Politikas plānošanas reformām dota zaļā gaisma 9

Politikas pētījumiem valdība šobrīd tērē pusmiljonu latu gadā, bet efekts acīmredzot neapmierina ne tikai sabiedrību, bet arī pašas amatpersonas, jo Ministru kabinets ir akceptējis jaunu politikas plānošanas sistēmu un konkrētus uzdevumus politikas kvalitātes uzlabošanai jau līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

Iesaki citiem:
Zala gaisma 255x203
Foto:© AFI

Apstiprinot Politikas plānošanas pamatnostādnes (PPP) valdībā, ir uzsākts jauns posms valsts politikas plānošanas sistēmas sakārtošanā. Šobrīd ir radīta konceptuāla sistēma, kuras ieviešanas rezultātā ceram sagaidīt politikas veidošanas kvalitātes uzlabošanos valstī.

PPP projekts tika apspriests arī portālā "POLITIKA.LV", kas dokumenta autoriem deva virkni interesantu priekšlikumu, gatavojot PPP apstiprināšanai Ministru kabinetā. Kas mainījies salīdzinājumā ar portālā iepriekš apspriesto PPP projektu?

Pirmkārt, jaunā sistēma ir ieguvusi atbalstu gan ministriju speciālistu un amatpersonu, gan arī politiķu līmenī. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka visas politikas plānošanas procesā iesaistītās puses saprot jauno sistēmu un ir pārliecinātas, ka paredzētās reformas ir viņu interesēs.

Otrkārt, lai novērstu ar valdības deklarāciju saistītos trūkumus, kas plašāk aplūkoti PPP dokumentā, tiks sagatavots koncentrēts valdības darba dokuments - valdības rīcības stratēģija. Šīs stratēģijas ieviešana veicinās mērķtiecīgāku ministriju kopdarbu, gan politikas plānošanā, gan īstenošanā, koncentrējoties uz apmēram 50 prioritārajiem rezultātiem, ko valdība vēlas sasniegt. Sākotnēji valdības rīcības stratēģija tiks sagatavota, balstoties uz valdības deklarāciju.

Treškārt, ir novērstas svarīgākās nepilnības, uz kurām norādīja eksperti, kas piedalījās PPP apspriešanā (skat. Māras Sīmanes rakstu portālā). Dokuments ir papildināts gan ar rezultātu sasniegšanas rādītājiem, gan arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts budžetu. Svarīgākie no PPP rezultātu sasniegšanas rādītājiem ir šādi:


  • Sabiedrībai būs pieejama informācija par valdības politikām (politikas dokumentiem) un to ieviešanas progresu. PPP paredz izveidot interneta datu bāzi, kurā tiks atspoguļoti visi valdības politikas plānošanas dokumenti pa sfērām, to ieviešanas progresa ziņojumi u.c. dokumenti;

  • Tiesību akti vispirms tiks apspriesti konceptuāli, nodrošinot arī to finansiālo izvērtējumu;

  • Nefinansēto politikas iniciatīvu apjoms pakāpeniski samazināsies;

  • Politikas programmas atbildīs budžeta programmām un institūciju darbības stratēģijas būs galvenais informācijas avots par tām;

  • No valsts budžeta pasūtītie ministriju pētījumi tiks izmantoti politikas analīzes veikšanai.


Lai pārliecinātos par šo rādītāju sasniegšanu, plānots veikt vairākus kvalitatīvus pētījumus, kuru rezultāti var kalpot par pamatu PPP papildināšanai.

PPP ieviešanas pasākumi nav saistīti ar tiešu valsts budžeta izdevumu palielināšanu. Izdevumi, kas būs nepieciešami PPP paredzētajām apmācībām, tiks iegūti, veicot programmu pārstrukturizēšanu. Resursi, kas nepieciešami, lai ar pētījumu pasūtīšanu uzlabotu politikas analīzi ministrijās, tiek iegūti jau tagad pētījumiem atvēlētā budžeta ietvaros. Šobrīd politikas pētījumiem tiek tērēti aptuveni 0.5 miljoni latu gadā.

