Atslēgvārdi:

Preventīvais un atjaunojošais tiesiskums 3

Latvija ir konfliktu mīloša valsts, jo, galvenokārt, radījusi un attīsta konfliktu risināšanas mehānismus. Tiesiskumu un taisnīgumu var sasniegt nevis caur konfliktu, bet tikai caur savlaicīgu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Iesaki citiem:
Logs
Foto:akeg

Izdegšanas sindroms ir fiziskā un garīgā izsīkuma stāvoklis, kad cilvēka spējas strādāt ir izsmeltas un nogurumu vairs nevar ignorēt. Līdzīgi var teikt arī par Latvijas pārslogotajām tiesām. Tiesvedības termiņi ir pārmērīgi ilgi;tiesnesis nevar maksimāli veltīt laiku un resursus lietas apstākļu izmeklēšanai un novērtēšanai, jo rindā stāv vēl desmitiem lietu, kurās maksimāli ātri jāatjauno taisnīgums;tiesnesim neatliek laika jaunu zināšanu apgūšanai un dalībai pašpārvaldes institūcijās u.tml.Tāpēc šajā rakstā pievērsīšos valsts nesabalansētajai tiesību politikai attiecībā uz taisnīguma nodrošināšanu personu savstarpējās attiecībās.

No vienas puses, valsts mērķis ir ekonomisko attiecību skaita palielināšana. No otras puses, tas rada arvien vairāk konfliktus starp personām un arī ar valsts pārvaldi. Tomēr valstij pie jebkuriem apstākļiem saglabājas pozitīvais pienākums nodrošināt reālu un efektīvu tiesību aizsardzības sistēmu.

Nevienas valsts tiesu sistēma mūsdienu “tiesāšanos mīlošā sabiedrībā” nespēj kvalitatīvi un vienlaikus savlaicīgi apstrādāt pieaugošo lietu skaitu. Arī pasaules mēroga tiesību filazofi un sociālogi – Rolands Dvorkins un Niklas Lūmans norāda uz cilvēka pārmērīgu tieksmi tiesāties[ 1 ].

Valstij pie jebkuriem apstākļiem saglabājas pozitīvais pienākums nodrošināt reālu un efektīvu tiesību aizsardzības sistēmu.



Raugoties uz tiesībām no aizsardzības viedokļa, jānošķir divas sistēmas –atjaunojošo tiesiskumu un preventīvo tiesiskumu. Abos gadījumos valsts ir radījusi mehānismus tiesiskuma nodrošināšanai. Pirmajā gadījumā tiesiskumu atjauno speciāli tam radīta institūcija – tiesa, kas strādā jau ar tiesību aizskārumu (konfliktu) un vienpusēji izšķiras par veidu, kā nodrošināt taisnīgumu. Otrajā gadījumā vēl nav tiesību aizskāruma. Valsts nodrošina apstākļus un piedāvā personām mehānismus, kā personām preventīvi pašām veidot drošas un stabilas tiesiskās attiecības. Atsevišķos gadījumos, valsts var noteikt pienākumu veidot personām savstarējās attiecības noteiktā veidā un kārtībā.

Vācijas konstitucionālā tiesa norāda, ka priekšroka dodama preventīvai strīdu novēršanai un pašu saistību dalībnieku panāktajam rezultātam un vienprātībai problēmas risinājumam, nevis tiesnešu vienpusēji spriestai tiesai par to, kādas saistības izpildīt un kā risināms konflikts[ 2 ].Arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet ideja, ka priekšroka dodam preventīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem pār kompensējošiem tiesību aizsardzības līdzekļiem[ 3 ]. Arī no Latvijas Republikas Satversmes 1. panta atvasināmais tiesiskuma princips valstij primāri uzliek pozitīvo pienākumu veicināt preventīvo tiesiskumu un valstij līdzās tiesu sistēmai, jārada preventīvā tiesiskuma sistēma civiltiesībās, administratīvajās tiesībās un krimināltiesībās[ 4 ].

Prevencijas idejai jābūt pamatā valsts rīcībai, un tai jārada priekšnoteikumi, lai arī privātpersonām ir tāda iespēja. Manuprāt, nav pieļaujamas situācijas, kuras var novērot salīdzinoši bieži. Piemēram, transportlīdzekļa vadītāji apzināti vai aiz neuzmanības krustojumā netālu no manām mājām ignorē aizlieguma zīmi griezties pa kreisi. Krustojumā rodas sastrēgums, transpotlīdzeļu vadītāji viens uz otru taurē ar skaņas signāliem un mirkšķina ar tālajām gaismām. Konkrētās ceļu zīmes neievērošana notiek regulāri, un nekas neliecina, ka tas reiz beigsies. Labi zinot šādu transpolīdzekļu vadītāju maršruta izvēli, nedaudz tālāk ceļu policija tos visus sagaida ar atplestām rokām un ar gandrīz gatavu administratīvā pārkāpuma protokolu.Valsts varas pārstāvis apzināti pieļauj satiksmes drošības apdraudējumu un cilvēku savstarpēju neiecietības veidošanos, lai izpildītu nebūt to svarīgāko uzdevumu – sodīšanas funkciju. Vai valsts būtu izdarījusi pašu galveno – nodrošinājusi sabiedrisko kārtību, ja krustojumā būtu notikusi avārija un būtu cietušie? Ar sodīšanu panāktais labums ir nesamērīgs ar to, kādi riski pastāv ceļu satiksmes drošībai.[ 5 ]

Latvijā preventīvais tiesiskums ir nenovērtēts un tā rezultāts atspoguļojas kā neiecietība un bezatbildība tiesiskajās un sociālajās attiecībās, tiesas noslodze un tiesvedības ilgums. Galvenā uzmanība tiek veltīta tiesu iekārtas un tiesas procesa pilnveidošanai, kas dažkārt notiek uz tiesas pieejamības rēķina. Ievērojami par maz uzmanība un resursi tiek ieguldīti preventīvā tiesiskuma veicināšanā. Latvija ir konflikta mīloša valsts, jo, galvenokārt, radījusi un attīsta konfliktu risināšanas mehānismus.

