Foto: Roel Groeneveld
28. maijā varēja šķist, ka pretoligarhu un pretkorupcijas temats būs galvenais ārkārtas vēlēšanās. Tomēr tā tas nav.
Politika.lv vērtē politisko partiju un apvienību priekšvēlēšanu programmas, balstoties jau uz pērn veikto 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmu analīzi. Pagājušajā gadā eksperti izvirzīja, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas konkrētajā jomā būs jārisina 10.Saeimai, un vērtēja, ko par šiem jautājumiem savās priekšvēlēšanu programmās saka partijas. Šogad pārskatām pērn izvirzītās prioritātes, ieskicējam, kā notikumi ir attīstījušies gada laikā, un izvērtējam, ko par šiem jautājumiem partijas raksta savās šā gada ārkārtas priekšvēlēšanu programmās.
Analīzei esam izvēlējušies sešas partijas, kurām saskaņā ar socioloģiskajiem datiem ir visreālākās iespējas (vai vismaz cerības) iekļūt Saeimā. Tās ir Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Šlesera reformu partija LPP/LC, Saskaņas centrs (SC), nacionālā apvienība VL!-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Vienotības, ZRP un VL!-TB/LNNK piedāvājums ir vērtēts, izskatot partiju garās programmas. Savukārt SC un ZZS jau tradicionāli un šoreiz arī Šlesera reformu partija aprobežojušās tikai ar īsajām programmām, tāpēc ir vērtēti Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodamie šo partiju 4000 zīmēs iekļautie solījumi.
Līdz ar 10. Saeimas atlaišanas ierosināšanu Valdis Zatlers (tagad — ZRP) mēģināja
uzdot arī kamertoni pretoligarhu gultnē gaidāmajām vēlēšanām. No sešiem šeit aplūkotajiem sarakstiem trīs — Vienotība, VL!-TB/LNNK un Zatlera Reformu partija (ZRP) — ir gatavi vairāk vai mazāk spēlēt saskaņā ar šo uzstādījumu, toties trīs citi (Saskaņas centrs, Šlesera Reformu partija-LPP/LC un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) — skaidri liek saprast, ka programmatiski savu futeni viņi spēlēs kādā citā laukumā.
Ko nesolīja, to nedarīja
Gandrīz visas nozīmīgākās partijas pirms 10. Saeimas vēlēšanām savās programmās bija marginalizējušas pretkorupcijas jautājumus. Vienīgais toreiz, pirms gada, vērā ņemamais izņēmums bija Vienotība. Un līdz pat Zatlera lēmumam ierosināt parlamenta atlaišanu Saeimas vairākums bija konsekvents — ko nebija solījuši, to arī nedarīja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) glābšanas un stiprināšanas labā likumdevējs pirkstu nekustināja un pārkāpumus politisko partiju finansēšanas jomā arī nekriminalizēja.
Tāpat arī valsts uzņēmumu pārvaldības reformu un mantiskā stāvokļa deklarēšanas jautājumi joprojām mētājas kā karsti kartupeļi kaut kur starp ministrijām un valdību ar Saeimas pirmo lasījumu kā augstāko sasniegumu deklarēšanas likumprojektam. Peripetijas ap vairāku amatpersonu iecelšanu vai neiecelšanu ir jau daudz aprakstītas un arī neliecina par vairākuma degsmi veicināt korupcijas nosacīto pretpolu — tiesiskumu.
Pretkorupcijas noraidījums un inovācijas
28. maijā varēja šķist, ka pretoligarhu-pretkorupcijas temats būs galvenais ārkārtas vēlēšanās. Tomēr tik viennozīmīgi tas nav. Ir acīmredzams, ka, iespējams, populārākā partija Saskaņas centrs (SC) šo tematu nepieņem. Līdzīgi kā to nedara arī pretoligarhu diskursa sliktās partijas — Lemberga apseglotā ZZS un Šlesera partija. Korupcijas jautājumos tās necenšas pozicionēties kā labās, bet drīzāk izvēlas runāt par citiem tematiem.
Patiesības labad jāsaka, ka Latvijā pretkorupcijas rīcībpolitikā, ja to izprotam šauri, ir diezgan maz nepaveikta. Korupcija Latvijā, it īpaši politiskajā līmenī, var pastāvēt ne tik daudz tāpēc, ka trūktu kādu specifisku pretkorupcijas normu likumos, bet gan tāpēc, ka vēlētāju daļas politiskā kultūra, kā arī iespējas saukt partijas pie politiskās atbildības ir acīmredzami nepietiekami attīstītas un nenodrošina demokrātijas optimālu darbību. No šī viedokļa inovatīva ir ZRP pieeja, meklējot uzlabojumu iespējas galvenokārt politiskās sistēmas makro līmenī, runājot par vēlēšanu sistēmu, tiešās demokrātijas instrumentiem, atklātību u.c. Tiešās demokrātijas elementi vispār šķiet izkristalizējamies kā plašāka tendence, jo tos attīstīt sola arī VL!-TB/LNNK un Vienotība. Salīdzinājumā Vienotības pretkorupcijas programma, lai arī profesionāla, ir mazliet konservatīva, problēmas un risinājumus aizvien galvenokārt saskatot dažādu specifisku ierobežojumu un sodu jomā.
Tradicionālie uzdevumi Saeimai
Un tomēr 11. Saeima mantos arī vairākus hroniski neizpildītus uzdevumus, kuru aktualitāte apzināta jau sen, taču trūcis vairākuma gribas tos izpildīt. Tos var droši citēt no mana līdzīga raksta pirms 10. Saeimas vēlēšanām: „Ir arī nerealizēti pasākumi rīcībpolitikas izstrādes līmenī, kuri nav zaudējuši aktualitāti, piemēram, regulārās mantiskā stāvokļa deklarēšanas ieviešana, profesionālu atlases kritēriju ieviešana valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļiem un vairākas lietas saistībā ar partiju finansēšanu, tajā skaitā — skaidri nosacījumi, pie kuriem partija iegūst vai zaudē valsts finansējumu.”[1] Katrā ziņā, ja vēlētājs spriež pēc programmām, līdz ar vēlēšanu rezultātu paziņošanu būs diezgan skaidrs, vai pretkorupcijas jautājumos būs izveidojies progresīvs vairākums.
__________________________
[1] Kalniņš, V. Pretkorupcijas marginalizācija. Politika.lv, 24.08.2010. http://www.politika.lv/temas/pretkorupcijas_marginalizacija/