Atslēgvārdi:

Politiķu radītā trokšņa ap(at)skurbums 5

Pārāk cītīga bija mediju iešana politiķu publicitātes kampaņu pavadā. Šāda prakse pirms vēlēšanām diemžēl atkārtojas, radot jautājumu, vai nav pienācis laiks mainīt pieeju no automātiskas bezdomu sekošanas uz skaidrošanu.

Iesaki citiem:

Nepatīkami, bet jau tagad ir skaidrs, ka mediji Latvijā pirms nesenajām vēlēšanām sirsnīgā muļķībā veicināja politiķu publicitāti, ļaujot politiķiem un viņu kampaņu autoriem brīvi manipulēt ar savu auditoriju uzmanību. Projekta „Atklāti par 9.Saeimas vēlēšanām” pirmie rezultāti uzrāda iespējamās slēptās reklāmas samazināšanos, toties diezgan šokējoši izskatās pārējie dati, kas liecina - daudz mediju nevis analizēja partiju programmas, bet novērsa vēlētāju uzmanību, daudzinot politiķu darbošanos.

Uzmanības pilnā sekošana

Vairāku nedēļu garumā apkopotie biežākie gadījumi, kad mediji rakstījuši vai rādījuši politiķus liecina, ka priekšplānā izvirzās sabiedrisko attiecību profesionāļu izdomātie pseidonotikumi un tādas reprezentācijas aktivitātes, kas tikai novērš uzmanību. Baidos, ka atsevišķos rajonos svētku, diskusiju un atklāšanu/svinību plāns ir izpildīts vairākiem gadiem. Visos šajos pasākumos piedalījās dažādas amatpersonas un/vai politiķi. Pēc daudz mediju uzskatiem, tikai esot dažus desmitus kilometru attālumā no sava kabineta, politiķis kļūst par pasākuma galveno varoni un vispamatotāko iemeslu publikācijai. Materiālos par sporta būvju atklāšanu, slimnīcu nodaļu, bērnu centru atvēršanu, balvu pasniegšanu gan tekstos, gan fotogrāfijās dominēja deputātu kandidāti. Viņi ieradās un mediji tos nolika notikuma centrā, tā samazinot vietējo darbinieku ieguldījuma nozīmi.

Lai arī atsevišķi redaktori projekta gaitā rīkotajās diskusijās uzsvēra, ka politiskās personas ierašanās tikai no augstprātīga Rīgas viedokļa izskatās maznozīmīga, ka tas ir liels notikums. Es gribētu iebilst. Ja uzdotu jautājumu, kam ir svarīga godbijīga, apbrīnas pilna publikācija, kurā izsekots politiķa ceļojums pa rajona centru, tad vienīgais, kas šajās dienās tajā ieinteresēts, ir pats raksta varonis. Te jāpiemin arī daudzkārt apspriestā administratīvo resursu izmantošana. Pareizi darīja kampaņu organizētāji, liekot kandidātiem doties garos ceļojumos pa Latvijas rajonu pilsētām un pagastiem. Bet vietējie žurnālisti tā vietā, lai priecātos var viesi un viņu apbrīnotu, ieguva iespēju pajautāt, kā ministram, kurš skolās diskutē vai atklāj piemiņas akmeņus, veicas ar savu tiešo darba pienākumu pildīšanu. Šādi jautājumi un analītiska pieeja nav atrodama medijos.

Publikācijas, kas it kā nevainīgi atainoja notikumus, aizņēma to vietu, ko varēja veltīt politiķu darbības analīzei. Pirms vēlēšanām līdzās dažiem sabalansētiem materiāliem, auditorijām pāri gāzās, piemēram, dažādu valsts amatpersonu (un vienlaikus deputāta kandidātu) apsveikumu 1.septembrī straumīte. Šī skaidrā aprēķina radītā pieklājība aizēnoja citus jautājumus, ko apspriest sākoties jaunajam mācību gadam. TNS Latvija monitorētāji fiksēja garā „Panorāmas” sižetā atspoguļotu partijas „Visu Latvijai” pasākumu, kur tās līderi stiepa atmiņas veicināšanai paredzētu biezpienu uz vairākām institūcijām. Operators sekoja divu partijas pārstāvju gaitām vairāku kvartālu garumā, ļaujot vieniem pašiem kameras priekšā stāstīt savus apsvērumus. Līdzīgu materiālu, tikai pamatotu un personības svaram atbilstošu, mēs iespējams redzēsim dienās, kad Latvijā viesosies Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Vēl lielāka uzmanība nekā biezpiena ceļojumam medijos tika veltīta partijas „Jaunais laiks” skrējienam uz Ventspili. Tā vietā, lai skaidrotu, kāpēc partijām vajadzīgas šādas aktivitātes un ļautu tās novērtēt no malas, mediji aizrautīgi popularizēja šos pasākumus. Daži sacīja, - mēs gribējām pasmieties, ironizēt, rādīt partiju jocīgās idejas. Diemžēl tas īsti neizdevās, tieši otrādi – maznozīmīgai rosībai mediju uzmanība piešķīra svarīgumu. Mazāk palika vietas pašcieņas pilnai sarunai ar vēlētājiem.