Kādas galvenās darbības paredzētas nākamā gada laikā, lai veicinātu PPP rezultātu sasniegšanu?


  1. Līdz gada beigām tiks apkopota informācija par ministrijās izstrādātajiem politikas dokumentiem, un tiks sagatavoti priekšlikumi par to aktualizāciju. Uz šīs informācijas pamata līdz 2002.gada beigām tiks izveidota vienota politikas dokumentu datu bāze, kas būs pieejama plašākai sabiedrībai;

  2. Līdz 2001.gada beigām tiks sagatavoti jauni Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi;

  3. Līdz 2002.gada aprīlim tiks sagatavots Valdības rīcības stratēģijas projekts;

  4. Līdz 2002.gada septembrim tiks sagatavotas pamatnostādnes "Par rezultātu un to sasniegšanas rādītāju sistēmu";

  5. Līdz 2002.gada novembrim tiks sagatavota politikas veidošanas metodika;

  6. Līdz 2002.gada novembrim Zemkopības ministrijā tiks realizēts stratēģiskās plānošanas pilota projekts;

  7. Kopīgi ar ANO Attīstības programmu Latvijā tiks uzsākts projekts politikas ietekmes analīzes un novērtēšanas metodikas sagatavošanai un valsts pārvaldes darbinieku apmācībai.


PPP akceptēšana valdībā ir tikai reformu sākums, svarīgi ir panākt to īstenošanu dzīvē. Tādēļ liela nozīme būs ikgadējiem PPP ieviešanas progresa ziņojumiem, ko gatavos Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 26.10.2001 19:52
Aivaram. Juusu pieziime par politiku kaa politics un politiku kaa policy ir iisti vietaa.Tas skaidro daudzas lietas pasha raksta autora vietaa.Es papuuleejos un izlasiiju sho papiiru ,kas saucaas PPP,bet shobriid man vienkaarshi nav laika aprakstiit iespaidus par ,un ap, sho rakstaamgabalu,varbuut riit sanjemshos un uzrakstiishu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 26.10.2001 19:45
Kripatai. Nu ja ka Jums ir taisniiba es ij negrasiijos spriedeleet par autora personiibu,es pat sho personiibu neesmu redzeejis un man nekaada priekshstata kaads izskataas censonis vaardaa Ugjis Shics.Juusu komentaars gan nedaudz pasaka priekshaa,ka manis aprakstiitais raksta autora pirmais variants ir traapiijis meerkjii.Nu lai jau jauneklim izdodas,vien siikums kaads,jauneklim jaamaacaas runaat un rakstiit valodaa, kuru lasa arii tie ,kas nestraadaa VK .Veel jauneklim jaasaprot to,ka arii shie paareejie nebuut nav idioti.Visaadi citaadi man nav iebilzhu pret to ,ka Latvijas politikaa un iereednieciibaa ienaak jauni cilveeki.Ja veel kaads atcereetos ,ka jauniiba nav tikums un vecums nav netikums jeb/vai otraadi,tad jau viss buutu kaartiibaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Province 26.10.2001 16:15
Sveiki!



Pievienošos, lai tauta nejutas vientuli. Un kapec... man liekas ka Aivars pacela ļoti sakarīgu tēmu, attieciba uz PPP, t.i. ko domā partijas par šo lietu, jo uzrakstīt var jau visu, nobalsot arī var par visu, istradat politikas, tās detāli analizēt un visādi citādi gudroties arī var, bet kāds no tā labums, ja politiķiem tas pie kājas....?

Par diskusiju kvalitati - kvalitate veidojas, kad kvantitāte pāraug .. u.t.t. liekas ka ta bija matriālisma viena no tezēm. Domāju ka šis pagaidām ir labākais diskusiju portāls (lai piedot pārējie).

