Atslēgvārdi:

Politiskās piederības maiņa un mandāts 8

Valsts prezidents savā 2009. gada 14. janvāra uzrunā, kas plašsaziņas līdzekļos jau izpelnījusies ultimāta apzīmējumu, runāja arī par nepieciešamību grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, minot arī konkrētus priekšlikumus.

Iesaki citiem:

Valsts prezidents uzsvēra: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šīs anahronisms ir jānovērš."

Ja, šķietami, pirmais ierosinājums ir sen debatēts un daudz maz skaidrs, tad otrs ierosinājums raisa vairāk pārdomu. Nevar gan teikt, ka tas arī būtu kas jauns, jo par Saeimā ievēlēto tautas priekšstāvju politiskās piederības maiņu un nepieciešamību to ierobežot tiek runāts gandrīz katra sasaukuma laikā.

Tajā pašā laikā rodas gana daudz šaubu par to, vai to ir iespējams regulēt ar vēlēšanu likuma grozījumu palīdzību.

Satversmes 5. pants paredz, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Lai arī šos simts tautas priekšstāvjus pilsoņu kopums izvēl no politisko partiju listēm, tajā pašā laikā balsošana notiek par konkrētiem cilvēkiem. Tikai Latvijas Tautas padomē mandāti bija dalīti pa politiskajām partijām, tām bez maz vai ļaujot atsūtīt jebkuru priekšstāvi uz sēdi, kas ar šo mandātu rīkojas. Kopš Satversmes sapulces vēlēšanām pilsoņu kopums balso par konkrētiem priekšstāvjiem, kas īstenos viņam piešķirto mandātu.

Satversmes 14. pants paredz, ka vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. Teorijā ir atzīts, ka ar šīs normas starpniecību ir noteikts t.s. brīvais mandāts. "Brīvais mandāts ļauj deputātam darboties visas valsts interesēs saskaņā ar savu sirdsapziņu un pārliecību, tas garantē arī lielāku deputātu aizsardzību." Noteikums, ka deputāts zaudē mandātu gadījumā, ja šķiras viņa ceļi ar partiju, no kuras saraksta tas ievēlēts, kaut kādā mērā tuvinātos atsevišķu deputātu atsaukšanai. Taču šis instruments atrastos nevis pilsoņu kopuma, bet gan partijas rokās. Proti, tādā veidā tiktu pastiprināta partijas kontrole pār atsevišķiem tautas priekšstāvjiem.

Vai šāda regulējuma ieviešana atbilstu demokrātijas interesēm? Droši vien, katrs uz šo jautājumu varētu rast savu atbildi. Taču jāņem vērā Satversmes tēvu nostāja šajā jautājumā.

Satversmes sapulces laikā LSDSP frakcija sašķēlās, no tās izstājoties virknei Satversmes sapulces locekļu, kas izveidoja sociāldemokrātu-mazinieku frakciju. Šajā frakcijā cita starp darbojās arī tādi redzami Satversmes tēvi kā Marģers Skujenieks un Andrejs Petrevics. Tāpat politisko piederību mainīja arī mūsu pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste, pēc konflikta ar Kārli Ulmani atstājot Zemnieku savienību un pārejot uz Demokrātisko centru.

Neviens neapšaubīja viņu kā tautas priekšstāvju tiesības turpināt darbu parlamentā, kā arī neprasīja nolikt mandātus. Līdz ar to acīmredzami, ka politiskās piederības nemainīšana tajā laikā nebija esenciāls priekšnoteikums mandāta saglabāšanai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Adolfs 10.01.2010 18:18

Ja valsts ir tik sīka, ar mazu skaitu kompetentu juristu, politiķu un ekonomistu (saeimas deputātam jābūt ar šīm trim īpašībām), tad nevar izveidot tik daudz partiju, bet tikai interešu grupas ar sponsoriem. Un tā sauktās partiju programmas, kuras likumu projektu vietā saraksta solījumus, liecina par kompetences mazspēju un viltību. Līdz šim tā manipulēja ar vientiesīgām masām, kas gāja balsot. Vēlēšanu iznākumu galvenokārt nosaka kandidātu izvirzīšana un reklāma. Tādēļ kardināli jāmaina vēlēšanu likums, uz tādu, kas publiski atsijātu graudus no pelavām pašā sākumā- kandidātu izvirzīšanas gaitā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JURIS 29.01.2009 22:35

ATLAIDIET VALDIBU .IZVIRZIET NEPOLITISKU PREMJERU-R.DZINTARS,A.PLOTKĀNS,I.KREITUSE.
LAI PREZIDENTS PALIEK SAVĀ VIETA UN TO APSTIPRINA.LAI PILSONI PALIDZ SAIMAI PIENEMT TAM NEPIECIESAMOS LIKUMUS.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ME 26.01.2009 13:55