Avotu vara

Reģionālo mediju žurnālisti diskusijās jautāja: bet kā gan mums reaģēt uz partiju cilvēku veidotiem notikumiem, kā rakstīt vai rādīt, lai lasītāji mums nepārmestu – kāpēc jūs par to neinformējat. Piekrītu tiem, kas teica, ka šos notikumus vajag ignorēt. Lai politiķi saņem to uzmanības devu, ko tiem tikšanās laikā dāvā sanākušie cilvēki. Piekrītu, ka rakstīt vajag, bet nedrīkst politiķi padarīt par katra svarīga notikuma centrālo personu. Varu saprast pretargumentus, ka reizēm vienpusīgs un politiķi nepelnīti slavinošs, nepārdomāts materiāls top steigā, un iesprūk laikrakstā laika trūkuma dēļ, kad izdevums jāaizpilda kolēģu atvaļinājuma laikā. Bet to var mainīt. Domāju, ka laiks mainīt attieksmi un tradīcijas, kas žurnālistu prātos iesēdušās un nosaka attieksmi pret vadītājiem, ministriem, sabiedrībā pazīstamām personām. Lai cik tālu ir laiks, kad žurnālisti centās visu veidu „svarīgajiem” iztapt, reiz jābeidz viņiem pakalpot. Tas nenozīmē, ka jāšausta, bet nedrīkst pārvērsties par galma hronistiem. Politiķi, kas pāris mēnešus pirms vēlēšanām bija kļuvuši par dedzīgiem žurnālistu materiālu avotiem, diemžēl realizēja savu kā avota varu – radīja lielu daļu nevērtīgas un nevajadzīgas informācijas plūsmas, savā ziņā pakļaujot un vadot žurnālistu uzmanību.

Labie piemēri

Atsevišķi laikraksti un elektroniskie mediji par laimi spēja saglabāt skaidru galvu un nepiedalīties sacensībā par to, kurš vairāk slavēs politiķus. Visasprātīgāko komentāru notiekošajam publicēja „Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, kas pierakstīja divu pie kārtējā ministra viesību vietas satikušos iedzīvotāju sarunu: „Vai ministru redzēji? - Jā. - Tad labi, ka redzēji, tagad ilgi vairs neredzēsi!”. Šis košais citāts precīzi parāda, ka politiķu ceļojumu pamatā bija vienkāršs aprēķins – kļūt par notikumu. Par laimi bija daudz laikrakstu un žurnālu, kas tiešām analizēja politiķu reālo darbu, viņu programmas un nesvītroja būtiskus jautājumus no priekšvēlēšanu pasākumu reportāžām. Bija daudz mediju, kas atrada vietu katras partijas darbības, galveno personu un programmu analīzei. Tikai šo rakstu bija mazākumā, ja salīdzina daudzos pasākumus, par kuru varoņiem, vienlaikus kļūstot par mediju zvaigznēm, kļuva politiķi.

Pārāk cītīga bija mediju iešana politiķu publicitātes kampaņu pavadā. Šāda prakse pirms vēlēšanām diemžēl atkārtojas, radot jautājumu, vai nav pienācis laiks mainīt pieeju no automātiskas bezdomu sekošanas uz skaidrošanu. Pietiekami daudz malduguņu rada reklāma un cita veida pasākumi, lai vēl arī žurnālisti iekļautos slavinātāju klubā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

maru 27.10.2006 04:42
Sirsniigs paldies Andreja Braalim---iepriekshejaa komenta autoram! Paldies par tik preciizu traapijumu desmitniekaa!

Turklaat autores aprunaato "politikju radiito troksni" patiesiibaa jau ir radiijushi nevis politikji, bet gan mediji pashi, taa kaartejo reizi paraadidami, ka nespeej---nu vienkaarshi nespeej---labaa zhurnalistiskaa liimenii atspoguljot nopietnaakus un svarigaakus faktus, notikumus un procesus kaa tikai shiis primitiivaas partiju PR darbiibas. Andreja Braalim taisniiba: nav maaciiti!

Atliek tikai nebriiniities, ka tik daudzi jaunieshi tiecas studeet zhurnalistiku, studiju viegluma vilinaati, tajaa pashaa laikaa labi redzeedami muusu mediju milziigo varu un vienlaikus muljkjojosho lomu.

Andreja Braalim taisniiba: mees tieshaam nezinaam, kas notiek Latvijaa (nemaz nerunajot par pasauli).