Un tagad par PPP un reformu. Izlasiju šos dokumentus un atzīstos, ta ka biju iepriekss lasijis angliski par publisko pārvaldi, tad sapratu, ...te noteikti vajag kaut ko darīt ar valodu..? Kad Bila G. puiši uztaisija pirmo Win95 versiju, un iedeva vienkāršam lietotajam un tas neko nesaprata, viņi sacīja ka ne jau tas vecis ir vainīgs, bet paši un labosies. Interesanti kāda reakcija būs no MK par kritiku? Un liekas ka šī reakcija precīzāk raksturos pašus PPP taisītājus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 26.10.2001 16:01
kripatai: nezinu- var jau buut, ka uggis ir baigi labs, bet galvenais, lai buutu rezultaati.

kripata, tavaa rakstaa ir neliela klluuda, kas tika man liekas jau atziimeeta siimanes rakstaa ssajaa portaalaa ir kritiski svariigi nejaukt vaarda politika ssiis dazzaadaas nozziimes. Taa kaa PPP pasaakums ir angllu mantojums, aciimredzot, tad ssiiss divas vaarda noziimes var vislabaak atsskkirt angllu valodaa: (1) policy un (2) politics

kaa tas redzams, sssiem vaardiem ir liela starpiiba, t.i. uggis nestraadaa politikaa, bet vinss straadaa ar "policies"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aivars 26.10.2001 15:53
klasteram. skatos, ka mums veidojas taada savdabiigi vientulla diskusija:)

es laikam taa iisti pareizi neizteicos, bet par to passu Valsts kancelejas kantori man prieksstats ir tikai tik daudz cik interneta lapaas pieejams, un es personiigi nessaubos, ka vadiibas liigumi ir gan tajaa kancelejaa, gan visos citos valsts kantoros priekssniekiem, nee es esmu paarliecinaats, ka vadiibas liigumi ir valsts kancelejaa.

bet par manu sajuusmu runaajot: tas bija vairaak domaats par PPP, jo man tiessaam sajuusmina ssajaa dokumentaa uzraadiitie truukumi un dalleeji idejas tos noveerst, t.i. mani sajuusma fakts, ka valsts kanceleja ir konstateejusi, ka nav viss kaartiibaa "karallvalstii", bet mani biedee sajuuta, ka tas viss tiek dariits (kaa klasters mineeja) no "public administration" maaciibu graamataam un aarzemju konsultantu paliidziibu. Es jau negribot redzu rezultaatu: gribeejaam kaa labaak (vareetu pat teikt peec vislabaakajiem aarzemju paraugiem), bet sanaaca kaa vienmeer (taada neizbeegama latvijas valsts iestaazzu probleema kaa risinaajumu nosaciitiiba)

p.s. bet probleemu noriseem sekojo liidz ar interesi izmantojot gan mk, gan valsts refomu ministrijas maajaslapas, kur tos sarakstiitos dokumentus var dabuut biezaa slaanii:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


kripata 26.10.2001 15:47
Par rakstu:Vai ari shaja portala tirek aprunata cilveka personiba, ka tas notiek delfos, nevis konstruktivi parspriesta raskta aktualitate un lietderiba? manuprad ir jabeidz zakat cilveki un jasak domat par leitu, nevis aprunat cilvekaa arejos dotumus.Es uzskatu, ka tema ir aktuala, un, ka tai tomer pa maz ir pieversta sabiedribas un ari valdibas uzmaniba.Un tomer ir pienacis lais, lai ari Latvija nomainitos politika darbojosos pesonu loks, un tur ienaktu spejigi un domajosi cilveki! Ta turpinat Ugi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 26.10.2001 15:05
Aivaram. Es noteikti piekriitu Juusu viedoklim par diskusiju vaajumu shajaa portaalaa.Tomeer man ir gruuti iedomaaties kas paliktu paari no Shica kunga,ja shis vinja raksts tiktu publiceets portaalaa www.delfi.lv ,tur publika ir krietni vien skarbaaka.

Lasot Juusu komentaaru top skaidrs ,ka Juus labi orienteejaties Valsts kancelejas reformnorisees,es diemzheel par taam nezinu pilniigi neko.No preses zinu ,ka VK ir pirts,pirms kaada laika tur tika izveidots jauns departaments ,kuraa darbojas arii shii raksta autors un kaads zinoshaaks koleegjis man staastiija,ka shajaa departamentaa straadaajoshiem ir t.s. vadiibas liigumi.Ak jaa ,kaa jokainu notikumu atceros zinju ,ka VK direktrise G.Veismane kaadaa intervijaa lietoja izteikumus --shtrunts,man tas ir pie kaajas...Taa kaa atshkjiriibaa no Jums es negrasos juusmot par VK darbu.Veel vairaak ,shii Shica kunga publikaacija mani pamudinaaja domaat,ka tur galiigi nekas nav kaartiibaa.Dod dies,ka es kljuudos...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aivars 26.10.2001 13:41
pirmkaart, jaaatziist, ka vaajas diskusijas ssajaa portaalaa, un man pat jaatziist, ka nedaudz muslinoss ir process, lai tiktu pie komentaara pievienossanas iespeejas, bet tas nu taa...

kaut man jaatziistaas, ka Valsts Kancelejas aktivitaates mani sajuussmina un rada nelielu optimismu par Latvijaa notiekosso, un sskkiet, ka nedaudz netaisns ir klasteris, bet tomeer jaaatziist, ka mani nomoca neskaidriibas saistiibaa ar PPP. Protams, protams- PPP un to pavadossajos dokumentos ir ieveerojama UK, jaunzeelandes pieredzes piemeerossana, kas aciimredzot ir aarzemju konsultantu nopelns, bet ssis aspekts mani arii padara nedaudz domiigu un izraisa vairaakus jautaajumus:

PPP paredz diezgan kardinaalas reformas (saistiibaa ar Valsts paarvaldes reformu), bet sabiedriibaa un politisko partiju publiskajaas diskusijaas ssis jautaajums nekad nav ticis piemineets. Ja apluukojam Jaunzeelandi, tad partijas bija taas akcepteeja reformas un dalleeji pat virzossais speeks, liidziiigi to var tiekt par UK, kur paarvaldes reformai ir sava vieta partiju veeleessanas platformaas un diskusijaas- saakot ar valsts uznneemumu privatizaaciju un beidzot ar valsts veseliibas sisteemas paarvaldes reorganizaaciju. Politisku diskusiju truukums ssajaa sitaacijaa liecina par: (1) politikku pilniigu neiedzillinaassanos ssajaas probleemaas, vai (2) politikku vaardos neizteiktu reformu neatbalstiissaanu. Neviena no ssiim iespeejaam neko labu nerunaa (un kaut es buutu klludiijies)
Cik ciessi PPP ir saistiits valsts paarvaldes reformu (kas ir vairaak "gaisiigs" dokumens saliidzinaajumaa ar PPP)? SSaads jautaajums man rodas dzirdot par jurista Levita darbiibu civildienesta likuma izstraadee: man lloti liekas Veebers jau nu buut lepns par Levitu, bet tas viss vareetu lloti nedereet PPP un valsts paarvaldes reformai (atkal: kaut es buutu klluudiijies)
kaa treesso paardomu man jaamin piemers: likums par publisko aggentuuru izveidi (kas laikam vairaak attiecaas uz paarvaldes reformu, tomeer ir "labs" piemeers kaa aarzemju padomnieku liidz atvestaas pieredzes un graamatu gudriiba rod diezgan greizu realizaaciju Latvijas reljefaa) Ministrijas, saskannaa ar piennemto likumu, jau veido publiskaas aggentuuras (vienkaarssi paarsaucot vecos SIA, AS utt), kameer vispaar netiek ne ieviestas, ne pat piemineetas idejas par izmeeraamu uzdevumu uzstaadiissanu ssiim aggentuuraam un citu modernu elementu ieviessanu valsts aggentuuru paarvaldee un finanseessnaa. Vienkaarssi sakot- izskataas, ka ssajaa jomaa atkal bez kaarteejaas reformas nevarees iztikt peec, teisim, diviem gadiem.
Redzams, ka mans lielaakais iebildums ir publiskas diskusijas truukums gan PPP, gan ar to lloti saistiitaa valsts reformas jautaajumaa. Publiskas diskusijas truukums ne tik daudz lai mainiitu ssos dokumentus, bet galvenokaart lai mainiitu sso dokumentu lietotaaju uzskatus un prieksstatus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 25.10.2001 14:24
Shis teksts ir vienkaarshi fantastisks demagogjiskaas sholastikas paraugs.Dazhi vaardu salikumi ir iistas latvieshu valodas stilistikas anti-peerles.Mani vienkaarshi sajuusminaaja vaardkopa-Dokumentu rezultaatu sasniegshanas raadiitaaji.

Es gara aciim meegjinaaju iedomaaties kaads gan vareetu izskatiities autors shim gara darbam.Man ir divi varianti-Tas vareetu buut asteeniskas miesasbuuves brilljains jauneklis ar smuku forfeli padusee.Vinjsh noteikti ir aizsmeelies gudriibas kaadaa aizrobezhu universitaatee un visus shejienes birokraatiskos gudreljus uzluuko par retrograadiem idiotiem.Varbuut vinjsh sirgst ar mazveertiibas kompleksu,jo uzskata ,ka netiek pienaaciigi noveerteets.Reizee ar to ,vinjam truukst elementaaras dziives pieredzes un taas deficiitu vinsh tiecas kompenseet ar paargudriem praatojumiem.Psihoanaliitikji to meedz deeveet par pashaizsardziibu. Otrajaa variantaa,raksta autors vareetu buut kads iereednis ,kas savu karjeru ir uzsaacis A.E.Vosa laikos,vinjsh laimiigi ir paardziivojis paarmainju veetras,jo nav paguvis iekljuut komunistiskajaa nomenklatuuraa.Tagad karjera ir saakusi virziities augshup un vinjsh kjer laimiigo briidi.Vinjam nav lielas sajeegas par saviem pienaakumiem,tachu vinjsh drudzhaini studee rietumu public administration maaciibu graamatas un daudz nepiepuuloties tulko taas latviski .Savus neautorizeetos tulkojumus vinjsh prezentee priekshnieciibai,kas ir veel stulbaaka,un uzdod tos par atklaasmes veertiem dokumentiem.

Es atvainojos par pseido-analiitisko pamfletismu,bet autora kungam tomeer vajadzeetu domaat par to ,ko un kam vinjsh raksta.Ja tekstaa ir sastopama doma,ka politikas process ir jaapadara pieejamaaks sabiedriibai,tad ir jaadomaa par valodu, kaadaa shii sabiedriiba runaa un kategorijaam ,kaadaas taa domaa.Shobriid te ir sastopama birokraatiskaa sofistika,a-logjiska,primitiiva un vienkaarshi bezjeedziiga.Ja kaads tagad meegjinaas pateikt,ka ir gudriiba vai dzen ,kuru jebkuram ierindas praatam nav lemts saprast,tad es iebildiishu,jo esmu nodoklju maksaataajs un mani patieshaam interesee kaadiem noluukiem tiek bruukjeeti mani maksaajumi.Ja rakstaa piemineetie politikas peetiijumi tiek produceeti shaadaa valodaa un saturaa ,tad uzdriiksteeshos apgalvot ,ka shajaa valstii ir gana daudz demagogu ,kas prastu to dariit veel labaak.

Lai iebarotu Shica kunga intelektuaali kaarno Pegasus,iesaku vinjam palasiit vai paklausiities PSKP CK gjeneraalsekretaara L.I.Brezhnjeva referaatus dazhaados PSKP kongresos.Tas noteikti ir iedvesmas veerts avots,dazhos aspektos pat labaaks nekaa Public Administration maaciibu graamatu ievadi.

Saistītie raksti