Atslēgvārdi:

Pretkorupcijas īstais laiks 2

Politiķi radījuši iespaidu, ka KNAB ir zāles pret jebkuru netaisnību. Visdažādāko sūdzību izmeklēšana prasa laiku, tāpēc šis tēls jārevidē - biroja prioritāte tomēr ir cīņa pret korupciju, nevis kaķa nocelšana no koka vai nelaipnas pārdevējas pamācīšana.

Iesaki citiem:

Par neapstrīdamu, šķiet, kļuvis apgalvojums, ka turpmāko jauno laiku pretkorupcijas politiku noteiks tas, cik efektīvi un pārliecinoši darbosies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura tapšanas vēsture būtu gandrīz grāmatas vērta. Pašlaik KNAB, ņemot vērā tā faktiskās darbības laiku, ir bijis pietiekami aktīvs visos trijos pretkorupcijas virzienos – apkarošanā (spilgtākie piemēri ir krimināllieta pret bijušo veselības ministru Āri Auderu, prokurora Staņislava Nazārova apcietināšana), novēršanā (izstrādāti grozījumi vairākos likumos) un sabiedriskajās attiecībās (piemēram, plāni par ziņojumu centra izveidi). Tas viss ir ļoti labi, ja raugās no status quo pozīcijām. Taču, vai ar to pietiks, lai Latvijā plānveidīgi samazinātu korupciju? Kādus tad īsti izaicinājumus KNAB var sagaidīt vidējā termiņā.


Supermena tēls rada problēmas

Pēdējā laikā vairākkārt nācies dzirdēt, ka KNAB jāsaskaras ar iedzīvotāju iesniegumiem, kuru piekritība biroja kompetencei ir apšaubāma. KNAB neredzamā priekšnieka vietnieks Valdis Pumpurs skaidro[1], ka bieži vien ar šādu sūdzību «cilvēks apstrīd situāciju», bet izpaliek pats koruptīvais noziegums, ko KNAB izmeklēt. Tādējādi, bez šaubām, tiek bremzēta efektīva biroja darbība, jo katra gadījuma izmeklēšana paņem laiku.

Atklāti runājot, šī tendence ir sekas tam, ka gan premjers Einars Repše, gan arī citi (ne)politiķi allaž centās un cenšas pasvītrot KNAB visvarenību, kas attiecīgi konstruē publisku iespaidu, ka nu vienreiz gan ir uztaisīta struktūra, kas būs zāles pret jebkuru netaisnību. Tātad, runa ir par līdzšinējo KNAB tēlu, kas prasās pēc nelielas revidēšanas, akcentējot, ka biroja galvenā prioritāte tomēr ir cīņa pret korupciju, nevis sadzīvisku problēmu risināšana, kā to var atļauties darīt, piemēram, Nejēdzību novēršanas birojs vai Tautas kontrole. KNAB ir atzinis, ka no tā sauktā Honkongas modeļa, Latvijā varētu ieviest aptuveni 60 procentus. No šīs pieredzes noteikti jāizmanto komunikatīvās stratēģijas, kas raisītu gan uzticību KNAB, gan vienlaikus norādītu, ka biroja prioritāte nav kaķa nocelšana no koka vai nelaipnas pārdevējas pamācīšana. Tas nav viegli, bet tas ir iespējams.


Cik svarīga ir stratēģija?

Šāds jautājums rodas, rezumējot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģijas projektu pēdējos mēnešos izteiktos vērtējumus. Mana atbilde - šādai stratēģijai no politikas plānošanas viedokļa ir ļoti būtiska loma, jo tādējādi valsts definē savu ilgtermiņa prioritāšu kopumu, ar ko strādās turpmākajos gados. Tautas partiju pārstāvošais Mārtiņš Zemītis šo stratēģiju gan uzskata par "tukšvārdības paraugdemonstrējumu"[2], taču tad par tukšu var pasludināt jebkuru ilgtermiņa dokumentu. Stratēģija iegūst savu funkcionālo jēgu tikai tad, ja to skata kopsakarībā ar KNAB nākotnes darbību.

