Raksts

Policistu arodbiedrība – labs nāk ar gaidīšanu?


Datums:
11. janvāris, 2005


Autori

Inga Šņore


Foto: N. Mežiņš

Latvija ir viena no retajām Eiropas un vienīgā ES dalībvalsts, kurā nav atļauta policijas arodbiedrība. Mēģinājumi to izveidot ir bijuši neveiksmīgi, līdz pagājušā gada otrajā pusē izmaiņas likumdošanā sāka virzīt Saeimas lielākā partija “Jaunais Laiks”. Diskusija par arodbiedrībām ir pacēlusi arī citu līdz šim neatrisinātu jautājumu policijas darbā – neīstenoto policijas demilitarizāciju, kas bija jāuzsāk jau 2001. gadā, kad policija tika iekļauta civildienesta sastāvā.

Saruna ar Arvīdu Marhelu, Māri Bērziņu, Ivaru Muižzemnieku, Līgu Biksinieci, Ilzi Ruķeri un Daini Turlo
Saeima jau pērnā gada nogalē atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”, atzīstot arodbiedrības veidošanas tiesības, un šomēnes atlicis vēl tikai galīgais likumprojekta lasījums. Piedāvājam diskusiju par to, vai un kādai būt policijas arodbiedrībai? Diskusijā piedalās Valsts policijas priekšnieka vietnieks Arvīds Marhels, policisti Māris Bērziņš un Ivars Muižzemnieks, Valsts cilvēktiesību biroja juriste Līga Biksiniece, Sabiedriskās politikas centra “Providus” juriste Ilze Ruķere un Saeimas deputāts un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais. Diskusiju vada Inga Šņore, Latvijas televīzija.

Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus likumā par policiju, ļaujot policistiem apvienoties arodbiedrībās. Kāpēc līdz šim visi mēģinājumi izveidot policijas arodbiedrību beigušies nesekmīgi?

Arvīds Marhels, Valsts policijas priekšnieka vietnieks: Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pieļāva lielu un taktisku kļūdu, ka viņi nekādi neiesaistījās diskusijā ne ar policijas vadību, ne ar policistiem, un vienkārši spieda uz to, ka vajadzīga šī arodbiedrība. Tas turpinājās jau no 1999.gada, viņi iesniedza šos likuma grozījumus pēc katras valdības maiņas. Kad mēs piedāvājām satikties un veidot diskusiju, tā nenotika. Arī uz pēdējo diskusiju mēs nebijām aicināti.

Māris Bērziņš, policists: Policijā dienu jau vairāk nekā 11 gadus un zinu, kā tur viss notiek. Sākumā kā jaunības ideālists domāju, ka jācīnās par likumu, un vajadzību pēc arodbiedrības nesaskatīju. Bet mūsu iniciatīva vienmēr atdūrās pret priekšniecību. Tagad esmu secinājis, ka arodbiedrība ir vienīgais veids, kā, rūpējoties par sabiedrību, uzlabot policijas darbību. Mums nebija nekādas informācijas, kas notiek policijas vadībā, par ko tur runā, nebija atgriezeniskās saites. Es uzskatu, ka visas iepriekšējās reizes informācija par arodbiedrībām cirkulēja tikai augšējos līmeņos. Policijas vadība nekad, pat aptaujas veidā, nav interesējusies, vai mēs gribam arodbiedrību. Tagad LBAS mūs aicināja un mēs atsaucāmies.

Ivars Muižzemnieks, policists: LBAS ir sarakstījusies ar Valsts policiju un arī Saeimu, un visu laiku saņēma atbildi, ka nav iniciatīvas no zemākiem policijas darbiniekiem. Beidzot parādījušies policijas darbinieki, kuri šo jautājumu no apakšas sāk celt uz augšu. Papildu visam vēl ir jautājums par bērnu pabalstiem, kas policistiem netiek maksāti un par tiem ir jācīnās. Tāpēc iniciatīva par arodbiedrības veidošanu ir likumsakarīga.

Cik policistu paraksti ir savākti arodbiedrības veidošanai?

I.Muižzemnieks: Tuvu diviem tūkstošiem.

