšanos; prezidentei vienkārši paveicās un viņa atradās pie viena galda ar premjeru, protams, viņš ir inteliģents cilvēks un draudzīgi parunājās ar dāmu, piekrītot, ka attiecības ir jāuzlabo, dīvaini būtu, ja viņš sacītu ko citu, piemēram, kaut manas acis tevi neredzētu; parasti par neformālām tikšanām raksta memuārus, bet Latvijā par to iztaurēja visai pasaulei, pie tam Krievijas puse par to neteica ne vārda (VS, 3.06.03.).

Vesti Sevodņa prezidentei pievērš lielāku uzmanību un 59% gadījumu atspoguļo to laikraksta 1. lpp., savukārt Diena - tikai 25 % gadījumu. Latviešu laikraksts labprāt publicē prezidentes novērtējumu 2. lpp. rubrikā Komentāri un viedokļi. Abi laikraksti lielu uzmanību pievērš prezidentes atspoguļojumam saistībā ar iekšpolitiskām aktivitātēm, ko apliecina lielais materiālu daudzums tieši 3. un 4. lpp. (skat. 3. un 4. attēlu).

Laikrakstu lietotā grafiskā paravaloda[4] liecina par dažādu pieeju prezidentes attēlojumam (skat. 5. att.). VS no 51 aplūkotā materiāla 43 ir ar prezidentes fotogrāfiju, savukārt Diena tikai pusei savu materiālu pievieno prezidentes attēlu. Krasi atšķirīgs ir arī abu laikrakstu prezidentes atspoguļojums publicētajās fotogrāfijās. Diena pārsvarā prezidenti atspoguļo nopietnu (9 fotogrāfijas) un darbībā (17), bet Vesti Sevodņa labprāt ievieto prezidenti ar bezemociju sejas izteiksmi vai nedabīgi smaidošu[5] (kopā 18 publikācijas jeb 42% gadījumu). Turklāt krievu laikrakstam ir tendence ironiski parakstīt prezidentes fotogrāfijas, kas bieži vien ir pretstatā ar fotogrāfijā redzamo vai teksta saturu, piemēram, pie prezidentes fotogrāfijas, kurā viņa iemet savu biļetenu vēlēšanu urnā, paraksts vēsta: „Viena neveikla kustība – un mēs Eiropā!” (VS, 29.03.01.).

Nozīmīgs empīriskās analīzes elements ir valodas ekspresīvo līdzekļu – metaforu, hiperbolu, alūziju, salīdzinājumu, eifēmismu[6] un ironijas[7] lietojums (skat. 6. attēlu). Vesti Sevodņa prezidentes atspoguļojumā ironija dominē, tā tiek lietota:


  • komentējot prezidentes darbību (piemēram, jau minētais citāts par Dziesmu svētkiem - pirmā valsts dāma “засветилась” tautastērpā uz Brīvības ielas (7.07.03.));

  • aprakstot notikumu (Par prezidentes Maltas vizītes neformālo daļu - balles saimnieks – Ukrainas prezidents Leonīds Kučma – dedzīgi dancināja mūsu Vairu Vīķi-Freibergu (13.09.99.));

  • materiālu virsrakstos (Par prezidentes avāriju uz Lietuvas ceļa (sadursme ar govi) - Izbraukājusies “ar vējiņu” pa kaimiņu republiku, prezidente kaitēja tās lauksaimniecībai (6.08.99.));

  • fotogrāfiju parakstos (Par „Baltijas ceļam” veltītu pasākumu – materiālam pievienota fotogrāfija, kurā prezidente redzama no pārējās sabiedrības norobežotā ložā ar ievērojamajiem cilvēkiem, zem attēla komentārs – Kur prezidente? Kā pienākas – starp tautu (BC, 25.08.99.));

  • prezidentes raksturojumā (tauta galvenās “tautumeitas” uzstāšanos uztvēra adekvāti: paaplaudēja, izdzēra alu un turpināja atpūsties līdz vēlai naktij (BC, 7.07.03.)).



Laikrakstu izmantoto salīdzinājumu daudzums ir gandrīz vienāds (Diena izmantojusi četrus, bet VS – trīs salīdzinājumus), tomēr to nokrāsa un paustā attieksme nebūt nesakrīt. Latviešu laikraksts salīdzina prezidenti ar jauno “ētisko slotu”, kuru tik ļoti gaida sabiedrība; Latvijas vērtību; Saeimā ievesto “melno zirdziņu”, kas pārvērties par tautā mīlētu un atbalstītu amatpersonu. Savukārt VS lieto ironiskus un dažkārt arī negatīvus salīdzinājumus – jaunizceptā Kanādas prezidente; Kanādas pensionāre; VVF «balta un pūkaina» kā Romas pāvests.