KNAB pašlaik izstrādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu, kurā būs detalizēti izskaidrota katra prioritāte, par tās īstenošanu atbildīgā amatpersona vai institūcija un realizēšanas termiņš. Kaut gan atsevišķi stratēģijā ietvertie prioritārie mērķi jau tagad ir gandrīz sasniegti (piemēram, iepirkumu kontekstā), tomēr bažas man rada KNAB kapacitāte. Vai KNAB spēs koordinēt pretkorupcijas politiku visos politikas veidošanas līmeņos, sākot ar nacionālo un beidzot ar reģionālo?

Svarīgs, protams, ir finansējums, par ko kaulējās iepriekšējā valdība, bet puslīdz nodrošina pašreizējā un starptautiskie donori. Taču aktuāls ir jautājums arī par institucionālo kapacitāti. Patiesību sakot, grūti iedomāties, kā KNAB spēs efektīvi realizēt pretkorupcijas prioritātes Latvijas pašvaldībās, ja tam nav reģionālo struktūrvienību, lai gan sākotnēji bija doma par vietējo nodaļu veidošanu. Ar nevalstiskajām organizācijām? Ļoti šaubos, vai tās spēs veikt pietiekami kvalitatīvu publiskās politikas uzraudzību un kalpot par labu palīgu. Te atkal jāatgriežas pie finansu jautājuma, kas liek domāt, ka pagaidām KNAB darbība varētu būt «izrāde rīdziniekiem».


Noturēt līdzsvaru starp vārdiem un darbiem

Runājot par izrādi un faktisko darbību, var ieskicēt divus nevēlamus attīstības scenārijus, no kuriem KNAB vajadzētu nākotnē izvairīties.

Pirmais – KNAB varētu pārvērsties par pozīcijas mundiera spodrinātāju, bet patiesībā korupcija turpinātu zelt savās dažādajās formās. Šis scenārijs nozīmētu, ka KNAB ļoti labi realizē savu sabiedrisko attiecību funkciju, pareizāk, vienu no tās sastāvdaļām – “smadzeņu skalošanu”, rādot tautai, kā valstī sūri un grūti tiek apkarota korupcija, lai gan joprojām, piemēram, būvatļauju iegūšanai vai ceļu policistu nomierināšanai kā līdzeklis tiktu izmantots kukulis. KNAB būtu radījis varoņa tipa publisko tēlu, un viss. Šim scenārijam par labu varētu runāt fakts, ka KNAB atrodas premjera pārraudzībā, nevis tā autonomais statuss ir nostiprināts Satversmē kā Valsts kontrolei.

Otrs nevēlamais scenārijs saistīts ar citu galējību, kad KNAB koncentrētos uz korupcijas apkarošanu un novēršanu, bet attiecībām ar sabiedrību ierādītu sekundāru lomu, pārvēršoties par “lieciet-mūs-mierā-un-ļaujiet-mums-strādāt” struktūru. Sekas būtu sabiedrības sašutums un pārmetumi, ka atkal nauda izniekota, lai gan faktiskais atklāto noziegumu un notiesāto personu skaits, iespējams, būtu ievērojami pieaudzis. Ļoti nopietni jāņem vērā vairāku pētījumu atklātā sociālpsiholoģiskā tendence, ka Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīgi visur saskatīt korupciju, lai gan ar to reāli saskāries ir ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits.

Pagaidām neredzu, ka kāds no šiem galējiem scenārijiem varētu piemeklēt KNAB, taču, modrības labad, birojam regulāri vajag izvērtēt savu darbību un sniegt publisku atskaiti. Jābūt līdzsvaram starp vārdiem un darbiem. Nenoliegšu - šo līdzsvaru var apdraudēt vienošanās deficīts starp koalīcijas partijām par konkrētiem pretkorupcijas politikas virzieniem (piemēram, vai labāk revidēt kaut kad notikušu privatizāciju, vai mazināt partiju atkarību no sponsoriem).

Visu iepriekšējo Saeimu laikā korupcijas problēmas risināšana galvenokārt noslīkusi tieši vārdu plūdos, izpaliekot efektīvai rīcībpolitikai. 90-tajos gados, manuprāt, nav īstenojies tas, ko tālajā 1993.gadā, analizējot partiju priekšvēlēšanu programmas, kā pozitīvu tendenci konstatēja Latvijas Universitātes 1.kursa studenti Ivars Indāns un Valts Kalniņš, proti, ka Latvijā atsevišķi politiskie aktieri spēj vienoties par korupcijas problēmas risināšanu[3]. Jādomā, ka tagad ir pienācis īstais (nevis jaunais) laiks, lai šī vienošanās par pretkorupcijas politiku būtu iespējama un produktīva.