Līga Biksiniece, Valsts cilvēktiesību biroja juriste: Valsts cilvēktiesību birojā (VCB) jau senāk bija diskutēts, ka aizliegums policistiem apvienoties arodbiedrībās ir ierobežojoša norma. VCB mēģināja iesniegt Saeimas komisijā izmaiņas likumā “Par policiju”, bet uz to nebija pozitīva reakcijas. Parasti birojs mēģina reaģēt, ja ir sūdzības, bet no policistiem tādu tobrīd nebija. Aizvadītajā vasarā bija sūdzības gan no policistiem, gan robežsargiem, un tad mēs šai lietai pieķērāmies, pieprasījām viedokļus no Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas. Taču arī tad saņēmām atbildi, ka izmaiņas likumā nevajag un policistu tiesības jāmēģina aizstāvēt citādi. Šķērslis droši vien bija koordinācijas trūkums – katrs darbojās savā jomā, bet nebija vienoti.

I.Muižzemnieks: No 1.maija esam iestājušies Eiropas Savienībā un, pētot ES likumdošanu, mēs secinājām, ka tur ir policistu arodbiedrības, bet šeit nav. Tas bija papildu stimuls.

D.Turlais: Tas būtu Ginesa
rekordu grāmatas cienīgs
fakts, ja virsnieki apvieno-
sies arodbiedrībās.

Dainis Turlais, Saeimas deputāts un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs: Runājot par arodbiedrībām, es nesaprotu, kas ir tas solis uz priekšu? Ja tas, ka mūs salīdzina ar Albāniju arodbiedrības neesamības dēļ, tad varu teikt, ka esam vienīgie ne tikai ar to. Mēs esam gandrīz vienīgie Eiropā arī tāpēc, ka mums ir ģenerāļi, pulkveži un policija ir militarizēta. ES nekur nav tāda policija! ES valstīs policijas ir civilie dienesti, un līdz ar to nav nekādu šķēršļu veidot arodbiedrības. Tādējādi, manuprāt, primārais jautājums ir risināt pašas policijas statusu. Bez tam, policija šobrīd ir ne tikai militarizēta, bet arī ar Civildienesta likumu iekļauta pie civildienesta ierēdņiem. Tas patiesībā policijas vadības darbu ir paralizējis, jo šobrīd vairs nedarbojas dienesta piramīda – piemēram, ja robežsardzes priekšnieku soda Civildienesta pārvalde, ko droši vien nedara nekur pasaulē, un ja jebkuru policijas vadības lēmumu var vienmēr apstrīdēt Civildienesta pārvaldē. Problēmu ir daudz un var piekrist, ka policijā tās ir jārisina.

Pats galvenais policijas darba kritērijs ir cīņa ar noziedzību. Man būtu interesanti dzirdēt, kā arodbiedrība risinātu šos uzdevumus. Un, vai arodbiedrība būtu gatava apvienot savās rindās arī virsniekus? Tas būtu Ginesa rekordu grāmatas cienīgs fakts, ja virsnieki apvienotos arodbiedrībā. Jebšu būs divas arodbiedrības – virsnieki apvienosies vienā un ierindnieki citā? Es neesmu arodbiedrību pretinieks ne pēc būtības, ne pēc formas, bet es esmu par to, ka problēmas jārisina pēc būtības, nevis pēc formas.

I.Muižzemnieks: Ja mēs esam speciālā dienesta ierēdņi jau kopš 2001.gada, kāpēc šī problēma vēl nav sākta risināt?

A.Marhels: Tāpēc, ka bija ļoti negatīvs Iekšlietu ministrijas atzinums pret policijas iekļaušanu civildienestā, bet tas netika ņemts vērā. Bija politisks lēmums, ka visiem jābūt ierēdņiem, un viss.

D.Turlais: Nevienā ES valstī policisti nav ierēdņi.

Vai tiešām nekur Eiropā policisti nav sadalīti dienesta pakāpēs?

A.Marhels: Jā, Eiropā tiešām galvenokārt ir tikai amata zīmes – vienam zvaigznītes, vienam ģerbonīši, bet tās visas ir amata pakāpes. Ja šobrīd mums, nodienējot noteiktus gadus, piešķir dienesta pakāpi, tad tur, nokļūstot noteiktā amatā, piešķir atšķirības zīmi amatam.

M.Bērziņš: Pieņemsim, rīt mums dienesta pakāpes nomaina ar amata zīmēm, zvaigznītes nomaina ar rombiņiem, kas no tā mainīsies, vai policijas darbība uzlabosies?

D.Turlais: Nekas nemainītos!

M.Bērziņš: Tātad tas tomēr nav būtiskākais?!

D.Turlais: Tāpat nemainītos, ja arī būtu arodbiedrība. Jo robežsardzei ir arodbiedrība, kādi 20 cilvēki ir arī ugunsdzēsēju arodbiedrībā, nu un? Runa jau nav par formu, bet par būtību. Policistu sociālās garantijas šobrīd no vienas puses nosaka likums “Par policiju”, kurā ierakstītajām normām Finanšu ministrija vienkārši uzspļauj virsū, no otras puses – Civildienesta likums, kurā arī ir normas par sociālajām garantijām.