Latvijā preventīvais tiesiskums ir nenovērtēts un tā rezultāts atspoguļojas kā neiecietība un bezatbildība tiesiskajās un sociālajās attiecībās, tiesas noslodze un tiesvedības ilgums.



Tiesiskumu un taisnīgumu var sasniegt nevis caur konfliktu, bet tikai caur savlaicīgu tiesību un tiesisko interešu aizsarzību jeb tiesisko prevenciju. Valstij ir pienākums darīt visu, lai veidotos pēc iespējas mazāk tiesisko konfliktu un primāri jārūpējas par tiesisko mieru (drošību) gan krimināltiesībās, gan civiltiesībās, gan administratīvajās tiesībās. Mērķi iespējams sasniegt gan ar izglītojošiem (valsts nodrošināto juridisko palīdzību, informatīvām kampaņām, mācību priekšmetiem skolās, nevalstisko organizāciju atbalstīšanu u.c.), gan juridiskiem instrumentiem(krimināltiesībās un civiltiesībās preventīviem piespiedu līdzekļiem;civiltiesībās darījumu notariālā forma; administratīvajās tiesībās administratīvais līgums;civiltiesībās un administratīvajās tiesībās arī mediācija[ 6 ] [6], u.c.).

Ņemot vērā iepriekš minēto secināms, ka risinājumi problēmām tiesās ir jāmeklē arī ārpus tiesas, turklāt izpildvarasun likumdevēja rīcībā un lēmumos. Lai īstenotu tiesiskas un demokrātiskas valsts ideju, vienlīdz atbildīgi jāveido gan efektīva tiesu sistēma, gan arī preventīvie instrumenti. Turklāt - priekšroka jādod tieši preventīvajam tiesiskumam.

Ja preventīvos instrumentus neizmanto vai izmanto nepilnīgi, nenovēršami rodas tiesību un tiesisko interešu pārkāpumi un personām tiek nodarīti zaudējumi. Rezultātā rodas konflikti, kuru risināšanai valstij ir jārada tiesas. Vieglprātīgā attieksme (iecietība) pret konfliktu neizbēgami rada tiesu nosolodzi, turklāt, konflikts pats par sevi ir nevēlama parādība. Kā redzams, tam ir domino kauliņu efekts, tomēr domino kauliņam jābūt nevis konfliktam, bet tiesiskajam mieram.

Raksts tapis PROVIDUS īstenotajā projektā 'Valsts un nevalstisko organizāciju partneris interešu aizstāvībā'. 92.07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.



Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
AĻĢIRDS DANIEĻUS

Jā valstij vajadzētu ar likumu noteikt,ka bankrota gadījumā pirmie tiek apmierināti darbinieki,nevis bankas un tamlīdzīgi bagātnieki!Valstij vajag noteikt ar likumu,ka tādas minimālās algas nav darba līgumā firmām,kuras atlikušo maksā konvertēs! Jābūt no valsts šo attiecību regulējumam!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Spilgtākais piemērs tiesiskuma trūkumam Latvijā ir partiju finansēšanas noteikumi, kas paredz, ka pat vismazākais ziedojums partijām tiek publiskots KNAB mājaslapā norādot ziedotāja vārdu, uzvārdu un daļu no personas koda. Pie tam KNAB mājaslapa ir veidota tā, ka Google meklētāja šie dati ir meklēšanas saraksta augšgalā (ja meklē personu pēc vārdu un uzvārda).

Partiju ziedojumu datiem, protams, ir jābūt valsts (KNAB rīcībā), bet likums varētu paredzēt, ka publiskoti tiek tikai lielākie ziedojumi (piem., tie, kuri ir lielāki par vienu minimālo mēnešalgu gadā). T.s. tiesiskuma koalīcijas deputāti, kuri ir atbildējuši par šo jautājumu, ir noraidoši. Viņi laikam labi apzinās, ka publiskā ziedojumu informācija traucē ziedojumus partijām, kas tiek demonizētas, bet veicina ziedojumus pie varas esošām partijām.

Godīgs un taisnīgs ziedojum publicēšanas likums samazinātu diskriminācijas draudus Latvijā, atslogotu tiesu sistēmu un veicinātu partiju atkarību no mazajiem ziedotājiem (un nevis dažiem lielajiem ziedotājiem).

Varbūt tiesiskuma aizstāvji varētu iestāties par šo jautājumu?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

p.s. Atbalstu sociāldemokrātisko partiju Saskaņas Centru un labprāt ziedotu šai partijai, ja vien būtu parliecība, ka diskriminācijas nebūs. Pašlaik, vērojot to, kas notiek šajā valstī un kā daži uzņēmēji savos twitter ziņojumus vēršanas pret Saskaņas Centru un tā atbalstītājiem, ir pietiekošas aizdomas, ka diskriminācija varētu būt.

Izmaiņas ziedojumu publiskošanas kārtība ir ātras, vienkāršas un bez jelkādiem izdevumiem. Bet tās varētu būt milzīgs pienesums demokrātijas attīstībai.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
509580899 3a30e69a77

Mehānismi cietušo kompensācijai kriminālprocesā Eiropas Savienībā 0 Autors:Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Sanita Sīle, Ilze Dzenovska

6120560205 f0503a35e8

Sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu reglamentējums Eiropas Savienībā 0 Autors: Ilona Kronberga, Gatis Litvins, Agnese Lešinska, Sanita Sīle