Nevarēju neuzrakstīt par šodienas galveno notikumu - Saeimas atteikumu izdarīt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietās.
Tā kā šis nu ir gadījums, kad parastie izteiksmes līdzekļi neder, piedāvāju veikt nelielu domu eksperimentu.
Iedomāsimies, ka Latvijas Saeima sastāv no racionāliem, godprātīgiem deputātiem, kas ir lasījuši Satversmi, domā par tautas interesēm, atbild par saviem darbiem, savā rīcībā ir konsekventi.
Ak jā, un vēl viņi domā līdzi tam, ko saka plenārsēdē no tribīnes.
Iedomājāmies?
Nu tad uzklausīsim 4 deputātu argumentāciju par to, kādēļ viņi noraidīja KNAB un ģenerālprokuratūras lūgumu (ko, atgādināšu, bija sankcionējis izmeklēšanas tiesnesis):
Edgars Zalāns (PLL): ” Es pateikšu par to, kāpēc es balsošu „pret”. Es domāju, un ne tikai es, jebkurš saprātīgs cilvēks, ka katrai izziņas un izmeklēšanas darbībai ir pilnīgi konkrēta jēga – funkcionāla un citāda jēga. un kratīšanai kā tādai, kā mēs zinām, kā viens no blakus elementiem, kas nodrošina šī procesa jēgu, ir pārsteiguma moments, ko atzīst arī pats prokurors. Un prokurors te plašsaziņas līdzekļos ir teicis, ka, teikts, kā Lejas kungs atzina, ka kratīšanas svarīgs elements ir pārsteigums, kas šoreiz izpaliks, tomēr būtiski, lai visa procedūra būtu izieta. Tātad tie, kas balsos „par”, balsos tikai par to, lai būtu izieta procedūra nevis, lai šis KNAB, tiesas un Prokuratūras lēmums kaut kādā veidā sasniegtu to mērķi, kādēļ viņš vispār ir pieņemts. Un es domāju, ka šīs kratīšanas patiesā jēga ir zudusi.”
A.Bērziņš (PLL) :”Tāda veida operatīvā darbība, kā kratīšana ir pati par sevi saprotama lieta un viņai ir jēga tikai tad, ja viņa ir negaidīta, ja viņai cilvēks nav sagatavojies, ja tur ir tiešām kaut kādas reālas cerības sameklēt kādus neapgāžamus pārliecinošus pierādījumus tām vai citām darbībām.
Godājamie kolēģi! Ja kratīšana tiek izziņota divas diennaktis pirms par to lems Saeima, izziņota presē, pie kam, tad kādas un cik lielas cerības ir pat, ja tur būtu ko meklēt, kaut ko atrast!”
B.Cilevičs (SC): “. Nu, šādi veidi, kā cīnīties pret korupciju, vienkārši diskreditē pašu cīņu pret korupciju. Jo, piedodiet, kāpēc visi žurnālisti uzzināja par šo kratīšanu jau krietni vairāk nekā mēs? Ja patiešām regulējums paredz, ka tiesiskais regulējums paredz, ka mums ir jādod piekrišana. Jā, patiešām mums ir profesionāli korupcijas apkarotāji, tad, pirmkārt, viņiem vajadzēja parūpēties par to, lai novērstu informācijas noplūdi. No kurienes žurnālisti par to uzzināja, piedodiet? Mēs uzzinājām par to vēlāk. “
S.Dolgopolovs (SC): ” Jo, ja mēs gribam panākt rezultātus, tad jāizvēlas arī attiecīgi līdzekļi, lai netaisītu publisku Šovu, bet taisītu procesus, kas ved pie rezultātiem. “
Rezumējot cienīto deputātu teikto: kratīšana ir normāla kriminālproecsuāla darbība, bet ir svarīgi, lai tā būtu efektīva – lai aizdomās turētais deputāts savlaicīgi nevarētu sagatavoties tam, ka viņa mājoklis var tikt pārbaudīts.
Loģiski, vai ne?
Cienītie deputāti, protams, ir lieliski informēti, ka Satversmē ir pants Nr.29, kas pasaka, ka “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. “
Deputāti apzinās, ka šis pants nozīmē, ka gadījumā, ja tiesībsargājošā iestāde iegūst apliecinājumu tam, ka kāds deputāts izdarījis noziegumu un nozieguma pēdas varētu būt 42 dažādās ēkās, no kurām dažas ir deputāta dzīvesvietā, tad tiesībsargājošajai iestādei šo noziegumu pēdu atklāšanai jāvēršas Saeimā pēc atļaujas.
Kas ļoti traucē “pārsteiguma momentam” ( (c) Zalāns).
Tad ko mūsu racionālie un konsekventie un godprātīgie deputāti varētu būt patiesībā domājuši, noraidot KNAB un ģenerālprokuratūras lūgumu?
Šķiet, ka ir tikai divas iespējas.
Nr.1. Deputāti uzskata, ka deputāta dzīvesvietā kratīšanas nebūtu principā veicamas.
Nr.2. Lai gan attiecībā uz aizdomās turēto Šleseru jau par vēlu, taču priekšdienām steidzami no Satversmes izslēdzams 29.pants, lai pārsteiguma moments tomēr būtu iespējams arī deputātiem.
Pirmo iespēju uzreiz varam izslēgt. Vai tas būtu iedomājams, ka tikai sabiedrības interesēs strādājošie deputātu kungi uzskatītu sevi par priviliģēto kastu, kuru “kratīt” nedrīkst principā?! Nē, nē un vēlreiz nē! Kas zin, ja nu kāda “melnā avs” sava deputāta Jūrmalas vasaras rezidencē ierīkojusi narkotiku rūpalu un paspēj līdz balsojumam to pārvietot uz cita deputāta numuriņu?!
Tātad ir tikai otrā iespēja. Droši var apgalvot, ka 3 (domubiedru argumentācija acīmredzot bija tik lieliska, ka ZZS pārstāvjiem nebija no tribīnes ko piebilst) partiju pārstāvji uzskata, ka būtu jāmaina Satversmes 29.pants, atņemot deputātiem privilēģiju tikt savlaicīgi informētiem par pret viņiem vērstiem kriminālprocesuālām darbībām. Tā, lai būtu pārsteiguma momemnts.
Viss taču skaidrs.
Vienīgais, kas mulsina: kādēļ cienītie deputātu kungi paši šo neizskaidro? Kādēļ jau nav sagatavota jauna panta redakcija? Kur ir konkrēts datums, līdz kuram 29.pantam Satversmē vairs nebūtu jābūt?
Diena taču jau beigusies, bet publiskajā telpā palicis neizskaidrots nesmukums.
Cienītie PLL, SC un ZZS deputāti. Kur palicis jūsu pants?