Pirms balsošanas - asimilēt? 3

Dalījums pilsoņos un nepilsoņos nevar tikt uzturēts mūžīgi, savukārt etnisko krievu skaita pieaugums Latvijas pilsoņu vidū apdraud "nacionālās valsts" nākotni, tāpēc ir vērojama tieksme asimilēt pēc iespējas vairāk krievu, pirms tie iegūst balsstiesības. Šī etnopolitika ir jākoriģē.

Iesaki citiem:
Pikets 255x203
Foto:AFI

Latvijas valdības uzmanība koncentrējas uz Eiropas savienības iestāšanās sarunu procedūru. Šķiet, ka valdības acīs, ES kļūst par galveno arbitru cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jomā, aizvietojot Eiropas Padomi, ANO, EDSO un citas starptautiskās institūcijas. Patiešām, minoritāšu tiesības tiek minētas Kopenhāgenas kritērijos, taču atcerēsimies, ka Eiropas Savienība nav pieņēmusi nekādus juridiski saistošus dokumentus attiecībā uz minoritāšu aizsardzību. Tai nav nedz mehānismu, nedz arī institūciju, kuras būtu atbildīgas par situācijas novērošanu šajā jomā.

Kā ES vērtē kandidātvalstu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem? Pārsvarā pamatojoties uz pašu kandidātvalstu valdību atskaitēm. Manuprāt, tieši tāpēc Soross nolēma finansēt vietējo ekspertu sagatavotos ziņojumus. Ziņojumu apkopojums ir iesniegts Eiropas Komisijā kā "alternatīva" informācija par minoritāšu stāvokli kandidātvalstīs. Šis apstāklis lielā mērā arī nosaka šo ziņojumu specifiku. Faktiski, tas ir pirmais mēģinājums vispusīgi, sistemātiski un objektīvi aprakstīt krievu minoritātes stāvokli Latvijā.

Kādas ir galvenās Latvijas etnopolitiskās situācijas īpatnības? Neatkarības atjaunošanas brīdī etnodemogrāfiskās proporcijas bija gandrīz 50 uz 50. Etnisko latviešu politiskā dominēšana tika nodrošināta ar "atjaunotās pilsonības" koncepciju. No vienas puses, tas nodrošināja likumdošanas varas rīcībspēju. No otras puses, tas atņēma lielākajai daļai nelatviešu politiskās līdzdalības iespējas. Šie faktori arī noteica politiku attiecībā pret minoritātēm un attiecīgo likumu saturu (Valodas likums, Izglītības likums utt.).

Tomēr šis dalījums pilsoņos un nepilsoņos nevar tikt uzturēts mūžīgi. Starptautiskās organizācijas prasa veicināt naturalizāciju un piešķir līdzekļus šim mērķim. Vēl svarīgāku lomu šeit spēlē arī "dabiskie" faktori, piemēram, jauktas laulības. Tātad, etnisko krievu skaits Latvijas pilsoņu vidū palielinās, kas, savukārt, izraisa bažas par Latvijas kā "nacionālās valsts" nākotni un aizvien pieaugošo spiedienu uz minoritātēm. Citiem vārdiem, ir vērojama tieksme asimilēt pēc iespējas vairāk krievu, pirms tie iegūst balsstiesības. Tieši ar to ir izskaidrojama gan konsekventa izvairīšanās no Vispārējās konvencijas par mazākumtautību tiesībām ratifikācijas, gan stingrāku normu iekļaušana Izglītības likumā, zināmā mērā arī valodas likumdošanā.

Šāds ir konteksts, kādā tiek uzsākta integrācijas koncepcijas īstenošana. Var teikt, ka šī politika ir zināmā mērā efektīva: noteikta minoritāšu daļa izvēlas adaptāciju līdz pat brīvprātīgai asimilācijai. Taču līdzās tam notiek arī pretējs process - dezintegrācija jeb atsvešināšanās no valsts. Šīs atsvešināšanās galvenais cēlonis ir valsts nepārprotamā atteikšanās iesaistīties dialogā ar šo, manuprāt, daudz lielāko, krievu minoritātes daļu, ņemt vērā šo cilvēku intereses.

Ziņojuma materiāli nepārprotami norāda uz to, ka Latvijas valsts etnopolitika ir nopietni jākoriģē. Turpmākā pilsoņu loka paplašināšanās ir neizbēgama un būtu tālredzīgāk vairāk rēķināties ar jauno un nākošo pilsoņu interesēm. Vispārējās konvencijas par mazākumtautību tiesībām ratifikācija un godīga īstenošana varētu kļūt par izšķirošu soli šai virzienā. Integrācija ir jāsaprot kā līdzdalība, jo integrācija bez līdzdalības paliks kā birokrātisks izdomājums.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Redzijs 10.10.2001 15:11
Mani vienmēr mezliet biedējušas tādas šajā rakstā minētas frāzes kā "etniskā politika jākoriģē" un citas līdzīgas, ko lieto gan Cielēvičs un viņa domubiedri, gan "Latvietis Latvijā" tipa nacionālradikāļi, gan mazliet "gludākā" veidā arī Sorosa fonda atbalstītie etnopolitikas speciālisti. Visi viņi būtībā vēlas pateikt vienu - ir jāiejaucas etniskajās lietās, jo tur kaut kas nav kārtībā. Bet iejaukšanās, kā rāda pieredze, kaut ko būtiski maina tikai tad kad tajā ir zināmi vardarbības elementi, savādāk viss notiek ļoti pakāpeniski un kaut kādas izmaiņas var just tikai nomainoties vairākām paaudzēm. Nesen to, starp citu, atzina arī pats Cielēvičs, izplatot Saeimā Latvijas un Maķedonijas salīdzinājumu tabulā, kur beigās secinājumos lasāma apmēram tāda frāze, ka civilizēta uzvedība minoritāšu politikā neko nedod. Vēlāk "PCTVL" gan liedzās, ka būtu aicinājuši krievus uz nemieriem, taču zināms zemteksts šim dokumentam ir. Pagaidām varbūt ir bailes to pateikt atklāti, bet varbūt ar laiku tas tiks izdarīts.

Es atšķirībā no Cielēviča kunga, kurš šķiet vairāk laika pavada Strazbūrā un Maskavā, neesmu manījis ka Latvijā cittautieši būtu tik atstumti un neapmierināti ar radušos situāciju. Varbūt, līdz 1995. gadam to zināmā mērā varēja arī teikt, jo bija zināmi šķēršļi naturalizācijai, bet līdz ar tā saucamo "logu" atcelšanu situācija ir mainījusies. Visiem ir iespēja iegūt pilsonību izejot zināmu procedūru, kas apliecina, ja ne lojalitāti Latvijai, tad vismaz gatavību dzīvot valstī, kas oficiāli saucas Latvijas Republika, nevis, piemēram, "Planēta Z". Kamēr daļa pašreizējo nepilsoņu dažādu savtīgu vai nesavtīgu iemeslu dēļ nebūs gatavi to darīt, dalījums nepilsoņos un pilsoņos saglabāsies. Man patiesībā ir vienalga, vai saņemot Latvijas pilsonību krievi izvēlas asimilēties vai integrēties, tā tiešām ir viņu pašu darīšana. neredzu arī iemeslu, kāpēc Latvija svaldībai šajā procesā būtu jāiejaucas un jāsaka krievam - "nē, asimilēties tu nedrīksti, tas nav labi". Ir taču labs piemērs - latvieši, kas Otrā pasaules kara beigās izceļoja uz Rietumiem. Tie kas ir vēlējušies ir saglabājuši savu latvisko identitāti, viņu bērni zina latviešu valodu, Latvijas vēsturi, kultūru. Vai tad tas ir noticis pateicoties kaut kādai ASV, Kanādas vai Austrālijas valdībai vai EP Nacionālajai minoritāšu konvencijai, kas, atgādināšu, pieņemta tikai 1994. gada novembrī? Ir arī cits piemērs, kad uzzinām par dažādiem it kā latviešu izcelsmes sportistiem, mūziķiem, aktieriem, kas patiesībā pat nezina kur tāda Latvija atrodas. Tāda ir bijusi viņu izvēle, bet demokrātiskā valstī kā zināms šo izvēli nav pieņemts pārāk koriģēt no augšas. Ar ko Latvijas krievi ir īpašāki, ar to, ka viņu ir vairāk?

Es arī īsti nesapratu kāds sakars dezintegrācijai ar asimilāciju. Kāpēc krievam vai kādas citas tautības pārstāvim, kurš vēlas asimilēties uzreiz būtu jāsajūtas dezintegrētam, es šeit nesaskatu loģiku. Varbūt Cielēviča kungs te gribējis teikt ko citu, bet viņam vieglāk izteikties krievu un angļu valodā, jeb viņš vienkārši atkal; tiražē pārgudras frāzes, ar kurām jau ne reizi vien noniecinājis Latviju startautiskās sabiedrības acīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 10.10.2001 12:29
Ar Cileevicha kungu vareetu saakt diskusiju tikai peec tam ,kad buus noskaidrota vinja attieksme pret Latvijas Republiku.Pavisam konkreeti ,tas ir jautaajums par to vai shii Latvija ir 1918.gada 18.novembrii dibinaataa valsts vai arii taa ir jauna valsts ,kas nodibinaajaas sabruukot PSRS. Autora teksts nepaarprotami liecina ,ka vinja ieskataa LR ir dibinaata 1991.gada augustaa. Ja taa, tad diskusijai nav jeegas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntars 10.10.2001 00:24
Var, protams, braukāt pa dažādām konferencēm un semināriem, pašapliecināties, meklēt tiesisku risinājumu problēmsituācijai un galugalā no sirds ticēt "taisnajai lietai" kā labad tas viss tiek darīts. Cilēviča k-gs dara to godprātīgi attiecībā pret iedzīvotāju grupu, kuru zināmā mērā pats pārstāv Tas ir saprotams un nav nosodāms. Bet tā nu reālajā dzīvē ir sanācis, ka Cilēviča k-ga centieni ir pilnībā nepieņemami iedzīvotāju grupai, kas pārstāv latvisko mentalitāti. Nu nav tas mums pieņemami un viss! Var atsaukties un dažādām konvencijām, starptautiskiem tiesību aktiem utt., bet sākuma punkts jau ir jāmeklē "atstumtās" iedzīvotāju grupas katra indivīda tiesiskajam statusam Latvijas valstī. Vai kāds vēl šaubās (izņemot Krieviju) par Latvijas okupāciju?! Cik padomju militāristu paspēja demobilizēties pirms PSRS galīgās karaspēka izvešanas, cik militārie pesionāru šeit tika iepludināti gadu desmitu laikā? Neviens vien desmits tūkstošu! Protams, tas ir bijis mūsu valsts vājums, ka tā jau no paša sākuma neieturēja konsekventu pozīciju, bet VAJADZĒJA! Tagad ir tikai pazaudēts laiks. "Grūtdieņi" ir apburzījušies, nu var braukt uz Rietumu demokrātijām izsist sev tiesības. Es tomēr ceru, ka nesanāks. Bet, ja nu vilks uz sanākšanu .... nu ko, pie velna NATO un ES - es esmu gatavs uz Kosovu.

Saistītie raksti
Semnebijs 255x203

Ceļā uz perfektumu 0 Autors:Dita Arāja