Atslēgvārdi:

Policista zābaciņš. Spiež 1

Viens no nopietnākajiem jautājumiem ir policijas darbinieku motivācija darbam, jo tā vismaz šobrīd vairs nav panākama ar atalgojumu, kas ir būtiski samazināts.

Iesaki citiem:

Intervija ar Valsts policijas priekšnieku Valdi Voinu.
Policija ir radīta viena iemesla dēļ — lai kalpotu savam radītājam, tas ir — sabiedrībai. Tā ir radījusi gan valsti, gan policiju un no abām tām sagaida noteiktus rezultātus — drošu vidi. Pirms neilga laika parādījās virkne prognožu[1], ka ekonomiskās krīzes attīstība būs saistīta ar noziedzības pieaugumu[2]. Daļa noziegumu ir tik ciniska un cietsirdīga, ka nav iespējams tos izskaidrot[3]. Virkne cilvēku, kas palikuši bez lietderīgām nodarbēm un no naudas trūkuma neredz leģitīmu izeju, sāk uzvesties tā, ka pat speciālistiem to sarežģīti komentēt[4]. Saprotams, ka šajā situācijā sabiedrības skatieni ir vērsti uz policiju un tiesībsargājošām iestādēm. Tās pēdējā laikā sabiedrībai sniedz dažādu informāciju masu medijos, tostarp — ka noziedzība aug, bet policistu skaits samazinās[5], ka reģionos tiek izveidotas speciālas vienības Alfa sabiedriskās kārtības sargāšanai[6], ka pieaug krimināllietu skaits par zādzībām[7], ka ļoti strauji pieaudzis no cietumiem atbrīvoto ieslodzīto skaits[8], ka divi policisti ir nošāvušies, bet ne dēļ dienesta problēmām[9]. Tomēr neviena no šīm ziņām nedod sabiedrībai atbildi — esam mēs drošībā vai neesam.


Kādas ir noziedzības tendences patlaban?

No šī gada marta Latvijā ir stabila tendence noziegumu skaita pieaugumam — tie ir kādi 2%, ja salīdzinām ar kopējiem rādītājiem iepriekšējos gados. Sevišķi smago noziegumu skaits ir pieaudzis par 6,3%, smago noziegumu skaits — par 1,4%, bet kriminālpārkāpumu skaits, no kuriem lielākā daļa ir zādzības, — par 6,75%. Jāteic, ka ļoti strauji pieaug sadzīviska rakstura slepkavības, kas notikušas galvenokārt alkohola reibumā.

Šobrīd skaidri iezīmējas arī jaunas tendences sen zināmu noziegumu izpildījumā —ļoti daudz tiek aplaupītas tieši lauku viensētas reģionos. Ļoti bieži ir gadījumi, kad šāda veida laupīšanās tiek pielietoti gāzes šaujamieroči. Pie tam bieži vien noziedznieki nešķiro ne bērnus, ne vecus cilvēkus — laupa visu un visus pēc kārtas. Tomēr laukos iedzīvotāji lielākties nav ļoti turīgi un laupītāju guvums bieži vien ir ļoti niecīgs salīdzinājumā ar cilvēkiem nodarīto kaitējumu. Piemēram, vien daži desmiti latu un vecs mobilais telefons, bet izdarīta vairāku cilvēku slepkavība. Viena daļa no šādiem noziedzniekiem ir atkarīgi no narkotiskajām vielām, un ar narkotikām saistīto noziegumu kļūst aizvien vairāk.

Neskatoties uz to, ka līdz pat septembrim noziedzības līmenis šogad ir līdzīgs pagājušā gada līmenim, ir pieaudzis abu dzimumu personu skaits, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.


Bet kā ir ar nepilngadīgo izdarītajiem likumpārkāpumiem? Statistika rāda dīvainu ainu, ka nepilngadīgo noziedzība mazinās. Kas varētu būt tam pamatā?

Šī gada 9 mēnešos nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars attiecībā pret iepriekšējo gadu tiešām nav mainījies un, iespējams, pat nedaudz mazinājies. Tomēr ir būtiski saprast, ko tas nozīmē. Pirmkārt te jāņem vērā, ka ir mazinājies to nepilngadīgo personu skaits, kuras ir kriminālatbildības vecumā, tas ir, — sākot no 14 gadiem. Bērnu kļūst mazāk Latvijā kopumā, daudzi ir aizbraukuši no Latvijas kopā ar vecākiem. Turklāt būtiskākais, uz ko jārod atbilde, — kad mēs uzzinām faktu, ka noziegumu izdarījis nepilngadīgais? Tikai tad, kad noziedzīgais nodarījums ir atklāts un mēs redzam, ka prettiesisko darbību veikusī persona ir nepilngadīga.


Tātad nav pamata domāt, ka nepilngadīgo izdarīto likumpārkāpumu kļūst mazāk?