Krievu laikraksts izceļas ar plašu eifēmismu izmatošanu, kas slēpj nepieklājīgo attieksmi pret prezidenti, piemēram, izskatās, ka labā prezidentes roka nezina, ko kreisā dara (14.11.03.); vispār, prezidente, viņa jau no citas pasaules atripojusi (27.09.01.); visumā objektīvo interviju „смазало” prezidentes paziņojums par to, ka Latvija neierobežo citu valodu izmantošanu... skolā (22.11.01.).

Prezidentes atspoguļojuma analīze Latvijas populārākajos latviešu un krievu laikrakstos Diena un VS pierāda, ka vēl arvien ir vērojama abu informācijas telpu norobežošanās un atšķirības informācijas pasniegšanas tendencēs. Un šīs atšķirības ir pārāk lielas, lai piekristu mediju pētnieku S. Kruka un I. Šulmanes apgalvojumam, ka latviešu un krievu prese nav vērtējama kā divi monolīti veidojumi.

Mūsu valstī arvien ir divas stabilas un savstarpēji nesaistītas informācijas telpas, kas šķeļ sabiedrību un veicina divu kopienu valsts izveidi. Tāpēc ir nepieciešams veikt vairāk pētījumu, kas noskaidrotu šķelšanās iemeslus un atrastu risinājumus, kā nojaukt sienu starp abām informācijas telpām un, iespējams, pat divām kopienām.
























-------------
[1] Kā nozīmīgākie jāmin “Pētījumi un rīcības programma “Ceļā uz pilsonisko sabiedrību”” 3. posma rezultāti, kas apkopoti grāmata “Masu saziņas līdzekļu materiālu satura analīze”, Rīga: BTH, 1998.

[2] Šulmane I., Kruks S. Pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrības integrācija. – Rīga: LU Komunikācijas studiju nodaļa, 2002. – 7.

[3] Uzskaitītas ziņas, intervijas, komentāri, reportāžas un replikas. Replika ir ironiskas notikumu atspoguļojums.

[4] Grafiskā paravaloda ietver attēlu, izvietojumu, izcēlumu un noformējuma analīzi.

[5] Nedabīgi smaidošās prezidentes piemērs (VS, 13.05.04.) (PDF 222 Kb)

[6] Metaforas - tēlaini izteicieni, vārdu vai izteicienu lietošana pārnestā nozīmē, t.i., kāda cita priekšmeta (parādības) raksturīgo iezīmju attiecināšana uz doto priekšmetu (parādību), piemēram, jūras vaidi, dzelzs griba, nozīmes pārnesuma pamats ir līdzība vai kontrasts;
Hiperbolas - tēlaini izteicieni, kuros ir pārspīlējums iespaida pastiprināšanai, piemēram, "dubļu jūra";
Alūzijas - stilistiskas figūras, izteicieni, kas norāda uz pazīstamu vēsturisku notikumu vai kādu literāru darbu;
Eifēmismi - vārdi vai teicieni, kurus lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena vietā (Naciscione A. Phraseological Units in Discourse: towards applied stylistics. Riga: Latvian Academy of Culture, 2001. – 283 lpp.)

[7] Ironija - ironijas nolūks ir izteikt smalki apslēptu izsmieklu ar negatīvu attieksmes humora pieskaņu; ironija ir raksturīga iespraudumos, runas pārtraukumos ar repliku, kas saka pretējo; ironijas pamatā ir paņēmiens, kas rada ārējai, pozitīvai formai iekšēju apslēptu zemtekstu (Urbanoviča I. Ietekmīga valoda. – Rīga: AML/RSU, 2001. –42 lpp)