Nevienaa medijaa nevaram uzzinaat, piemeram, cik netiiraas naudas un kaadaas valuutaas tika nomazgaats musu valstii pag. gadaa vai kopsh lielaas inflacijas saakuma; cik no tautsaimniecibaa iepludinaataa naudas daudzuma, ar ko tik bleediigi un nekaunigi lepojas varasviiri, patiesiibaa ir jaanoraksta uz inflacijas reekjina; kaada ir banku patiesaa loma inflacijas radiishanaa un uztureshanaa, un kapec bankas ir tik pashapmierinaatas ar Latvijas saimniecisko staavokli, ka galigi aizmirsushas protesteet vai citaadi ciiniities par savaam intereseem...

Mees nezinaam arii, kas ir iistie zinju taisiitaaji faktiski visiem vienaadajiem (zinju zinjaa!) Latvijas medijiem. Mees ari nezinaam, kaa vinji darbojas: no kadiem avotiem zinjas njem, pec kaadiem kriterijiem taas atlasa un veertee to svariigumu un noziimiibu, kaadas formas taam piedod un ar kaadu patieso meerkji katru atsevishkju zinju apraida. Viens no meerkjiem, liekas, ir apolitisma vairoshana...

Jaateic atklaati, ka iespaids par mediju zinjaam ir nozheelojams:

(1) zinjas visur vienas un taas pashas; (2) nepieljaujami lielaa proporcijaa mazsvariigas, maznoziimiigas; (3) zinju avoti izskataas stipri truuciigi, turklaat zinjas lielaa meeraa no krievu valodas tulkotas; (4) spiitiigi turpinaas vecaa kaite, ka zinja nav atdaliita no komentaara; (5) joprojaam valda negativisms---tas, cita viduu, raada arii to, ka zinju taisiitaaji un izplatitaji ir augstpraatiigi un nicina sabiedriibu, censhas tai uzkundzeeties, un ka vinjiem patiesibaa neruup pozitiva attistiba.

Latvijaa notiek ljoti daudzas labas lietas, tieshi pie "parastiem" cilvekiem Riigaa un paareejaa Latvijaa --- kur tiek vairota nacionaalaa bagaatiiba gan materiaalaa, gan kultuuraa, kur cilveeki ciinaas ar milzu gruutiibaam.

Turpretii mediji savaa uzpuutiibaa meklee labaas zinjas g/k tikai kaut kur "augshaas", reizee atkal baididamies taas kaarotaas "augshas" paaraak saslavinaat --- ir nozheelojami, ka tie nespeej saskatiit un atshkjirt, kas labs, kas slikts. Vai tad nav vienkaarshi --- slikto pelt un labo slaveet?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andreja brālis 24.10.2006 12:50
Jocīgi gan, šķiet, ka mēs dzīvojam dažādās Latvijās un lasām vienu un to pašu avīžu dažādas versijas. Kā pilsonim un vēlētājam man ir svarīgi zināt kas kurā nozarē notiek, kādās jomās kura ministrija ieguldījusi līdzekļus un ko labu kuram padarījusi, ja arī man pašam nekas nav ticis ne kabatā ne vēderā. Man vienalga, vai pasākums notiek ar vai bez ministra klātbūtnes. Ka ministrijas vada politisko partiju izvirzītas personas - ministri, to varētu arī neatgādināt. Taču no mūsu žurnalistu rakstītā es nevaru gūt priekšstatu, kas valstī notiek ārpus mana fiziskā redzes loka. Ja man un citiem pilsoņiem informācijas vietā piedāvā galīgas pupu mizas, blēņas, jo citādi grūti nosaukt vairums žurnālistu viedokli, ko man cenšas iebarot kā vērā ņemamu faktu izklāstu, tad nevar vis teikt, ka žurnalists pakalpojis ministram. Drīzāk, šķiet, kāds maksā žurnalistam, lai tas ministru par muļķi pataisītu un pilsoņi neiedomātos, ka ministrs kaut ko jēdz, par kaut ko atbild un rūpējas par savu nozari. Dodiet man informāciju par visu, kas notiek Latvijā. Analizēšu un secināšu pats. Man nevajag žurnalista padsmitnieka līmeņa viedokli par tēmu, kurā viņš nekā nesajēdz. Vai arī, rakstot puspatiesības, avīzes tiek taisītas pilsoņu muļķošanai? Tad var izskaidrot, kāpēc nopietnus komentārus netaisa godprātīgi un pieredzējuši vīri, bet tikko augstskolas beiguši jaunuļi vai ar mentālām problēmām sirgstoši žurnalistikas korifeji. Vai tas nebūtu arī mācībspēku nopelns? Bet varbūt mērķis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Bielajs 23.10.2006 17:57
> TNS Latvija monitorētāji fiksēja garā „Panorāmas” sižetā atspoguļotu partijas „Visu
> Latvijai” pasākumu, kur tās līderi stiepa atmiņas veicināšanai paredzētu biezpienu uz
> vairākām institūcijām.