Jāatzīst, sākumā, iedomājot šo ideju, nolēmu, ka labi ir vien, kā Valdis saka un patiesi, cik daudzi deputāti ir "brīvie".
Tomēr, lai arī Jānis raksta, ka pēc burta un daļēji arī gara (jo pilnīgi visu noskaidrot nav iespējams) ir paredzēts, ka Saeimā galnais ir tie cilvēki, par kuriem balsots.
Bet, un te parādās filozofiskais aspekts, kas akurāt vienmēr jāņem vērā, risinot lielaš problēmas.
Proti, cilvēki parasti balso par PARTIJU. Kapēc - tāpēc, ka tai ir orogramma. Tā nav atsevišķam cilvēkam, bet partijai. Tā ir sīki izstrādāta un tauta var ar to iepazīties. Tikai tad, (teorētiski tā tam būtu jābūt)seko cilvēki, bet šo mēs šoreiz neapskatīsim. Tātad, ja kāds atkrīt no šīs lielās listes un, to var pieņemt, arī no programmas, par KURU viņu iebalsoja, tas var radīt problēmas.
Protams, tāpat ir iešpējams, ka tieši atkritušais ir tas īstenais programmas īstenotājs, tomēr kāda gan nozīme tad ir partijai un partiju sistēmai? Jo šis atkritējs NAV saistīts ar kādu īpašu programmu, tas tiek uzstādīts kā spožo individuālismu pārstāvis, kas "paņem" ar savu popularitāti un atzīstamību.
Es labprāt padiskutētu šo jautājumu plašāk, jo te nepietiekvietas, lai pārāk gari izteiktos, bet vēršu uzmanību

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 24.01.2009 20:24

Nelielrīdzniece!

Paldies par statistiku! Nebiju iedomājusies, ka mūsdienās sarakstus groza vairāk nekā pirmskara Latvijā.

Taču tas, kas mani patiešām interesē (un kur statistikas droši vien nav) - cik bieži pirms kara tika izmantota iespēja balsot uzreiz par vairāku sarakstu kandidātiem (lai prognozētu, vai daudzi šādu iespēju izmantotu mūsdienās)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pie 2.punkta 24.01.2009 17:33

´No mūsdienas CVK:...´
Mūsdienās Latvijā nav kombinēto sarakstu. Pastāv grozīšana saraksta iekšienē, nevis sarakstu starpā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nelielrīdziniece 24.01.2009 07:43

I.K.: "/...../ labprāt uzzinātu, cik daudzi vēlētāji toreiz izmantoja iespēju kombinēt sarakstus /...../"

1. Saeimā 19.97% no sarakstiem bija grozīti, 2. - 26.03%, 3. - 32.14% un 4. Saeimā - 35.17%. (No: "LR Saeimas vēlēšanas 1931. gadā I. sējums," 9 lpp, Marģera Skujenieka teksta un redakcija)

No mūsdienas CVK: 6. Saeimā - 48% no sarakstiem bija grozīti un 8. Saeimā - 58.6%. (Nav datu par 5. un 7. Saeimu). 9. Saeimā - 61% bija grozīti (bet to es izrēķināju no datiem CVK lapās.)

Vēl arī ir vērts sameklēt Vello Pettai rakstu par Baltijas vēlēšanām (ja nemaldos, laikam kopā ar Kreuzer), kur viņš pētīja rezultātus no 6. un 7. Saeimas vēlēšanām. Lai gan viņam interesēja nevis cik saraksti bija grozīti, bet cik liels procents no iespējamiem plusiem un mīnusiem vēlētāji izmantoja; 1995. gadā 12% tika izmantoti, bet 1998.g. - 11.9% Viņš no tā secināja, ka Igaunijas vēlēšanas sistēma mudināja 'sirsnīgāku balsošanu' (sincere voting) nekā Latvijas. Bet, tas jau pats par sevi saprotams, jo igauņi, tāpat kā somi, vispār nebalso par partījām bet tikai par vienu kandidātu. Kas tur gan varētu būt "sirsnīgs" par balsošanu par starp 17-32 kandidātiem? ; )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pie 2.punkta 22.01.2009 01:39

Nu kļūdījies VP. Kam negādās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 21.01.2009 20:33

Lieliski piemēri! Pieņemu gan, ka starp tā laika un mūsdienu parlamentārā darba praksi un partiju sistēmu ir lielas atšķirības. Dzelžaina partiju disciplīna - man tas asociējas ar pēckara Eiropu, pirms tam attieksme pret deputātu brīvdomību, šķiet, bija iecietīgāka.

Man vispār grūti iedomāties, kā partijas varēja funkcionēt "ar vienu balsi" laika posmā no 1922. līdz 1934. Galu galā katrs, kam radās konflikts ar partijas vadību, taču varēja vēlēšanām pieteikt pats savu sarakstu + vēl sarakstu kombinēšanas iespējas (kam vismaz teorētiski vajadzētu izraisīt nepakļāvību partijas iekšienē).

Dažas tā laika idejas ik pa laikam atgriežas (piemēram, labprāt uzzinātu, cik daudzi vēlētāji toreiz izmantoja iespēju kombinēt sarakstus), tādēļ man patiešām žēl, ka viss tas periods man ir liela mistērija!

Interesanti, vai kāds ir pētījis veidu, kā no 1922. līdz 1934. parlamentā notika lēmumu pieņemšana Saeimā? Piemēram, cik spēcīga bija partiju disciplīna? Cik vienkārši/sarežģīti bija iegūt no tik daudzajiem sarakstu ievēlēto deputātu balsu vairākumu u.tml?

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 21 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? 0 Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 91 Autors:Jānis Pleps