Premjers, blusas un loģika 11

Izņirgāt Andri Bērziņu par viņa izteikumiem Sabiedriskās politikas forumā par "Pārskatu par tautas attīstību" nozīmētu viņa ierindošanu klaunu kategorijā līdzās, piemēram, fotogrāfiem belašu tirgotājiem. Tāpēc raudzīšu aplūkot premjera runu forumā iespējami konstruktīvi.

Iesaki citiem:
Premjersundp 255x203
Foto:© AFI

Nebūtu nekā vienkāršāka kā izņirgāt Ministru Prezidentu Andri Bērziņu par viņa izteikumiem Sabiedriskās politikas forumā par ANO Attīstības programmas publicēto "Pārskatu par tautas attīstību", kas šogad analizē lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā. Tieši un personiski izņirgāt, jo prakse rāda, ka šādu komunikācijas stilu ļoti daudzi pašmāju politiķi izmanto un uztver vislabāk. Arī ilustratīvi sižetiskā materiāla netrūktu - sākot no premjera tukšajiem solījumiem pērnajā forumā līdz viņa nespējai formulēt skaidru un noturīgu attieksmi pret jau pieminēto pārskatu šogad. Bet tas nozīmētu viņa ierindošanu klaunu kategorijā līdzās, piemēram, fotogrāfiem belašu tirgotājiem. Tāpēc raudzīšu aplūkot premjera runu forumā iespējami konstruktīvi.

Ar neapbruņotu aci ir redzama premjera jauntapusī kritiskā attieksme pret "Pārskatu". Lai to paustu un savu skepsi pamatotu, viņš izvēlējies visai veiklu taktiku - pārmest autoriem metodoloģiskus trūkumus un tad piedāvāt piemērus, kas it kā apstiprina "kļūdainās" metodoloģijas pielietojuma skumjos rezultātus. Visai neslēpts ir Bērziņa kunga uzbrukums pētnieku kvalifikācijai, kuri savu darbu veikuši "atbilstoši savām iespējām un līmenim". To pastiprina aizrādījumi par pašmāju monogrāfiju neizmantošanu, apšaubāmiem socioloģiskajiem pētījumiem, nekritisku avotu atlasi. Saprotams, ka beigu galā nav iespējams runāt par premjera kārotajām tendencēm lēmumu pieņemšanas procesā.

Domāju, ka "Pārskata" metodoloģiskā tīrība būtu vairota, iekļaujot autoru grupā kādu no tiem neskaitāmajiem akadēmiķiem un Nobela prēmijas laureātiem, ar kuriem ir piestūķēts Ministru Prezidenta birojs un ministriju vadība un kuri nodrošina Latvijas valdību lēmumu konceptualitāti un augsto kvalitāti. Darba samaksa augstskolās un pētnieciskajās iestādēs, kā arī zinātnisko grantu guliveriskie apjomi, manuprāt, visai izsmeļoši skaidro premjera pieminēto "nopietnu akadēmisku pētījumu trūkumu". Arī Ministru Prezidenta pērn solītais finansējuma lietus lietišķajiem pētījumiem joprojām nav lijis. Un ja reiz nav iepriekšēju pētījumu vai apmierinoši dokumentētu datu par lēmumu pieņemšanu, tad daudziem būs saprotams, kāpēc vismaz šai "Pārskatā" runāt par premjera paģērētajām tendencēm būtu pārsteidzīgi.

Tērgāšana par socioloģisko pētījumu kvalitāti un falsificēšanu ilgst jau vairākus gadus. Te būtu vietā izmantot pašu politiķu izstrādāto formulu - nu tad lieciet pierādījumus galdā (un pie viena paskaidrojiet, kāpēc joprojām pasūtāt šos pētījumus)! No otras puses, zūdīšanās par to, ka iedzīvotājiem ir tāds vai citāds viedoklis par noteiktiem fenomeniem (kā to dara premjers), nozīmē to pašu, ko sūrošanās par Zemes apaļo formu. Iedzīvotāju priekšstati ir politiķu, ne iedzīvotāju problēma! Diemžēl. Bērziņa kungs varētu mācīties no Eiropas Komisijas, kura pavisam nesen ir uzsākusi vērienīgu kampaņu, lai pārliecinātu ES dalībvalstu iedzīvotājus, ka ES nav birokrātisks monstrs, kas nerēķinās ar iedzīvotāju viedokli.