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aigars_P 05.05.2005 09:32
Pilnībā nepiekrītu! Freibergas kundze jau nu gan nav nekāda laime. Kādēļ tā domāju, neizpaudīšu, taču manās acīs viņa ir karjeriste, kas pēc ievēlēšanas amatā savu nostāju daudzos jautājumos mainījusi diametrāli pretējā virzienā. Pēdējo divu gadu laikā VVF teiktais un darītais Latvijai nesis vairāk negatīvā, nekā kaut ko labu. Pietiek pieminēt kaut vai nostāju 9. maija, 16. marta un naturalizācijas jautājumos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 06.08.2004 12:31
Vaira ir foršs zaķis!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MarRut 05.08.2004 14:41
Interesants pētījums. Kaut gan gribētos izteikt nelielu piezīmi, proti, informatīvā telpa sastāv ne tikai no informācijas avota un nesēja, bet arī ieguvēja. Tāpēc informācijas pasniegšanas forma nav atrauta no tās izraisītās reakcijas, šajā gadījumā, lasītājos. Tādēļ līdzīgu pētījumu metodoloģijā parasti iestrādā arī informācijas interpretācijas apsekošanu. Interesanti arī tas, ka dažas no šīm "ironiskajām replikām" manā uztverē daudz precīzāk atspoguļo atteicīgo notikuma būtību par tām sausajiem viss-ir-tik-viennozīmīgi-svarīgi nokrāsās pasniegtajiem faktiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kliepa 05.08.2004 13:54
autores komentārs par lasīto (jau iepriekš atvainojos par ne-redundanci):

1) krasmar - šajā darbā kritērijs bija tikai un vienīgi laikrakstu popularitāte - dienas lasītākie laikraksti (latv.val. tā ir Diena, bet kr.val. - BC)

2) SC - neviena metode nav perfekta, tāpat kā neviens pētījums nav pilnīgi objektīvs, ja to veic cilvēks

3) pēterim - savā pilnajā (BD) autors tiek arī tālāk par citēšanu un izteiksmes formu komentēšanu, diemžēl publicētais apjoms liek visu reducē, bet paldies par sākuma saskatīšanu :)

P.S. paldies visiem par komentāriem (prieks, ka tas raisa diskusiju)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 05.08.2004 08:34
labs mēģinājums salīdzināt divu laikrakstu viedokļus. Žēl, ka autors tālāk par citēšanu un izteksmes formu komentēšanu netiek. Nav atklāti, it īpaši krievu laikrakstu nostājas cēloņi. Nav atklāta šo laikrakstu domas virzība. Kam viņi kalpo? Latvijas izaugsmei? Tautas labklājības nodrošinājumam? Vai arī saustarpēja nacionāla naida kurināšanai. Latvijas valsts graušanai, ņirdzībai par Latvijas valsti. Jā, Latvijā ir daudz trūkumu, nebūšanu. Tai paša laikā tikai aklais var neredzēt, bet arī viņš izjūt Latvijas izaugsmi, it īpaši pēdējos gados. Tikai aklais var neredzēt spožos Latvijas pārstāvju panākumus kultūras jomā starptautiskajā arēna. Tiem pievienosim sportu. Es gribētu kaut vai minēt izcilo Naumovas panākumu Eirovīzijā. Bet viņas māte taču ir krievu drāmas teātra aktrise, krieviete. Kāpēc krievu prese nesekmē šādu naumovu simtus Latvijā. Minēsim dziesmu svētkus. Kur ir krievu, ukraiņu uc kori? Krieviem taču ir izcili krāšnas dziesmas gājušas gadsimtiem cauri. Vai krievu koris tās nevarētu dziedāt arī latviešu valodā, jo šet taču ir Latvija! Kur ir krievu avīzes, kas veicina konsolidāciju Latvijā? Autors šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildi nedod. Lai nodarbotos aravīžu pētniecisku, kā tas ir tekts, darbu, ir jābūt profesionālam žurnālistam, jāīzprot avīzes veidols, auditorija. Tas attiecas uz jeb kuru avīzi, jo divu vienādu avīžu nav un nevar būt. Kas attiecas uz Valsts prezidentes darba atsoguļojumu abos laikrakstos autora interpretācijā. Tad tas pagaidām ir tikai citātu uzskaitījums un atlase. Nekas vairāk. Sākums ir. `Jācer, ka zinātniskie vadītāji palīdzēs autoram izaugt līdz nopietnam analītiķim