Šeit var būt arī situācija, ka policija strādā sliktāk, atklājot likumpārkāpumus, un vēl arī visi iepriekš minētie faktori kopumā. Kā zināms, policijas resursi noziedzības novēršanai ir mazinājušies, un tas nevar palikt bez sekām.


Kādas sekas Latvijas iedzīvotāji varētu izjust visātrāk?

Kopumā policijā ir par 1700 darbiniekiem mazāk. Šis samazinājums skar ne tikai Rīgu, bet arī reģionus. Viena daļa šo samazinājumu veikta uz atbalsta funkciju rēķina, un tas būtu attiecināms uz darba procesa organizāciju pašā policijas iekšienē, bet ir divas pamatfunkcijas, kuru veikšanai noņemtie resursi noteikti tuvākajā nākotnē dos negatīvu rezultātu: tā ir operatīvā darbība un likumpārkāpumu prevencija. Resursu samazinājums operatīvās darbības pasākumu nodrošināšanai samazinās atklāto noziegumu daudzumu un nenovēršami radīs noziedzības paaugstināšanos. Pie prevencijas pasākumu vājināšanās mēs iegūsim, iespējams, nepilngadīgo noziedzības uzliesmojumu. Bez regulāriem preventīvajiem pasākumiem par rezultatīvu darbu ar nepilngadīgajiem mēs nevaram vispār runāt. Ir svarīgi uzreiz divi faktori — vai mēs strādājam un kā mēs to darām. Ir liela atšķirība starp rezultātu, ja policija iet uz skolām un dala bērniem vienīgi konfektes, vai regulāri ir pie skolām un uz ceļiem, kur bērni var būt apdraudēti.

Mēs prognozējam, ka pieaugs laupīšanas un pārējie mantiskie noziegumi. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka šie noziegumi varētu palikt iepriekšējā līmenī vai nepieaugt.

Viena no problēmām, ko vēlētos uzsvērt, ir arī recidīva drošs pieaugums. Šobrīd salīdzinoši daudz cilvēku iznāk no cietumiem pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Vienai daļai no viņiem nav nekāda sociālā atbalsta spilvena, līdz ar to arī — iespēju likumīgā veidā pastāvēt mūsu sabiedrībā. Cik zināms, Valsts probācijas dienests vairs nesniedz palīdzību šādām personām, un arī pašvaldībām naudas nav, un tas rada būtisku recidīva risku un sabiedrības apdraudējumu. Ja tiek domāts, ka, masveidā laižot ieslodzītos ārā no cietumiem, izdosies ieekonomēt valsts budžeta naudu, tad tas tā nav. Viņi izdarīs jaunus noziegumus, mēs viņus ķersim, bet prokuratūra un tiesa lems, ka viņiem jādodas atpakaļ uz cietumu. Rezultātā jauni izdevumi valstij, vairāk nekas.


Kā redzams, situācija ir ļoti nopietna, bet tā nav neatrisināma, ja ir ļoti skaidri definēti mērķi un uzdevumi. Kādi šobrīd ir galvenie policijas uzdevumi?

Pamatā šodien Valsts policijai ir trīs galvenie uzdevumi: saglabāt darbības kapacitāti noziedzības novēršanai un kontrolei, reaģēt uz iedzīvotāju iesniegumiem un nodrošināt kārtību uz ceļiem. Būtībā galvenais mērķis — saglabāt policijas pakalpojumu kvalitāti sabiedrībai visā valsts teritorijā. Tā ka darba režīms ir nepārtraukts un resursi ir mazi, ļoti lielu uzmanību pievēršam darba plānošanai, lai gan laiks, gan cilvēkresursi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Jaunizveidotie policijas reģioni ir viens no šādiem plānošanas pasākumiem. Ja agrāk katra rajona pārvalde strādāja tikai savā teritorijā un bieži vien maz interesējās par kaimiņos notiekošo, tad šobrīd ir iespēja pārvietot resursus lielākā teritorijā — tur, kur tas konkrētajā brīdi visvairāk nepieciešams. Piemēram, ja jāveic kāda sarežģīta aizturēšana, ir iespējams reaģēt, savā reģionā apkopojot visu policijas iecirkņu spēkus, un nav nepieciešams visu saskaņot ar Rīgu.

Šī iemesla dēļ arī reģionos tiek izveidotas speciāli apmācītas policistu vienības, tā saucamās reģionālās Alfas. Tie būs kopumā 100 kārtības policijas darbinieki, kas saņems vienotu apmācību un iegūs spēju vienoti strādāt gan reģionos, gan Rīgā, ja tas būs nepieciešams. Šiem cilvēkiem būs ne tikai spējas atrisināt situāciju ar fizisku spēku vai pielietojot speciālos līdzekļus un bruņojumu, bet arī prasmes komunicēt ar sabiedrību un risināt konflikta situācijas masu nekārtību gadījumos. Jo arī policijā strādā ļoti dažādi sagatavoti cilvēki. Viens un tas pats policists nevar būt reizē gatavs dienā juridiski noformēt dokumentus, bet vakarā iet strādāt uz ielas. Policija nav vienveidīga masa, un katram policistam ir nepieciešamas prasmes, kas atbilst uzticētajam darbam.


Tas ir saprotams, tomēr policijas darbs jau nav tikai reaģēšana krīzes situācijās, bet arī ikdienas pienākumi.

Policijas reģionālo pārvalžu[10] darbības laiks vēl ir tikai nepilni divi mēneši, tāpēc lielākā darba daļa vēl ir priekšā. Patlaban notiek darbs, lai izveidotu vienotu elektronisko dokumentu apriti, grāmatvedību, un daudz darba būs jāiegulda, lai ieviestu sadarbības modeļus iecirkņu un reģionālo pārvalžu līmeņos.

Viens no nopietnākajiem jautājumiem ir policijas darbinieku motivācija darbam, jo tā vismaz šobrīd vairs nav panākama ar atalgojumu, kas ir būtiski samazināts. Jāmeklē iespējas kaut kā radīt cilvēkiem atbilstošus darba apstākļus, un te es domāju telpas. Daudzas policijas iecirkņu telpas ir dramatiskā stāvoklī — Valmierā, Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī un citur. Ir tā, ka cilvēki iet prom no darba policijā, kur jau šobrīd trūkst 300 policistu, visvairāk Kurzemē.


Viena no iespējām motivēt cilvēkus darbam ir izglītība un karjeras iespējas, pat tad, ja algas ir mazākas un darba telpu kvalitātes problēmas tik drīz nerisinās.

Šobrīd patiesi visas lielākās cerības ir uz policistu izglītību. Šeit es domāju visas iespējas — gan tās, ko jau sniedz Valsts Policijas koledža, gan arī pēcdiploma izglītību. Šobrīd visos reģionos ir izveidotas Policijas koledžas reģionālās klases, kas dod iespēju krīzes apstākļos apgūt policistiem nepieciešamās zināšanas un prasmes tuvāk savai darba un dzīves vietai. Tāpat ir nepieciešams veidot uz zināšanām balstītu personāla politiku, proti, regulāri pētīt, cik un kādu specialitāšu — kriminālisti, kārtības policijas darbinieki, operatīvie darbinieki, juristi — policijas darbinieki ir nepieciešami nākotnē, veidot sadarbību ar augstskolām un ne tikai Latvijā.

Krīze taču kādreiz beigsies un bez izglītotiem cilvēkiem mēs nevaram virzīties uz priekšu.


******************************

Latvija nemaz nav tik unikāla ar savām drošības problēmām. Arī citās valstīs ir bijušas līdzīgas problēmas sabiedrības komunikācijā ar policiju un otrādi, un tāpēc ir izstrādātas efektīvas pieejas, kas rezultatīvi risina šāda veida jautājumus. Viena no tādām — policijas un sabiedrības sadarbības modelis jeb angliski — community policing[11]. Tas ir veids jeb drīzāk — vesela filozofija[12], kas paredz organizatoriskas stratēģijas sadarbībai starp policiju un sabiedrību visos saskares punktos, gan atklājot noziedzīgus nodarījumus, gan plānojot rīcību sociālu nemieru gadījumā, gan novēršot sabiedrības vai atsevišķu tās grupu bailes no likumpārkāpējiem. Jo šodien sabiedrībai vairs nepietiek ar paraugdemonstrējumiem vai apgalvojumiem par drošību. Cilvēki grib justies droši, nevis klausīties par to.



________________________

[1] http://nparodbiedriba.lv/...

[2] http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/sods-par-varu-vai-vara-par-sodu

[3] http://www.delfi.lv/news/..

[4] http://zinas.nra.lv/latvija/kriminalzinas/..

[5] http://www.db.lv/a/2009/10/06/Noziedzibu_skaits_pieaug

[6] http://www.diena.lv/lat/politics/...

[7] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?id=605494

[8] http://www.apollo.lv/portal/news/articles/182332

[9] http://www.diena.lv/lat/politics/regions/..

[10] Policijas reģionālās pārvaldes šobrīd atrodas Rīgā, Valmierā; Daugavpilī; Liepājā; Jelgavā;

[11] http://www.cops.usdoj.gov/default.asp?item=36

[12] Community Policing and Peacekeeping; Peter Grabosky, CRC Press, 2009;

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Afia Khan

This is very significant, and yet necessary towards just click this unique backlink: Download Language of Desire

Saistītie raksti
Serkoki 255x203(1)

Bauskas kliedziens 12 Autors:Ilona Kronberga

Tims rees 255x203(1)

Pilsonis mundierī 0 Autors:Rita Ruduša

Policija 255x203(1)

Policija, lūdzu atvērt(ību)! 7 Autors:Inese Avota, Ilze Dzenovska

Citi autora darbi
Zirgs

Kas ir laime? 1 Autors:Ilona Kronberga