Atslēgvārdi:

Pirmais kopienas fonds Latvijā

Talsu novada fonda pirmajos desmit gados būs jāsamēro divi procesi – iedzīvotāju vēlme redzēt ātrus rezultātus un lēnais finansu uzkrāšanas process, kas pakāpeniski ilgst gadiem.

Iesaki citiem:

Četrdesmit pieci sabiedriski aktīvi novada ļaudis 24. februārī Talsu tautas namā dibināja “Talsu novada fondu” – pirmo kopienas fondu Latvijā. Ir piepildījies pirms nepilna gada portālā politika.lv teiktais, aprakstot Talsu iedzīvotāju foruma norisi un rezultātus: “talsenieki gatavi filantropijai”.


Gads pēc iedzīvotāju foruma

Pērn, 27. aprīlī, vairāk nekā 100 vietējo iedzīvotāju Talsu iedzīvotāju forumā dalījās idejās par pilsētas nākotni un vienojās par astoņiem darbiem, kas uzlabos dzīvi Talsos. Forumu rīkoja, lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību vietējo problēmjautājumu apzināšanā un risināšanā, tādējādi attīstot kopienas[1] filantropiju[2] – savu prasmju, laika un naudas ziedošanu vietējās sabiedrības dzīves pilnveidošanai.

Pēc foruma darba grupu dalībnieki savā brīvajā laikā pulcējās apspriedēs, meklējot labākos risinājumus problēmām, nodarbojās ar naudas piesaisti un daļa forumā iecerēto projektu ir īstenota. Tomēr, lai gādātu par ieceru mērķtiecīgu īstenošanu, tika rosināta ideja par ilglaicīga mehānisma izveidi vietējās filantropijas attīstībai, proti, kopienas fonda izveidi.

Kopš 2002. gada septembra par to 12 apspriedēs galvas lauzījuši 60 vietējie iedzīvotāji – uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts un pašvaldību darbinieki un sabiedriski aktīvi ļaudis. Jaundibinātais “Talsu novada fonds” ir apspriežu dalībnieku piedāvāts modelis, kādam būt kopienas fondam Latvijas mērogos un sociāli ekonomiskajos apstākļos. 43 apspriežu dalībnieku ir kļuvuši par fonda dibinātājiem.

Kas ir kopienas fonds?

Kopienas fonds ir neatkarīga filantropijas organizācija, kuru izveidojuši iedzīvotāji, lai uzlabotu vietējās dzīves kvalitāti un palīdzētu ziedotājiem darīt labu darbu. Šādi fondi apvieno visas sabiedrības grupas, veicina piederības izjūtu vietai un videi, kurā ļaudis dzīvo. Kopienas fonds ir iespēja ar pašu saziedotajiem līdzekļiem sasniegt tieši tos mērķus, kas svarīgi vietējai sabiedrībai. Pasaules praksē kopienas fondus raksturo trīs noteiktas pazīmes:

  • plašs un visaptverošs darbības mērķis, kas aptver daudzveidīgās sabiedrības vajadzības (ekonomisko attīstību, mākslu un kultūru, izglītību, vidi, veselību u.c.). Īstenojot darbības mērķi, fonds reaģē uz mainīgajām vietējās sabiedrības vajadzībām, atbalsta daudzveidīgas bezpeļņas aktivitātes un radošu pieeju to risināšanā, kalpo kā starpnieks un sadarbības veicinātājs starp sabiedrības sektoriem (valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām);

  • pastāvīgs līdzekļu uzkrājums, kas dod iespēju vairot līdzekļus vietējam atbalstam un attīstīt fonda kapacitāti ilgtermiņā, pakāpeniski uzkrājot līdzekļus, iesaistot vietējos lielos un mazos ziedotājus, apvienojot nelielus līdzekļus vērienīgākiem darbiem. Līdzekļu uzkrājumu iegulda finansu tirgū, un uzkrājuma peļņas procentu summu sadala grantu veidā vietējām bezpeļņas aktivitātēm;

  • pastāvīgs un mērķtiecīgs darbs ar ziedotājiem, aptverot privātpersonas, ģimenes, uzņēmējus, citus fondus, valsts un pašvaldību līdzekļus. Fonds kalpo kā starpnieks starp ziedotāja vēlmi lietderīgi izlietot līdzekļus un vietējās sabiedrības vajadzībām. Fonds kalpo kā uzticams un viegli pārbaudāms mehānisms ziedojumu godprātīgai izlietošanai.



Pirmais kopienas fonds dibināts ASV 1914. gadā, pašlaik ASV darbojas ap 600 šādu fondu. Eiropā 2000. gadā darbojās aptuveni 100 kopienas fondu 12 valstīs/reģionos. 2002. un 2003. gadā pirmie kopienas fondi sāka darbu Baltijā, pateicoties Baltijas – Amerikas Partnerattiecību fonda iniciatīvai.


Mīti par mums pašiem

Talsu novada fonda veidošana ir atspēkojusi vairākus mītus, kas ir iedzīvojušies sabiedrībā un kurus vēlos aplūkot tuvāk:

  • Cilvēki ir neatsaucīgi un neuzticas šādām iniciatīvām

  • Talsu novada fonda dibinātāju vidū ir gan valsts un pašvaldību darbinieki, uzņēmēji, kultūras un izglītības darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dibinot Talsu novada fondu, mūsu pieeja bija individuāla uzrunāšana, katra domu uzklausīšana un vērā ņemšana fonda apspriedēs. Uz apspriedēm atnāca 90% uzrunāto, un divas trešdaļas no viņiem arī kļuva par fonda dibinātājiem. Dibinātāju vidū ir gan tādi, kas ir bijuši aktīvi ziedotāji, un fondu viņi saskata kā efektīvu mehānismu savu labdarības mērķu sasniegšanai, gan tādi, kam tā būs pirmā mērķtiecīgas ziedošanas pieredze. Tas atklāj, ka patiesībā sabiedrībā ir augsts individuālās un korporatīvās ziedošanas potenciāls.
  • Ziedošana ir bagātu laužu privilēģija

  • Tradicionāli sabiedrībā valda pieņēmums, ka ziedot var tikai lielas summas. Vai 20 lati gadā ir tik liela nauda? Vietējiem iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem šī ir samērīga summa. Talsu novada fonda pieeja ir neliels ziedojums, bet plašs biedru loks. Kopējā summa, ko fonds šādā veidā apvienos šajā gadā, būs ap tūkstoš latiem. Augot biedru skaitam, turpmākajos gados arī summa pieaugs.
  • Bez naudas nekas nav iespējams …

  • Talsu novada fonda statūtos paredzēts, ka fonda darbībā var iekļauties jebkurš novadā dzīvojošs vai kā citādi piederību sajūtošs cilvēks. Gan biedri, gan ieinteresētie var darboties komitejās un projektu darba grupās, piemēram, palīdzēt rīkot nākamo Talsu novada iedzīvotāju forumu. Filantropija nav tikai naudas, bet arī laika, zināšanu un prasmju ziedošana. Pirmā iedzīvotāju foruma rīkošanā bija iesaistīti 50 vietējie ļaudis. Lai kopienas fonds aptvertu visas iedzīvotāju grupas, arī pensionārus un mazturīgus ļaudis, kuri nevar atļauties ikgadējo biedru iemaksu, par fonda biedriem ir kļuvušas šīs grupas pārstāvošas organizācijas, piemēram, Talsu pilsētas pensionāru sociālās palīdzības fonds un Ģibuļu pagasta aprūpes un attīstības fonds “Vīgrieze”. Kopienu fondu izveidi ietekmē katras valsts un konkrētas vietējās sabiedrības vēsturiskā, sociālā, ekonomiskā situācija un tradīcijas, bet vienojošā īpašība ir vietējo resursu apvienošana, lai atbalstītu kopienas vajadzības.




Talsos filantropijai senas saknes

Talsu novada fonds tapa vēsturiski nozīmīgās telpās – tautas namā, kuru uzbūvēja Talsu Sadraudzīgā biedrība (dibināta 1887. gadā). Arī 19. gadsimtā vietējie ļaudis nāca kopā, lai apvienotu savu darbu, laiku un naudu novada izaugsmei. Pēc gadiem par biedrību rakstīja: “būs grūti atrast Talsu tuvākā novadā daudzmaz pazīstamu cilvēku, kura vārds nebūtu atrodams biedrības biedru sarakstos”[3]. Čakli un godprātīgi strādājot, līdzīgu lomu vietējā sabiedrībā varētu ieņemt Talsu novada fonds. Vēstures avoti liecina, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais - Talsu novadā ir jau bijušas divas organizācijas, kuras apvienojušas līdzekļus labdarības un bezpeļņas aktivitātēm, tās ir 1870. gadā dibinātā Ārlavas zemnieku palīdzības biedrība un 1923. gadā dibinātā Talsu valsts ģimnāzijas skolēnu palīdzības biedrība. Abas tika slēgtas 1940. gadā.

Talsu novada fondu dibināja 43 novada ļaudis un juridiskas personas, vēl divi cilvēki pievienojās dibinātāju pulkam dibināšanas sapulcē. Iecerēts, ka nākamā gada vasarā biedru skaits pārsniegs simtu, bet līdz 2009. gadam ir mērķis piesaistīt 325 biedrus. Lai veidotu daudzveidīgu fonda biedru loku, statūtos noteikts, ka katrs jaunuzņemts biedrs piesaista vienu jaunu biedru. Par fonda biedru var kļūt ne tikai novada ļaudis, bet ikviena privātpersona un juridiska persona Latvijā vai ārvalstīs, kas jūt piederību Talsu novadam un kas fonda ietvaros vēlas atbalstīt novada attīstību[4].

Talsu novada fonda misija ir izkopt vietējās filantropijas tradīcijas un sekmēt attīstību Talsos un novadā, atbalstot projektu īstenošanu izglītībā, kultūrā, mākslā, amatieru sportā, literatūrā, sociālajā sfērā, novada vēsturē, vides aizsardzībā un citās fonda noteiktās jomās, kam nav peļņas gūšanas rakstura.


Jāsamēro ātrās vajadzības un lēnā finansu uzkrāšana

Fonda darbībā pirmajos desmit gados būs jāsamēro divi procesi. No vienas puses, iedzīvotāju foruma dalībnieki, fonda biedri un sabiedrība vēlas redzēt ātrus rezultātus – ierīkotus bērnu spēļu laukumus un norādes, jauniešu laukumu u.c., kas prasa lielu darbu un prāvu naudu. No otras puses kopienas fondi parasti atbalstu sniedz no neaizskarama finansu uzkrājuma peļņas. Pašlaik Talsu novada fondam finansu uzkrājums ir nulle un tas pakāpeniski veidojams vairākus gadus.

Lai atbalstītu abus procesus, fonda biedri ir vienojušies veikt ikgadēju iemaksu. Tās minimālais apmērs šogad un nākamgad ir 20 lati, bet biedri pēc savas izvēles var iemaksāt vairāk. 75% biedru iemaksu tiks izlietotas ikgadējai Mazo projektu programmai, izsludinot vismaz vienu projektu konkursu un visiem fonda biedriem balsojot par tiem. 25% biedru iemaksu tiks novirzītas Pastāvīgajam finansu uzkrājumam, lai ilgtermiņa perspektīvā sāktu izmaksāt grantus no uzkrājuma peļņas. To varētu sākt pēc 8 – 10 gadiem. Iecerēts rīkot regulāru līdzekļu piesaisti no citiem avotiem ātrākam uzkrājuma pieaugumam. Šī pieeja nodrošina gan tūlītēju atbalstu, gan iespēju veidot finanšu uzkrājumu, kas radīs papildus līdzekļus priekšdienās.

Papildus, privātpersonas un juridiskas personas var ziedot un dāvināt fondam, norādot vai nenorādot konkrētu izlietošanas mērķi, kā arī nosakot nosacījumus vai ierobežojumus līdzekļu izlietošanai. Vēl fonds piesaistīs fizisku un juridisku personu ziedojumus un dāvinājumus fonda biedru ierosinātiem projektiem. Ziedotājam vai dāvinātājam nav jābūt fonda biedram.


Kopienu filantropijas attīstība

Latvijas pieredze varētu būt līdzīga Centrālās un Austrumeiropas situācijai, veicinot vietējās filantropijas attīstību un pakāpeniski veidojot ilgtermiņa līdzekļu uzkrājumus. Nacionālā mērogā padomdevēja darbu veic NVO centrs Rīgā. Pašreiz likumdošana, kas regulē sabiedrisko organizāciju darbību, neparedz tiesisku regulējumu fondu darbībai, tādējādi to apgrūtinot. Šī problēma tiktu atrisināta, Saeimai drīzumā pieņemot jaunos NVO likumprojektus, kuros paredzēts radīt fondiem un citām NVO labvēlīgus darbības apstākļus. Galvenais, kas ir nepieciešams vietējās sabiedrības, savas apkārtnes, vides uzlabošanai un attīstībai, ir vēlme līdzdarboties, idejas un neatlaidība to īstenošanā, jo “cieta apņemšanās un nešaubīga izdarīšana iespēj visu”, 19. gadsimtā teicis novadnieks Krišjānis Valdemārs. Paveiktie darbi Talsos un Lielvārdē rāda, ka šādu organizāciju attīstība mūsu valstī ir daudzsološa un priekšdienās ieņems arvien nozīmīgāku vietu vietējās sabiedrības izaugsmē un vispārējās labklājības vairošanā.
_______________________

[1] Kopiena (angļu valodā – community) apzīmē konkrētu vidi, kurai cilvēki jūtas piederīgi vai arī teritoriju – pagastu, pilsētu vai reģionu, aptverot visas vecuma, etniskās, sociālās iedzīvotāju grupas.

[2] Kopienu filantropija (angļu valodā – community philanthropy) ir mērķtiecīga laika, zināšanu, prasmju, naudas un citu resursu ziedošana sabiedriska labuma mērķiem, kas attiecas uz kādu konkrētu vidi, kurai cilvēki jūtas piederīgi, vai arī teritoriju – pagastu, pilsētu vai reģionu.

[3] “Nevalstiskās organizācijas Talsu rajonā 2003” I daļa, Talsi: Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs

[4] Interesentus aicina zvanīt 6518970, e-pasts: talsunovadafonds@e-apollo.lv.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!