A.Marhels: Ja jūs šobrīd esat kapteinis un piemaksa par pakāpi ir 35 lati, tad, atceļot dienesta pakāpju sistēmu, jūs šo piemaksu nesaņemsiet. Tas arī ir tas, kas mainīsies.

D.Turlais: Šis ir arguments, ar ko mēs ar vienu roku vēlamies ieviest demokrātisku kārtību kā Eiropā un veidot arodbiedrību, bet ar otru turēt veco militāro sistēmu un draudēt, ka vēl noņems naudu. Kāpēc? Ja valsts budžetā ir iedalīta nauda, piemēram, 250 vai 350 lati majoram, tad kāpēc ir jānoņem nauda, atceļot šo dienesta pakāpi? Vai valsts budžets ekonomēs uz policistu rēķina? Nepareiza ir pieeja, ka policistiem nav stingra amatalga, bet ir alga un virkne piemaksu, kurām nav nekāda garantija.

Kāds šobrīd ir valsts policijas vadības viedoklis par arodbiedrības veidošanas iniciatīvu?

A. Marhels: Vienas Eiropas
valsts pārstāvis reiz piedāvāja
paņemt no mums 5000 ieslo-
dzīto, ja tik mēs varētu paņemt
viņu arodbiedrību.

A.Marhels: 2000.gadā bija liela aptauja, kas liecināja, ka 80% policistu atbalsta arodbiedrību. Tas bija gads, kad visa policija “šūmējās” saistībā ar algu paaugstināšanu – tobrīd bija mazas algas un liels tracis. Tikko pacēla algas, jautājums par arodbiedrības veidošanu nomira, nevienam to vairs nevajadzēja. Šobrīd ir savā ziņā līdzīga revolucionāra situācija, jo atsevišķas sociālās garantijas netiek maksātas un cilvēkiem ir jātiesājas. Ja likumdošanas jautājumi atrisināsies un prasītās garantijas tiks dotas, nepieciešamība pēc arodbiedrības atkal nomirs.

Atbildot uz jautājumu – mūsu viedoklis par arodbiedrības veidošanu šobrīd ir pilnīgi neitrāls. Mums vienīgi ir bažas par iespējamo negatīvo pusi, kā tas ir citās valstīs. Kaimiņvalstī Lietuvā, arī demokrātiskajās Eiropas valstīs arodbiedrības mēģina pārņemt policijas darba vadīšanu, iejaucas tādos jautājumos, kas saistīti nevis ar darba nodrošināšanu, bet organizēšanu. Piemēram, piecos pēcpusdienā šefam zvana policists, kurš dzenas pakaļ noziedzniekam, un paziņo, ka viņa darba laiks beidzies. Tāpat var būt problēmas ar disciplinārlietu izmeklēšanu un sodīšanu par policistu pieļautiem pārkāpumiem dienestā. Vienas vecās, civilizētās Eiropas valsts pārstāvis reiz piedāvāja paņemt no mums piecus tūkstošus ieslodzītos, ja tikai mēs varētu paņemt viņu arodbiedrību.

Kāds būtu ideālais variants, lai izpildītu sociālās garantijas un arī, lai mūsu arodbiedrību negribētos iemainīt pret kādas citas valsts ieslodzītajiem?

A.Marhels: Šobrīd es būtu ļoti ieinteresēts, lai arodbiedrība ir – lai man nav jāiet uz Saeimas komisiju un jāklausās, kam nepietiek naudas.

I.Ruķere: Arodbiedrība ir brīv-
prātīga un tā nedrīkst paslikti-
nāt policistu stāvokli – šie pa-
matprincipi ir jāievēro.

I.Ruķere: Iekšlietu ministrija neizmanto tās iespējas, ko varētu sniegt sabiedriskās organizācijas un, iespējams, nākotnē arī arodbiedrība, lai kopīgiem spēkiem pamatotu budžeta palielināšanas nepieciešamību policijai. Daudzas sabiedriskās organizācijas ir saskārušās ar to, ka policistu pārkāpumu cēlonis bieži vien ir policijas nepietiekamais finansējums, apmācības trūkums un tamlīdzīgi – ļoti cieša saikne ar to, kas atnāk pie paša iedzīvotāja.

I.Muižzemnieks: Domāju, ka ļoti drīz tas izpaudīsies saistībā ar Administratīvā procesa likumu, kad cilvēki Iekšlietu ministrijai sāks prasīt morālo kaitējumu atlīdzināšanu par policistu izdarītajiem pārkāpumiem.