Pieņemu, ka aptauju fiksētie, politiķiem nelabvēlīgie uzskati likuši premjeram aicināt uz kritiskāku attieksmi pret avotiem un rezultātiem. Nevaru iepriecināt - daļa "Pārskata" secinājumu tapuši, analizējot intervijas ar Latvijas ietekmīgākajiem politiķiem un uzņēmējiem. Pētījuma autorus patiesi pārsteidza viņu atklātās un līdzīgās atbildes. Grūti iedomāties, ka pat itin naidīgi noskaņotu strāvojumu pārstāvji būtu koordinējuši savus viedokļus šīm necilajām intervijām. Šie politiķi ir pelnījuši pateicību ne vien par uzticēšanos, bet arī par pretenziju neizvirzīšanu. To nevar teikt par kādu pašpārliecinātu Latvijas baņķieri, kurš apmaiņā pret akadēmisku interviju vēlējās saņemt sev labvēlīgu publikāciju par savām nekustamā īpašuma problēmām.

Aizstāvoties pret pārmetumiem opozīcijas neuzklausīšanā, Bērziņa kungs apšauba opozīcijas priekšlikumu kvalitāti un ilustrācijai (!) izvēlas gadījumu, kad viņa atbildi Saeimā klausās tikai viens LSDSP deputāts un Saeimas priekšsēdētājs. Dīvaina loģika. Taču vai cita atbilde ir iespējama, ja koalīcijas līgumā iekļauta vienošanās principā neatbalstīt opozīcijas priekšlikumus - neatkarīgi no to kvalitātes? Starp citu nav dzirdēts par ģeniālām "Latvijas ceļa" iniciatīvām Rīgas domē, kur minētā partija atpūšas opozīcijas solos.

Starp premjera sekundārajiem pārmetumiem pazūd atbilde uz svarīgāko jautājumu: kāds tad īsti ir lēmumu pieņemšanas process Latvijā? Par to pat netiek runāts. Vien Bērziņa kunga norāde, ka "Pārskatā" minētajos ieteikumos valsts institūcijām nav daudz jauna, netieši apstiprina, ka presē un "Pārskatā" fiksētā noslēgtība pastāv. Vai kaut kas tiek darīts, lai to mazinātu, īstenojot kaut daļu no "sen zināmajiem ieteikumiem"? Uz to spožu atbildi sniedz pats Ministru Prezidents: "Pat amatpersonas reizēm pārsteidzošā kārtā nejūtas līdzatbildīgas par notiekošo sfērā, kurā darbojas un par ko ir atbildīgas, bet žēlojas cerībā, ka kāds padarīs viņu darbus".

Protams, šo nenorūgušo runu varētu izlikties nemanām, taču to teicis Ministru Prezidents, un viņam ir izdevusies lieliska ilustrācija "Pārskatā" minētajām lēmumu pieņemšanas procesa iezīmēm.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

