Atslēgvārdi:

Politikai ir vajadzīgs pamatojums 4

Aizslēgti dzelzceļi, paaugstināti elektrības tarifi, palielināta konkurence spēļu biznesā…It kā viss no ekonomiskā viedokļa ir pareizi, taču sabiedrība jūt, ka dzīve kļūst aizvien izaicinošāka un grūtāka. Vai reizēm nerodas jautājums “kāpēc”?

Iesaki citiem:

Ideālā gadījumā valsts uzdotu sev šo jautājumu vienmēr, plānojot dārgu, laikietilpīgu un visaptverošu politiku. Praksē gan, diemžēl, tas notiek tikai tad, ja mūs kāds piespiež to darīt: valdība, kāds apzinīgs ministrs vai neprātīgs ierēdnis, naudas devējs, ES vai NATO. Kad mūs spiež, tad mēs spējam paveikt termiņos un kvalitatīvi, taču ikdienā pietrūkst degsmes politikas veidotājiem tam pievērst lielu uzmanību. Dažkārt dzirdēts – kamdēļ gan? Tāpat jau lēmumu pieņēmēji neņems vērā! No pieredzes zinu, ka šādi domāt ir kaitīgi, un ne tikai politikas ietekmes vērtēšanas jomā vien…

Kopumā, izvērtējot pagājušajā gadā iesniegto politikas dokumentu un normatīvo aktu kvalitāti, vērojama tendence valdībai ņemt vērā citu ministriju un Valsts kancelejas ierēdņu izteikto viedokli un nevirzīt izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumus, pret kuriem kāds konceptuāli iebilst. Protams, ir arī izņēmumi, bet tie ir mazākumā.

Apvienoto Nāciju Attīstības programmas un Valsts kancelejas projekta „Politikas ietekmes vērtēšanas sistēmas attīstība” ietvaros tapusī grāmata „Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā” ir autoru mēģinājums iedrošināt gan politikas plānotājus, gan augstskolu pasniedzējus, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus izmantot politikas ietekmes novērtēšanas pamatprincipus savā ikdienas darbā. Katrs no tiem, kas grāmatu lietos, to darīs savā veidā, bet galvenais mērķis ir viens: prast pamatot savu darbību, sniegt pierādījumus iecerētajam.

Īpaši aicinām politikas analīzes pamatprincipus savā darbībā pielietot arī nevalstiskās organizācijas, jo gadījumos, kad sabiedrības intereses politikas plānošanas posmā netiek ņemtas vērā, politikas iespējamās sociālās ietekmes novērtējums uz konkrētām mērķa grupām var būt pietiekoši spēcīgs arguments politikas apspriešanas procesā.

Katru darbību var interpretēt un argumentēt dažādi, tādēļ ikvienam politikas plānošanas procesa dalībniekam ir jāpiemīt spējām pamatot savu viedokli, balstoties uz iegūtajiem datiem un faktu analīzi.

Racionālais lēmumu pieņemšanas modelis, nepieciešamo datu ieguve un to apstrāde ar atbilstošām metodēm, spēja domāt par īstenojamo politiku plašākā kontekstā – šīs ir galvenās politikas ietekmes vērtēšanas sastāvdaļas, par kurām grāmatas autores aicina padomāt, lasot šo grāmatu. Ne tikai lasīsim, bet arī pielietosim zināšanas savā darbībā!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 03.05.2005 12:07
Publikācijas pilns teksts ir pieejams elektroniski:
http://www.politika.lv/polit_real/files/lv/politietvert.pdf

Par publikācijas iespiedversiju ieteicams sazināties ar Valsts Kanceleju, kas so materiālu ir sagatvojusi un izdevusi.

politika.lv redakcija

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


maru 01.05.2005 00:00
Tātad ieteikums -- grāmata „Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā”. Autore būtu rīkojusies korekti, ja minētu gr-tas autoru vārdus un gr-tas izdevēju, lai var katrs to iegādāties.

Autoresprāt, politikai vajadzīgais pamatojums ir dati un fakti. Tomēr šķiet, ka ar to nepietiek, ka ir vajadzīga arī skaidra attieksme un stingra nostāja, kas sakņojas politikas eventuālo īstenotāju principos/ideālos. Un tā arī ir jāpublisko kopā ar pārējo pamatojumu! Ja tā nav, tad nekam nav jēgas. Tikai un vienīgi datos un faktos balstīta(pamatota) politika ir jau iepriekš lemta neveiksmei. Jeb vai autore domā, ka attieksme, nostāja un principi kā politikas pamatojums būtu kaut kas slēpjams, nepubliskojams un tikai īstenojams paklusām, citiem nemanot? Šķiet, ka šāda nožēlojama pieeja ir līdz šim bijusi valdošā politisko spēku vairumam...

Starp citu, runājot par spiedieniem, rakstā galīgi ignorēta iespēja, ka valdību var iespaidot arī "no apakšas" -- protams, pie mums Latvijā tā nenotiek vēl joprojām, bet intelektuāļu uzdevums taču ir šo iespēju vairot, vai ne tā? Nevalstiskās organizācijas pieminētas ļoti formāli, it kā liecinot tikai, ka autore nav tās piemirsusi... bet no raksta nedveš īsta un aktīva pārliecība par šā politiskā spēka lielo un vajadzīgo lomu tautas politiskās labklājības celšanā.

Bet citādi -- jāsaka paldies autorei par jautājuma izvirzīšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ritvars 27.04.2005 09:05
Latvieši dzelzceļus slēdz, ne aizslēdz kā krievi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 15.04.2005 20:11
Labi jau ir, tikai probleema taa, ka Latvijaa nav neviena, kas speetu runaat par konceptuaaliem jautaajumiem. Piemeeram, neoliberaalisma ideologijas negatiivo pusi, kas arii ir daudzu probleemu ceelonis. Pagaidaam speele notiek tikai vienos vaartos - vairaak briivaa tirgus, vairaak privaatiipasuma, mazaak valsts iejauksanaas, gan jau cilveeki un briivaa tirgus 'neredzamaa roka' visu izdariis. Neizdariis gan. Tikai neviens par to Latvijaa nav speejiigs kompetenti runaat. Sociaaldemokraati ir sevi diskrediteejushi, draudzeejoties ar komunistiem un Krieviju, liidz ar to visi, kas iebilst pret neoliberaalisma idejaam, arii tiek ierindoti Krievijas agjentu rindaas. Zheel. Kameer taa buus, tikmeer mees tikai vareesim zheelabaini luukoties uz Somijas un skandinaavu zemju piemeeriem

Saistītie raksti