Politikas plānošanas sistēmas ieviešamība

Recenzija Politikas plānošanas pamatnostādņu projektam

Iesaki citiem:

Par "Politikas plānošanas pamatnostādņu" mērķi

"Politikas plānošanas pamatnostādnes" par mērķi izvirza "politikas veidošanas uzlabošanu valstī, politikas sasaisti ar valsts budžetu un efektīvāku politikas novērtēšanu un atskaitīšanos".

Dokuments attiecas tikai uz valsts pārvaldi, tomēr politikas plānošana notiek arī ārpus valsts pārvaldes. Ir jābūt profesionālajām organizācijām, kas var izstrādāt pamatnostādnes un programmas pēc valsts pasūtījuma. Ir jābūt partijām, kas pašas piedāvā gatavu politiku. Vairums iedzīvotāju nezin, kas ir politika šī dokumenta kontekstā. (Šim jēdzienam ir pārāk daudz nozīmju, piem., politikas veidošana ="ko politiķi dara pie konjaka glāzes tumšā restorānā". Tādēļ patiesi būtu vēlams valodniekiem atrast alternatīvu jēdzienam "policy". Vācu valoda var iztikt ar vienu vienīgu "Politik", bet politiskās apziņas līmenis iedzīvotāju vidū tur ir ļoti augsts.)

Mērķi koncentrētā versijā 4. sadaļā nav ļoti precīzi (piem., "budžeta un politikas sasaiste" būtu jāprecizē kāda sasaiste). Toties, apakšmērķi jeb sadaļu mērķi, gan ir ļoti precīzi un risina dokumentā izceltās problēmas.


Par politikas plānošanas būtību

Principos derētu iestrādāt, ka politikas galvenajam kritērijam jābūt tās ieviešamībai.
Ministru kabinets nedrīkstētu balsot par neieviešamu politiku.

Vajadzētu principos arī iestrādāt to, ka politikas plānošanai jābūt tik operatīvai, ka tā nodrošina politisko mērķu laicīgu sasniegšanu apstākļos, kad mainās politiskā griba vai, kad apstākļi (izmaiņas globālajā arēnā, ārējie draudi, nemieri, utt.) prasa ātru reakciju. Plānošanas mehānismam jāveicina optimāla spriedze starp kontinuitātes nodrošināšanu un operativitāti. Ja politiķi uztvers, ka sistēma ir pārāk smagnēja, tad tā paliks uz papīra. Kopumā PPP būtība ir skaidra.


Par metodoloģiju

Metodoloģija tiek ievērota tikai daļēji.

Projekta izstrādātāji lieliski uzskaita problēmas, piedāvā risinājumus un izklāsta gan nepieciešamos soļus, gan vajadzīgās izmaiņas normatīvajos aktos. Dokuments ir viegli lasāms un saprotams.

Diemžēl, PPP neseko norādījumiem, ka (11. lpp.) "pamatnostādnēs var nebūt iekļauts finansējuma plānojums, tomēr ir jāveic ietekmes uz valsts budžeta novērtējums".

Bez šādas informācijas, Ministru kabinets, kas balsos par šo dokumentu, nevar būt pārliecināts, ka sistēma ir īstenojama. Vispārējam finansiālam novērtējumam jābūt iekļautam dokumentā, bet pierādījumi, ka veikti detalizēti aprēķini par ieviešanas izmaksām - kā pielikums. Tikai tad, kad ir šī informācija, Valsts kanceleja drīkstētu iekļaut jautājumu Ministru Kabineta dienaskārtībā.

Pašās pamatnostādnēs norādītā metodoloģija arī prasa, ka būtu "rādītāji attiecīgās politikas ieviešanas izvērtēšanai" (11. lpp.). Dokumentā neparādās rādītāji pēc kuriem novērtēt, vai politikas plānošana būs kvalitatīvāka pēc PPP pieņemšanas. Nav norādīti datumi, līdz kuram zināmi kvalitātes līmeņi jāsasniedz. Šādus rādītājus izgudrot nebūtu tik grūti, piem., 2006. gadā - 70% MK pieņemtiem normatīvajiem aktiem jābūt ar finansiālu segumu.

PPP varētu papildināt ar tabulām, kas sarežģīto sistēmu darītu pārskatāmāku, piem. politikas plānošanas cikls, visas ar politikas plānošanu saistīti dokumenti utt.