__________________

[1] J. Domburs intervija ar V. Pumpuru un R. Kalniņu, Kas Notiek?, Nr.3

[2] Mārtiņš Zemītis, “Pretkorupcijas stratēģija – tukšvārdības paraugdemonstrējums”, www.politika.lv

[3] I. Indāns, V. Kalniņš – “Cīņa pret korupciju: ko piedāvā politiskie spēki Latvijā”, Diena, 01.06.1993.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

juzo 04.10.2003 22:26
Es nesaprotu mūsu valsts korupcijas apkarošanas darbības. Vai tas ir tikai kukuļņemšana? Man šķiet, ka arī citas valsts vai pašvaldības mantas nelikumīga izmantošana savām personīgām vajadzībām ir korupcija, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana. Nesen, 2003.gada 5.septembrī Jelgavas rajonā Dobeles policijas pārvaldes priekšniece ar dienesta auto brauca vēlu vakarā personīgās lietās un uzbrauca virsū mežā kuilim. Mašīna sabojāta. Viņa pat uzdrošinās bravurēt Vakara Ziņas avīzē. Pēc neilga laika Skrundā Liepājas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks kriminālājos jautājumos brauc ar dienesta auto personīgās lietās un izraisa sadursmi ar citu automašīnu. Pie kam vēl būdams alkohoa reibumā. Un ne kādas atbildības, ne kāda nosodījuma no masu saziņas līdzekļiem. Ne kāda nosodījuma no sabiedrības.It kā tā tam vajadzētu būt. Bet tas, ka tiek izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, ka nepamatoti tiek izmantota valsts manta un par to ne santīma neviens no minētiem priekšniekiem nemaksāja un nemaksā, par to ne čiku ne grabu!

Vai tad mūsu valsts ir tik bagāta, ka var atļauties visām valsts amatpersōnām izmantot valsts mantu bez maksas? Tad ir jājautā, kas būs tālāk? tad jau var sev pašiem paaugstināt algu, kā to nesen izdarija Civildienesta p.i. Knoks, piešķirt sev tiesības izmantot dienesta auto bez maksas braukšanai uz darbu un no darba, vadāšanai bērnus uz skolu, sievu uz tirgu. Tad jau nav brīnums, ka valstī korupcija zeļ un plaukst. Un kādas reformas mēs varam sagaidīt policijā, ja to priekšnieki nav gatavi šīm reformām.

Lai veiktu reformas, policijas priekšniekiem jāsaprot,ka dienesta manta vai dienesta mašīnas nav domātas viņu personīgo gribu apmierināšanai, bet gan valsts un sabiedrības interesēm. Tas ir bezkaunīgi izmantot valsts īpašumus un nemaksāt par to. Tas ir tas pats, kas saņemt papildus piemaksas un nemaksāt nodokļus. Par to arī vajag runāt un skaļa balsī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


nikis 11.09.2003 07:03
visu cienju Lochmeles kundzei par vakardienas uzstashanos Ltv7,beidzot kaads taa atklaati ir uzdriiksteejies nosaukt lietas iistajos vaardos,paarsteidza tas,ka visaa tajaa liekuliibaa iestigusho baraa ir kaut viens cilveeks,kursh pasaka taisniibu,neapsverot poziicijas.Jo galu beigaas tautai,kura tomeer ir veeleejusi visas shiis partijas ir moraalas tieesiibas pieprasiit Uudres atkaapshanos tikai taapeec vien,ka tiek tachu sludinaats,ka viena taisniiba visiem,tad nu luudzu pietureesimis pie vaardiem.Ir taads labs teiciens{nosauci sevi par slieku,tad esi laipns,lien uz aakja}.Pats esmu taals no politikas,bet man liekas,ka peedeejaa laikaa taa politika ir paartapusi par taadu kaa biznesu,kur notiek savas intrigas,spekulaacijas unmaanju kustiibas,bet pashaa pamataa,tad ir kas,tauta ieveel kaadu jauku,sirsniigu,godiigu,krietnu,speejiigu un domaajoshu cilveeku paarstaaveet savas intreses,bet peedeejaa laika politikjus ja

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Petijums krievija

Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam 3 Autors:Andis Kudors, Māris Cepurītis, Mārtiņš Kaprāns