Hmm, VL! gan jelkāda publicitātes druska - arī jūsu un TNS monitorētāju visdrīzāk nelūgtā uzmanība - nāk tikai par labu, bet varbūt jāiesaka, lai citu gadu kādu drusku aiznes arī jums - arī atmiņas veicināšanai :)

> Operators sekoja divu partijas pārstāvju gaitām vairāku kvartālu garumā, ļaujot vieniem
> pašiem kameras priekšā stāstīt savus apsvērumus.

Nu tas gan ir šausmīgi. Operatori sekoja un - pasarg' die's! - vēl atļāva kādam stāstīt savus apsvērumus! Tas nu gan neatbilst "mēs par jums runāsim, bet pašiem runāt neļausim" standartam. Panorāmas ziņu grupai noteikti vajadzēja pieaicināt kādu zviedru laikraksta eskpertu komandu, kas varētu izsortēt tos apsvērumus un profesionāli novadīt tos tālāk skatītājiem :)

> Līdzīgu materiālu, tikai pamatotu un personības svaram atbilstošu, mēs iespējams
> redzēsim dienās, kad Latvijā viesosies Lielbritānijas karaliene Elizabete II.

Tad lūk, kundze - es nesaprotu, kāda "Visu Latvijai" sponsorēta vai atbalstīta muša jums ir iekodusi... Vispirms jūs tikāt izmantota kā viena no zviedru laikraksta autoritātēm, lai uzrakstītu nelabvēlīgu "ziņu" rakstu par Raivja Dzintara nepieņemamo "vienlaicīgo darbošanos avīzē un politikā", - tādu, kurš ierasti neskopojas ar nekā nepamatotām "nacionālradikāļu" birkām, visādām insinuācijām par "spēcīgām blakus interesēm" un rada maldīgu priekšstatu, ka Dzintars (nu un vēl Kabanovs) bez maz vai iemieso kaut kādu šīs "problēmas" kvintesenci Latvijā. Tas viss - kaut arī VL! toreiz pat nebija reģistrēta kā partija, un, pat pavirši caurlūkojot CVK lapā atrodamos 8. Saeimas un pēdējo pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstus, var atrast desmitiem (es saskaitīju 39) žurnālistikā darbojošos un ar medijiem saistītu deputātu kandidātu vārdus.

Tagad, ja pareizi saprotu, cita starpā jūs sakiet, ka nebija pamata rādīt šo sižetu, un mēģiniet radīt lasītājiem iespaidu, ka iemesls šim pasākumam bija, tā sacīt, "neatbilstoša svara" personu atrādīšana, liekot to blakus JL skriešani uz Venspili.

Atgādināšu - 11. augusts ir Krievijas un Latvijas Miera līguma parakstīšanas diena - diena, kad Krievija bez ierunām atzina Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atteicās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi. Nezinu, kādi īsti apsvērumi tika minēti (un jūs arī neuzskatījāt par nepieciešamu neko par tiem pateikt, bet gan negatīvi novērtējāt pašu to "klāstīšanas" faktu), bet piekrītiet vien, - ar robežu, Abrenes un PSRS okupācijas tematiku saistītie jautājumi nebūt nav atrisināti, un ja vien jūs nezskatiet, ka nepietiekama "personības svara" cilvēkiem nav tur ko maznozīmīgi rosīties (un TV rādīt to), tad mēģināt pievērst cilvēku uzmanību savām nostādnēm (vai medijam atspoguļot to) nekas slikts vai peļams nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ll 18.10.2006 11:53
Normativisma konteksta, sada Latvijas vietejo mediju kritika, protams, ir attaisnojama, tacu Anda vai nu galigi neizprot, vai ari uzskata par mazsvarigu to "prakses logiku", kas ir institucionalizejusies lokalajas kopienas un kas liela mera nosaka vieteja medija darbibas specifiku, kura nav izmainama ne rit, ne pat parit "uz brokastu laiku".

Man no si raksta radas viedoklis, ka lokalajiem medijiem ir jaatbilst tiem pasiem kvalitates kriterijiem, pec kadiem tiek verteti nacionalie. Sada nostaja, no mediju tirgus viedokla, ir absurda, bet, no sociologiska viedokla, panaiva un virspuseja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 18.10.2006 06:26
Tas, ka "biezpiens jāizdala" reģionālās preses auditorijai ( vai ir veikts pētījums, ka pensijas vecuma iedzīvotāji ir lielākā daļa šo mediju lasītāji), ir skaidrs. Pašiem žurnālistiem derētu "biezpiens" ar kādu domāšanu uzlabojošu piedevu....

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne