Politiķu skats uz ārpolitiku

Iepriekšējās vēlēšanās partiju mērķis ārpolitikā bija valsts integrācija ES un NATO, bet pašlaik ir loģiski izvirzīt jautājumu par savām interesēm šajās organizācijās. Turpmākajos četros gados ES nāksies vienoties par konstitūciju, pārvaldes procesu un citiem jautājumiem. Latvijai ir svarīgi piedāvāt savas atbildes uz dažādiem ES dienaskārtības jautājumiem, lai sekmīgi iesaistītos debatēs par ES nākotni.

Iesaki citiem:
Logo fons

Ņemot vērā Latvijas ārējās tirdzniecības intereses un valdības atbalstīto attīstības sadarbības politiku NVS reģionā, būtisks ir partiju redzējums šajā jautājumā. Latvija eksportē preces uz vairāk nekā 80 dažādām valstīm sešos kontinentos, un preču un pakalpojumu eksports veido gandrīz pusi no iekšzemes kopprodukta. Globālās ekonomikas apstākļos sava nozīme ir tam, kādu Latvijas pozīciju var sagaidīt starptautisko attiecību jomā.



Partijas par ES

Jautājumos par ES politiku un Latvijas interesēm no partiju īsajām programmām rodas iespaids, ka Latvijai ES joprojām ir tikai ārpolitikas temats, kas kopumā neskar mūsu iekšējo vidi. Diemžēl šāds secinājums izriet pat no to partiju programmām, kuras ir pārstāvētas Eiropas Parlamentā. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka ES un ārpolitika, pēc politiķu domām, nav tie jautājumi, kas varētu palīdzēt piesaistīt Latvijas vēlētāju uzmanību.

Apvienība TB/LNNK, LSDSP, "Jaunais laiks" vispār nerunā par ES tematiku savā priekšvēlēšanu programmā. "Saskaņas centrs" deklarē, ka Latvijai ir jābūt spēcīgā, atvērtā un sociālā Eiropas Savienībā. Saskaņā ar partijas programmu "Latvijai ir jākļūst par iniciatoru ES ekonomiskajai un politiskajai sadarbībai ar Krieviju un NVS". Līdzīgas šauras un fragmentāras nostājas atklāj arī PCTVL, solot "nodrošināt pilnvērtīgu iestāšanos Šengenas zonā"; LPP/LC vēlas, lai "ES enerģētikas politikā tiktu ņemtas vērā Latvijas intereses". Zaļo un Zemnieku savienība vispārīgi iestājas par "ES veidošanos par integrētu saimniecisku, monetāru un kopējās drošības sistēmas valstu savienību".

Partiju programmās ES loma tiešāk atklājas jautājumos par struktūrfondu ieguldījumiem valsts ekonomikā. Šajā ziņā Tautas partija apņemas "nodrošināt ES fondu mērķtiecīgu un valsts ilgtermiņa interesēm atbilstošu apguvi". Par ES fondu izmantošanu runā daudzas partijas. Pat eiroskeptiķi, kuri negatīvi vērtē ES kopumā, naudas izmantošanas jomā apgalvo, ka Latvija, stingrāk aizstāvot savas intereses, no ES "var saņemt vismaz 100 miljonus latu vairāk".



Partijas par ārpolitiku

Līdzīgi kā ES jautājumos, arī ārpolitika partiju programmās ir nebūtisks temats. Par to liecina tas, ka virkne partiju - TB/LNNK, Tautas partija, "Jaunais laiks", "Saskaņas centrs" - vispār ignorē ārpolitiku vai arī piedāvā šauru skatījumu uz Latvijas ārpolitiskajām interesēm. Tā, piemēram, LSDSP un PCTVL galvenais uzstādījums ir atsaukt Latvijas bruņotos spēkus no Irākas. Savukārt no Zaļo un Zemnieku savienības programmas līdzīgi kā pirms četriem gadiem izriet, ka partija atbalstīs "integrāciju ES un NATO struktūrās". Partija iestājas par to, lai drošības nostiprināšanas nolūkā Latvija veicinātu Baltijas un Ziemeļvalstu politisko un ekonomisko integrāciju un uzlabotu attiecības ar kaimiņvalstīm.

Trīs partijas savās programmās ir izteikušas savu pozīciju jautājumā par attiecībām ar Krieviju. ES politikas sakarā tā ir prioritāte "Saskaņas centram". PCTVL sola "pilnībā normalizēt attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju; atgūt Austrumu tranzītu; panākt savstarpēji izdevīgas ekonomiskās vienošanās". LPP/LC apvienība iestājas par konstruktīvām kaimiņattiecībām ar Krieviju. 4000 zīmju programmā ir solīts panākt abpusēji izdevīga robežlīguma parakstīšanu, nepaskaidrojot, kādā veidā to varētu panākt.

Politisko partiju programmās ir pretrunas. No vienas puses, vēlētājiem dažādos laikposmos tiek solīts ES vidējais dzīves līmenis, Eiropas mēroga algas, tajā pašā laikā, no otras puses, partijas ignorē vai šauri aplūko ES iespējas un ārpolitiku kopumā. Mūsdienu savstarpēji atkarīgajā pasaulē nav pamata cerēt uz Latvijas strauju izaugsmi, ignorējot ārējo vidi. Tikai ar ES fondu pārdalīšanu un izmantošanu Latvijai var būt par maz, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!