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 05.08.2004 08:30
labs mēģinājums salīdzināt divu laikrakstu viedokļus. Žēl, ka autors tālāk par citēšanu un izteksmes formu komentēšanu netiek. Nav atklāti, it īpaši krievu laikrakstu nostājas cēloņi. Nav atklāta šo laikrakstu domas virzība. Kam viņi kalpo? Latvijas izaugsmei? Tautas labklājības nodrošinājumam? Vai arī saustarpēja nacionāla naida kurināšanai. Latvijas valsts graušanai, ņirdzībai par Latvijas valsti. Jā, Latvijā ir daudz trūkumu, nebūšanu. Tai paša laikā tikai aklais var neredzēt, bet arī viņš izjūt Latvijas izaugsmi, it īpaši pēdējos gados. Tikai aklais var neredzēt spožos Latvijas pārstāvju panākumus kultūras jomā starptautiskajā arēna. Tiem pievienosim sportu. Es gribētu kaut vai minēt izcilo Naumovas panākumu Eirovīzijā. Bet viņas māte taču ir krievu drāmas teātra aktrise, krieviete. Kāpēc krievu prese nesekmē šādu naumovu simtus Latvijā. Minēsim dziesmu svētkus. Kur ir krievu, ukraiņu uc kori? Krieviem taču ir izcili krāšnas dziesmas gājušas gadsimtiem cauri. Vai krievu koris tās nevarētu dziedāt arī latviešu valodā, jo šet taču ir Latvija! Kur ir krievu avīzes, kas veicina konsolidāciju Latvijā? Autors šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildi nedod. Lai nodarbotos ar pētniecisku, kā tas ir tekts, darbu, ir jābūt profesionālam žurnālistam, jāīzprot avīzes veidols, auditorija. Tas attiecas uz jeb kuru avīzi, jo divu vienādu avīžu nav un nevar būt. Kas attiecas uz Valsts prezidentes darba atsoguļojumu abos laikrakstos autora interpretācijā. Tad tas pagaidām ir tikai citātu uzskaitījums un atlase. Nekas vairāk. Sākums ir. `Jācer, ka zinātniskie vadītāji palīdzēs autoram izaugt līdz nopietnam analītiķim