M.Bērziņš: Atalgojums ir svarīgs, bet ne pats galvenais. Man pirmais nosacījums ir, lai mani sāk uzskatīt par cilvēku, kuram ir pienākumi, atbildība un pēc tam tiesības – uz pabalstiem, un citas. Es piekrītu iekšlietu ministram, kurš reiz kādā diskusijā teica, ka ir daudz labu vadošo policijas darbinieku, bet viņiem nav iniciatīvas un viņi negrib nekā mainīt. Tātad visu šo laiku, kad mēs esam vēlējušies kaut ko darīt, viņi visu laiku nodarbojas ar apslāpēšanu. Ļoti daudz ko var uzlabot ar esošajiem cilvēku resursiem, tur nav vajadzīgi miljoni. Vienkārši vajag ļaut mums likumīgi darīt savu darbu. Es šobrīd kā vienīgo ceļu redzu arodbiedrību, tā reāli varēs rūpēties. Es pats jau vairākus gadus brīvprātīgi par velti sniedzu padomus kolēģiem, kā aizstāvēt viņu tiesības. Tās jau ir arodbiedrības funkcijas, vienkārši es to vēlos darīt oficiāli.

Vai šobrīd doma par arodbiedrības izveidošanu neizskatās pēc fejas brīnumnūjiņa – būs arodbiedrība un viss atrisināsies?

I.Muižzemnieks: Es domāju, ka policijas vadība to varētu izplatīt baumu veidā – ja būs arodbiedrība, viss būs kārtībā. Tas tā nebūs uzreiz. Tas ir kopējs ceļš, kā tālāk risināt problēmas.

L.Biksiniece: Arodbiedrība
dos iespējas. Kā viņas iz-
mantot, būs atkarīgs no pa-
šiem cilvēkiem.

L.Biksiniece: Arodbiedrība dos iespējas. Kā to izmantos, būs atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Daudz kas ir izdarāms jau esošo resursu ietvaros.

D.Turlais: Mani interesē – kas būs primārais, ar ko arodbiedrība sāks nodarboties?

M.Bērziņš: Ja izdosies veidot arodbiedrību, tad, manuprāt, to jāveido godīgiem cilvēkiem. Pirmais uzdevums – panākt, lai darbojas likumos rakstītais. Ja nāks policisti un sūdzēsies par priekšniecību, mums visiem būs jāizvērtē, vai tas ir pamatoti. Galvenais būs nekad neatbalstīt prettiesisku darbību. Tiem, kuri iestāsies arodbiedrībā, tā būs palīginstruments, lai sakārtotu policiju no iekšpuses. Tad, kad sāk darboties likumi, nākamais etaps ir, kā tos uzlabot, tai skaitā par algas palielināšanu. Ja likumi nedarbojas, tad kāda nozīme prasīt palielināt algu?

I.Muižzemnieks: Es piekrītu. Jo algu jautājumu mēs neatrisināsim uzreiz, un tiešām ir jāsāk ar to, lai darbotos jau esošie likumi. Nevajadzētu policistiem iet tiesu ceļus, doties uz Valsts civildienesta pārvaldi par priekšnieku rīkojumiem, bet atrisināt to uz vietas.

Kā iedomājaties sadarbību ar policijas vadību?

M.Bērziņš: Ja arodbiedrības rīcībā būs fakti, ka veic prettiesisku darbu, tās pienākums būs ziņot attiecīgām iestādēm.

A.Marhels: Bet tas jau ir likumā noteikts, ka nedrīkst pieļaut pretlikumīgu darbību.

I.Ruķere: Man bija interesanti uzzināt, ar kādām likumdošanas normām šī problēma atrisināta Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā tas bijis jau pirms astoņiem gadiem, un ir vērts sazināties un iepazīt viņu risinājumu. Tur normatīvos norādīts, ka nodaļu priekšnieki un vietnieki nav tajā pašā arodbiedrībā, kurā ir nodaļu darbinieki.

D.Turlais: Es nesen tikos ar lietuviešu ministru, un viņu problēmas nebūt nav mazākas kā mūsējās. Varbūt pat lielākas, jo viņi pat ir nonākuši līdz tam, ka policija ir sadalījusies. Institūcija, kuras pienākums ir uzturēt valstī kārtību, pati ir tā, kura jāsāk vākt kopā. Atcerēsimies, kā mums pašiem bija 90-to gadu sākumā ar armiju un zemessardzi – bruņota struktūra, kas faktiski pakļāva sev pat politiku. Ko mēs gribam sasniegt?

I.Ruķere: Bet mums ir iespēja mācīties arī no lietuviešu kļūdām.

D.Turlais: Panākt, lai Saeimā nospiestu pogu un būtu arodbiedrība – tas ir pats vienkāršākais. Tas nevienam nekā nemaksā. Bet tas neatrisina problēmu.

A.Marhels: Un pēc tam visu vainu varēs uzvelt arodbiedrībai.

M.Bērziņš: Policijā viss tiek
tendēts uz sodīšanu. Arī uz šo
diskusiju nākot, es jau rēķinos,
ka pēc tam meklēs, par ko
mani sodīt.

M.Bērziņš: Bet šobrīd viss jau ir tik tālu, ka pat, lai paaugstinātu savu zināšanu līmeni un apmeklētu kursus, man jālūdz atļauja priekšniecībai. Es saņemu sodu, nevis uzslavu par jauniegūtām zināšanām. Viss tiek tendēts uz sodīšanu. Arī uz šo diskusiju nākot, es jau rēķinos, ka pēc tam meklēs, par ko mani sodīt. Es nevaru brīvi atnākt un pateikt žurnālistam, ko es domāju. Arodbiedrība varētu palīdzēt diskusijā ar policijas vadību.

D.Turlais: Vai tiešām jūs domājat, ka arodbiedrība drīkstētu iejaukties dienesta jautājumos?

M.Bērziņš: Iejaukšanās un diskusija ir divas dažādas lietas.

Papildizglītība policistam būtu dienesta jautājums?

D.Turlais: Protams! Bez attiecīgām atļaujām no vadības to darīt nevar, jo mācības notiek dienesta laikā, kas policistam norit nepārtraukti.

I.Ruķere: Ar dienestu un brīvo laiku ir ļoti interesanti – kad runa ir par policista tiesībām, parasti saka, ka viņš visu laiku ir dienestā, bet kad es lasu informāciju, piemēram, ka policists gājis bojā privātā automašīnā no dienesta brīvā laikā, tad šis brīvais laiks pēkšņi parādās.

Pieņemsim, ka arodbiedrība tiks izveidota. Kā tā spēs palīdzēt policistam, kurš pēkšņi sajutis pastiprinātu vadības interesi par savu darbu, zinot, ka viņš nekādus pārkāpumus nav izdarījis?

M.Bērziņš: Šādi fakti būs jāpārbauda un, ja tas atbildīs patiesībai, mēs ziņosim par to tālāk.

I.Ruķere: Ir jūtams, ka ļoti trūkst informācijas apmaiņas normālā atmosfērā. Viena no arodbiedrības lomām būtu mediatora funkcija, lai varētu notikt normālas pārrunas, jo man šķiet, ka bieži kaut kas tiek nolemts, bet kamēr tas aiziet līdz zemākajam policijas līmenim, ir ļoti izmainījies un pārprasts. Ir sistēma, kā pavēles tiek izplatītas, bet bieži vien ir jūtams, ka vadība nezina, kas notiek apakšā.

Cik daudzi no policistiem būs gatavi iestāties arodbiedrībā un maksāt dalības maksu, kas ir viens procents no algas.

I.Muižzemnieks: Vieni saka,
ka labprāt maksās, lai tikai
arodbiedrība būtu, citi saka –
maksāšot, bet viņa nepalī-
dzēšot.

I.Muižzemnieks: Šeit ir dažādi viedokļi – vieni saka, ka labprāt maksās, lai tikai arodbiedrība būtu, citi saka – maksāšot, bet tā nepalīdzēšot. Ir jāskaidro, ko arodbiedrība policistam dos.

I.Ruķere: Arodbiedrība ir brīvprātīga un nedrīkst pasliktināt policistu stāvokli. Tie ir pamatprincipi, kuri ir jāievēro.

M.Bērziņš: Likumā “Par policiju” rakstīts, ka tai jādarbojas uz atklātuma principu, un arodbiedrībā šis būtu galvenais princips.

Vai jūs ņemsiet arodbiedrības rindās priekšniekus, policijas ģenerāļus?

M.Bērziņš: Droši!

D.Turlais: Vispirms jāpanāk noziedzības līmeņa samazināšanās valstī. Neviens no mums nav pret arodbiedrību.

M.Bērziņš: Arodbiedrība būs starpnieks starp ierindnieku un ģenerāli, lai ziņotu par būtiskām problēmām. Lai nevarētu teikt – mēs nezinājām.


Arī policistam ir cilvēktiesības!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!