17.08.2001 13:56
Klaster -- par Pārskata empīriskajiem datiem, centīsimies sagādāt un nopublicēt. Kad -- vēl nevaru pateikt, izziņosim Vēstkopā. Paldies par ideju!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 17.08.2001 13:50
Piedodiet,te veelreiz es ar savu uzmaaciigo kritiku.Tiisenkopfa kungs,Juusu ceturtais iespaids liek man secinaat ,ka Juus neesat iepazinies ar Social Exchange theory.Iesaku Jums to izdariit ,Peter M.Blau eleganti apraksta dazhaadas sociaalo komunikaaciju situaacijas,tostarp arii taadas ,kur viena sociaala statusa ljaudis labpraataak komunicee ar sev liidziigiem un nevis hierarhiski zemaaka liimenja cilveekiem. Tam patiesiibaa nav nekaada sakara ar sleegtu vai atveertu leemumu pienjemshanu,tas vienkaarshi paraada ,ka cilveeki komunikaacijaa dod priekshroku partneriem ar liidziigiem resursiem.Taa kaa Juusu atklaajums par partiju liideru attieciibaam ir naivs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 17.08.2001 13:32
God.T.Tiisenkopfa kungs,atvainojos par uzmaaciibu un tomeer ,vai Juus nebuutu tik laipns un nenopubliceetu shajaa forumaa .Paarskata.. pamatos liktaa empiiriskaa peetiijuma metodologjisko atskaiti un instrumentaariju.Tas noteikti paliidzeetu mums runaat vienaa valodaa un noveerst ne vinu vien paarpratumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 17.08.2001 13:15
God.T.Tiisenkopfa kungs,paldies par Juusu komentaaru.Diemzheel tas nespeeja kliedeet manas shaubas par Paarskata metododoligjiskajaam kvalitaateem.Lai noveerstu paarpratumus pateikshu,ka es neesmu ne politikjis ,nedz arii iereednis.Neesmu arii politikas peleekaas zonas darbonis.Es meegjinaaju rakstiit akadeemisku recenziju par juusu vadiibaa tapusho Paarskatu..,bet tad attapos,ka tas nav iespeejams,jo shis darbs nav akadeemisks.Manaa ieskataa taa ir izveersta , sociaalo zinaatnju jomaa straadaajoshu profesionaalju ,eseja.Un nekas vairaak.Varbuut,ka t.s. diskusiju par sho tekstu vislabaak ir nodeeveet par paarpratumu,jo diskusijaa iesaistiitaas puses nebija vienojushaas par diskusijas priekshmetu. Politikji ,MP personaa, to kritizeeja kaa akadeemisku darbu,savukaart teksta radiitaaji pret to neiebilda.Beigu beigaas diskusija noriteeja it kaa aarpus ,pashas, tekstaa defineetaas probleemas un jautaajumi palika bez atbildeem.Zheel..Es gribeetu nedaudz apshaubiit Juusu apgalvojumu,ka Pirmo reizi Latvijaa veiktas identiskas aptaujas par politiskiem jautaajumiem iedziivotaaju,Saeimas deputaatu,pashvaldiibu vadiitaaju ,iereednju viduu.Labi zinu ,ka shaada veida aptaujas Latvijaa ir notikushas jau 90 gadu saakumaa. Arii World Bank finanseetais korupcijas peetiijums tika veikts izmantojot harmonizeetu kvantitatiivaa peetijuma instrumentaariju trijaas dazhaadaas meerkjauditorijaas .Par to vismaz liecina shii korupcijas peetiijuma atskaite.Paarskata autora profesionaalisms nav un nevar buut peetiijuma metodologjiskais aspekts,kaa Juus to apgalvojat savaa komentaaraa .Labaakajaa gadiijumaa tas ir priekshnoteikums ,kas ljautu cereet,ka autori respektees akadeemiskaa peetiijuma uzbuuves principus .Juusu teksts par vienu tanti ir prasta demagogjija.Es arii nenoliedzu to ,ka katra cilveeka viedoklis ir noziimiigs,tomeer ignoreet sociaalo un finansiaalo resursu atshkjiriibas ,kas ir vienas tantes un biznesa grupeejuma vadiitaaja riiciibaa ir vienkaarshi smiekliigi .Tas liek man veelreiz domaat ,ka Juusu aptaujaatie biznesa grupeejumu vadiitaaji ir tantes,kuru vaardi ir atrodami LR uznjeemuma regjistra datu baazees.Vai tieshaam Juus neesat pamaniijis ,ka Paarskataa ir mistificeeta politisko leemumu pienjemshanas tehnologjija-visi vai vairums respondentu tos kritizee un atmasko,bet reizee ar to vinji pashi nemitiigi atrazho sho tehnologjiju.Labi ,lai jau nu paliek,man vienkaarshi ir zheel ,ka reaala probleema tiek paarveersta nenopietniibaa ,kuras vieniigais pozitiivais iznaakums ir PR.Godiigi sakot es veel joprojaam ceru ,ka Sorosa kunga finanseetais fonds taps nopietnaaks un atsijaas graudus no pelavaam.Zheel ,ka nevaru diskuteet par shiim probleemaam pasham klaatesot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Tālis Tisenkopfs 16.08.2001 18:01
Man Sabiedriskās politikas forumā radās vairākas pārdomas, kuras nav bijis vēl laika rakstiski - tātad precīzi noformulēt. Pirmais iespaids - kāpēc tāda masīva kritika pret Pārskatu no politiķu puses? It kā tur iekšā būtu tikai glupības. Varbūt šāda gandrīz nekontrolēta kritika norāda uz politiķu pašrefleksijas grūtībām un komunikatīvajām problēmām, sak - ja kāds norāda uz maniem trūkumiem, tad vinš pats ir tāds un šitāds.

Otrais iespaids - daži pelēkie darboņi veica brīnišķīgu pašatmaskošanos, caur kuru pašatmaskoja arī sistēmu, kurā darbojas. Šajā ziņā Forums izcēlās ar labu dramaturģiju.