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dru 04.08.2004 18:05
Ironisks izteiksmes stils ir raksturīgs visiem krievu medijiem, to pašu Telegraf ieskaitot, un labi, ka tā. Jo latviešu prese un tv valdošais formālais vai jūsmojošais stils reizēm piegriežas, jo īpaši attiecībā uz vvf.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 04.08.2004 16:58
Par to, ka sabiedrotie varēja uzvarēt fašismu bez staļina, Vaira pareizi izteicās un domāju, ka esi Viņu pārpratis par to fašisma sakāvi. Katram latvietim ir rados kāds, kurš karojis leģionā, lai nu paliek to cīnītāju motivācija tā darīt, runājot par staļinu, viņš tiešām nedeva pilnīgi neko kopējās uzvaras labad, jo okupēja visas teritorijas kur sarkanā armija spēra kāju, nesen vēl bija atceres dienas par varšavas partizāniem, kas mēnešus cīnījās pret SS spēkiem, gaidot kad sarkanie nāks palīgā izdzīt fašistus no Polijas, bet sagaidīja tikai to, kā sarkanie nogaidoši nolūkojās partizānu agonijā no upes otra krasta, nepakustinot ne pirkstu, un tas viss, lai sagaidītu brīdi, kad varēs okupēt Varšavu un nebūs palicis neviens vietējais partizāns kurš varētu viņiem patraucēt to izdarīt.
PSRS bija tāda pati ļaunuma impērija kā fašistu veidojums, tas manuprāt bija tas ko Vaira gribēja visiem eiropiešiem vēlreiz iegrūst acīs, kontekstā ar to, ko vajadzēja izciest mūsu tautai PSRS okupācijas gados.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 04.08.2004 15:53
Kāpēc nepateikt tieši? VS ironizē par prezidenti, jo valsts, ko viņa prezentē, VS skatījumā ir tāds virtuāls veidojums. Kāpēc viņi tā uzskata, var diskutēt ilgi, bet nu cēloņi tam visdrīzāk ir nepilsoņu institūts valstī kā tāds; cits skats uz vēsturi, kas neatzīst, ka Latvija tika okupēta; krievu valodas no publiskas sfēras izstumšanas politika un tās izpausme izglītības reforma. //////////////////////Iespējams, ka to pašu mērķu sasniegšanu, kas valstij ir tagad, varēja un var panākt bez starpetniskiem saspīlējumiem. Bet nu prezidente kā Kanādas pensionāre šādiem kompromisiem nav piemērota. Tas ir vēl viens iemesls VS ironijai. Piemēram, viņas vārdi Stambulā, ka tā esot bijusi traģēdija, ka ASV un saviedrotie neiztika bez PSRS palīdzības, karojot ar vācu fašismu. Šos vārdus VS uzvirzīja pirmajā lappusē, un tos varēja saprast no kopīga konteksta tā, ka prezidente vispār nožēlo, ka fašisms tika uzvarēts. Ir zināms, ka abi VVF tēva brāļi karojuši SS leģionā -- viens gājis bojā, otrais nokļuva PSRS lēģeros --, tēvs pirms kara jau bija miris, bet par audžutēvu datu nav --no tā var secināt, ka audžutēvs kalpoja fašistiem tik efektīvi, ka par to labāk neatcerēties. Tas nav ne labi, ne slikti: jo tomēr ir jāatzīst, ka arī fašisms nav tik viennozīmīgs ļaunuma gabals, kā mēs -- VS pa īstam, un prezidente vismaz publiski -- esam pieraduši uzskatīt. Fašisms ir tikai nacionālisma augstākā pakāpe. Dostojevskis ir teicis, ka visļaunākajā, greizākajā un kļūdainākajā idejā var atrast kaut ko labu. Vācu nacionāl-sociālismu un krievu internacionāl-sociālismu atšķir šī neliela nianse "inter". Nianses šai dzīvē vispār izlemj visu. Kā jums patīk mani paradoksi?.. Gaidu lamuvārdus, kas mani neapvainos. Cilvēki pieraduši domāt standartteicienos, ar ko es viņus arī apsveicu.///////////Kas tad nacionālsociālismā bija labs? Manuprāt, vienīgi to vadoņu motīvi: viņi patiesi vēlējās saviem tautiešiem labumu -- tāpat kā arī komunisti. Bet ideālisms šajā zemē nepiepildās. Nemēdz piepildīties, zemeslodē. Aiz nesavtīguma slēpjas kādi neveiksminieku kompleksi. ////////BEt skatoties piemēram uz Latvijas valdību un tās real politics politiku, tajā ideālismu nu nekādi nevar saskatīt, pat ja ļoti vēlies. \//////////Runājot par VS un VVF, ir jāpateic vēl ko: nu ir taču pilnīgi atšķirīgas intereses vietējiem krieviem (VS) un latviešiem (VVF). Dažreiz. Dažos punktos tās intereses sakrīt (lai Latvija būtu valsts, kurā var labi pelnīt un laimīgi dzīvot), bet citos pilnīgi pretējas -- etnosu sacensība vispār šajā pasaulē ir diezgan nežēlīga, ko mums tomēr izdevīgāk būtu nepamanīt, un izdevīgāk būtu izvilkt no lādes "politisku nāciju" un aizčakarēt mums ar to nāciju smadzenes. Par to etnosu sacensību mani, ka tādu labvēlīgu komformistu, labāk nejautāt, es to īsti nejūtu, bet tad jau ir jāvēršas ar jautājumiem pie Petropavslovska uz viņa lapeli shtab.lv sadalē "Jautājumi un atbildes", viņš izskaidros kā nākas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krasmar 04.08.2004 14:02
Protams, ka par kaut ko jau šis pētījums liecina, galvenais jau ir tieši ironiskā attieksme krievu medijos. Tur protams ir nojaušams, ka prezidente netiek vērtēta nopietni, tāpēc tiek dažādā veidā izzobota. Tomēr VS var salīdzināt arī ar latviešu avīzi Vakara ziņas un tad izdosies atrast arvien lielākas līdzības - ironisks izteiksmes veids, replikas, vairāk jocīgu fotogrāfiju utt. Savukārt Dienu vajadzētu vairāk salīdzināt ar Telegraf, vai vismaz Čas, jo šie laikraksti ir līdzīgāki pēc sava formāta. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka VS ir pats populārākais krievu laikraksts pēc tirāžas, šeit nu atkal rodas salīdzinājums ar Latvijas Avīzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vinni-Puh 04.08.2004 13:38
Чисто теоретически россияйские деньги могут контролировать содержание местной русской прессы. размах и финансовая значимость местных изданий сравнимо с малыми захолустными российскими городами. Потому те же "Вести сегодня" могут купить "на сдачу". Но я стараюсь читать и российскую прессу. Немного анализируя идеологические основы и мысли статей в российской прессе, можно прийти к выводу, что мнения ТАМ и ТУТ очень сильно разняться, причём настолько, что мне кажется, что многие российские солидные издания более объективно и менее ценично отражают политическую картину в Латвии. И сам стиль языка и стиль настроения статей очень разниться. Причём не в пользу местных носителей русского языка. Мне очень не нравиться, что местные русские СМИ не в состоянии достойно "обсосать" и "оазжевать" информацию, комментарии выдержаны не в ИРОНИЧНОМ тоне, а по большей части в истеричном тоне. Ирония - это очень хорошее отношение при конфликте интересов, но истерическое охаивание это совсем другое.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Social Contract 04.08.2004 13:27
Nevar teikt, ka pētījuma metodes ir perfektas. Tas ir plaši pazistāms fakts, ka krievu prese biežāk izmanto ironiju, kā krievu lasītājam pārāk oficiāla faktu pasniegšana atgādina padomju laiku propagandu, un ka Vesti ir nekvalitatīva, dalēji Krievijas politiķu viedoklu izplatīšanā iesaistīta avīze. Bet Vesti nav visa krievu prese Latvijā, tāpat kā Vairas V.-F. atspoguļojums nav tas vienīgais noteicošs indikators, pēc kura mērīt latviešu un krievu preses atšķirības. Domāju, ka tādos jautājumos kā Ūdres izvirzīšana vai pat skolu reforma bieži var redzēt dažu latviešu un krievu avīžu viedokļu sakritību vai tuvināšanos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 04.08.2004 11:48
Vinni-Puham --

