Pretkorupcijas līdzeklis 1

Jaunpieņemtais Administratīvā procesa likums mudina personu problēmas risināt tiesā, jo kukulis bieži ir lielāks par tiesas izdevumu 10 latiem. Advokāta algošana nav svarīga, jo indivīdam vairs nebūs jāsacenšas ar valsti savas taisnības pierādīšanā - tiesā darbosies objektīvās izmeklēšanas, nevis sacensības princips.

Iesaki citiem:
Pudele 255x203
Foto:AFI

Saeima beidzot pieņēmusi Administratīvā procesa likumu, par kuru saka, ka tas atvieglos cilvēka saskarsmi ar valsti un mazinās korupciju valsts pārvaldē. Tā spēkā stāšanās gan atlikta uz 2003.gadu. Lai pārliecinātos, kādus labumu līdz ar šā likuma spēkā stāšanos gūs ikviens indivīds, piedāvāju tā mehānismu analīzi.

Pirmkārt jāuzsver, ka korupcijas mazināšana ir tieši atkarīga no indivīda tiesiskā stāvokļa uzlabošanas. Proti, ja indivīdam (vienalga, vai tas pārstāv juridisku personu vai pats sevi kā fizisku personu) ir lielākas iespējas aizstāvēt savas intereses ar tiesiskiem līdzekļiem, mazāka rodas vēlme izmantot prettiesiskus līdzekļus, piemēram, kukuli.

Piemēram, veikaliņa īpašnieks lūdz atļauju pielikt pie veikala ēkas tāda paša izmēra reklāmas izkārtni kā kaimiņam, bet pašvaldības atbildīgā amatpersona paziņo, ka paredzētā reklāma ir pārāk liela. Veikaliņa īpašnieks gan ir informēts, ka kaimiņš ir maksājis kukuli, tomēr viņš zina arī Administratīvā procesa likumā noteikto, ka pie vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem iestādei jāpieņem vienāds lēmums. Atsaucoties uz šo likumu un lēmumu kaimiņa gadījumā, viņš prasa, lai arī viņa veikaliņam atļauj piekārt lielo reklāmu.

Bez jau minētā Administratīvā procesa likumā arī noteikts, ka iestādei savi lēmumi vispusīgi ir jāpamato. Tas nozīmē - ja persona savā iesniegumā ir minējusi argumentus, kāpēc uzskata, ka viņai attiecīgais lēmums pienākas, tad iestādei, ja tā pieņem nelabvēlīgu lēmumu, ir jāskaidro, kāpēc šie personas argumenti šķiet noraidāmi. Juridiskajā valodā to sauc par tiesībām būt uzklausītam un tiesībām uz lēmuma pamatojumu. Tā, iepriekš minētās izkārtnes gadījumā, pašvaldībai būtu jāpamato, kāpēc blakus ēkas īpašnieka gadījums ir atšķirīgs un lēmumi ir dažādi. Šajā sakarā arī cits būtisks jauninājums - ja veikaliņa īpašnieks dosies lēmumu pārsūdzēt tiesā, tad pašvaldība tiesā varēs atsaukties tikai uz tiem argumentiem, kurus minējusi savā lēmumā un nevarēs piesaukt citus apstākļus.

Jaunpieņemtais likums indivīdu rosina problēmas risināt tiesā. Griešanās tiesā varētu izmaksāt tikai 10 latus, kamēr kukulis bieži vien ir lielāks. Advokāta pieaicināšana vairs nav tik svarīga - administratīvās tiesas procesā darbosies nevis sacensības princips, bet gan objektīvās izmeklēšanas princips. Saskaņā ar šobrīd darbojošos sacensības principu veikalniekam būtu jācenšas visiem spēkiem pierādīt savu taisnību iepretim pašvaldības darbinieku taisnībai un tiesa tikai vērtētu, kuram tas ir izdevies labāk. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likumā nostiprināto objektīvās izmeklēšanas principu tiesa mēģinās noskaidrot objektīvo patiesību un pati varēs iesaistīties pierādījumu atrašanā. Indivīdam vairs nebūs jāsacenšas ar valsti.

Šie ir tikai daži no Administratīvā procesa likuma noteikumiem, kuri piešķir indivīdam tiesības iepretim valsts institūcijām un kurus līdz 2003. gada vasarai būs jāapgūst gan lēmumu pieņēmējiem, gan tiesnešiem, kas skatīs administratīvās lietas. Nepieciešamība apmācīt ierēdņus un tiesnešus arī ir galvenais iemesls, kāpēc likuma stāšanās spēkā ir atlikta un tik ilgu laiku.

Taču tas nenozīmē, ka līdz tam indivīds ir bezspēcīgs. Lielā mērā indivīda tiesības administratīvajā procesā jau regulē Ministru kabineta 1995. gada 13. jūnija Administratīvo aktu procesa noteikumi. Pamatojoties uz tiem, jau ir pieņemti vairums progresīvu lēmumu gan valsts institūcijās, gan tiesā. Piemēram, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa un vēlāk Rīgas apgabaltiesa pamatojoties uz šiem noteikumiem atzina par prettiesisku lēmumu, ar kuru kādai invalīdei mainīja vairākus gadus atpakaļ tiesiski piešķirto invaliditāti. Augstākās tiesas senāts, pamatojoties uz noteikumiem nosprieda, ka kādam zemniekam Ieņēmumu dienests nepamatoti ir uzrēķinājis 250 000 latu. Kaut arī šādu piemēru šobrīd jau ir diezgan daudz, Administratīvo aktu procesa noteikumi ne vienmēr tiek piemēroti, jo bieži jaunāki noteikumi vai likumi nosaka ko citu. Administratīvā procesa likumam kā jau likumam būs lielāks spēks un to varēs piemērot biežāk.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jautrite 09.11.2001 15:55
Esmu šī raksta autore, bet tā kā šis raksts šodien, tas ir, 9.novembrī ir pāpublicēts arī "delfos" un tur ir vairāki komentāri, gan pozitīvi, gan negatīvi, kā arī konkrēti jautājumi, tad atbildēšu uz tiem šeit, jo portāls politika.lv ir raksta pasūtītājs.

Amatpersona, vaicā, vai viss ir tik vienkārši. Bet protams, ka nav! Ne šis portāls, ne "delfi" nav domāti dziļu juridisku aktu analīzei, priekš tam lasiet "Likumu un Tiesības", "Latvijas Vēstnesi" utml. Raksts domāts idejas popularizēšanai un domas ierosināšanai.

Advokāts apšauba objektīvās izmeklēšanas principu. Ak vai, es jau arī maķenīt uztraucos, kā šis princips Latvijā realizēsies! Citur jau tas darbojas, varbūt izdosies mums ar. Ne jau tā ar joni, bet soli pa solītim... Tāpat kā ar visu administratīvo procesu. Kad es par to sāku runāt 6 (un nevis trīs gadus atpakaļ kā Ieva raksta "delfos", tā ka esmu vēl apbrīnojamāka kā Ieva domā!), katrs otrais students eksāmenā man apgalvoja, ka praksē tā nenotiek. Un nenotika arī. Bet tagad jau ir diezgan daudzas lietas, pamatotas tieši uz administratīvā procesa noteikumiem!

Visu labu!

Priecīgas brīvdienas!