Trešais iespaids - kāpēc kritika tika vērsta pret Pārskata metodoloģiju un nevis nevis paškritiski runāts par reālās politikas trūkumiem. Interesanti, ka zinātnisko metodologu pozu ieņēma nezinātnieki. Īstenībā viņi jau nav sevišķi kompetenti vērtēt metodoloģiju. Šajā apstāklī izpaudās nevēlēšanās, bet iespējams - pat nespēja - atzīt pašiem savus trūkumus. Par metodoloģiju varu teikt - tur viss ir kārtībā. Par to tiešām nevajaga uztraukties! Galvenais, uz ko bāzējas Pārskata metodoloģija, ir lēmumu pieņemšanas procesa analīze. Un mēs to konsekventi esam veikuši dažādos līmeņos (Saeima, valdība, pašvaldības), aspektos un kontekstos. Un esam izmantojuši dažādas metodes. Pirmo reizi Latvijā veiktas identiskas aptaujas par politiskiem jautājumiem iedzīvotāju, Saeimas deputātu, pašvaldību vadītāju, ierēdņu vidū. Ļoti svarīgs metodoloģijas aspekts ir autoru profesionālisms un spēja iegūtos datus analizēt kontekstā un iegūt objektīvu ainu. Es nevaru pieņemt kritiku par "viena tante teica", jo demokrātijā arī "viena tante" ir ļoti nozīmīga. Es nevaru pieņemt arī kritizētāju pārspīlētās prasības pēc kaut kāda liela N skaita aptaujāto cilvēku. Mēs aptaujājām 1000 iedzīvotāju, un ar to pietiek! No 100 deputātiem mums atbildēja 37 un ar to pietiek, lai iegūtu tendenci. Ja kāds domā, ka zinātniski droši dati par to, ko domā valstu prezidenti būtu iegūstami, aptaujājot 250 prezidentus, tad valstīm būtu jāievēl 250 prezidenti!

Ceturtais iespaids - dažās tā dēvēto "atslēgas figūru" runās tika izgaismotas objektīvas un dialektiskas mūsdienu demokrātijas problēmas, uz kurām nav galīgu atbilžu. Piemēram - par lēmumu tempa un publiskuma / apspriešanas / līdzdalības saskaņošanu, par politisko partiju līderu vieglāku savstarpējo komunikāciju nekā komunikāciju ar savu partiju ierindas biedriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 14.08.2001 14:04
Hilarijai. Tas ir labi,ja kaads kaadam tic,piem.TT komandai,bet peetiijumam var ticeet tad un tikai tad ,ja tas ir korekti noformeets un korekti pasniegts.Tiisenkofa kungs sevi deevee par intelektuaali un profesionaalu sociologu,ja taa tad vinjam vajadzeetu zinaat,ka secinaajumus,analiizi utt.,utjpr. citi profesionaalji saaks lasiit tikai tad ,ja vinjiem tiks paskaidrota empiiriskaa peetiijuma metodologjija,paraadiits instrumentaarijs utml.Tas ir riiks,instruments ar kura paliidziibu ir veikts izzinjas process un ignoreet to nedriikst.Ja zinaatnieks to uzskata par mazsvariigu tad vinjsh vienkaarshi ir neprofesionaals vai arii vinjam ir kaadi citi iemesli to dariit vai nedariit.Gribu atziimeet,ka metodologjijas apraksts nebuut neparedz nosaukt respondentu vaardus,veel vairaak tas pat ir aizliegts.Tomeer zinaat respondentu skaitu,rekrutaacijas principus,selekcijas kriteerijus utt,ir normaala lieta.Visa taa Paarskataa nav.Piedodiet,es varbuut ticu TT,bet man nav tiesiibu ticeet vinja vadiibaa tapushajam tekstam,jo es esmu profesionaalis.Es negribu she analizeet Paarskata saturu,tomeer tajaa ir milzums pretrunu un subjektiivu praatojumu,kas to attaalina no zinaatnes un pietuvina politiskam dokumentam.Kaa tur bija par to reegu ,kas klejo par Eiropu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Hilarija 14.08.2001 13:40
Klasters: Tādas norādes kā "viena biznesa grupējuma vadītājs teica...." ne ar ko neatšķiras no tautiskā "viena tante teica..".