vai Tev liekas, ka un kādā mērā krievvalodīgo presi Latvijā finansē Krievija?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vinni-Puh 04.08.2004 11:39
Очень интересно вы сравниваете 2 издания. Кто читает эти "Вести Сегодня"(ВС)? Я иногда читаю, но только для полноты картины. Нельзя представлять для научных изысканий отчёт об одной единице СМИ, которая скорее является оплотом ностальгии по ЛССР, нежели современным печатным отражением событий. Тем-то и отличается латышская пресса от русской, что латышские СМИ очень плотно связаны с людьми в правительстве, с чиновниками и дпутатами, потому в большинстве латышских газет невозможно увидеть разных точек зрения по одному вопросу, всё как-то зажато в рамки негласной цензуры (это вообще отдельный разговор). Русская пресса - это выражение, как правило, мнения гл. редактора или финансового хозяина газеты. Причём эти хозяева могут работать по разные стороны баррикад относительно многих вопросов.

Читайте больше разных газет и журналов, не стесняйтесь. Сейчас давно уже не совдепия, и прочитав взгляд нескольких разных журналистов можно получить более полную информацию о событии, и сделать выводы для себя. Не позволяйте редактору одной газеты наставлять вас на путь истинный.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cirulz 04.08.2004 05:16
un atkal jau parastaa latvians.lv dziesma atsaakaas. bet vispa atliek tikai didzim piekrist. un par vairu j.bojaaram pateikties. bet par tiem meedijiem runaajot vesti segodnja reti ko pozitiivi atspoguljo ja nu vieniigi pret skolu reformu veerstos pasaakumus. arii tas ir diskutabls jautaajums kaada tad ir shiis aviizes misija LV. panaakt krievijas uzvaru LR veeleeshanaas? sariikot pilsonju karu? paaraak biezhi izskataas peec otraa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 03.08.2004 22:45
Vaira ir labākais kas noticis Latvijas politikā kopš neatkarības atgūšanas, kā pierādījums tam ir kautvai tas, kā viņu neieredz radikāļi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nacionālpatriots 03.08.2004 19:40
Interesants pētījums. Bet, kas attiecas uz VVF, tad par šo personu kautko labu būtu grūti pateikt. Intelekts, harizma, jā, bet ar šīm īpašībam apveltīts arī Lucifers un VVF intelekts nenoliedzami kalpo ne jau latviešu nācijas interesēm. Interneta resursā www.latvians.lv 2003.gada arhīvā ir atrodamas diezgan daudz uz faktiem balstītas publikācijas par valsts pirmās amatpersonas kaitnieciskajām izdarībām, sevišķi par viņas saistību ar masonu ložām. Un nav jau nekāds noslēpumus, ka žīdus šī persona mīl vairāk nekā latviešus un sinagogā tā redzama biežāk nekā latviešu dievnamos. Tā pat viņai nerūp pienācīgas cieņas izrādīšana sirmajiem latviešu leģiona veterāniem, nacionālajiem partizāniem un pat politiski represētajiem, toties nevienu "holokausta" kulta pasākumu šī persona vēl garām nav palaidusi. Un, vispār, ir nopietnas aizdomas, ka šī persona varētu būt īpaša rietumu cionistu ietekmes aģente Latvijā.

Saistītie raksti
Musmire 255x203

Zaudētā lojalitāte 158 Autors:Providus.lv

Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv

Prezidente 255x203

Ūdensvirsas gājēja 78 Autors:Jānis Ikstens