Par stipriem un vājiem argumentiem

I Vēlreiz ... netiek pierādīta pamatnostādņu ieviešamība

Cena - politikas plānošana ir dārga. Tā atņem laiku valsts pārvaldē strādājošajiem no pamatfunkciju veikšanas. Jāmaksā par pētījumiem, aptaujām, utt. Rezultatīvie rādītāji ir īpaši resursietilpīgi, piemēram, lai secinātu, cik ātri policija ierodas notikuma vietā, policistam pašam izbraukšanas un ierašanās laiks jāfiksē, kādam informācija jāapkopo un tā ir jākontrolē.

Varētu iekļaut finansu aprēķinus par to, cik ietaupīts, neplānojot nacionālās programmas un citas neīstenojamas iniciatīvas. Domājams, ka sistēma uzbūvējama no ietaupījumiem vien, bet tas būtu jāpierāda.

Kapacitāte - par administratīvo kapacitāti politikas plānošanā nav ko šaubīties, bet vai valstī pietiks pētnieku, aptaujātāju u.c., no kuriem valsts pasūtīs informāciju?

II Piedāvāto hierarhiju var novienkāršot

Politikas plānošanas pamatnostādnes nosaka plānošanas dokumentu hierarhiju (Valdības deklarācija, Valdības rīcības stratēģija, programma, plāns utt.), bet politikas plānošanu varētu veikt operatīvāk, samazinot divus plānošanas soļus.


  1. Valdības rīcības stratēģija (VRS) būtu īstenojama vienu reizi - kā pārejas perioda pasākums un paraugs jauna tipa Valdības deklarācijai.

  2. Vajadzētu apsvērt atteikšanos no koncepcijām, vai arī pieļaut koncepciju izskatīšanu tikai retos gadījumos. Koncepciju esamība ļaus politiķiem izvairīties no pārejas politikas plānošanas pamatdokumentu radīšanas. (Vēl, piedāvātā koncepcijas projekta norma, ka jāuzrāda "sociālekonomisko ietekmi, kā arī finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu" (13.lpp.) būtu iekļaujama noteikumos par pamatnostādnēm un programmām.)


Izklāstītie argumenti par rezultatīvajiem rādītājiem, jauno iniciatīvu izskatīšanas kārtību, par politikas un budžeta plānošanas sasaisti u.c. politikas plānošanas etapiem ir skaisti. Vienīgi sadaļa par politikas novērtēšanu un atskaitīšanos nav pārāk sakārtota, kā iemesla dēļ "novērtējuma un ieviešanas izvērtēšanas pilnveidošana" valsts pārvaldē klibos vēl līdz pat 2006. gada. Rodoties pieredzei, šī sadaļa arī uzlabosies.

Ar nepacietību gaidīsim:


  • Esošo politikas dokumentu inventarizāciju, jo grūti ir iedomāties, kā šos dokumentus aktualizēs

  • Politikas veidošanas metodiku, jo te slēpjas PPP "sāls"

  • Finansu ministrijas pamatnostādnes par rezultatīvo rādītāju sagatavošanu un lietošanu, jo visgrūtākais uzdevums visā sistēmā ir radīt lietderīgus rezultatīvus rādītājus

  • Informāciju par ieviešanas gaitu www.politika.lv


Vēlreiz pamatjautājumi par pamatnostādnēm


  • Vai skaidrības labad neatradīsim citu vārdu jēdzienam "politika"?

  • Cik maksās politikas plānošanas sistēmas ieviešana (naudā un cilvēkstundās)?

  • Kā zināsim, ka sistēma veiksmīgi ieviesta (rādītāji)?

  • Cik operatīvi var nepieciešamības gadījumā plānot politiku?

  • Vai nevaram uzreiz uzlabot Valdības deklarāciju?

  • Vai nevaram atteikties no koncepcijām?

  • Kas tiks darīts, lai politiķi un sabiedrība izprastu sistēmu?


Paldies autoriem par kvalitatīvo lēcienu politikas plānošanā ar smalki izstrādātu rīcības plānu. Paldies par nacionālo programmu izskaušanu no plānošanas sistēmas (turpmāk visas MK pieņemtās programmas būs nacionālās programmas). Gaidīsim rokasgrāmatu, kas noderēs ne tikai ierēdņiem, bet arī politiķiem, politoloģijas un vadības zinību studentiem un mums pārējiem. Gaidīsim ne tikai NVO, bet citu interesentu iesaistīšanu politikas veidošanā. Gaidīsim politikas dokumentu publiskošanu pirms lēmumu pieņemšanas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti