Politiskais diskriminācijas šaurums 6

Politiskā griba un izpratne attiecībā uz Diskriminācijas novēršanas likuma pieņemšanu šobrīd ir pārāk vāja, lai lolotu lielas cerības, ka, tālāk spriežot par likuma izstrādi un pieņemšanu, tiks realizēts pamatmērķis, kāpēc tas vispār tiek darīts.

Iesaki citiem:

Diskriminācija ir daudz lietots, tomēr bieži nepilnīgi izprasts termins. Latvijā to sadzīvē parasti lieto vai nu šaurā nozīmē, runājot par etnisko piederību, vai arī pārāk plašā – jebkurā gadījumā, kad persona uzskata, ka aizskartas tās tiesības. Klasiskā izpratnē diskriminācija ir atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, pamatojoties uz rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko piederību, dzimumu, vecumu, invaliditāti vai citiem faktoriem.

Diskriminācijas novēršana ir viena no interesantākajām, aptverošākajām un vienlaikus sarežģītākajām cilvēktiesību tēmām. Diskriminācijas aizliegums ietverts visu starptautisko un reģionālo cilvēktiesību aizsardzības organizāciju dokumentos. Tas kā viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem atrodams arī Amsterdamas līgumā (1997) un no tā izrietošajos ES normatīvajos aktos, kā arī noteikts nacionālo valstu normatīvajos aktos. Latvijā diskriminācijas aizliegumu pašlaik vispārīgi nosaka Satversme, tas dažādā apjomā – lielākoties deklaratīvi - ietverts vairākos likumos.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvija šobrīd vēlas papildināt savus normatīvos aktus ar diskriminācijas novēršanas noteikumiem, ir ES prasība pārņemt minimālo pretdiskriminācijas standartu, kāds noteikts ES direktīvās: galvenokārt Nodarbinātības direktīvā (2000/78/EC) un Rasu direktīvā (2000/43/EK). Tomēr, to darot, būtu vērts paturēt prātā vismaz divus svarīgus aspektus. Pirmais: šīs divas direktīvas nav vienīgie ES normatīvie akti, kas satur diskriminācijas aizliegumu, savukārt ES dokumenti nav vienīgie starptautiskie tiesību akti, kuros šis aizliegums noteikts un kas ir saistoši Latvijas Republikai. Otrais: svarīgi ir atcerēties direktīvu pamatmērķi – veidot dalībvalstīs no diskriminācijas brīvu sabiedrību, kā arī veicināt un pieņemt vienādas attieksmes politiku sabiedrības dažādības apstākļos.

Atbildīgā institūcija par Rasu direktīvas ieviešanu ir Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). Nedaudz vairāk kā pirms pusgada tas izveidoja darba grupu diskriminācijas likumdošanas izstrādei, kurā piedalījās gan valsts institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Notika diskusijas par labāko koncepciju, un, lai gan vairāki grupas dalībnieki, tai skaitā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, uzskatīja, ka nepieciešams izstrādāt jumta likumu diskriminācijas novēršanai, iekļaujot tajā arīdzan citas Latvijai saistošas pretdiskriminācijas normas, darba grupa tomēr nolēma iet it kā vienkāršāku ceļu - veikt grozījumus, kas noteic diskriminācijas aizliegumu, atsevišķos likumos. Kā arguments tika minēta nepieciešamība iestrādāt Rasu direktīvas normas Latvijas likumdošanā līdz iestājai Eiropas Savienībā. Paturot prātā robeždatumu – 1. maiju, šie grozījumi tika izstrādāti. Izrādījās, ka steiga nav beigusies, bet tikai sākusies: Tieslietu ministrija sniedza savu atzinumu, paužot, ka grozījumu veikšana atsevišķos likumos nav atbalstāma (izņemot grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā), jo publisko tiesību jomā diskriminācijas aizliegumu jau nosaka Satversmes 91. pants un starptautiskie tiesību akti, kam pievienojusies Latvija, bet privāto tiesību jomā diskriminācijas aizliegums iespējams tikai izņēmuma gadījumos. Tātad: pastāvošais tiesiskais regulējums ir pilnīgi pietiekams, lai uzskatītu, ka direktīvu prasības ir aptvertas. Tomēr Tieslietu ministrija arī norādīja, ka atbalstīs jumta likuma diskriminācijas novēršanai pieņemšanu. Protams, šāds risinājums bija nepieciešams, jo Satversmē ietvertā norma ir ļoti vispārīga un to gan var izmantot par pamatu interpretācijai, taču nekādā gadījumā nevar uzskatīt par pietiekamu tiesisko regulējumu.

Sīkāk nekavējoties pie dažādiem – sākotnēji plašākiem - Diskriminācijas likuma variantiem, Saeimas deputātu ierosinājumiem un attieksmes pret šo jautājumu vispār, pašreizējā situācija ir tāda: sagatavots Diskriminācijas novēršanas likuma projekts, kas ļoti šauri pārņem Rasu direktīvas un Nodarbinātības direktīvas noteikumus. Neraugoties uz likuma skanīgo nosaukumu, ignorēti gan citi Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti, gan plašais vispārīgais diskriminācijas aizliegums Satversmē. Argumentācija ir tāda, ka plašāka Diskriminācijas novēršanas likuma pieņemšana novestu pie lietu plūdiem Satversmes tiesā, turklāt, lai izpildītu savas saistības pret ES, Diskriminācijas novēršanas likums jāpieņem nekavējoties. Ignorēti tiek citi apstākļi – pieņemot šādu Diskriminācijas novēršanas likumu, netiek ņemtas vērā citas Latvijas akceptētās saistības, kā arī ļoti būtiski tiek sašaurināts arī Satversmes 91. pants. Šādā situācijā dēvēt likumu par Diskriminācijas novēršanas likumu ir bezjēdzīgi, tas varētu labākajā gadījumā būt Rasu direktīvas un Nodarbinātības direktīvas pārņemšanas likums, turklāt, tā kā nav aptverti pat visi šajās direktīvās ietvertie noteikumi un diskriminācijas pamati – kā seksuālā orientācija, Latvija var gatavoties uz lietām Eiropas Tiesā Luksemburgā.

Politiskā griba un izpratne attiecībā uz Diskriminācijas novēršanas likuma pieņemšanu šobrīd ir pārāk vāja, lai lolotu lielas cerības, ka, tālāk spriežot par likuma izstrādi un pieņemšanu, tiks realizēts pamatmērķis, kāpēc tas vispār tiek darīts. Realizējot minimālo pieeju, Latvijas tiesību sistēmā netiek veidots efektīvs diskriminācijas novēršanas mehānisms, kurš ietvertu visas Latvijas saistības šajā jomā un reāli aizsargātu pret diskrimināciju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lett 30.06.2004 14:55
Piekritu, ka diskriminacija vecuma del pastav un problema tiesam ir nopietna. Un priecajos, ka likumprojekts paredz aizliegt sadu diskriminaciju. Tomer ja mes gribam buvet sabiedribu brivu no aizpriedumiem un diskriminacijas, mes nedrisktam buvet 'diskriminacijas hierarhiju' - si diskriminacija ir vairak izplatita un lidz ar to nopietnaka, un si diskriminacija izpauzas tikai dazas nozares un lidz aro to likumam nav jaaizliedz ta. Sada pieeja ir loti bistama. Mums jasaprot, ka mes nevaresim cinities pret diskriminaciju tikai dazu iemeslu del. Nav labas un sliktas diskriminacijas. Lidz ar to likumprojektam jaatjauno originalu 4.panta versiju, kura tika ieklauti vairaki diskriminacijas veidi. Mes nedrikstam aizliegt diskriminaciju tikai vecuma, dzimuma vai etniskas piederibas del un atteikt tiesisku aizsardzibu pret diskriminaciju dzimumorientacijas del.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.06.2004 15:33
Nezinu, vai padomju augstskolu beidzējus īpaši diskriminē. Man pašam ir daži nostrifikācijas ceļā iegūti diplomi - nevienam tas nerūp. Bet Miajai ir taisnība par to, ka diskriminācija pēc vecuma un dzimuma ir joprojām akūta un plaši izplatīta. Pusmūža sievietēm, kuras perfekti prot savu darbu, bieži maksā smieklīgi mazas algas, jo darba devējs zin, ka viņas citur tik viegli darbu neatradīs (pastāv gluži nepamatots viedoklis, ka "tantes pāri 40" nespēj neko jaunu iemācīties). Grūtības ir arī sievietēm, kurām ir mazi bērni.

Homoseksuālistiem, iespējams, biežāk draud fiziska vardarbība uz ielas vai specializētajos naktsklubos, bet viņu diskrimināciju darba tirgū, pat ja tāda eksistē, pēc apjoma nevar salīdzināt ar to, ko pieredz pusmūža sievietes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 29.06.2004 14:59
Mani pārsteidz tas, ka diskriminācijas jēdziens tiek attiecināts galvenokārt uz etniskajām un arī seksuālajām minoritātēm, un viņi arī visskaļāk par to protestē. Lai gan nebūt nedomāju, ka šī būtu pati diskriminētākā sabiedrības daļa, jo tai nepārtraukti pievērsta uzmanība. Labi, ka saņēmušies cilvēki ar īpašām vajadzībām un pieprasa diskriminācijas novēršanu pret sevi. Taču diskriminācija vecuma dēļ, kuru daudzviet pasaulē pasludina par nopietnāko jauno diskriminācijas veidu, nemaz netiek pamanīta - mums taču modē jaunības kults. neraugoties pat uz to, ka jaunu cilvēku patiesībā ir maz. Te nav vajadzīgs nekād spolitiskais lēmums, tikai elementāra cilvēcība un aizspriedumu atmešana, ka visi, kas kaut drusku paelpojuši padomju gaisu vai pat mācījušies padomju augstskolās, ir satrunējuši (diemžēl VVF labprāt šo stereotipu kultivē).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 22.06.2004 15:12
Come on, lett!

Vai tad tu nesaproti, ka politika ir speleeshanaas ar popularitaati? Vai tad tu peec aptaujaam nezini, cik daudz cilveeki uzskata LGBT personas par "nenormaalaam"? Aizliegt shaadu diskriminaaciju noziimeetu zaudeet popularitaati, bet taa kaa Latvijaa veel joprojaam nav speciigas un/vai profesionaalas LGBT intereshu tiesiibu aizstaaviibas grupas, tad visi, kuriem ienaak praataa var izspeeleet sho kaarti, lai vairotu savu popularitaati - kaa to dariija TB/LNNK Eiroparlamenta veeleeshanaas.

Un veel kas - politika nav tikai tiesiibu normu piemeeroshana (taa ir politikas administraacija) vai pienjemshana attieciigi peec tautas gribas (khm, khm) vai starptautiski noteiktajaam saistiibaam. Pats no sevis nekas Latvijaa nenotiks, bet cereet uz Pestiitaaju, kas paliidzees LGBT ljaudiim ir vienkaarshi muljkjiigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lett 18.06.2004 16:04
Apbrinojama ir latvijas deputatu un politiku homofobija! Originalaja redakcija, kuru sagatavoja integracijas ministrs, likumprojekts paredzeja aizliegt diskriminaciju ari seksualas orientacijas del (ko pieprasa ES direktiva). Pec pirma lasijuma sadas diskriminacijas aizliegums pazuda! Ne tikai tas ir latvijas politiku beskauniga attieksme pret latvijas LGB cilvekiem, bet ari atklata ES normu ignoresana. Tagad jau joki beidzas un esam ES dalibvalsts un tas ir LV pienakums aizliegs sadu diskriminaciju. Bet nu latvijas politki ar savi sauru provincialu domasanu vel nevar to saprast.

Neizpildot ES direktivas prasibu aizliegt seksualas orientacijas diskriminaciju nodarbinatiba, Eiropas Komisija uzsaks procesu pret Latviju un nostadis Latviju loti neerta situacija. Nesaubos no Latvijas bus ari individualas tiesas pravas no diskriminetiem lezbietem, gejiem un biseksualiem, kas Latvijas valstij ari izmaksas ne tikai finansiali, bet ari morali.

Otrkart, tas ir ari kartejais pieradijums tam, ka Latvija ir tiesam saurdomiga provinciali homofobiska valsts un atklati demonstre, ka nevar ciests savus lesbiesu, geju un biseksualu pilsonus un iedzivotajus. Vienigais labums ka tagad esam ES dalibvalsts un pastav mehanismi saukt so riebigu valsts pie atbildibas un piespiest Latviju pildit savus pienakumus. Nevaru tikai saprast, kapec visi deputati ta gribeja tiks ES, bet tagad atklati ignore tas prasibas???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sīkais marsietis 16.06.2004 11:53
"Diskriminācija ir daudz lietots, tomēr bieži nepilnīgi izprasts termins. Latvijā to sadzīvē parasti lieto vai nu šaurā nozīmē, runājot par etnisko piederību, vai arī pārāk plašā – jebkurā gadījumā, kad persona uzskata, ka aizskartas tās tiesības. Klasiskā izpratnē diskriminācija ir atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, pamatojoties uz rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko piederību, dzimumu, vecumu, invaliditāti vai citiem faktoriem."

Vai vārds "diskriminācija" lietots ārlaulībā dzimušo bērnu sakarā, kuri nevar bez tiesas sprieduma iegūt sava tēva uzvārdu, ja viņa likumīgā sieva to neatļauj, būtu pilnīgi vai nepilnīgi izprasts termins?

Saistītie raksti