Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI
Galvenais paredzamais šķērslis varētu būt valsts ierēdņu pretošanās elektroniskajai pārvaldei, kā tas notiek jebkuru reformu gadījumā. Reformas rezultātā ierēdņu skaitam būtu jāsamazinās, palielinoties to darba efektivitātei un kvalifikācijai.
Pēc pusotra gada ilga darba beidzot ir apstiprināta Latvijas e-pārvaldes koncepcija. Ceļš uz šīs koncepcijas gala versiju bija garš, un dažreiz pat šķiet, ka pārāk garš.
Analizējot gala rezultātu, tomēr rodas pārliecība, ka gala rezultāts bija to vērts, lai pie tā strādātu tik ilgu laiku. Vai mūsu mērķis ir ātri izstrādāt dažāda veida koncepcijas, lai citu valstu priekšā varētu lepoties ar avangardu IT jomā, vai tomēr izstrādāt darboties spējīgus likumprojektus?
Paies vēl ilgs laiks, kamēr koncepcija tiks ieviesta dzīvē. Varbūt arī labi, jo Latvijas iedzīvotājiem būs vajadzīgs pietiekams laika brīdis, lai saprastu un pieņemtu jauninājumus. Savu laiku prasīs arī mūsu valstsvīru sapratne, kā reāli izmantot dzīvē visas priekšrocības, ko sniedz elektroniskā pārvalde, un vēl vairāk laika varētu prasīt valsts ierēdņu adaptācija jaunajiem darba apstākļiem un jaunu prasmju apgūšanai. Neskatoties, ka kaimiņos šajā jomā viss notiek jau realizācijas stadijā, tomēr nav nozīmes izstrādāt dažādus valsts dokumentus, ja tie visā pilnībā nedarbojas un galvenais ieguvums no elektroniskās pārvaldes ieviešanas ir papīra ekonomija valsts institūcijās. Lasot šo koncepciju par elektronisko pārvaldi, rodas iespaids, ka šoreiz ideja nav sasteigta un viss ir paredzēts līdz pat sīkumiem. Protams, realizācijas gaitā noteikti radīsies šķēršļi, kas nav pašlaik paredzami, izmantojot citu valstu pieredzi.
Latvijas iedzīvotāji un valsts ierēdņi pagaidām nav gatavi pilnībā pieņemt un realizēt visus elektroniskās pārvaldes koncepcijas uzstādītos uzdevumus. Tam ir nepieciešams laiks, lai apgūtu iemaņas, sagatavotu materiāli tehnisko bāzi un galvenais – nobriestu psiholoģiski. Pašlaik ir pēdējais brīdis to sākt darīt, un koncepcija ir tieši laikā, jo labvēlīgi darbojas visi nepieciešamie faktori, lai to veiksmīgi varētu realizēt.
Latvijas ekonomiskais stāvoklis aizvien uzlabojas, iedzīvotāji strauji adaptējas jaunāko tehnoloģiju izmantošanai (interneta lietotāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, katru gadu pieaug apmēram par 50-60% ). Ja vēl rastos iespēja valstī atrisināt jautājumu par datortehnikas nodokļu samazināšanu – tas būtiski uzlabotu datoru izplatību iedzīvotāju vidū, kas pašlaik ir ļoti zema, tad visi priekšnoteikumi valsts elektronisko pakalpojumu izmantošanai ir attīstīti. Gan telekomunikāciju un tehnoloģiju attīstības līmenis valstī ir praktiski tāds pats kā vairumā attīstīto Austrumeiropas valstu, izglītības līmenis, it īpaši IT jomā, ar katru gadu palielinās, līdz ar to tiek nodrošināta visu faktoru pozitīvā ietekme.
Protams, galvenais paredzamais šķērslis varētu būt tieši valsts ierēdņu pretošanās, kā tas notiek jebkuru reformu gadījumā. Reformas rezultātā ierēdņu skaitam būtu jāsamazinās, palielinoties to darba efektivitātei un kvalifikācijai. Protams, nevajag aizmirst un ignorēt cilvēcisko pretošanos visam jaunajam un neizprastajam. Pareizi popularizējot un izskaidrojot ieguvumus no elektroniskās valsts pārvaldes, šis šķērslis izzudīs pats no sevis.
Gribas izteikt atzinību speciālistiem, kas strādāja pie šī dokumenta izstrādes. Manuprāt, tas ir viens no retajiem pēdējā laikā tapušajiem dokumentiem, kur ne tikai precīzi ir noteikti darbības mērķi, bet arī detalizēti apskatītas attīstības iespējas, un noteiktas, kaut vai aptuveni, izmaksas, ko prasīs koncepcijas ieviešana. Bez šaubām, minētās koncepcijas ieviešana prasīs arī daudz laika un darba no mūsu likumdevējiem, jo jāsagatavo normatīvie akti, kuriem ir jānodrošina esošās koncepcijas darbība. Toties ieguvumi no šī ilgā darba būs patiesi redzami jau tuvāko gadu laikā.
Jebkurai reformai noteikti ir un būs oponenti, kas atradīs iemeslus, kāpēc kaut ko nevar vai nevajag realizēt. Bet vai tāpēc nedarīt un atgriezties akmens laikmetā?