Manuprāt, atšķiras gan. Tādējādi, ka Pārskata autori ir aptaujājuši politiķus un vadošos ierēdņus, un saprotamu iemeslu dēļ šajās intervijās nevarēja atklāt konkrētus vārdus (un tas jau arī nebija svarīgi). Bet man, piemēram, ir ticība TT&komandai, ka politiķi tiešām to ir teikuši, nevis viena vai divas tantes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 13.08.2001 21:49
Nevaru piekrist J.Ikstena kunga rakstā paustajai kritikas kritikai,tādēļ atļaušos parodēt piemirstos klasiķus un pievērsīšos kritiskās kritikas kritikai.MP ir pilnīga taisnība vienā jautājumā- Pāŗskata autori ir bijuši visai augstprātīgi un aizmirsuši savā diždarbā ievietot vismaz īsu empīriskā pētījuma metodoloģijas aprakstu.Bez tā šis darbs sāk ost pēc prastas neapmierināto intelektuāļu spekulācijas,sak,kā ta bez mums tie aprobežotie politikāņi politiku brūvēs un brūķes..Tādas norādes kā "viena biznesa grupējuma vadītājs teica...." ne ar ko neatšķiras no tautiskā "viena tante teica..".God.Ikstena kungs,Jūs takš tās smalkās politzinības apguvāt iekš tās Amerikas,vait šie Jums to empīriskā pētījuma brūķi un drēbi neapstāstīja? Es ,protams ,irgojos,bet metodoloģijas apraksta trūkums minēto pārskatu padara nenopietnu,nenopietnu vēl vairāk tādēļ,ka tas rakstīts par gana nopietnu tēmu. Tomēr ,jo tālāk ,jo jokaināk,artiķelī par blusām tiek rakstīts,ka biznesa grupējumu vadītāji vienā mutē esot stāstījuši cik šaušala un slēgta esot Latvijas politika!Feini!!!...Bet ak neraža viņi paši ar saviem pienesumiem to politiku par tādu ir pataisījuši!! Ja uzmanīgi pārlūko Pārskatā sazīmētās shēmas tad skaidri redzams ,kāda vieta ierādīta šiem grupējumiem.Kopumā tas viss atgādina provinciālu akadēmiķu farsiņu.Atbilde patiesībā ir rodama Ikstena kunga ironeskā par Nobeļa laureātiem,kas mājojot MK,arī mājiens ir gana skaidrs-vairāk naudas zinātnei un būsiet pareizie politiķi.Es atvainojos par savu ekstrēmismu,jo sen kā esmu pametis akadēmisko sfēru un varbūt esmu zaudējis tās mentalitāti,bet minētais pārskats nav nekādā sakarā ar zinātni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Mārtiņs 13.08.2001 11:29
Hilarija,

Metodoloģijas kritika (cik precīza un adekvāta tā bijusi, cik visaptveroša utt.) faktiski ir daļa no pētījuma būtības kritikas. Jautājums jau ir par ko citu, kam arī Ikstens savā rakstā pieskaras, proti, par to vai, pasakot, ka metodoloģija izraisa šaubas, ir pietiekami pamatoti šī metodoļoģija kritizēta? No šāda aspekta Bērziņš neiebrauca tik dziļi un, patiesību sakot, viņam nemaz to nevajadzēja darīt.

Bet būtībai Bērziņā pieskārās. Vienīgi interesanta bija viņa manipulācija ar faktiem: izceļot to, kas viņu neapmierina, un mazinot tā vērtību, ko viņš nespēj noliegt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 13.08.2001 10:55
Nevaru īsti piekrist par to "sakarīgo kritiku" -- kas tur sakarīgs, ja vienā elpas vilcienā nodēvē Pārskata analīzi par "labāko, kas šajā jomā pieejams Latvijā", ko pieticīgi "atbilstoši savām iespējām un līmenim veica mūsu pašu eksperti". Un tālāk kritizē metodoloģiju nevis komentē pēc būtības, it kā pats būtu baigais sociologs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņs 09.08.2001 18:24
Bērziņa runa bija tāda nedaudz dīvaina, taču no otras puses tā faktiski bija vienīgā sakarīgā kritika (un kritikas nozīmi socioloģija nu nevajadzētu devalvēt), salīdzinot to ar belaštirgotāja-fotovirtozaura un telefonlīniju (viņš arī "neko nezinu, neko nedzirdu- esmu mēms kā zivs") iztirgotāja iebildēm, kuras tik tiešām gadu gaitā labi nobriedušas Latvijas slēgtās publiskās politikas ietvaros :-)

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pārskats par tautas attīstību 2008/2009 Autors:Juris Rozenvalds, Ivars Ījabs, Tālis Tīsenkopfs, Jānis Ikstens, Iveta Reinholde, Andrejs Jakobsons u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

„Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā” („Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions”) Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā 2 Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis